Labākais latviešu hokejists pirms Baldera – Juris Repsis
Foto: Romāns Kokšarovs/F64
Tiem, kas nav piedzīvojuši pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigas, septiņdesmito gadu sākumu, ir ļoti grūti iztēloties, cik populārs Latvijā un Padomju Savienībā bija hokejs. Lai tiktu uz Rīgas “Dinamo” spēlēm Sporta pilī, tauta pat naktīs stāvēja rindās pēc biļetēm, sildoties pie ugunskuriem. Nu, lūk. Bet pats labākais to laiku latviešu hokejists Juris Repsis spēlēja naidnieku nometnē – Maskavas “Dinamo”. Kad mums Rīgā akūti nepieciešami uzbrucēji, kas prot iedabūt ripas pretinieku vārtos! 26. marta jubilārs Repsis tieši tāds bija. Visās komandās metošs, turklāt ar milzīgu uzvaras gribu. “Es vienmēr un visur esmu gribējis uzvarēt! Futbolā, volejbolā, basketbolā... Ja esmu gājis laukumā, tad man jābūt labākajam.” Sveicot Lielmeistaru 75 gadu jubilejā, mēģināšu atcerēties spilgtākos mirkļus viņa hokejista karjerā.
No Jegorova līdz Motlam
Kundziņsalas iedzimtā Jura Repša debiju “Daugavas” meistarkomandā es nevarēju redzēt. Desmit gadus vecs lauku puika, es pat nezināju, ka ir tāds hokejs. Toties 1964./65. gada sezonā jau turēju īkšķus par hokeja “Daugavu”. Kas trenera Kārļa Roņa vadībā ilgu laiku konkurēja ar Kijevas “Dinamo”, lai atgrieztos PSRS augstākajā līgā.
Repsis jau tad bija vārtu karalis, spēlēja vienā uzbrucēju trijniekā ar Verneru Spādi un Eduardu Strautu. Spēles no “Daugavas” stadiona atvērtās mākslīgā ledus slidotavas Latvijas Radio komentēja Gunārs Jākobsons. Klāt neesot, dažbrīd šķita, ka uzvarēt var tikai mūsējie. Nu bija (ir!) Jākobsonam talants vīt intrigu! Beigu beigās uz augstāko līgu tika Kijeva (61 punkts), otrie finišēja Kaļiņinas ASK (57), bet “Daugavai” tika trešā vieta PSRS 1. līgā (47). Pieci hokejisti – aizsargs Jurijs Antonovs, viss pirmais uzbrucēju trijnieks: Andris Bušs – Zigvards Salcēvičs – Gunārs Krastiņš, kā arī šodienas jubilārs ar šo 3. vietu kļuva par PSRS sporta meistariem.
Repša pirms Maskavas laiks Rīgā bija stipri dīvains – komandā katru gadu mainījās galvenie treneri – Anatolijs Jegorovs, Grigorijs Firsovs, Konstantins Kapčonovs, tad pašu Ronis, Jurijs Antonovs, lai pēdējo Rīgas gadu Juris aizvadītu pie čeha Staņislava Motla. Kaut kas nebija kārtībā ar mūsu hokeju, iespējams, par maz trenējās, iespējams, dažs pārāk draudzējās ar zaļo pūķi un pēc nelielas svārstīšanās Repsis 1967. gada vasarā kļuva par Maskavas dinamieti. PSRS izlases galvenais treneris Arkādijs Černišovs viņu jau pirms 1967. gada bija aicinājis uz Maskavas “Dinamo”, jo mest 48 vai 40 ripas PSRS 1. līgā, tas arī bija ļoti daudz. Pēcāk Juris nožēloja, ka uz Maskavu nav aizgājis ātrāk. Kazi, būtu pat ticis uz Grenobles olimpiskajām spēlēm... Maskava vai Rīga? Salīdzinot ar šodienu, tas būtu tas pats, kas tikt uz NHL. PSRS hokejā tolaik dominēja trīs Maskavas klubi – ACSK, “Dinamo” un “Spartaks”, laiku pa laikam starp viņiem iespraucoties “Kriļja sovetov”.
Repsis vai Jurzinovs: kuru ņemt izlasē?
Loģiski, ka PSRS izlase, kas no 1963. gada bija pasaules čempione, pārsvarā tika veidota no Maskavas klubu spēlētājiem. Repsis vistuvāk tikšanai uz pasaules čempionātu bija 1969. gadā, paliekot kā pirmais (12.) uzbrucējs aiz strīpas. Tolaik pieteikumā bija tikai 20 vietas un treneri parasti izvēlējās 2+7+11. Kaut arī formāli Černišovs bija galvenais treneris, daudz lielāka bija viņa palīga Anatolija Tarasova (ACSK) loma. Divi uzbrucēju trijnieki parasti bija no ACSK, tolaik kā norma – viens no “Spartaka”, bet no “Dinamo” tika tikai vai nu tāds līderis kā Aleksandrs Maļcevs, pirms viņa – Vladimirs Jurzinovs. 1969. gadā treneri ilgi sprieduši, kuru ņemt – Repsi vai Jurzinovu, beigās priekšroku atdodot izlasē jau spēlējušajam Jurzinovam. Diezgan liela loma sastāva noteikšanā bija arī izlases kapteinim, turklāt, kā par nelaimi Stokholmā piedzima jauns izlases trijnieks: Mihailovs – Petrovs - Harlamovs. Izlases bijušais kapteinis Boriss Majorovs pirms došanās uz Stokholmu izteicās, ka Repsim esot jāspēlē kolektīvāk un viņš arī ne tik labi pārredzot laukumu... “Dzirdēju runājam, ka mani baidās ņemt PSRS izlasē, jo baltietis varot palikt ārzemēs, kā vēlāk to izdarīja vairāki Čehoslovākijas spēlētāji, Farda, Ņedomanskis.”
Maskavas “Dinamo” Repsis spēlēja ar dažādiem partneriem, man atmiņā palikusi maiņa: Motovilovs – Samočornovs – Repsis. Jā, uz muguras uzvārds gan viņam Maskavā tapa par Reps, un es pat tagad īsti nezinu, kura ir pareizā forma... “Ja “Dinamo” spēlēja ar spartakiešiem vai ACSK, mūsu maiņas uzdevums bija nezaudēt Staršinova, vēlāk Jakuševa, Firsova, Petrova maiņām. Jo Maļcevs ar savējiem tad uzvarai sametīs!” Taču daudz sameta arī Repsis, savā labākajā sezonā (21+15) komandā priekšā palaižot tikai Maļcevu. Pārsvarā trešais- ceturtais metējs komandā. Lai gan to gadu statistika bija diezgan kliba un oficiāli PSRS čempionātos piespēles sāka skaitīt tikai 1970. gada rudenī. Jurim tad esot vienam no labākajiem kreisās malas uzbrucējiem. Tiesa, tikai vienu sezonu (1969) Repsis tika iekļauts starp PSRS 34 labākajiem. Desmit sezonās Maskavā trīs sudrabi, četras bronzas, vienīgo zeltu pazaudējot, esot ACSK priekšā pat desmit punktus: “Tur bija vainīgs tikai Tarasovs. Viņš mācēja savējiem iestāstīt, ka viņi ir labākie pasaulē. Jā, viņi – Vikulovs, Polupanovs, Firsovs, Raguļins – tiešām bija augstas klases hokejisti, bet visu izšķīra Tarasova psihologa talants. Kā viņi iznāca laukumā savā sarkanajā formā, mēs bijām beigti... Lai gan zinājām, kuras katram stiprākās vai vājākās vietas, arī paši ne vienmēr bijām sliktāki, taču uzvarēt nepratām... Viena no retajām komandām, kurai ACSK nebija autoritāte, bija rīdzinieki Tihonova laikos.”
Horešovskij! Odnako – maļcev...
1968. gadā, pārnākot no Maskavas “Dinamo” uz Rīgu, Viktors Tihonovs līdzi aicināja arī Repsi. Juris negribēja atgriezties trešajā līgā... 1973. gada pavasarī, kad Rīgas “Dinamo” iekļuva augstākajā līgā, tradicionālajā tikšanās pasākumā ar līdzjutējiem (fanu tad vēl nebija!) Tihonovs nolasīja arī šādu no viņam iesūtītajiem jautājumiem: “Vai ņemsim Repsi atpakaļ uz Rīgu?” Un 5000 kā viens milzu vērsis norēcās: ”Nē!” Pirmajā Rīgas spēlē treneris Černišovs pat bija izlēmis atstāt Juri malā – lai tauta no tribīnēm viņu nesaplosītu... Iznāca šovs – kādā no epizodēm Juris saplēsa pretinieku trenera Tihonova džemperi, ar kuru viņš bija vadījis spēles vairākus gadus. “Toreiz Tihonovs pats vien bija vainīgs. Ar Odincovu grūstījāmies pie laukuma apmales, kaut ko nebijām sadalījuši, bet Tihonovs no komandas soliņa (!) mani turēja aiz pleciem. Pēc tam pusgadu ar mani nerunāja...” Zinot, ka Repsis diezgan ātri iekarst, konkurenti šo īpašību šad tad izmantoja, bet visnekrietnāk uzvedās ACSK aizsargs Aleksandrs Gusevs, kurš arī laukumā atļāvās Juri nosaukt par... fašistu. Tad, cimdi nost un kaut kas no Raita Ivanāna repertuāra.
Ir kāda lieta, ko es neprotu aprakstīt un kuru arī pasen neesmu redzējis – tas ir šis Repša metiens no ceļgala, proti, mazliet tā kā iesēžoties vienā ceļgalā. Tā neviens vairs nemet...
Tagad visādi jefiņi sociālajos tīklos paši rada par sevi pseidopopularitāti. Repša Maskavas laikos dzeltenās preses nebija, toties tautas mutvārdu daiļrade sita augstu vilni. Droši vien kāds vecāka gadagājuma hokeja/futbola līdzjutējs labāk par mani atcerēsies to gadu populāro basņu par PSRS un Čehoslovākijas hokejistiem/futbolistiem. Loģiski, ka pamatā bija iedzeršana un pēc tam tikšanās parkā ar miličiem. Uzvārdi tam bija ļoti pateicīgi – Suhijs, Kohta, Mahāčs, Pospišīls, Maļcevs, Lutčenko, Horešovskis, Malofejevs, bet tie, kas parkā (izdomātajā stāstā!) visu šo kompāniju aptur, ir “idut dva Majorova so Staršinovim, a na povode bežit Reps...” Tauta Rīgā tāpat mēļoja, ka Repsis Maskavā esot apprecējis kāda ģenerāļa meitu, tika piesaukta pat Leonīda Brežņeva meita... Šīs teikas bieži vien saplūda kopā, jo baletdejotājs Māris Liepa tolaik arī bija slavas zenītā un dažu latvju hokejistu tiešām bija iecienījusi kāda Maskavas ģenerāļa meita. Bet Repsim ar to visu nekāda sakara nebija. Tauta tikai mīlēja parunāt par savām zvaigznēm.
Pirms 25 gadiem, kad Jurim bija 50, rakstīju, ka viņš bijis labākais latviešu hokejists pirms Baldera. Šajā laikā manas domas nav mainījušās. Un ļoti ļoti iespējams, ka Repsis ir arī visu laiku otrais labākais latviešu uzbrucējs. Bet ja mēs gribētu mērīt šodienas spēlētāju pašatdevi un cīņas sparu, tad es ierosinātu to mērīt repšos. 100 repši – maksimālā pašatdeve! Kā Jurim katrā spēlē.
Juris REPSIS
Dzimis 1944. gada 26. martā Rīgā
PSRS Starptautiskās klases sporta meistars
Meistaros no 17 gadu vecuma līdz 37, “Daugava”, Maskavas “Dinamo” (10 sezonas), Rīgas “Dinamo”.
| Sezona | komanda | vieta PSRS čemp. | līga | spēles | vārti+piespēles | sodi |
| 61/62 | “Daugava” | 15.v. | PSRS-1 | 23 | 4+0 | 8 |
| 62/63 | “Daugava“ | 18.v. | PSRS-1 | 34 | 11+1 | 14 |
| 63/64 | “Daugava“ | 18.v. (8.) | PSRS-2 | - | 23+? | - |
| 64/65 | “Daugava” | 13.v. (3.) | PSRS-2 | 40 | 40+4 | 28 |
| 65/66 | “Daugava” | 16.v. (6.) | PSRS-2 | 45 | 48+10 | 46 |
| 66/67 | “Daugava“ | 20.v. (8) | PSRS-2 | 44 | 30+5 | 24 |
| 67/68 | “Dinamo” (M) | 3.v. | PSRS-1 | 38 | 11+2 | 20 |
| 68/69 | “Dinamo” (M) | 3.v. | PSRS-1 | 39 | 18+? | ? |
| 69/70 | “Dinamo” (M) | 5.v. | PSRS-1 | 43 | 18+? | ? |
| 70/71 | “Dinamo” (M) | 2.v. | PSRS-1 | 39 | 15+13 | 10 |
| 71/72 | “Dinamo” (M) | 2.v. | PSRS-1 | 30 | 15+4 | 21 |
| 72/73 | “Dinamo” (M) | 4.v. | PSRS-1 | 28 | 6+9 | 22 |
| 73/74 | “Dinamo” (M) | 3.v. | PSRS-1 | 32 | 12+8 | 28 |
| 74/75 | “Dinamo” (M) | 6.v. | PSRS-1 | 36 | 9+6 | 20 |
| 75/76 | “Dinamo” (M) | 3.v. | PSRS-1 | 36 | 21+15 | 8 |
| 76/77 | “Dinamo” (M) | 2.v. | PSRS-1 | 33 | 7+4 | 14 |
| 77/78 | “Dinamo” (R) | 6.v. | PSRS-1 | 36 | 7+14 | 26 |
| 78/79 | “Dinamo” (R) | 6.v. | PSRS-1 | 44 | 7+6 | 22 |
| 79/80 | “Dinamo” (R) | 8.v. | PSRS-1 | 41 | 7+6 | 32 |
| 80/81 | “Dinamo” (R) | 5.v. | PSRS-1 | 30 | 3+3 | 10 |
Dzimis 1994. gada 26. martā Rīgā
Tiešām 1994.?!
Repsis- Hendelis- Imants Parādnieks
Varētu jau ar Matuļa kungu pastrīdēties par vēsturi,jo man šķiet ,ka Repsi izkonkurēja Zimins vai Mišakovs.Jurzinovs bija centrs.Katrā ziņā pirms pasaules čempionāta pret somiem Tamperē un Helsinkos spēlēja vienā maiņā Mišakovs,Jurzinovs Repsis.Pirms paša cempionāta no izlases atskaitīja Repsi un B.Majorovu,kura vietā parādījās Zimins.Toreiz jau spēlēja ar trim uzbrucēju maiņām un kāds no uzbrucējiem bija rezervē. Zimins ieņēma Majorova vietu spartakiešu maiņā ar Jakuševu un Staršinovu,bet Mišakovs pārsvarā spēleja ar saviem armijniekiem.Jurzinovs tajā čempī pārsvarā bija rezervē.Apmēram tā un nedomājiet ,ka man ir fenomenāla atmiņa,vienkārši priekšā vecie pieraksti.
Noteikti otrs latviešu lielākais hokeja meistars aiz Baldera.