"Dinamo" rokzvaigzne Marcels Hosa un viņa piedzīvojumi Rīgā

Tieši Hosa pirmajās divās sezonās bija Rīgas "Dinamo" spilgtākais hokejists. Ar savu izslavēto metienu no iemetiena apļa “"ūsiņām" viņš guva gūzmām vārtu. Ja pirmajā sezonā slovāks pretinieku vārtsargus pārspēja 22 reizes, tad otrajā iemesto ripu skaits bija jau 35 - labākais visā čempionātā. Jau pēc pirmās sezonas par Hosu bija liela interese no turīgajiem Krievijas klubiem. Viņš izlēma palikt Rīgā, tomēr pēc otrās sezonas piekrita vilinošajam Kazaņas "Ak Bars" līguma piedāvājumam.

Galvenais vaininieks - Šuplers
Pirmā iepazīšanās ar Latvijas galvaspilsētu Hosam bija jau 2006. gadā, kad viņš Slovākijas izlases sastāvā Rīgā aizvadīja karjerā otro pasaules čempionātu. Tobrīd viņš bija noslēdzis savu otro sezonu slavenā Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Ņujorkas “Rangers” rindās un debitējis Stenlija kausa izcīņā.

"Tas bija piepildīts gads, jo piedalījos arī Turīnas olimpiskajās spēlēs un aizvadīju pilnu sezonu "Rangers" sastāvā, turklāt spēlējām arī Stenlija kausā. Kā beidzās sezona, tā uzreiz devos uz Rīgu, lai spēlētu pasaules čempionātā. Tajās divās nedēļās, ko pabiju pilsētā, man tā iepatikās. Šķita tiešām forša vieta, ar Slovākijas izlasi Rīgā pavadījām lielisku laiku. Jau uzreiz tā atstāja iespaidu kā īstena Eiropas pilsēta, turklāt hokeja atmosfēra bija brīnišķīga," atceras Hosa.

Ņujorkā Hosa spēlēja kopā ar savas bērnības elku Jaromiru Jāgru, turklāt ik pa laikam viņi bija pat vienā uzbrucēju trijniekā. Zīmīgi, ka leģendārais čehs arī KHL nonāca tajā pašā sezonā, kad Marcels. Tikmēr slovāku uzbrucējam 2007./08. gada sezona bija sarežģīta, kā rezultātā "Rangers" viņu februārī aizmainīja uz Fīniksas "Coyotes". Nospēlējis sezonu līdz galam un 14 spēlēs palicis bez gūtiem vārtiem, Hosa kļuva par neierobežoti brīvo aģentu un bija atvērts nākotnes iespējām.

"Pēc savas NHL sezonas beigām spēlēju pasaules čempionātā, kas notika Kanādā. Tobrīd Slovākijas izlases galvenais treneris bija Julo (Jūliuss Šuplers – aut.), bet vasarā viņš man piezvanīja. Atceros, ka tobrīd jau aktīvi gatavojos sezonai, kaut gan vēl nezināju, kur spēlēšu. Julo vaicāja, vai man būtu interesanti spēlēt Rīgā. KHL tobrīd tikai veidojās, bet man nebija ne jausmas, ka arī Rīga tur spēlēs. Domāju, ka komanda vienkārši piedalīsies Latvijas līgā," Hosa pēc zvana ar Šupleru aprunājies ar savu aģentu, kurš apstiprinājis – Rīgā top KHL komanda. "Kādu laiku apdomājos un apspriedos ar ģimeni. Beigu beigās nolēmu sākt jaunu posmu savā karjerā un no Ziemeļamerikas pārcelties uz Krievijas līgu. Zināju, ka Julo ir aiz manis un viņš vēlas, lai spēlēju Rīgā. Lielā mērā tieši pateicoties viņam, nonācu "Dinamo". Tagad uz to paraugoties, esmu tiešām priecīgs, ka viss izvērtās tieši šādi, un savu KHL karjeru varēju sākt Rīgā."

Hosa uzbrukumā pret Jaroslavļas "Lokomotiv". Foto: Rīgas "Dinamo"

No Ozoliņa varēja mācīties
Marcelam satikšanās ar Rīgas "Dinamo" bija kā mīlestība no pirmā acu skatiena, jo hokejistam spēle gāja no rokas, bet komanda cīnījās par "play-off". Slovāku uzbrucējs kļuva par vienu no iekārojamākajiem KHL hokejistiem.

"Zināju, ka pirms tam Julo trenēja "Rīga 2000" komandu, viņš šajā pilsētā nebija kā cilvēks no malas. Šuplers uzreiz pateica, ka Rīgā man klāsies labi un tikšu pie liela spēles laika. Starp mums bija ļoti laba sapratne, jo Julo mani pazīst jau kopš bērnības dienām – savulaik viņš strādāja kopā ar manu tēvu," lielo Šuplera lomu nonākšanā Rīgā uzsver Hosa.

Savā pirmajā sezonā Rīgas "Dinamo" sasniedza Gagarina kausu, kur gan pirmajā kārtā pārliecinoši piekāpās Maskavas "Dynamo", taču otrajā gadā ar Hosu un Sandi Ozoliņu priekšgalā aizraujošā sērijā tika uzvarēts neapšaubāmais favorīts Sanktpēterburgas SKA, bet pēc tam nācās atzīt Balašihas MVD pārspēku.

"Pirmais gads ar Rīgas "Dinamo" bija vienkārši lielisks. Klubs ļoti centās arī mārketinga lauciņā un mēģināja komandu izveidot par tiešām lielu notikumu Latvijā. Tas arī izdevās. Par vienību bija liela interese. Katru reizi, kad devāmies ielās, cilvēki mūs atpazina, arēna bija piepildīta – neatkarīgi no pretinieka. Fani bija lieliski un skaļi. Otrajā sezonā Gagarina kausa pirmajā kārtā uzvarējām ar pirmo numuru izsēto SKA, kurā toreiz spēlēja Aleksejs Jašins. Lieliski laiki," Rīgā pavadīto posmu Hosa atceras ar prieku un nostaļģiju, ik pa brīdim nedaudz valdot emocijas. "Spēlēt vienā komandā ar Sandi Ozoliņu man bija lieliska pieredze. Mums īsu laiku tas jau izdevās Ņujorkas "Rangers" sastāvā. Lielisks puisis un hokejists. Ne tikai es, bet arī citi spēlētāji daudz ko no viņa iemācījās. Sandis beidza spēlēt 42 gadu vecumā, taču fiziskā forma viņam bija kā divdesmitgadniekam! Dažiem jaunajiem puišiem viņš bija kā tētuks."

Karjeras pagrieziena punkts Rīgā
"Katrā sezonā, kad spēlēju Rīgā, mums bija saliedēta komanda. Īpaši gados ar Ozoliņu. Paldies Rīgas "Dinamo" un komandas biedriem. Viņu dēļ es savu karjeru varēju izbaudīt vairāk. Man bija iespēja piedalīties trīs KHL Zvaigžņu spēlēs dažādās pilsētās – pirmais mačs vispār bija Sarkanajā laukumā Maskavā. Tas bija kaut kas lielisks, arī Jāgrs toreiz spēlēja. Nonācu tur, pateicoties Rīgas "Dinamo". Rīga manai karjerai deva ļoti daudz," pateicības vārdus velta Hosa.

Uzbrucējs Rīgas "Dinamo" gan nesauc par savas karjeras īsto un vienīgo komandu, jo nevar tā nošķirt. Slovākijā tas noteikti ir dzimtais klubs Trenčīnas "Dukla", kurā hokejists turklāt arī noslēdza savas sportista gaitas, par NHL pavadīto laiku siltas atmiņas ir no Ņujorkas "Rangers", bet KHL – viennozīmīgi Rīgas "Dinamo", kaut gan šajā līgā Hosa uzspēlēja arī Kazaņas "Ak Bars", Maskavas "Spartak" un Prāgas "Lev" rindās.

"NHL ir un paliek NHL. Katram hokejistam ir sapnis būt vienam no dalībniekiem šajā šovā. Man izdevās to piepildīt, turklāt spēlēju vienā komandā un dažreiz pat virknējumā ar bērnības elku Jāgru. Man tas bija liels sasniegums. Kaut arī NHL nespēlēju ilgu laiku, man tas bija sapņa piepildījums, īpaši Ņujorkas "Rangers" komandā, jo tobrīd tās sastāvā bija vairāki lieliski hokejisti. KHL arī man bija iespēja spēlēt vairākās komandās ar labiem partneriem. Arī tā bija laba pieredze, taču labākos gadus šajā līgā nenoliedzami aizvadīju tieši Rīgas "Dinamo"," norāda Hosa. "Negribu teikt, ka Kazaņā vai Maskavā man klājās grūti, taču pie dzīves, apstākļiem un kultūras tur bija jāpierod. Šīs pilsētas atšķīrās no Rīgas. Dažreiz tajās nebija viegli, taču tāds ir šis bizness – ja gribi attīstīt savu karjeru, ir jāpiespiežas un jābūt psiholoģiski stipram. Tiesa, šajās komandās man tas nenostrādāja, tāpēc biju atpakaļ Rīgā. Katru reizi, kad atgriezos, jutos kā pavisam cits cilvēks. Jutos komfortablāk, mana spēle mainījās uz labo pusi. Katrā no sezonām bija ļoti izpalīdzīgi treneri un komandas biedri."

Marcels Hosa. Foto: Rīgas "Dinamo"

Svētkos visi plūda uz "Tornīti"
Var teikt, ka Hosa 2008. gadā Rīgas "Dinamo" pievienojās pa tiešo no NHL. Lai arī viņa lieliskās rezultativitātes dēļ ceļš atpakaļ uz hokeja Meku vēl varētu būt bijis iespējams, pats uzbrucējs savā prātā šīs durvis bija aizvēris un koncentrējās tikai karjerai KHL.

Rīgas "Dinamo" tehniskais direktors Armands Simsons neslēpj, ka pirms Marcela satikšanas bijis neliels satraukums – kā nu būs un vai nebūs augstprātīgs hokejists. "Skaidrs, ka zinājām uzvārdu Hosa – gan brāli Marianu, gan pašu Marcelu. Tāpēc pirms viņa ierašanās bija satraukums, taču beigās izrādījās, ka viņš ir pavisam vienkāršs džeks."

Savukārt pats Hosa nespēj konkrēti atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši Rīgā viņam klājies tik labi, jo vēlāk citos KHL klubos viņš tik spilgti nespēlēja. "Šajā klubā jutos komfortabli, tāpat bija arī ārpus arēnas un treniņhallē Piņķos. Apkārtējie cilvēki bija ļoti draudzīgi. Reāli bija sajūta, ka spēlēju tuvu mājām. Iespējams, tieši tāpēc laukumā biju tik pārliecināts par sevi. Protams, gadījās arī pa kādam sliktam mačam, taču no visa manis pavadītā laika KHL, tieši gadi Rīgā nenoliedzami bija tie labākie," uzsver Hosa, kurš piebilst, ka viņa laikos komanda vienmēr bijusi vienota un hokejisti neesot šķiroti vietējos vai ārzemniekos, kā tas itin bieži notiek citur.

Hokejisti brīvo laiku lielākoties pavadījuši kopā. Ārzemnieki un treneri dzīvojuši blakus tirdzniecības centram "Spice" esošajos "Panorama Plaza" apartamentos. Kā norāda Simsons, šī vieta mīļi iesaukta par "Tornīti", uz kurieni svētku laikā regulāri plūduši spēlētāji un viņu ģimenes.

"Tur mājoja vairāki citi komandas biedri, un ar ēkas kompleksā strādājošajiem cilvēkiem man arī saglabājušās labas attiecības, tur ieguvu daudz draugu. Ik pa laikam sazināmies joprojām. Viņi bija ļoti draudzīgi un vienmēr gatavi nākt talkā, ja man bija vajadzīga palīdzība. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc iemīlējos Rīgā," skaidro Hosa. "Kad mums bija brīvdienas, mēdzu pavadīt laiku kopā ar Aleksandru Ņiživiju, Ģirtu Ankipānu, Robertu Petrovicki, arī ar jaunajiem puišiem Kristapu Sotnieku, Gintu Meiju. Patiesībā, es varētu nosaukt visus, jo mums kopā bija tiešām labi, un man nekad nav bijis problēmu ar kādu no komandas biedriem Rīgā. Arī laikā, kad man nebija draudzenes, pavadīju daudz laika ar citu hokejistu ģimenēm, piemēram, Petrovicka, Marcela Haščāka, Jakuba Sedlāčeka."

Ja labi spēlē, ir arī labi jāatpūšas
Hosa Rīgā kopumā bija trīs pilnas un divas nepilnas sezonas. Lieliskajām pirmajām divām sezonām sekoja vēl divas atgriešanās reizes no ceļošanas citos KHL klubos. Pie mums viņu pazina ne tikai kā lielisku hokejistu, bet arī kā cilvēku, kuram patika baudīt dzīves sniegtos augļus ārpus laukuma.

"Nav, ko runāt aplinkus, Marcelu var raksturot vienā vārdā – rokzvaigzne. Viņam padevās tas, ko viņš darīja uz ledus, un attiecīgi viņam patika rokstārīgi izpausties arī ārpus laukuma. Visi zināja, ka Marcelam gāja pie sirds izklaides un naktsklubi. No malas šķita, ka Hosam tiešām ir tāda nepiespiesta rokstāra dzīve. Viņš baudīja to, kas notiek hokeja laukumā un ārpus tā," neslēpj Simsons. "Par "Panorama Plaza", kur dzīvoja daļa hokejistu, pat klīda runas, ka šī vieta ir nevis apartamenti, bet gan naktsklubs (smejas). Toreiz rezultāts laukumā bija, un tas bija galvenais. Protams, puiši izklaidējās, taču nebija pārmērību. Viņiem gan bija jābūt arī uzmanīgiem, jo tajā pašā kāpņu telpā dzīvoja arī treneri – gan Jūliuss Šuplers, gan Peka Rautakallio, gan Karri Heikile. Ar Hosu gan nekad problēmu nav bijis, bet ar citiem ir gadījies."

Hosa atklāj, ka viņam ar komandas biedriem iecienītākā ballīšu vieta bijusi "Coyote Fly". Tāpat gana iemīļots bijis savulaik ļoti populārais naktsklubs "Essential", kā arī ik pa laikam apmeklēti dažādi nakts lokāli Vecrīgā.

"Kad visu laiku ir tikai hokejs un izbraukumi, pienāk brīži, kad vēlies vienkārši atslēgties. Man tā bija aiziešana uz naktsklubu. Tas nav slikti – ir tikai normāli, ja vēlies izklaidēties. Īpaši pirmajās sezonās Rīgā, kad mums komandā bija lieliski puiši. Katru sezonu, kad spēlēju "Dinamo", izklaidēties devāmies regulāri. No tā nekaunos. Jā, varbūt kādā reizē tas nebija gluži pareizi, bet jaunības dienās jau par tādām lietām nedomā. Vienkārši vēlies atslēgties no ikdienas. Tagad gan esmu citādāks – nu jau mierīgāks un arī nedaudz gudrāks," smej Hosa.

Hosa ar Oskaru Cibuļski un Kailu Vilsonu svin vārtu guvumu. Foto: Rīgas "Dinamo"

Ankipāns zaudē derībās
Rīgā ātri saprata, cik ļoti Hosam patīk nīderlandiešu dīdžeja "Tiesto" daiļrade. Kā atklāj Simsons, spēlētājam uz muguras pat esot uztetovēts mūziķa logo. "Komandas ģērbtuvē dīdžejs bija Hosa. Vienubrīd viņa mūzika visiem jau bija līdz kaklam, jo nav noslēpums, ka viens no viņa favorītiem ir "Tiesto". Vienā no komandas pirmajiem gadiem "Tiesto" bija Rīgā, un Marcela dēļ pat sarunājām ar viņu tikšanos."

Savukārt Ankipāns atklāj, ka reiz viņam ar Hosu pat bija derības, kurās iesaistīts "Tiesto". "Es gan neatceros, par ko saderējām. Visiem zināms, ka Hosa ir liels "Tiesto" fans, bet mani kā nedaudz vecākam cilvēkam tāda veida mūzika īsti neuzrunāja. Bijām sarunājuši, ka man jābrauc uz "Tiesto" koncertu Bratislavā, ja derībās zaudēšu. Un es zaudēju! Man nācās braukt uz koncertu (smejas). Tas bija kaut kādā vecā Bratislavas lidlaukā."

Tieši Ankipāns bija viens no hokejistiem, ar kuru Hosam bija tuvas attiecības, turklāt savas hokejista karjeras norietā pieredzējušais latvietis tika pie iespējas spēlēt ar slovāku vienā maiņā.

"Spēlēt vienā virknējumā ar Marcelu bija ļoti viegli. Rīgas "Dinamo" komandai mani piesaistīja Šuplers. Ļoti labi atceros, kā nokļuvu maiņā ar Metu Elisonu un Hosu. Sākumā viņi spēlēja ar Ronaldu Petrovicki, taču viņš saņēma diskvalifikāciju, tāpēc Šuplers šajā maiņā iespēlēja mani. Mums viss aizgāja jau no pirmās dienas. Sapratāmies ļoti labi, katrs "noķēra" savu lomu. Hosa bija īsts snaiperis, es savukārt varēju izvilkt ripas no stūriem un paveikt melno darbu," prieku par izdevušos sadarbību pauž Ankipāns. "Hosa toreiz atbrauca no NHL, un man bija liels gods spēlēt kopā ar viņu. Vienkāršs puisis, un viņš mani uztvēra tāpat – kā savu partneri laukumā. Nevienā brīdī neizrādīja pārākumu."

Ankipāns stāsta, ka savas karjeras laikā spēlējis kopā ar vairākiem meistarīgiem hokejistiem, taču vēlas izcelt divas maiņas.

"Divi spilgtākie virknējumi ir Hosa un Elisons, kā arī Mārtiņš Karsums un Jānis Sprukts. Kura ir labāka, man grūti teikt. Latviešu puikas man tomēr ir tuvāki, taču spilgtāks laikam bija tieši Rīgas "Dinamo" sākums, kad cīnījāmies arī Gagarina kausā," min Ankipāns, kurš bijis ne tikai Hosas maiņas partneris, bet arī treneris.

Hosa Rīgas "Dinamo" rindās aizvadīja kopumā 215 regulārā čempionāta spēles, kurās guva 94 vārtus un veica 76 rezultatīvas piespēles. Savukārt Gagarina kausā viņš Latvijas klubā 26 spēlēs atzīmējās ar 11 vārtiem un četrām piespēlēm.

Tuvākajās dienās Sportacentrs.com piedāvās arī stāsta otro daļu, kurā Hosa atskatās uz karjeras beigām un atklāj, kādām nodarbēm ar brāli Marianu pievērsies šobrīd.