Latviete tuvojas Kanādas izlasei

Lai gan Emma neiekļuva Kanādas U18 izlasē nesen notikušajā Pasaules čempionātā Somijā, Emmas hokeja gaitas turpinās. Viņa ir Kanādas sieviešu izlašu redzes lokā un rudenī pašreizējā pēdējās klases skolniece uzsāks studijas un spēlēs hokeju ASV NCAA ekskluzīvās „Ivy League Dartmouth” koledžas pamatsastāvā. Kanādā hokeju spēlē vairāk nekā 85 000 meitenes un sievietes. Ir patīkami redzēt, ka starp labākām ir arī latviete. Kaimiņzemē ASV ir vairāk nekā 66 000 hokejistes, bet Latvijā (pēc IIHF datiem) tikai nedaudz virs 100.

Emma iesāka spēlēt hokeju astoņu gadu vecumā, sekojot viņas trīs gadus vecākā brāļa Viktora piemēram. Iedvesma bija Liepājas Metalurga 1991. gada puišu komandas viesu brauciens Kanādā, piedaloties hokeja turnīrā Toronto 2002. un 2003. gadu mijā. Viktora un Emmas ģimene uzņēma vairākus Liepājas puišus un Viktoram lieta iepatikās. Un kā teica Emma šo rindu autoram: „Man bija jāpierāda, ka arī es to varu. Viņš spēlēja hokeju. Man arī bija jāspēlē. Viņš bija aizsargs. Arī es.” Un tā iesākās viņas hokejistes gaitas. Interesanti, ka starp Liepājas puišiem arī bija tagad NHL draftētais Latvijas hokejists Kristiāns Pelšs, kuru uzņēma Emmas tante Edīte. Vēl jāpiemin, ka Viktors tika līdz junioru A līmenim, kas ir otrais augstākais līmenis Kanādā, bet tagad ir pārtraucis nopietnu hokeja spēli par labu studijām.

„Mans brālis visus šos gadus ir bijis mans vislielākais atbalstītājs. Viņš man vienmēr ir sniedzis labu padomu,” saka Emma. Atbildot uz to, vai bija arī kādi kautiņi viņu starpā, Emma pasmējas un noteica: „Nekad. Toties Viktors man mēģināja iemācīt kā kauties, lai gan kaušanās sieviešu hokejā ir aizliegta.” To, ka hokejs būs vairāk nekā tikai vaļasprieks, Emma sāka nojaust septītajā klasē, kad viņa tika pirmo reizi izraudzīta ASV – Kanādas „East Coast Selects” komandā doties uz Eiropu piedalīties draudzības spēlēs. Divu gadu laikā viņa ar šo izlasi viesojās Zviedrijā, Somijā, Austrijā, Vācijā, Čehijā un pat Islandē. Šie braucieni un iespēja iepazīties ar meitenēm dažādās zemēs ir starp Emmas mīļākām hokeja atmiņām.

Tagad jau vairākus gadus Emma spēlē Toronto „Aeros” sieviešu junioru komandā Ontario sieviešu čempionātā, kurā ietilpst divdesmit komandas. Ja pieskaita dažādus turnīrus un draudzības spēles tad sezonā kopā sanāk ap 60 spēlēm. Ledus un sausie treniņi notiek divas reizes nedēļā arī vasarā. Skolu nedrīkst atstāt novārtā, ja vēlās iekļūt ASV universitātēs un saņemt stipendiju jeb „Ivy League” universitāšu gadījumā pazeminātu skolas maksu. Izpriecām laika paliek maz.

Emmu savās gaitās ir atbalstījuši vecāki Jānis un Inese Korbs, kuri ir aktīvi Toronto latviešu sabiedrībā. Viņi ir dzimuši Kanādā, bet Emmas vecvecāki tur ieceļoja pēc Otrā pasaules kara. Kā stāsta Jānis, spēlēt hokeju visaugstākā līmeni Kanādā ir dārgs prieks. „Aeros” kluba maksas Emmai ir apmēram $7000 gadā un klāt vēl viegli pienāk vismaz $3000 dažādos izdevumos. Klubi netiek dotēti, lai gan tie cenšas iesaistīt sponsorus un vecāki rīko dažādas līdzekļu vākšanas akcijas.

Emmai aicinājums piedalīties U18 nometnē īpaši pirmo gadu bija pārsteigums un pagodinājums, jo viņai bija tikai sešpadsmit gadu un viņa bija starp jaunākām meitenēm. Nometnēm bija vairāki posmi. Bija treniņi, savstarpējās spēles, sausie treniņi un medicīniskās pārbaudes. Pašās beigās no apmēram 40 meitenēm tika izraudzīta komanda, kura spēlēs pret ASV. Meitenēm pārbraucot mājas, izlases vadība turpināja sekot hokejistēm. „Izlasei ir daudz skauti. Tie nāk uz spēlēm, skatās, izvērtē progresu, runā ar Tevīm, ar kluba treneriem. Viņiem svarīgi ir ne tikai hokeja iemaņas bet arī spēlētāja raksturs. Vai Tu iederēsies komandā.”

Kad Emma neiekļuva Kanādas izlasē Pasaules čempionātā Somijā, viņai tas tik paziņots telefoniski. Viņai arī tika izstāstīts pozitīvais par viņas spēli un lietas, kas vēl būtu jāuzlabo. Emmai tika teikts, ka viņai ātrāk jāraida pirmo piespēli, izejot no savas zonas, un jāuzmanās slidojot nevilkt lieku virpuli, bet doties taisnā līnijā. Vispār Emmai patīk spēlēt aizsardzībā un sargāt savu zonu, bet viņa labprāt arī pieslēdzas uzbrukumam. Emma stāsta, ka tagad būs grūtāk nokļūt Kanādas izlasē, jo nākošu gadu viņa būšot par vecu U18 izlasei un būs jācīnās ar daudz pieredzējušākām meitenēm par vietu U22 izlasē. „Bet arī es iegūšu pieredzi, spēlējot universitātē”, piebilst Emma. Palīdzēja arī komandas biedru attieksme. „Mēs viens otru vienmēr cenšamies uzmundrināt. Ja kādai meitenei klibo spēle, tad mēģinām palīdzēt un teikt ko pozitīvu. Ja vajag palīdzību atrisināt kādu skolas mājasdarbu, tad vienmēr būs kāds komandā, pie kura var griezties”, saka Emma.

NCAA ir stingri noteikumi, ka līdz 11. klasei universitātes nedrīkst uzrunāt potenciālas spēlētājās un tās vilināt ar stipendijām. Toties Emma bija jau iepriekš noskatīta un pēdējos divos gados viņai bija pāri par divdesmit „bildinātāju”. Emma ar ģimeni apmeklēja 12 universitātes ASV austrumkrastā un vidienē pirms nolēma pieņemt „Dartmouth” koledžas piedāvājumu. Kāpēc tieši tur? „Mani tur labi uzņēma. Pilsētiņa, kur atrodas „Dartmouth”, ir mājīga. Treneri un vadība bija patīkami. Es sieviešu hokeja komandā jau pazinu vairākas meitenes. Akadēmiskā programma ir starp labākām un tas ir svarīgi, jo sievietēm iespēja spēlēt hokeju profesionāli ir niecīga un ir jādomā par citu karjeru.” saka Emma. „Un tā nolēmu, ka nākamos gados es pavadīšu „Dartmouth” zaļi baltajā uniformā.”

Emma atzina, ka par iespēju kādreiz spēlēt Latvijas izlasē nav īpaši domājusi. Visiem Korbiem ir Latvijas pilsonība, bet pēc IIHF noteikumiem, viņai būtu kādu laiku jādzīvo un jāspēlē Latvijā. „Pašlaik koncentrējos uz skolu un nepacietīgi gaidu studiju sākumu un spēlēšanu „Dartmouth” koledžā. Bet par Latvijas izlasi? „Kas to lai zina, viss kas ir iespējams” viņa nosaka.

Viesturs Zariņš Kanādā