Facebook
GoogleJ. Rēdlihs: "Bija jātiek ārā no sistēmas"
@AndrejsSilins
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Hokejists Jēkabs Rēdlihs, nesen kā pārcēlies no Ziemeļamerikas uz Eiropu, tagad spēlē Čehijas Ekstralīgas klubā Plzeņas "HC Lasselsberger". Intervijā portālam eSports.lv Latvijas hokeja aizsargs stāsta par notikumiem Ziemeļamerikā, optimistiski raugās nākotnē un atklāj, ka spēlēšana izlasē ir viens no pagaidām nepiepildītiem sapņiem.
Sezonu uzsāki AHL klubā Sirakrūzas "Crunch", vēlāk tiki nosūtīts uz Austrumu krasta hokeja līgas (ECHL) komandu Elmiras "Jackals". Kurus pats uzskati par būtiskākajiem iemesliem, kādēļ tiki nosūtīts līmeni zemāk?
Protams, ka viens no iemesliem, ja tevi nosūta lejā, ir nepietiekami laba spēlēšana. Nevienu ļoti labu spēlētāju neaizsūtīs uz leju. Lai kā arī gribētos meklēt kādus citus attaisnojumus... Neesmu ne vecais spēlētājs, kādi bija četri pieci veči, kas spēlē jebkurā laikā, lai kā arī spēlētu. Tad mums bija arī trīs jaunie džeki, kuri bija draftēti ar augstiem numuriem, līdz ar to ar lielākām naudām līgumos. Tātad bija četri, kas spēlēja vienmēr, un vēl trīs, kuriem vienmēr deva iespējas. Man sanāca, ka vienu spēli spēlēju, tad nespēlēju un tā visu laiku... Ne es vecais, ne man liela nauda – viņi saprata, ka, ja kāds jānosūta lejā, un es esmu tāds kā pārējie... Tā nu tas sanāca, bet mani šāds pavērsiens nemaz neapmierināja. Beigās jau zvanīja no Sirakūzām un teica: "jā, piedod, lūdzu... tā jau labs spēlētājs, viss kārtībā, bet nu...". Tāds nu ir hokejs. Kam nav tas lielais dūzis, tam jāpastrādā bišku vairāk.
Pēc būtības viss jau aizgāja līdz diezgan komiskiem variantiem. Mums bija desmit aizsargi, seši spēlē - tas jau paliek smieklīgi. Sanāk, ka četri sēž, johaidī. Pagājušajā gadā mums bija labi, ja seši septiņi aizsargi, un visi dabūja kārtīgi spēlēt. Saproti, ja tu visu sezonu nedabū kārtīgi spēlēt, ir grūti tālāk baigi rauties, nav laika iespēlēties un tad kādā momentā arī izšaut. Es biju kāds devītais desmitais aizsargs, un tā nu mani nosūtīja lejā, lai samazinātu skaitu. Tanī pašā, kad viņiem jau bija palikuši astoņi aizsargi, klubs dabūja kaut kādu čali no Vācijas. Īsāk sakot, kaut ko viņi tur mala, bet nezin', vai īsti samala.
Esi interesējies, kā komandai tagad veicas?
Nū... Kaut ko esmu dzirdējis, ka viņiem nedaudz labāk, bet es kaut kā interesi esmu zaudējis par viņiem. Ja šitā čakarē un tamlīdzīgi, nedaudz uzmet lūpu, kas īstenībā ir bezjēdzīgi, tāpēc vienkārši par to nedomāju un neuztraucos. Domāju, ka man savs ceļš ejams, kaut kas bija jāmaina, kaut ko izdevās samainīt. Jārauj tālāk un nav ko domāt par to, kas nav sanācis un nav bijis.
Kā tu pats vērtētu savu sniegumu vispirms Sirakūzās un tad Elmīras "Jackals" rindās?
Sirakūzās sākumā spēlēju normāli, bet pāris spēlēs sanāca ielaist tādus ne gluži stulbus, bet neveiksmīgus goliņus. Protams, vadībai tas uzreiz nepatika, "mums vajag stabilus aizsargus" un tamlīdzīgi... Diemžēl sākums neaizgāja bišķīt, bija iemīta kaut kāda taciņa, un viņiem kļuva skaidrs: "aha, šito mēģinājām, aiziet nākamo". "Jackals" gan es dabūju kārtīgi spēlēt – mēs tur četri pieci aizsargi laidām. Kārtīgi dabūju izspēlēties, gan vairākumos, gan mazākumos, tā ka par spēlēšanu vispār nevarēja uztraukties – bez maz vai pusspēli nospēlēju. Hokeja ziņā viss bija forši, bet diemžēl līmenis mazliet neapmierināja. Kā saka, neesmu jau vairs jaunais gurķis un gribas jau to hokeja līmeni labāku.
Pēc nokļūšanas "Jackals" uzreiz lūkojies pēc citiem variantiem?
Tā kā Sirakūzās jau bija astoņi aizsargi, un vēl viņi paņēma to vienu no Vācijas, tad es sapratu, ka ar to arī Sirakūzu tēma ir izdzēsta, un es centos runāt ar aģentu, lai sarunā man jaunu komandu. Caur kaut kādiem galiem – caur manu aģentu, caur kaut kādu citu - dabūju šo vietu Čehijā. Bija iespēja braukt arī uz Vāciju, bet tur kaut kas nojuka.
Vai palikt AHL, bet kādā citā vienībā nebija nekādu variantu?
It kā beigās kaut kas parādījās, kaut kādas komandas interesējās. Tai pašā laikā arī jebkurai citai komandai ir savi seši aizsargi jau, pastāv liela iespēja, ka atkal būtu jābraukā turpu šurpu pa līgām. Man jau bija apnicis no ECHL uz Sirakūzām turp un atpakaļ, ņemties, darīties, viena organizācija, otra organizācija, jefiņi kaut ko ņemās savā nodabā, vāra putru. Tad es sapratu, ka jābrauc uz Eiropu, jāmēģina uzspēlēt kāds labs hoķītis, varbūt jāmēģina tikt izlasē un varbūt jāplāno uz nākamo gadu kaut kas.
Tevi savulaik draftēja Kolumbusas "Blue Jackets". Vai Kolumbusai bija kāda teikšana tavas karjeras turpmākajiem pavērsieniem?
Lieta tāda, ka viņi mani nodraftēja, bet līgumā bija punkts, ka varu braukt uz Eiropu jebkurā laikā, ja mani neapmierina situācija. Diemžēl mani kaut kā bišķi neapmierināja (smejas) un tad, kā jau teicu, caur galiem dabūju komandu Čehijā. Šie [Čehijā] bija uzzvanījuši Kolumbusai, pajautājuši, ko viņi domā par mani un tamlīdzīgi. Un, lai cik dīvaini tas būtu, Kolumbusa bija diezgan pozitīvi par mani atsaukusies, ka labs spēlētājs, laba piespēle un aizsardzība, un vispār viss štokos. Nu, (pauze smiekliem) viņiem izrādās nevajag, bet baigi foršais, tikai žēl, ka nevajag (smejas). Plezņā esot kaut kāds Kolumbusas skauts, tā kā kaut kāda saistība tur ir, bet tanī pašā laikā tas bija pilnīgi un vienīgi tikai mans lēmums braukt uz turieni, kur rādīja vēja rādītājs, un viņi to nevar ietekmēt.
Pieminēji Vāciju. Bija vēl kādi varianti?
Varēju uz Itāliju braukt, varēju braukt uz Slovākiju. Vācijā bija diezgan drošs variants uz augstāko līgu, bet tiešām nezinu, kas notika un kāpēc pajuka...
Būtu braucis labāk uz Vāciju nekā Čehiju?
Vācijā tomēr ir mazliet labāks hoķītis nekā Čehijā un arī pārējais nedaudz labāk un tamlīdzīgi. Un mans bračka dzīvo Vācijā, tā ka noteikti uz turieni aizšautu. Bet teikšu tā, ka Čehijā arī ir labs hokejs un labs līmenis. Sevišķi neuztraucos par to, kas kur ir bijis, kas varēja būt un kas nebija. Protams, ir jāanalizē un jādomā, kas kur kā, bet nu...tik uz priekšu un gan jau viss būs kārtībā.
Kluba "Crunch" galvenais treneris Ross Džeits uzskatot, ka tu izvēlējies Eiropu pamatā tādēļ, ka tur būs iespēja vairāk nopelnīt, nedomājot sevišķi par izaugsmi...
Sirakūzu treneris tā teica?
Jā...
(skaļi smejas) Tāds jefiņš. Patiesībā man smiekli nāk par šādu komentāru. Viņi paši manu izaugsmi mazliet bremzēja. Savāc pilnu kabatu ar aizsargiem un nosūta mani spēlēt kaut kur, kur hokeja līmenis ir daudz zemāks nekā AHL vai Čehijā, vai daudzās citās Eiropas līgās. Domāju tieši otrādāk – nauda ir tikai daļa no tā, ko es vēlos, pamatā bija hokeja līmenis. Man bija jātiek ārā no sistēmas, kurā daudz ko saka un sola, bet mani neredz vairāk kā sistēmas daļu. Tas vienkārši ir bezjēdzīgi malties tur, kur ne vairs cer uz tevi, neko... Vienkārši jātiek ārā no turienes un jāmēģina tikt uz labāku hokeju. It kā jau vēl jauns, varu pierādīt sevi un uzspēlēt kārtīgu hokeju.
Attiecības ar treneri "Crunch" rindās bija kārtībā?
Nē, nu kaut kādi sīkumi jau bija, bet kopumā viss kārtībā. Galu galā nosūtīt mani lejā jau droši vien bija ne tikai viņa, bet arī Kolumbusas lēmums. Es aizbraucu projām, un viņam uzreiz ir jāsameklē kādi attaisnojumi. Kas to var zināt, kādas ir viņa domas un tamlīdzīgi, bet nu smieklīgi kopumā. Man jau priecē tādi teksti.
Kā esi iejuties Čehijā?
Ar čehiem viss kārtībā, normāli, atsaucīgi un palīdz man, ja kaut ko vajag, tā ka ar to viss kārtībā. Komanda ir tīri neko, tikko komandai bija samainījušies treneri, mums tagad disciplīna te nedaudz stingrāka, bet kopumā ir ok. Treneris ir čehs, līdz ar to treniņi notiek čehu valodā, es jau tik' pēc zīmēm saprotu, kas notiek (smejas). Velku līdzi bultiņām un domāju, kur man jāiet un kas jādara. Esmu vienīgais ārzemnieks komandā.
Kā ar dzīves apstākļiem – ja būtu jāsalīdzina AHL, ECHL un tagad Čehijā, kur vislabāk?
Protams, vispatīkamāk jau ir Čehijā. Viss ir tuvāk mājām, aizej uz veikalu nopirkt šprotītes, biezpieniņu, kārtīgu pieniņu, krējumiņu – vairāk māju sajūta. Neviens ne angliski, ne krieviski nesaprot, mēs rādām visu ar pirkstiem, tādā ziņā jau Amerikā bija labi, bet te ir dzīvoklītis, mašīna no kluba, tādā ziņā klubs palīdz, kamēr Amerikā pašam jāmeklē dzīvoklis un par to jāmaksā un tamlīdzīgi.
Abi brāļi – Krišjānis un Miķelis – jau spēlējuši izlases rindās. Kad tad beidzot varētu sagaidīt tavu debiju?
Nu bāc, es jau baigi gribu! Šogad būtu smuki, mani izsauca uz pārbaudes turnīru Polijā, bet klubs mani negrib laist vaļā. Es gan tagad cenšos ar aģentu runāt, lai varbūt varētu sarunāt un palaist. Gribētu aizbraukt un parādīt, ka es tāds esmu tomēr, ka pilnīgi ar cepurēm mani nevajadzētu nomētāt, ka kaut ko vēl varu izspiest no savas vecās miesas. Redzēs, kas tur sanāks, ceru, ka izdosies aizbraukt un labi nospēlēt arī pārbaudes spēlēs pirms pasaules čempionāta.
Vai Oļegs Znaroks interesējās par tevi arī, kad spēlēji štatos?
Tad īpaši vajadzīgs es viņiem laikam nebiju... Bet, protams, izlasē ir pietiekami daudz labu aizsargu un varbūt AHL līmenis nebija tas, kas vajadzīgs. Vēlēšanās, protams, ir – ar bračkām uzlaist izlasītē, kad visi vecie džeki spēlē. Tas tomēr ir gods uzspēlēt Latvijas izlasē. Tas ir viens no sapnīšiem, ko gribētos īstenot.
Vai kopā ar brāļiem un draugiem sanāk vēl arvien ievērot tradīciju Jāņos uzspēlēt futbolu Mēmeles krastos?
Kā kuri draugi, kā kuriem savas ģimenes tagad, bet ar brāļiem katros Jāņos esam visi kopā un uzraujam futbolu, tā kā tādā ziņā viss joprojām turpinās pilnā sparā. Izskatās arī, ka tik ātri tas tā nepāries, tā trakumsērga (smejas). Tādā ziņā es tikai priecājos!
Interesējies arī par notikumiem "Samsung" līgā tepat Latvijā?
Kaut kad jau es paskatos esportiņā, kas notiekās, kaut ko nedaudz palasu cauri, nedaudz pasekoju, bet tā īpaši līdz galam neiedziļinos.
-1 [+] [-]
ja runājam par izteiksmes veidu, tad piedod man... "nu kaut kā, kaut kā tā, tamlīdzīgi, bāc.. jefiņi..." lasu un šausminos. vāks.
parkeram par tām 8 klasēm gan nevajadzēja, bet piedomāt pie tā kā un ko runāt intervijā vajadzētu gan.
+1 [+] [-]
[+] [-]