2023. gads Latvijas sportā - no mūsu portāla perspektīvas. 1. daļa

Basketbols

Toms Mālmeisters: Basketbols visa gada garumā bijis starmešu gaismā. Gan jau, ka varam teikt - šajā gadā basketbols līdzjutējiem dāvāja vairākus prieka brīžus. Visizteiktāk Latvijas vīriešu basketbola izlase, kas, spēlējot bez vairākiem vadošiem spēlētājiem (Porziņģis, Lomažs, Strēlnieks, turnīra gaitā Dairis Bertāns), spilgti debitēja Pasaules kausā - 5. vieta. Spilgtais sniegums deva Artūram Žagaram līgumu ar Stambulas ''Fenerbahce'' un Latvijas gada basketbolista balvu, bet trenerim Lukam Banki iespēju atgriezties Eirolīgas vidē - viņš nu ir Boloņas ''Virtus'' stūrmanis.

Labāko sezonu NBA aizvadīja Kristaps Porziņģis. To viņš pabeidza Vašingtonas ''Wizards'' kreklā, bet starpsezonā maiņas darījumā nonāca vienā no līgas favorītēm Bostonas ''Celtics'', ātri vien dodot savu artavu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Maiņu sagaidīja arī Dāvis Bertāns, taču pagaidām ''Thunder'' ar viņu rēķinās epizodiski.

Eiropā viens no stabilākajiem Latvijas basketbolistiem bija Rolands Šmits, kurš ir viens no Kauņas ''Žalgiris'' līderiem. Pagājušajā sezonā kopā ar klubu viņam izdevās iekļūt Eirolīgas izslēgšanas spēlēs, bet šajā viņš kļuvis par visu laiku otro rezultatīvāko latvieti Eiropā. Jānis Strēlnieks (1421 punkts) nav nemaz tik tālu, un gan jau, ka karjeras laikā tieši Šmits kļūs par rezultatīvāko latvieti Eiropas spēcīgākajā līgā. Citi latvieši ar mainīgām sekmēm sevi apliecina Spānijas ACB, Itālijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, Turcijas un citos čempionātos.

Vietējā druvā parādījās jauns basketbola klubs - Rīgas Zeļļi. Iniciatīva kaut nedaudz ļāvusi saredzēt atsevišķus jauninājumus vietējā kluba darbā - vispirms jau ar līdzjutējiem un komunikācijā. VEF kļuva par desmitkārtējo LBL čempioni, bet TTT turpināja būt spēcīgākā komanda sieviešu basketbolā.

Jauniešu basketbolā viena izlase no B divīzijas atgriezās augstākajā - U18 puišu izlase prata uzvarēt B divīzijas turnīrā, bet vērtīgākā spēlētāja godu izpelnījās Jāņa Blūma dēls Roberts, kurš šajā sezonā ātri vien prata iekļauties VEF sastāvā, izkarojot sev nozīmīgas minūtes laukumā. 2024. gadā vien U20 puišu izlase spēlēs B divīzijā, bet visas citas, ieskaitot meiteņu izlases, augstākajā. U20 meiteņu izlase mājās no Lietuvas brauca ar Eiropas čempionāta sudraba medaļām kaklā.

Neiztika arī bez negatīvākiem notikumiem. Ne pārāk veiksmīgi Latvijas sieviešu izlase nostartēja Eiropas čempionātā, neizkļūstot no grupas. Vēlāk nomainījās treneris, Gundaru Vētru nomainot Mārtiņam Gulbim, kuram tas būs otrais piegājiens amatā. Tāpat basketbola sakarā uzvirmoja stāsts par jauniešu trenera attiecībām ar nepilngadīgo audzēkni (Andris Steļmahs).

Hokejs

Ulvis Brože: 2023. gads Latvijas hokeja vēsturē ierakstīts ar zelta vērtiem bronzas burtiem. Pasaules čempionātu Rīgā Latvijas valstsvienība sāka ar diviem zaudējumiem un tikai vieniem gūtiem vārtiem, bet vēsturiskā pagarinājuma uzvara pret Čehiju spārnoja vēl nebijušiem augstumiem. Deviņi tūkstoši "Arēnā Rīga", vairāki tūkstoši pie lielā ekrāna turpat blakus un simti tūkstoši pie televizoru ekrāniem palīdzēja ceturtdaļfinālā pieveikt Zviedriju un pirmo reizi 26 pasaules čempionātu laikā sasniegt pusfinālu.

Pelnrušķītes stāsts tur nebeidzās. Noslēdzošajā spēlē pret amerikāņiem Kristiāns Rubīns piecas ar pusi minūtes līdz pamatlaika beigām panāca izlīdzinājumu un pēc tam iemeta uzvaras vārtus pagarinājumā. Eiforijā un asarās bija ne tikai paši hokejisti, bet arī daudzi tūkstoši latviešu, kuri operatīvi devās atbalstīt Latvijas izlasi uz Tamperi. "Ne taču…" uz jautājumu, vai ticējis, ka reiz izdosies izcīnīt pasaules čempionāta medaļu, ar bronzu kaklā godīgi atbildēja Rubīns.

Par pasaules čempionāta MVP un labāko vārtsargu tika atzīts Artūrs Šilovs, kurš Latvijas vārtus sargāja bez piecām minūtēm visu turnīru.

Kamēr Latvijas izlase cīnījās pasaules čempionātā, tikmēr otrpus okeānam Teodors Bļugers pievienojās Sandim Ozoliņam un kļuva par tikai otro latvieti, kura vārds iegravēts uz Stenlija kausa. Sezonas gaitā Pitsburgas "Penguins" aizmainīja centra uzbrucēju uz Lasvegasas "Golden Knights", un sešās playoff spēlēs Bļugers guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli. Lai gan viņš nepiedalījās nevienā finālspēlē, Bļugera vārds tagad atrodams uz sporta varenākās trofejas.

Latvijas zeltu otro sezonu pēc kārtas izcīnīja "Zemgale"/LBTU, kas drīz pēc tam saņēma kurvīti no somiem un vairs nespēlē "Mestis" līgā.

2023. gads Latvijas hokejā vēl nav beidzies – jāturpina sekot U20 izlases cīņām, trešo reizi pēc kārtas spēlējot pasaules čempionāta elites divīzijā.

Riteņbraukšana

Toms Markss: Apgalvošu, ka 2023. gads Latvijas riteņbraukšanā bija veiksmīgākais kopš Štromberga zelta Londonas OS.

Kuplā riteņbraucēju saime var būt patiesi gandarīta par lepna par kvalitatīvu, daudzpusīgu, panākumiem bagātu 2023. gadu šosejas, MTB, BMX trases un frīstaila disciplīnās. Šosejas riteņbraukšanā, kas lielās konkurences un attīstītās industrijas ziņā ir starp vadošajiem individuālajiem sporta veidiem pasaulē, īpaši spilgta sezona padevās Baltijas vadošajam riteņbraucējam Tomam Skujiņam. Izcīnītā otrā un trešā vieta, kā arī vēl trīs finiši TOP10 pasaules slavenajā “Giro d’Italia” - tas runā pats par sevi. Kas tāds nebija pieredzēts kopš Romāna Vainšteina ziedu laikiem šī gadsimta sākumā. “Tour de France” daudzmiljonu auditorijas priekšā desmitajā posmā vien dažus kilometrus pirms finiša solo vadībā atradās Krists Neilands, kurš tika panākts un finišēja augstajā ceturtajā vietā, nopelnot posma aktīvākā braucēja titulu. Mazā Latvija sevi braši apliecināja pasaules čempionātā, kur elites grupas braucienā septiņu stundu garajās sacīkstēs, izšķirošajā cīņā iesaistījās Skujiņš un Neilands. Finišā Tomam varens panākums – astotā vieta 200 sportistu konkurencē. TOP30 finišēja arī Neilands un Emīls Liepiņš. Vēsturisku ceļa zīmi Latvijas dāmām uz Parīzes Olimpiskajām spēlēm nopelnīja Anastasija Karbonāri.

BMX riteņbraukšanā spilgtākie panākumi tika sasniegti junioru grupās. Veronika Monika Stūriška izcīnīja zelta medaļu pasaules čempionātā. Godalgu raža tika papildināta ar sudrabu Eiropas junioru čempionātā un otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā U23 konkurencē. Varena sezona arī Edgaram Langmanim, kurš svinēja uzvaru Eiropas junioru čempionātā. BMX frīstailā lielākos panākumus sasniedza Ernests Zēbolds, kurš otro reizi karjerā izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā.

Ar ļoti lielu varbūtību Parīzes olimpiskajās spēlēs redzēsim mūsu labāko MTB braucēju Mārtiņu Blūmu. Aizvadot karjeras augstvērtīgāko sezonu elites grupā, cēsinieks izcīnīja desmito vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, atsevišķā posmā gūstot pat sesto pozīciju. Vēl iespaidīgāka statistika Mārtiņam saīsinātā krosa disciplīnā, kur pasaules čempionātā izcīnīta sestā vieta, bet Pasaules kausa Austrijas posmā viņš bija trešais.

Nākamajā gadā viss uzsvars tiek likts uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, kur redzēsim divus šosejas riteņbraucējus. Droši var teikt, ka viņiem pievienosies Mārtiņš Blūms, tādējādi atnesot Latvijai olimpisko debiju MTB. Labās pozīcijās, pateicoties sekmīgajam pasaules čempionātam, ir arī BMX vīru braucējs Kristens Krīgers. Izredzes kvalificēties vēl saglabā arī BMX dāmas – Vineta Pētersone un Veronika Monika Stūriška. Viss izšķirsies maija beigās ASV gaidāmajā pasaules čempionātā. Bet Ernests Zēboldam vieta par sapni uz olimpiādi atrisināsies divās kvalifikācijas sacensībās maija un jūnija mēnešos. Uz Parīzes OS aizvest sešus riteņbraucējus!? Tas būtu izcils panākums!

Cīņu sports

Rolands Eliņš: Kikboksā sevi turpina apliecināt Zaurs Džavadovs, kurš oktobrī aizvadīja cīņu Rīgā, ar uzvaru pār francūzi Žanu Boivinu vēlreiz iegūstot WKN "International" čempiona titulu. Džavadovam šobrīd ir 17 uzvaru sērija. ArīLatvijas vadošais MMA cīkstonis Aleksandrs Čižovs 2023. gadā PFL organizācijā aizvadīja tikai vienu cīņu, kurā cieta zaudējumu, bet viņa nākamā plānota cīņa tika atcelta, jo iepriekš gūtas traumas dēļ viņš neiekļāvās svarā.
Amatieru boksā Latvijas sportisti vairākos lielākajos čempionātos nepiedalījās, jo tur starptautiskā līmenī tiek pieļauta agresorvalsts Krievijas pārstāvju dalība. Savukārt profesionālajā boksā jāsecina, ka 2023. gads bijis izņēmums, jo Latvijas bokss palicis bez lielākas uzvaras pasaules līmenī.

Gada pirmā puse tika sagaidīta ar optimismu un ažiotāžu par Ričardu Bolotņiku, kurš piedalījās Kanelo Alvaresa cīņu šovā Meksikā, kas Latvijas bokserim jau pats par sevi ir ļoti grūti sasniedzams. Bolotņiks turklāt tika pie pretinieka ar skaļu vārdu - bijušā pasaules čempiona Oleksandra Gvozdika. Diemžēl ringā sekoja zaudējums.

Solīda līmeņa cīņas ārzemēs aizvadīja arī citi Latvijas vadošie bokseri, taču pārsvarā ar līdzīgu iznākumu. Vasarā savus pirmos zaudējumus karjerā piedzīvoja gan Ralfs Vilcāns (Dānijā), gan Kristaps Bulmeistars (Polijā), kuri toties oktobrī sarīkoja šovu Rīgā, aizvadot savstarpēju cīņu par Latvijas čempiona titulu. Februārī pret Kanādas boksa jauno zvaigzni Raienu Rozicki cīnījās Artūrs Gorlovs, piekāpjoties trešajā raundā. IBA čempiona titulu Rīgā februārī ieguva Artjoms Ramlavs, kurš vēlāk tika pie iespējas cīnīties Anglijā par vērtīgāko IBF Eiropas čempiona titulu - Ramlavs pret Marku Čemberleinu, pasaules "Top50" bokseri populārajā vieglajā svarā, aizvadīja aizraujošu un lielisku cīņu, kurā tomēr piekāpās. Starp citu, šobrīd "BoxRec" rangā tieši Ramlavs izlikts kā Latvijas 1. numurs, ņemot vērā visas svara kategorijas. Viņš "aizgājis" priekšā Bolotņikam, kamēr uz trešo vietu pakāpies Jevgeņijs Aleksejevs, kurš pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezies ringā un šoruden ar divām uzvaram Spānijā uzbūvējis sev bilanci 15-0.

Pasaules boksa diskusijās atgriezies Mairis Briedis, kurš izlikts kā IBF krūzeru titula obligātais pretendents, tiesa, 2023. gadā viņš nevienu cīņu tā arī neaizvadīja (attiecīgi atkal izkritis no aktīvo bokseru ranga). Šobrīd izskatās, ka pavasara sākumā viņam vajadzētu būt cīņai par vakanto titulu.

Telpu futbols

Agris Suveizda: Ja pirms gada šķita, ka 2022. gads Latvijas telpu futbolam ar Čempionu līgas finālčetrinieka uzņemšanu Rīgā bijis notikumiem ļoti bagāts, tad 2023. gads to pārsita vienos vārtos. Sākot jau ar janvāri, kad Virslīgas spēli Jēkabpilī nācās pārtraukt milzīgu plūdu dēļ, kas sasniedza arī Sporta namu, un pārcelt uz Aizkraukli. 8. martā vienā un tajā pašā dienā Latvijas izlasei neizdevās izkļūt no grupas Pasaules kausa atlasē un čempionvienība "Petrow" pārgāja lielā futbola kluba "Riga" paspārnē, aprīlī pirmajā derbijā RFS kausa finālā Jēkabpilī ar 10 metru soda sitienu uzvarēja divas sekundes līdz pamatlaika beigām (6:5), bet maijā "Riga" finālsērijā revanšējās ar 3-1 un bronzas sērijā pendelēs uzvarēja "Nīca", kas savas pirmās medaļas futzālā izcīnīja Nīcas futbola jubilejas desmitajā gadā.

Vasarā futzāla bums tikai sākās. Kas pavasarī bija tikai 1. aprīļa joks, 1. augustā kļuva par īstenību – "Riga" sastāvu oficiāli pastiprināja ar leģendārāko spēlētāju telpu futbola vēsturē Rikardinju, kuram līdzi nāca vēl citi ļoti laba līmeņa leģionāri, kā 2016. gada pasaules čempions un 2022. gada Dienvidamerikas čempions Kiki Vaporaki no Argentīnas vai šā gada Čempionu līgas pusfinālists Seržinju no Brazīlijas. Krietni pastiprinātais sastāvs rīdziniekus ar treknu krāsu iezīmēja arī Eiropas telpu futbola kartē, Jelgavā pamatīgi pakutinot superkluba "Barcelona" nervus (2:3) un paliekot nieka 16 minūšu attālumā no finālčetrinieka. Līdz tam sakauti Vācijas, Turcijas, Azerbaidžānas, Dānijas, Čehijas, Bosnijas un Hercegovinas, Francijas un Itālijas čempioni.

"Riga" kļuva par spēku, ar kuru jārēķinās arī Eiropas grandiem, bet vietējā līmenī arvien spēcīgāks un gan pārnestā, gan tiešā nozīmē skaļāks kļuva Rīgas derbijs, jo ne bez ambīcijām ir arī RFS, kas arī pieaicināja vairākus labus leģionārus un vietējos spēlētājus. Superkausā un abās regulārās sezonas spēlēs gan uzvarēja "Riga", līdz ar to 2023. gada griezumā "Riga" bilance savstarpējos mačos bija 7-0-2 (vārti 47:26), bet pret pārējiem Latvijas klubiem pat 21-0-0 (vārti 211:23). Lai gan šis gads drīzāk aizritēja klubu futzāla zīmē un Latvijas izlasei laukumā tas nebija diez ko sekmīgs (3-1-8, vārti 26:41, taču gads pabeigts ar finālu turnīrā Dānijā), par ļoti nozīmīgu vēsti parūpējās arī izlase un LFF, kas neilgi pirms "Riga" superspēles pret "Barcelona" kopā ar Lietuvu ieguva tiesības rīkot 2026. gada Eiropas čempionātu – pavisam drīz Latvijā atkal gaidāmi telpu futbola svētki, un debijas finālturnīru aizvadīs arī Latvijas izlase.

Florbols

Dāvis Dedumets: Elvi florbola līgas vēsturē jaunu ierakstu veica “Lielvārde/FatPipe”, kas regulārajā sezonā spēja finišēt vien septītajā vietā, taču pēc čempionāta noslēdzošās spēles Arēnā Rīga varēja celt virs galvām trofeju kā jaunie čempioni. Ceļā uz troni komanda ceturtdaļfinālā izšķirošajā septītajā spēlē tika galā ar Cēsu “Lekringu”, kas regulāro sezonu noslēdza otrajā vietā. teju 1300 skatītāju klātbūtnē. Pusfināla sērijā ar 4:1 jau pārliecinošāk tika apspēlēta regulārās sezonas trešā spēcīgākā komanda “FS Masters/Ulbroka”. Finālā viss izšķīrās vienā spēlē, kur Kaspara Kreimaņa komanda sākotnēji nonāca 0:2 iedzinējos, tad pamatlaika pašā izskaņā nenosargāja 4:2 vadību, bet papildlaikā tomēr tika pie 5:4 panākuma.

Tas kārtējo reizi apliecināja, ka regulārais čempionāts un izslēgšanas turnīrs ir divas dažādas pasaules. Vismaz Latvijas florbola čempionātā noteikti. Šajā sezonā pat devītā vieta varētu kļūt par čempioniem sezonas beigās. Ja vien to atļautu turnīra nolikums…

Kamēr “Lielvārde/FatPipe” rakstīja savu stāstu mūsu pašu laukumos. Somijas F-liiga turnīrā, kas uzskatāms par vienu no spēcīgākajiem šajā sporta veida pasaulē, finālā tikās komandas, kurās abās bija Latvijas izlases spēlētāji. Pretēji Elvi līgai, kur finālā čempions tiek noskaidrots vienā mačā, Somijā tituls tiek noskaidrots finālsērijā, kurā par čempioniem kļuva TPS ar cēsnieku Pēteri Trekši sastāvā. Finālā viņi spraigā duelī tika galā ar “Nokian KrP”, kuru rindās savu pēdējo sezonu aizvadīja vēl viens Cēsu florbola audzēknis Morics Krūmiņš. Ja par cēsniekiem, tad vasarā šī F-līiga organizēja pirmo florbola draftu, kad somu klubi varēja piesaistīt sev jebkuru jauno florbolistu, kas nav dzimis Somijā. Un ar pirmo numuru “FBC Turku” draftēja Krišjāni Tiltiņu, kurš šosezon jau atzīstami debitējis šajā līmenī.

Gada izskaņā pasaules vadošo komandu astotniekā atgriezās Latvijas sieviešu florbola valstsvienība. Tālajā Singapūrā sākusi ar trim zaudējumiem trijās grupu turnīra spēlēs, latvietes uzvarēja svarīgo kvalifikācijas kārtas spēli pret Japānu, ar ko jau bija gana astotajai vietai pasaulē. Tālāk sekoja neveiksme Slovākijai, bet skaistā uzvara pār Dāniju noslēguma tabulā ļāva ierindoties septītajā vietā jeb divas pozīcijas augstāk, salīdzinot ar iepriekšējo čempionātu.

2024. gada gaidītākais notikums būs pasaules čempionāts vīriešiem. Tas gan tradicionāli norisināsies vien gada izskaņā. Mūsu vīriem ticis jauns galvenais treneris, kurš pirms tam ar atzīstamiem rezultātiem darbojies Somijas vadošajos klubos. No spēlētājiem nāk tikai pozitīvas atsauksmes, bet pirmās nopietnās ugunskristības uzreiz būs pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs janvāra pašā izskaņā un februāra pirmajās dienās, kuru Latvijas izlases aizvadīs Liepājā. Turnīrā, kurā kvalificēties finālturnīram ir vieglāk nekā palikt bez ceļazīmes, varēsim redzēt pirmos vaibstus, kā Heiki Lūkonens centīsies veidot florbola valstsvienību, kuras uzdevums gada izskaņā būs izjaukt ierasto pasaules vadošo komandu kvartetu.

Vieglatlētika

Rolands Eliņš: Pasaules čempionātā vieglatlētikā Latvijas pārstāvju skaits otro reizi pēc kārtas bija vienciparu skaitlis (9), taču bija ļoti tuvu tam, lai pēc astoņiem gadiem Latvijai atkal būtu PČ medaļa. Šķēpmetēja Anete Sietiņa izcīnīja ceturto vietu pasaulē, kamēr Līna Mūze-Sirmā bija devītajā vietā, turklāt Mūze-Sirmā lielisku rezultātu (63.50m) sasniedza kvalifikācijā. Finālā tas būtu devis bronzu, taču šoreiz tas palika tikai varbūtības izteiksmē. Visas sezonas garumā Mūze-Sirmā bija augstā līmenī, astoņās sacensībās pārsniedzot 60 metru robežu, iegūstot piekto vietu Dimanta līgas finālā un gada beigas sagaidot ar piekto labāko rezultātu pasaulē. Pasaules ranga desmitniekā bija arī Sietiņa (devītā vieta), un nevienā cita disciplīnā uz līdzīgiem sasniegumiem pasaules mērogā Latvijas izlases pārstāvji šobrīd nepretendē.

To gan drīzumā cer mainīt Agate Caune, mūsu jaunā gargabalniece, kura šogad turpināja augšupejošo tendenci, savā rēķinā ierakstot divas zelta medaļas Eiropas U20 čempionātā 5000m un 10000m distancēs, kā arī uzvarot Eiropas spēlēs. Caune šogad arī debitēja Dimanta līgā, debiju atzīmējot ar valsts rekordu 3000m distancē, turklāt spilgti atzīmējās pasaules čempionāta 5000m kvalifikācijā, taču finālā tomēr nepiedalījās traumas dēļ. Caunes paveiktais tika novērtēts, izvirzot viņu kā vienu no trim finālistēm uz Eiropas vieglatlētikas uzlecošās zvaigznes godu.