Ivanāns: "Esmu pamēģinājis arī citus darbus, taču velk atpakaļ uz hokeju"

"Mēģinu vēl turēt sevi formā. Daudzi, kad beidz karjeru, pieņemas svarā, jo nav vairs tik aktīvi. Tādā formā, kā hokeja laikā, vairs neesmu, bet eju uz zāli, cik vien varu. Gadu vispār neko negribēju, pat skatīties hokeju televīzijā. Tam, ka profesionālais hokejs manā dzīvē ir beidzies, tagad laikam esmu ticis pāri. Stabila darba no deviņiem līdz pieciem man nav. Nav viegli atrast nākamo ceļu. Esmu pamēģinājis arī citus darbus, piemēram, darboties ar nekustamajiem īpašumiem, bet vienmēr velk atpakaļ uz to, ko zinu vislabāk - uz hokeju. Kaut kādā veidā būtu forši palikt hokejā," saka Raitis Ivanāns. "Man patīk mācīt bērnus, es tagad to daru: strādāju ar astoņus gadus veciem puikām. Vajadzīga psiholoģija un pacietība, it sevišķi ar mazākiem - tu rādi, bet viņi tik un tā uz ledus griež, kur nav jāgriež. Tie ir bērni."

Rīgas "Dinamo" savulaik nepagarināja līgumu ar Ivanānu. "Par to uzzināju no aģenta. Neviens [no Rīgas kluba] man nepiezvanīja. Negribu nevienu aizvainot, bet NHL par to paziņo treneris vai ģenerālmenedžeris," saka latvietis, kurš turpina sekot līdzi rīdzinieku komandai. "Nu, kā lai saka... Sava komanda. Vēl jau liekas, ka esi tur un vari spēlēt. Protams, jūtu līdzi, jo pazīstu visus puišus un trenerus."

Nav sanācis uzspēlēt kopā ar Sandi Ozoliņu, toties pret viņu - gan. "Tas bija kāds 2007. gads. Viņš bija Sanhosē, es - Losandželosā. Spēles laikā bija smieklīgs moments - ripa tika iemesta zonā un skrēju pakaļ kā pirmais forčekers, bet priekšā Sandis. Viņš zināja, ka sēžu viņam mugurā. Tajā brīdī viņš kaut ko latviski jokoja. Tajā spēlē vēlāk man Robs Bleiks iemeta ar ripu pa aci," atceras Ivanāns.

Seko līdzi Girgensona gaitām Nacionālajā hokeja līgā. "Zemgus ir tāds kapātājs, lien stūros, cīnās. Patīkami skatīties uz tādiem spēlētājiem. Skatījos arī NHL Zvaigžņu spēli - tas ir šovs, uz dīķa ir labāks hokejs [smejas]."

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Klubs"