Sportisti velk žaketes un kleitas - noskaidros Latvijas labākos sportistus

Uz Latvijas labākā sportista balvu šogad pretendēs: ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš izcīnīja ceturto vietu 1500 metru sacensībās ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā; Mairis Briedis, kurš iekļuva Pasaules boksa supersērijas pusfinālā un ieguva WBS Dimanta jostu; skeletonists Martins Dukurs, kurš kļuva par Eiropas čempionu un izcīnīja ceturto vietu Phjonšhanas spēlēs; Oskars Melbārdis, kurš pilotēja Phjončhanas bronzas divnieku un piekto vietu ieguvušo četrinieku bobsleja sacensībās; motosportists Pauls Jonass, kurš izcīnīja otro vietu pasaules MX2 čempionāta kopvērtējumā.

Iepriekšējos divus gadus par Latvijas labāko sportistu tika nosaukts Kristaps Porziņģis, bet šogad viņš nemaz netika iekļauts starp 19 pretendentiem. Kā nosaka pasākuma nolikums, sportistu vērtēšanas atskaites periods ir no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim. Porziņģis februāra sākumā guva smagu traumu, līdz ar to divus mēnešus no atskaites laika viņš bija Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) superzvaigzne, tomēr ar to nav izrādījies pietiekami, lai iekļūtu kaut starp pretendentiem uz titulu.

Savukārt uz labākās sportistes godu pretendēs: tenisiste Anastasija Sevastova, kura iekļuva "US Open" pusfinālā, triumfēja WTA turnīrā Bukarestē un ieņēma 11. vietu pasaules rangā; Inese Tarvida, kura izcīnīja otro vietu Eiropas čempionātā taekvondo, kā arī trešo vietu "Grand Prix" turnīrā; Aļona Ostapenko, kura spēlēja Vimbldonas "Grand Slam" pusfinālā, kā arī martā tika līdz 5. vietai pasaules rangā; Rebeka Koha, kura izcīnīja trešo vietu pasaules čempionātā svarcelšanā, kļuva par pasaules un Eiropas junioru čempioni; Tīna Graudiņa, kura kopā ar Anastasiju Kravčenoku izcīnīja sudrabu Eiropas U22 čempionātā. Zīmīgi, ka Kravčenoka balvai nav izvirzīta.

Pērn par Latvijas labāko sportisti kļuva Ostapenko, bet pirms tam divas reizes par tādu atzina Lauru Ikaunieci-Admidiņu.

Tikmēr uz labākā tehniskā sporta veida balvu kandidēs Pauls Jonass, šī gada Eiropas čempions rallijkrosā Reinis Nitišs un pasaules čempionāta trešās vietas ieguvējs motokrosā blakusvāģiem Kaspars Stupelis, kurš arī Nīderlandes izlases sastāvā izcīnīja Eiropas Nāciju kausu.

Šie 12 sportisti arī kandidēja uz Latvijas populārākā sportista balvu, šīs nominācijas fināla trijniekā iekļuvuši Jonass, Sevastova un Nitišs. Finālbalsojums tiks aizvadīts ceremonijas laikā.

Balvai Latvijas labākais treneris izvirzīti Latvijas hokeja izlasi līdz pasaules čempionāta ceturtdaļfinālam aizvedušais Bobs Hārtlijs, olimpisko medaļnieku Oskara Melbārža un Jāņa Strengas audzinātājs Sandis Prūsis un Eiropas čempionātā otro vietu guvušās Latvijas U18 basketbola izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis. Nominācijā Latvijas labākā sporta spēļu komanda jau sākotnēji bija tikai trīs kandidātes - Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība, Latvijas vīriešu hokeja izlase un "TTT Rīga" sieviešu basketbola komanda.

Balvai Latvijas labākā komanda individuālajos sporta veidos nominēti: Oskars Melbārdis/Jānis Strenga, Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš un Latvijas sieviešu tenisa izlase Federāciju kausā (Sevastova/Ostapenko/Diāna Marcinkēviča/Daniela Vismane). Ļoti nopietna būs cīņa par gada uzlecošās zvaigznes balvu, kurai pretendēs NBA debitējušais basketbolists Rodions Kurucs, Eiropas junioru čempions rallijā Mārtiņš Sesks un Latvijas U18 basketbola izlases līderis Artūrs Žagars.

Balvai gada sporta notikums Latvijā izvirzīti: Eiropas U18 čempionāts basketbolā, pasaules rallijkrosa čempionāta posms “Neste World RX of Latvia” un pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Tikmēr uz gada notikumu tautas sportā pretendē "Lattelecom" Rīgas maratons, projekts “Sporto visa klase” un taku skriešanas seriāls "Stirnu buks".

Tikmēr uz balvu Paraugs sportā kandidē Gunta Baško, Jānis Blūms un Oskars Melbārdis.

Nominantus balvai izvirzīja Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), Latvijas Olimpiskās vienības pārstāvji, kā arī Latvijas sporta žurnālisti, sporta federācijas un citi nozares eksperti. Savukārt pēc tam uzvarētājus noskaidroja žūrijas balsojumā.

Papildus šīm nominācijām šovakar tiks pasniegta arī balva Gada sporta skolotājam, kuru noteiks Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tāpat tiks pasniegtas vairākas speciālbalvas - Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas un Latvijas Televīzijas (LTV), kā arī Artūra Vaidera piemiņas balva labākajam sporta žurnālistam.

Balvu par mūža ieguldījumu saņems bijušais kamaniņu sportists, vēlāk mehāniķis un tiesnesis Valdis Ķuzis. Kā sportists Ķuzis 1976. gada olimpiskajās spēlēs divniekā ar Rolandu Upatnieku izcīnīja devīto vietu, bet kopā ar Valēriju Jakušinu 1979. gadā izcīnīja devīto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Eiropas čempionātā. Pēc sportista karjeras bija mehāniķis PSRS un Latvijas izlasēs.

Kamaniņu sportā Valdis Ķuzis, kurš ir viens no šī sporta veida aizsācējiem mūsu valstī, ir kopš 1967. gada. Viņš ir piedalījies Cīrulīšu kamaniņu trases būvniecībā. Kamanu meistars guvis atzīstamus panākumus, arī pats būdams sportists. XII ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā Ķuzis pārī ar Rolandu Upatnieku izcīnīja devīto vietu divnieku ekipāžu sacensībās. Vēlāk viņš kļuva par PSRS izlases mehāniķi, tomēr arī saglabāja labu sportisko formu. 1979. gadā Valdis sekmīgi aizstāja traumu guvušo PSRS izlases sportistu un pārī ar Valēriju Jakušinu izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā, kā arī devīto vietu Pasaules čempionātā.

Beidzot aktīvās sporta gaitas, Valdis Ķuzis sevi apliecinājis kā izcils kamanu izgatavošanas mehāniķis. Ar Valda gatavotām kamanām mūsu sportisti startēja 1980., 1984., 1988., 1992., un 1994. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs. 1989. gadā Ķuzis kopā ar bijušo Latvijas kamaniņu izlases treneri Edvīnu Guršponu nodibināja uzņēmumu "Fiberglass", kas sekmīgi darbojas arī patlaban. Ar Valda rokām šajā uzņēmumā ik gadu tiek gatavots vairāk nekā 100 kamanu ne tikai Latvijas, bet visas pasaules bērnu un jaunatnes grupu sportistiem.

Cienījamais speciālists ir arī ilggadējs starptautiskās kategorijas kamaniņu sporta tiesnesis. Viņš ir bijis galvenais tiesnesis pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā, divos pasaules junioru čempionātos un vairākos Siguldā notiekošajos Pasaules kausa posmos. 2006. gadā, būdams Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas tehniskais delegāts, Ķuzis strādāja arī Turīnas Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Latvijas gada balvas sportā pretendenti

Latvijas labākie sportisti

Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji