Šuplers atsēdina Arnasonu!
Virsraksts ir tāds pats kā vakardienas zibenskopai, tik vien ar to atšķirību, ka lietotā interpunkcijas zīme ir iztaisnojusies – no jautājuma tā pārvērtusies izsaukumā. Ja vēlaties, varat visu zemāk rakstīto uztvert kā murgus...
Jau agrāk esam iezīmējuši trenera Šuplera pacietības mēru, kurš attiecībā pret hokejistu Taileru Arnasonu izsīka līdz ar šīs nedēļas sākumu. Viena lieta, nolikt Arnasonu rezervē, pavisam, kas cits – mēģināt saprast, kāpēc tas notiek tieši tagad, jo - ne jau pirmo dienu šis cilvēks atrodas pie komandas. Par hokejista fizisko formu esam jau runājuši un rakstījuši iepriekš – varam piemeklēt vēl dažus spilgtus salīdzinājumus, taču kopumā tas ainu nemaina. Iekļuvis sastāvā pa citām durvīm, viņš arī kluba sadzīvē/ikdienā demonstrē citu attieksmi, kas krasi atšķiras no citu kolēģu profesionālās rutīnas. Nemēģināšu pārliecināt tos, kas Arnasonu redz kopā ar viņa CV un agrāko gadu statistiku – savu arodu viņš savulaik ir piepratis labi, arī talants puikam pirkstu galos ir ar uzviju. Pavisam kas cits – viņa fiziskā un morālā gatavība palīdzēt Rīgas klubam sasniegt izvirzītos sportiskos mērķus. Līdz šim viņš tam nav bijis gatavs, lai gan pa savai piespēlei sakrāja un arī dažus vārtus iemetis.
Šuplers bija mānīgi mierīgs brīdī, kad satika Arnasonu pirms pāris mēnešiem lidostā. Tāds viņš palika arī reizēs, kad treniņu laikā leģionārs, maigi izsakoties, mēģināja iesvīst. Minūtes uz laukuma spēles laikā dalīja treneris, taču maldās tie, kas domā, ka par sev atvēlēto niecīgo apjomu Arnasons ļoti satraucās. Šķiet, viņam vispār tas bija vienaldzīgi. Vai to nevar redzēt? Viņa zobi ir ļoti gari, bet, ja svaru zāles trenažieri prastu runāt, tie šajā gadījumā vienoti paklusētu. Jo nav jau stāstu... Žurnālisti, kas delikāti apvaicājas citiem dinamiešiem par Arnasona lomu komandā, pārsvarā ir atgrūsti ar frāzēm ‘... nu bet rokas viņam labas.” Daži gan vēl pasaka divus teikumus vairāk – sak, bet vai tad jūs neredzat, ka viņš negrib spēlēt hokeju? Viņam taču katra diena uz ledus ir kā pirmdienas rīts – smags, grūts, nomācošs... Vai treneris to neredz? Redz, taču līdz šīs nedēļas trešdienai, viņš paklausīgi pildīja vadības norādījumu – Arnasonam ir jābūt sastāvā. Kāpēc Šupleram beidzot parādījās dūša ignorēt šos lūgumus?
Tā nav neoficiālā versija – tas ir notikumu pārstāsts, ko varēs apliecināt „Dinamo” sistēmas darbinieki, pašu Šupleru ieskaitot... Pirms kāda rīta treniņa no Arnasona nesa – ne jau bērzūdens... Treneris, kam pa rokai allaž ir visādas uzpariktes ar iespējām mērīt gan slodžu apjomu, gan izturības griestus, savā somā sameklēja arī tādu vienkāršu aparātu kā alkometrs. Mēģiniet iztēloties Arnasona sejas izteiksmi, kad pirms nodarbības Šuplers palūdza viņam iepūst trubiņā... Saprotams, mulsums valdīja abās pusēs, bet – tik tālu reiz treneris bija novests, ka atrada šo par vienīgo un pareizo risinājumu, lai saviem priekšniekiem noliktu uz galda ne tikai emocijas, bet – faktus. Hokejists atteicies kaut ko te kādam pūst, kas ir viņa cilvēktiesības. Taču ar to jau trubiņas stāsts nebeidzās – pāris stundas pēc treniņa Arnasons ieradies pie Šuplera ar savu alkometru, kur triumfējoši nodemonstrējis negatīvu rezultātu. Rakstu šīs rindas un nebeidzu pie sevis brīnīties – tas patiešām notiek Rīgas „Dinamo” virtuvē? „Jā, zinu, ka tāda situācija bija...”, man apliecina Normunds Sējējs. Gods godam komandas menedžeris to neizvērš par farsu, bet atbilstoši kompetencei, norāda: „Treneris pieņem lēmumus attiecībā par hokejistu gatavību iziet uz ledus. Ja spēlē pret „Spartak” treneris Arnasonu atstāja malā, tad tam noteikti bija pamatots iemesls”.
Kas notiks tālāk? Līdz sezonas beigām nav daudz palicis. Arnasonam vēl jāsaņem nauda par pusotru mēnesi, kopā ar komandu viņš devās arī izbraukumā. Varam cerēt, ka alkometra parādīšana uz viņu atstās lielāku iespaidu, nekā treneru nebeidzamie lūgumi mazliet vairāk patrenēties. Ja tas vēl tiktu nodemonstrēts laukumā, būtu pavisam jauki. Ja nē – atcerēsimies šo hokejistu ar labu, vai kā cilvēku, kas savā ziņā simbolizēja kluba organizatoriskās sistēmas absurdu un no tā izrietošās sekas. Viņš jau nav vainīgs, viņš vienkārši trāpījās pa rokai viedajiem, gudrajiem, ambiciozajiem...
+7 [+] [-]
+17 [+] [-]
gribēdams nespēju iedomāties. nespēju iedomāties arī komandas biedru sejas izteiksmes.
-2 [+] [-]
Starp citu - pirms Sveta atvadām,(spēle pret Traktor), Arnasons kā parasti iznāca pirmais no Arēnas, bet negāja nekur tālu... tur pat pie mašīnām grozījās apkārt,apmēram kādu stundu. Iespējams gaidīja citus,kuri jau bija citur pieminēti, bet acīmredzot bija krietni profesionālāki par Taileru... Iespējams šis tieši bija "trubiņas" sākums.
+10 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
varu saderet ka 100% tas cilveks kurs pienjema Arnasonu cereja ka dzeks nu radis NHL meistaribu un bus galvenaa atslega...un ja taa butu bijis tad tas cilveks kurs izdomaja ka Arnasons ir janjem...naktu ar augstu paceltu galvu un teiktu-"redziet cik es gudrs un apkjerigs...es to izdariju"...un tads cilveks tur ir viens Kalvītis
+4 [+] [-]
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
Runājot par Arnasonu, 1. kļūda, ka tika paņemts; 2. kļūda, ka netika atlaists kopā ar Svetu, 3. kļūda būs , ja tiks paturēts līdz sezonas beigām.
-1 [+] [-]
Tad jāsecina ka Šupleram beidzot piegriezās tas āksts, iespējams ka viņš tagad ir jau izlēmis ka viņam šis ir pedejais gads ar RD un tad var arī nedaudz pasprēgāt pret visu vareno RD vadību tipa paši spēlējat ar savu Arnasonu
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Es, protams, nepazīstu ne Taileru, ne kādu citu no DR kolektīva, bet, manuprāt, Šuplers varēja Arnasonu pārvērst centīgā lietaskokā, ja to tiešām būtu gribējis.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Starp nākošo sezonu ir pietiekami daudz laika, lai savestu sevi kārtībā un arī atgūtu formu. Pa vārtiem mest un veikt apvešanas manevrus Taileram nevajadzēs mācīties no jauna. Kads būs optimālajā formā, tad agrāk iegūtās prasmes pašas parādīsies. Sandim Tailera problēmu vajadzētu saprast. Protams te ar pāris vārdiem nepietiks, vajag regulāri pamācīt, varbūt pat auklēties. Zinot Ozoliņa gribasspēku un Arnasona slinkumu, neizskatās, ka pirmā pieredzes nodošana otrajam nestu kaut kādu labumu, bet mēģināt var. Galu galā, varbūt iegūstam uz nākamo sezonu lielisku snaiperi par mazu naudu.
+2 [+] [-]
[+] [-]