Facebook
GoogleA. Džeriņš: "Jūtos kā mājās"
@JanisParums
eSports.lv piedāvā Viestura Zariņa sagatavoto interviju ar Ontario Hokeja līgas (OHL) klubā Kingstonas "Frontenacs" spēlējošo latviešu hokejistu Andri Džeriņu.
Andri, Tu šogad pirmo sezonu spēlē Kanādā. Kādi ir Tavi iespaidi par spēli šeit?
Pirmais iespaids noteikti bija, ka šeit daudz vairāk notiek fiziska spēle, kā arī tas, ka visas komandas ir stipri vienlīdzīgas un vājākā komanda jebkurā brīdī var uzvarēt stiprāko. Ātrums arī ir nedaudz lielāks. Bet no otras puses nav tik daudz kombinacionāla spēle un ir vairāk metienu. Varētu teikt - te ir primitīvāka, bet ne sliktāka spēle.
Kanādā daudziem ir uzskats, ka kautiņiem ir sava vieta hokeja un ka labāk tā nekā sist ar nūju.
Eiropā par kautiņiem var dabūt lielus sodus, tāpēc neviens īpaši necenšas izprovocēt otru, bet šeit par kautiņu saņem tikai piecas minūtes un tad atkal var spēlēt. Nav vajadzības slēpti iesist kādam ar nūju, jo var vienkārši izrēķināties, ja ir domstarpības. Man nav nācies kauties, jo komandā ir spēlētāji, kuriem ir uzdevums aizsargāt citus vai ar kaušanos komandā radīt enerģiju, ja ir bijis slikts sākums vai vāja spēle.
Vai Tev piemīt Kanādas hokeja stils?
Pašā sākumā bija mazliet dīvaini, jo nebiju pieradis, ka spēlētāji tik daudz met pa vārtiem. Pirmajās draudzības spēlēs mūsu komanda izpildīja apmēram 45 līdz 50 metienus. Tādas spēles nebiju pieredzējis. Patiesībā jau nebija tik grūti pierast Kanādas stilam, jo tas ir līdzīgs Somijas hokejam, kur es spēlēju pērn.
Tu esi spēlējis hokeja zemēs. Ko Tu no katras esi kā hokejists ieguvis?
Zviedrijā es iemācījos komandas spēli un to, ka komanda jebkurā gadījumā ir pirmajā vietā. Mums Zviedrijā bija treneris, kas mums to centās iemācīt, un tas arī izdevās. Somijā ir līdzīgs hokeja stils kā Kanādā, tur iemācījos fizisko spēli. Latvijā iemācījos hokeja pamatus, lai gan tur arī izgāju cauri vairākām hokeja skolām.
Kādi ir Tavi pienākumi "Frontenacs" komandā?
Treneris man liek bieži spēlēt vairākumā, jo viņš uzskata, ka tas ir tas, kas man padodas vislabāk. Kā uzbrucējam man ir jāmēģina veidot spēli un gūt rezultātu, lai gan šogad man rezultativitātes punktu nav bijis īpaši daudz. Man noteikti jārāda priekšzīmi arī jaunākajiem hokejistiem.
Sezonas sākumā "Frontenacs" bija zaudējumu sērija. Kā komanda un tās vadība reaģēja, lai to mēģinātu pārtraukt?
Komanda mainīja sastāvu, mainīja maiņas un iesildīšanās rituālus, kā arī treniņus, bet mums neveicās tik un tā. Mēs kā komanda nebijām pārāk vienoti. Katrs spēlēja individuāli. Komandas vadība pēc vairākiem zaudējumiem nolēma aprunāties ar spēlētājiem, noskaidrot, kā tie jūtas. Tika secināts, ka daudziem hokejistiem ar galveno treneri nav tās labākās attiecības. Tika nolemts atlaist treneri un viņa vietu tagad ieņēmis ģenerālmenedžeris, ar kuru visai komandai ir labas attiecības. Ja turpinātu spēlēt slikti, tad arī viņš tiktu atlaists. Taču mēs redzējām cik viņš pašaizliedzīgi iestājās un cīnījās par mums. Tagad jau spēlējam kā komanda.
Ko darīja komanda sezonas sākumā, lai Tu vieglāk iejustos?
Visi spēlētāji mēģināja būt izpalīdzīgi, īpaši situācijās, kad es kaut ko nesapratu. Ātri vien komandā ieguvu draugus un tagad jūtos gandrīz kā mājās.
OHL pārstāvji runāja par spēles noteikumiem un par to, kādi sodi tiks piemēroti par dažādu noteikumu pārkāpšanu. Tika minēti arī gadījumi par eiropiešu aizskaršanu, rasistiskiem komentāriem un tamlīdzīgi. Mums tika skaidrots, ka aizskartais spēlētājs var iesniegt sūdzību un vainīgais saņems sodu, tiks izslēgts no līgas.
Pastāsti, kas notiek ģērbtuvēs starp periodiem. Mūsu komandā ir tā, ka puiši vienkārši atpūšas, padzer ūdeni un izrunā, kas noticis iepriekšējā trešdaļā. Piecas minūtes pirms došanās laukumā ienāk treneris un pasaka savu runu. Viņš izsaka savu viedokli par to, kuri spēlē labi, kuri slikti, kā arī to, ko viņš laukumā vēlētos redzēt no mums.
Kingstona ir Ontario austrumos, tādēļ jums ceļot sanāk biežāk nekā citām komandām. Pastāsti par komandas dzīvi autobusā... Ja brauciens ir garāks par divām stundām, tad mēs vienmēr skatāmies filmas, spēlējam kārtis vai kaut kā savādāk mēģinām sevi izklaidēt, lai laiks paietu ātrāk. Mums kā visām komandām ir sava kārtība. Jaunajiem spēlētājiem ir jāsēž priekšā, ja nepieciešams, tad divatā. Viņiem ir savi pienākumi, piemēram, izdalīt ēdienu, ja ēdam autobusā un pēc tam to visu novākt.
Jums ir arī izbraukumi, kad prom esat vairākas dienas. Kā tie atšķiras?
Naktis mēs pavadām viesnīcā. Numuriņos dzīvojam pa diviem un istabas biedrus komanda maina. Pietrūkst, protams, mājas un savas gultas, toties visa komanda ir kopā, un tie ir diezgan jautri pasākumi. Ja mums ir vairāk laika, tad ēdienreizēm mēģinām izdarīt ko smieklīgu. Sadzīve te ir jauka.
Pastāsti par uzvaras vārtiem pret Artūra Kuldas komandu.
Tobrīd mēs jaunā trenera vadībā bijām nospēlējuši tikai dažas spēles. Tajā mačā viens no komandas piegāja pie tāfeles, pielīmēja tur divdesmit dolārus un uzrakstīja, ka tos saņems uzvaras vārtu autors. Naudu pielika arī vairāki citi spēlētāji, vienkārši, lai motivētu viens otru. Tā nu sanāca, ka uzvaras vārtus guvu es un saņēmu naudu, par kuru vēlāk aizvedu maiņas partnerus uz pusdienām. Laiku pa laikam komanda turpina šo pasākumu, bet mērķi tiek mainīti, jo ne visi spēlētāji gūst vārtus. Dažreiz naudu saņem tas, kurš izdarījis visvairāk spēka paņēmienus vai bloķējis visvairāk metienu.
Kādi ir Tavi iespaidi par junioru hokeja saimniecību Kanādā?
Būtībā viss ir ļoti profesionālā līmenī, un tas man ļoti patīk. Viss ir sakārtots, un nav problēmu, ja kaut kas ir nepieciešams. Pēc iespējas vairāk viss tiek darīts tā, kā Nacionālajā Hokeja līgā, mēģinot tai sagatavot spēlētājus.
Vai komanda Tevi ir iesaistījusi kādā līdzjutēju vai labdarības pasākumā?
Jā, komanda bieži rīko dažādus fanu pasākumus. Uz tiem parasti jādodas visai komandai. Piemēram, mums bija boulinga pasākums, kurā varēja piedalīties ikviens līdzjutējs, izmantojot iespēju arī aprunāties ar spēlētājiem. Ir patīkami, ka līdzjutēji interesējas par komandu. Labdarības pasākumi parasti ir dienā, kad daudzi spēlētāji ir skolā, uz tiem vairāk dodas vecāki spēlētāji, kuri to jau ir pabeiguši. Viņi pārstāv visu komandu. Es esmu bijis radiostacijā, piedalījies akcijā, kur vajadzēja savākt naudu vēža ārstēšanai.
Kādu padomu Tu dotu Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri domā spēlēt Kanādā?
Noteikti labi būtu aprunāties ar kādu spēlētāju, kas Kanādā jau ir bijis un spēlējis. Latvijas hokeja sabiedrība nav tik milzīga, tāpēc noteikti tādu var atrast. Svarīgi ir nopietni tam gatavoties, cītīgi strādāt un kā teica Kaspars [Daugaviņš] – darboties trenažieru zālē, jo visi šeit ir fiziski ļoti spēcīgi.
Daudzi hokejisti ir māņticīgi. Vai arī Tu esi tāds?
Esmu māņticīgs uz dažām lietām, piemērām, kā ģērbjos. Ģērbjoties vienmēr ievēroju vienu un to pašu kārtību, ko nekad nemainu.
Kādi ir Tavi nākotnes plāni?
Vissvarīgākais notikums tuvākajā nākotnē ir pasaules junioru čempionāts Rīgā.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Cik garlaicīgi, ka salīdzina kanādas hokeja stilu un eiropu. Šoreiz gan intervētājs tādu jautājumu neuzdeva, bet vienalga katrs spēlētājs, kas uzspēlē Amerikā pieķerās klāt mūžsenajai aksiomai par stila atšķirībām. un kurš gan to nezina ?
[+] [-]
vai A.Džeriņš ir drafteets NHL ?
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]