Facebook
GoogleRaitis Ivanāns: “Man dota vēl viena iespēja”
@MikelisO
Raitis Ivanāns ir 27 gadus vecs latviešu hokejists, viens no trijiem mūsu pārstāvjiem NHL. Savā komandā viņš pilda “policista” funkcijas, kas Latvijas hokejā ir visnotaļ neierasti, tādēļ vēl interesantāk likās dzirdēt viņa viedokli par notiekošo. Piedāvājam Jums ekskluzīvu telefoninterviju ar Raiti.
Jā, varētu teikt, ka viss kārtībā, pie visa esmu vairāk vai mazāk pieradis. Otro gadu NHL pavadīt ir daudz vieglāk nekā pirmajā piegājienā pagājušajā sezonā. Tagad zinu – kā spēlēt un pildīt norādījumus, esmu izbaudījis pirmās spēles jau pagājušajā sezonā. Komandai gan tik labi neiet – zaudējam līdzīgās spēles, lai arī spēlējam labi. Taču domāju, ka būs arvien labāk.
Pirms mača pret “Coyotes” izlaidi vairākas spēles pēc kārtas. Kāds bija iemesls nespēlēšanai?
Tas nebija manas vainas dēļ. Vienkārši treneris pateica – nespēlēju slikti, bet vienkārši vajag kaut ko pamainīt, tāpēc šoreiz neielika sastāvā mani, bet citus. Apzinos pats, ka ne jau katru spēli es spēlēšu, jo jāņem vērā manu lomu komandas spēlē. Sastāva izvēle ir pilnībā atkarīga no trenera.
Tas bija saistīts arī ar to, ka pretinieku rindās nebija kaušļu. Bet, kā jau teicu, komandai neveicās, tāpēc treneris meklēja risinājumu. Viņš teica, ka es spēlēju normāli, bet šādas situācijas var būt arī citreiz sezonas laikā – lai par to nedusmojos un nepārdzīvoju.
Taču tava vieta “Kings” sastāvā ir droša?
Nu, kā lai saka. Kad komanda zaudē, katrs pie kaut kā ir vainīgs. Nezinu, vai kāds maz var būt drošs par savu vietu – hokejs tomēr ir bizness un, ja neiet, tad tiek meklēti iemesli un problēmu risinājumi. Nekad negribētu domāt, ka esmu šeit, un mana vieta līdz ar to ir droša – vienkārši jāspēlē, cik labi to protu [smejas].
Šogad izdevās gūt pirmos vārtus NHL. Vai spēles ripa nolikta goda vietā?
Protams, spēles ripa ir nolikta goda vietā, un viss kārtībā! Jauki, ka izdevās iemest pirmo “golu”. Būtu vēl labāk, ja arī komanda būtu vinnējusi.
Gandrīz katrā mačā, kad Tu izej laukumā, sanāk izkauties ar pretinieku komandas spēlētajiem. Vai šīs izplukšanas ir speciāli trenera norādījumi, vai arī tā vienkārši gadās spēles epizodē?
Ir tā, ka pašam jāzina sava loma. Piemēram, ja sākam spēli lēni, vai arī rezultāts ir ļoti nelabvēlīgs, tad dažreiz izkaušanās dod pozitīvu rezultātu komandas spēlei – spēlētāji atdzīvojas. Ir jāzina laiks. Atkal, ja esam vadībā ar 3:0, tad vajadzība kauties nav nekāda.
Kautiņu un noraidījumu dēļ parasti spēles laikā daudz nespēlē. Vai Tev lielāku prieku sagādā lielāks spēles laiks, vai izkaušanās ar pretinieku "policistu"?
Protams, man jau nav tikai jāiet un jākaujas. Kautiņš vienkārši ir spēles sastāvdaļa. Katram komandā ir sava loma. Es zinu, kas man jādara, un to arī pildu. Tas ir tikai kā bonuss – izkauties. Kad izeju laukumā, tad jādomā arī par spēli – jācīnās stūros, jāizcīna ripas. Ar mani rēķinās arī kā ar spēka uzbrucēju, ne tikai kausli.
Vai situācijā, kad pret savas komandas spēlētāju nospēlē rupji Tev neesot laukumā, Tev arī jāmetas viņu aizstāvēt?
Ja kāds nospēlē rupji, tad jau tiesneši dara savu darbu un iedod sodu. Ja reiz neesmu laukumā un tā gadās, tad jau neko nevaru iesākt. Tas ir tikai un vienīgi tiesnešu darbs. Vai arī tā – pēc šīs rupjības vēlāk spēles gaitā varu izkauties ar pretinieku “policistu”, lai atbildētu.
Hokeja fani ASV uzskata, ka Tu kautiņu laikā bieži vien par galveno mērķi uzskati noturēties kājās un nogāzt pretinieku uz ledus. Faniem tas nepatīkot, jo viņi grib redzēt pēc iespējas vairāk sitienus. Vai tā ir?
[Pauze] Sanāk visādi kautiņi. Nebūs jau kautiņu, kur abi stāvēs kājās un trīs minūtes sitīs viens otram pa seju. Varu pakrist vai nokrist, tāpat arī pretinieks. Ne jau vienmēr var vinnēt vai zaudēt, ir dažādi gadījumi, bet es noturēties kājās vai nogāzt pretinieku necenšos apzināti.
Vai tava treniņprogramma atšķiras no citu komandas puišu programmas? Sanāk vairāk pastrādāt trenažieru zālē?
Jā, protams. Svaru zālē pavadu vairāk laika. Vasarā šeit ASV arī trenējos boksā, kam gan tagad sezonas gaitā laika neatliek.
Sezona “Kings” komandai iesākusies visnotaļ neveiksmīgi. Kā komentē situāciju? Kas jādara, lai vērstu lietas pareizajā virzienā?
It kā spēlējam labi. Ir metieni, taču vai nu pretinieku vārtsargs spēlē apbrīnojami, vai arī mūsējam neveicas. Citreiz ripa vienkārši neiet vārtos, vai pirms sitiena pārlec pār nūju. Vienkārši neveicas. Jau cik spēlēs apspēlējam pretiniekus, bet galarezultātā zaudējam. Mazliet pietrūkst kaut kā, taču domāju, ka ar laiku spēle aizies.
Pagājušajā sezonā Tev visai liktenīgs kļuva kautiņš ar Zdeno Čaru, pēc kura vairs sezonas laikā nespēlēji. Vai tieši kautiņš ar Čaru noraka Tavas cerības vēlāk atgriezties “Canadiens”?
Gadījās tā – kamēr biju traumēts, komandai klājās labi. Kad atveseļojos, mani nosūtīja lejā [līgu zemāk – aut.], jo vienkārši tajā momenta nebija vajadzība mani izsaukt. Pašam pēc tam vajadzēja vēl pāris spēles, lai atgūtu formu. Tagad man dota vēl viena iespēja spēlēt un pierādīt sevi NHL, par ko esmu ļoti priecīgs.
Vai pēc tam nebiju nikns uz Čaru? Protams, bija “škrobīgi”, ka viņa dēļ nācās izlekt no ejoša vilciena, taču tāds ir hokejs un gadās visādi. Tāpēc nav ko daudz domāt un pārdzīvot par to reizi.
Pret kuru pretinieku kausli ir bijis kauties visgrūtāk?
Pret Bogārdu bija smagi, tāpat pret Laraku. Viņi ir vieni no līgas lielākajiem smagsvariem, un ir topā. Cīņas pret viņiem bija visgrūtākās.
Kā atšķīrās “Canadiens” komandas iekšiene no “Kings”?
“Canadiens” it kā bija vairāk zvaigžņu. Pirmo reizi, kad tur ierados, skatījos un brīnījos – oho – redz kur Koivu, Kovaļevs, Teodors utt. Bet tad ar laiku pieradu. Bija laba atmosfēra, visi bija forši čaļi. Taču Monreālā, protams, bija grūtāk, jo tur ir vairāk mediju, visi pievērš uzmanību. Un, ja neiet komandai, tad vienkārši jebkuram var uzvelt vainu. Kā nekā, hokejs tur ir numur viens.
Tagad hokeja noteikumi ir pamainīti, un vai tas nenāks par sliktu “policistiem”?
Neteiktu, ka par sliktu. Pie šādiem noteikumiem atkal notiek vairāk provocēšanas. Jā, spēle kļuvusi lēnāka un noraidījumiem pārbagātāka – ir vairāk vairākumu un mazākumu, kā dēļ varbūt iznāk pašam spēlēt mazāk.
Jā, agrāk varēja kādu vairāk aizķeksēt un paturēt, bet tagad vienkārši jāpierod, ka tā nevar. Līdz ar jaunajiem noteikumiem rodas vairāk zonas uzbrukumam, plašāka vieta stūros – aizsargs nevar tik brīvi vairs traucēt un ir grūtāk kaut ko darīt pret pretinieku. Man kā lielākam ir bijis pieradums dažreiz kādu vairāk pagrūst ar rokām, paķeksēt, bet tas vienkārši jāizmet no spēles. Jaunajiem noteikumiem ir pozitīvā un negatīvā puse, bet domāju, ka daudzmaz viss ir normāli.
Vēl arvien dažreiz spēļu protokolos tiec minēts kā aizsargs. Vai ir iespēja, ka kādreiz atkal varētu spēlēt šajā pozīcijā?
Nē. Nezinu, kāpēc vēl kaut kur tieku minēts kā aizsargs, jo tajā pozīcijā neesmu spēlējis jau piecus gadus. Tā vienkārši ir kļūda. Un arī nepieļauju iespēju kādreiz vēl spēlēt kā aizsargs.
Daudzi spēlētāji pirms spēles kārtīgi izpēta nākamos pretiniekus, lai zinātu, kurš ir kauslis un no kura jāuzmanās. Vai sajūti laukumā no parastajiem spēlētājiem pret sevi pietāti?
Domāju, ka skatās statistiku un redz augumu un svaru. Tad droši vien viņi arī aizdomājās. Bet vispār nezinu, ko pretinieki domā, izlasot manu vārdu. Man pašam arī būtu interesanti to uzzināt. Zinu, ka pirms katras spēles ir lapiņas ar pretinieku sastāvu un informāciju – īpaši atlasīti visādi pretinieku spēlētāju plusi un mīnusi. Tādejādi var vairāk zināt, uz ko katrs spēlētājs ir spējīgs. Nezinu jau arī, ko pretinieku izlūki raksta savai komandai lapiņās par mani.
Es arī pirms spēlēm papētu pretinieku kaušļus, viņu video. Ar tā palīdzību izstudēju, ar kuru roku otrs “policists” sit utt. Bet mazajiem spēlētājiem, kuri met vārtus, īpašu uzmanību nepievēršu. Protams, zinu viņu vārdus un to, kas tad viņi ir, bet īpaši viņu spēlē neiedziļinos.
Vai tad, kad spēlēji AHL, Tavs spēles laiks arī bija mazāks, bet pārsvarā ar nodomu būt “policistam”, vai arī tur ar Tevi rēķinājās kā ar komandas līderi?
Protams, arī tur biju “policists”. Runājot par spēles minūtēm, pagājušajā gadā AHL bija tā pagrūtāk, jo treneris nezināmu iemeslu dēļ nedeva normālu spēles laiku. Sanāca tā, ka vairāk tiku spēlēt NHL, kad tiku uz turieni izsaukts, nekā līgu zemāk... Viss ir atkarīgs no treneriem, kā viņi prot izmantot tevi. Iepriekš gan tur spēlēju diezgan daudz, tajā pašā laikā veicot savus pienākumus.
Cik ciešs pēdējo 3 – 4 gadu laikā ir bijis kontakts starp tevi un Latvijas Hokeja federāciju un izlasi?
Tikai šovasar ar Baldonieku [Māri, Latvijas izlases ģenerālmenedžeri – aut.] sazvanījāmies. Viņš teica, ka turpinās mani vērot un kontaktēties. Iepriekš ne no viena neko konkrētu nedzirdēju. Biju gan šeit ASV tikpat kā visu vasaru, tā kā varbūt biju grūtāk sazvanāms. Arī par Turīnas olimpiādi nesaņēmu zvanu. Pirms diviem gadiem vasarā biju uz treniņiem pie trenera Beresņeva, taču sanāca, ka man bija jābrauc prom tieši tajā brīdī, kad sākās treniņi Mežaparkā. Mēs ar treneri nedaudz runājām, ka varētu mēģināt aizbraukt uz kādu turnīru rudenī, bet tā arī nesanāca.
Vai redzi savu vietu izlasē?
Grūti teikt, jo neesmu īsti redzējis, kā izlase spēlē. Domāju, ka palīdzēt es varētu un būtu spējīgs.
Un visbeidzot – kāda ir optimistiskā prognoze, kad varam Tevi ieraudzīt spēlējam Latvijas izlasē?
Nezinu. Noteikti, ka izlases vadība mani vēlētos pārbaudīt kādā turnīrā, taču nezinu, vai tas būs iespējams. Viss atkarīgs, kā man šeit sezona iegrozīsies.
[+] [-]
[+] [-]
R.I. : ..."Vai pēc tam nebiju nikns uz Čaru? Protams, bija “škrobīgi”, ka viņa dēļ nācās izlekt no ejoša vilciena..."
Raitis gatavojas revanšam !
Zemteksts jūtams ...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Zelta teikums:
Citāts:
Kautiņš vienkārši ir spēles sastāvdaļa.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis davix
nu tad beidzot tiem kas nesaprot, ka hokējs ir spēka spēle arī ar kautiņiem, kas ir nepieciešami lai uzlabotu spēli vai aizsargātu vadošos spēlētājus - būs te nedaudz ko palasīt
Aha. Nebuutu mums taads speeleetaajs kaa Ivanaans, daudzi joprojaam nesaprastu, ka kautinji ir neatnjemama speeles sastaavdalja un taa naak jau no pashiem hokeja pirmsaakumiem (protams es nerunaaju par Eiropas hokeju
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
P.S. Bet Latvijā uz kādu pārbaudes spēli gan viņu gribētu redzēt - ažiotāžu tas saceltu tādu, ka maz neliekas
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Eddy
Redz, kā interesanti sanāk - eSporta džeki, izrādās, var sazvanīt jebkuru sportistu jebkurā pasaules malā. Dīvaini, kas tiem izlases vadītājiem mūždien par problēmām spēlētājus sazvanīt?!
Mūsdienās "nesazvanījām" nav arguments.
[+] [-]