Skeletons nepatika: Tomasa Dukura dēls Darels ceļā uz profesionālo hokeju

Līdz šim Darels Šveices čempionāta komandas Langnavas “Tigers”, ko jau septīto sezonu pārstāv Latvijas izlases vārtsargs Ivars Punnenovs, rindās aizvadījis trīs spēles. Pie rezultativitātes punktiem viņš vēl nav ticis, taču saņem pirmās vērtīgās mācības pieaugušo hokejā.

“Šeit viss notiek ātrāk – straujāk jāpieņem lēmumi un jākustas, galvai visu laiku jābūt augšā,” portālam Sportacentrs.com saka Darels, kurš Šveicē ir ceturto gadu. Viņš par sevi atstāj nosvērta un piezemēta jaunieša iespaidu. Pēdējās divas sezonas viņš spēlē pie vecākiem puišiem valsts U-20 čempionātā, un šosezon ar deviņiem (8+1) rezultativitātes punktiem ir savas komandas labākais snaiperis un dala labākā punktu guvēja godu.

“Tas nav nekas neiespējams vai pārdabisks”

Debiju Šveices pieaugušo čempionātā jeb NLA jaunais latvietis piedzīvoja 28. septembra vakarā pret “Zug” (1:2), laukumā pavadīdams trīsarpus minūtes. Nākamās divas reizes uzbrucēja spēles laiks jau bija ap desmit minūtēm mačā. Šobrīd Darels rotē starp U-20 un pieaugušo komandu, taču pozitīvi, ka viņam tik agrā vecumā tiek dota iespēja izgaršot NLA smeķi, un, visticamāk, “Tigers” klubs ar Latvijas hokejistu rēķinās ilgtermiņā.

“Katra gada talantīgākos spēlētājus cenšas virzīt uz lielo komandu. Darels ir starp šiem hokejistiem. 18 gadu vecumā iedod paostīt gaisu, nākamajā sezonā jau būs tāpat, bet pēc diviem trim gadiem viņš varētu būt jau stabils pirmās komandas hokejists,” uzskata jaunā spēlētāja tēvs Tomass.

Jau šobrīd Darels regulāri trenējas ar pirmo komandu un savai izaugsmei iegūst arī svarīgas spēļu minūtes. “Domāju, nākamajā sezonā man būs vēl vairāk iespēju nostiprināties “Tigers” sastāvā. Šeit viss notiek daudz straujāk, taču tas nav nekas neiespējams vai pārdabisks. Debijas reizē kājas netrīcēja, viss bija kārtībā. Dienu pirms spēles gan domāju, kā nu būs, bet nākamajā dienā viss bija kārtībā.”

Darels šo un vēl nākamo sezonu Šveicē skaitīsies kā ārzemju spēlētājs, taču pēc tam viņš iegūs vietējā hokejista licenci un vairs nebūs leģionāra statusā. Tas ārvalstniekiem ir liels ieguvums, jo NLA komandās drīkst spēlēt vien četri ārzemnieki. Septembra beigās Dukurs uz “Tigers” tika izsaukts, jo savainojumā iedzīvojās somu uzbrucējs Aleksi Sārela.

Darels Dukurs ir Latvijas jauniešu izlašu hokejists. Foto: LHF

Iedvesma – Rīgas “Dinamo”

Tomass Dukurs kopā ar savu brāli Martinu jau teju 20 gadus rūpējas par trekniem ierakstiem pasaules skeletona vēstures lapās, taču Darels pievēršanos šim sporta veidam neesot apsvēris ne reizi. “Skeletons viņu nekad nav interesējis, nav nobraucis pat vienu braucienu. Darelam patīk hokejs, un lai dara to, kas iet pie sirds.”

Mīlestība pret hokeju radusies, lielā mērā pateicoties tieši Tomasam. Darela tēvs ir liels šīs sporta spēles fans – ja viņš nebūtu skeletonists, tad noteikti spēlētu hokeju. “Mammai un tētim ir divi dažādi stāsti, kā sāku spēlēt hokeju,” steidz teikt Darels.

Tomasam sapni par hokeja spēlēšanu neizdevās piepildīt, taču tas sanācis Darelam. Tēvs gan palīdzējis ar pirmajiem soļiem, jo, aizvadot Pasaules kausa sacensības Ziemeļamerikā, tur nopirkta bērnu hokeja forma. Tā gan palika neizmantota, bet lūzuma punkts esot bijis Rīgas “Dinamo” mačs Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Vēl laikā, kad komanda stabili cīnījās par vietu Gagarina kausā un arēna bija piepildīta teju katrā mačā.

“Savulaik uz Rīgas “Dinamo” spēlēm braucām diezgan bieži. Tur bija bērnu stūrītis, kur varēja spēlēties, bet man vairāk gribējās skatīties pašu maču. Atceros, ka man ļoti patika, kā “bullīšus” izpilda Lauris Dārziņš un Miks Indrašis. Joprojām Latvijas izlases spēlēs ceru, ka pēcspēles metienos piedalīsies tieši viņi,” norāda Darels. “Tētim vienmēr paticis hokejs, viņš mani agrā bērnībā mēģināja tajā iebīdīt. Par skeletonu viņš tika azartisks nebija (smaida). Tādēļ tā vairāk ir tēta vaina, kāpēc esmu hokejā. Sākumā nebija tā, ka man baigi gribējās. Viņš no Ziemeļamerikas bija atvedis mazu hokeja formu, ilgu laiku cerēja, ka sākšu trenēties. Taču vienā brīdī pats nolēmu, ka došos uz treniņu. Hokejs iepatikās, un tā tas viss aizgāja.”

Roku veiklība kā trumpis

Treniņus hokejā Darels uzsāka septiņu gadu vecumā pie trenera Ginta Bisenieka klubā “Pērkons”, bet 15 gadu vecumā viņš jau nonāca Šveicē. “Viņš pats gribēja spēlēt Šveicē, un iegrozījās tā, ka bija piedāvājums aizbraukt pārbaudīties. Viņiem Darels iepatikās, tāpēc parakstījām līgumu uz pieciem gadiem,” Tomass stāsta, ka dēls savukārt došanos uz Ziemeļameriku īsti neesot apsvēris, labāk savas hokeja prasmes izvēloties slīpēt Šveicē.

Tur latvietis ātri vien kļuva par vienu no līderiem jebkuras vecuma grupas komandā – gan U-17 grupā, gan arī U-20, kur iepriekšējā sezonā vien 17 gadu vecumā 41 spēlē guva 43 (17+26) punktus. Tikpat augsta rezultativitāte bija arī komandas biedram, citam latvietim Oskaram Lapinskim. Arī viņš šajā sezonā piedzīvojis debiju NLA.

Darelu nesen Šveicē apciemoja mamma Karīna, taču Tomass neslēpj, ka pandēmijas laikā aizbraukt ciemos pie dēla sanāk reti. Jaunietis gan nedzīvo viens – viņš ar vairākiem citiem jaunajiem hokejistiem mitinās klubam piederošā mājā, kur katram ir sava istaba. “Tigers” pirmajā komandā spēlējošo Punnenovu gan nesanākot satikt bieži, bet viņš palīdzējis latviešiem ar iejušanos klubā, kā arī Jāņu svētkos, ko vietējie Šveicē neatzīmē, uzaicinājis pie sevis vakariņās.

Darela tēvs Tomass Dukurs šobrīd gatavojas jau savām piektajām olimpiskajām spēlēm. Foto: Reuters/Scanpix

Ja Darels mācītos Latvijā, viņš šobrīd būtu 12. klasē, taču Šveicē ir cita izglītības sistēma, un šobrīd latvietis skolojas biroja zinībās. Ieskaitot šo, skolas solā jāpavada vēl trīs gadi. “Ir jāmācās, jo jāpatur prātā, ka profesionāla sportista karjera var arī neizdoties,” uzsver Tomass. “Viņam klubā nav tāda varianta – nemācīties un tikai trenēties. Ja neesi skolā, tu nevari dabūt uzturēšanās atļauju. Vismaz tā ir Langnavā. Ir pilna laika mācības, un tikai tad tiec pie uzturēšanās atļaujas. Viņam arī jārunā vietējā valodā. Darels dzīvo vāciski runājošajā Šveices daļā. Iepriekš viņš vācu valodu neprata vispār, un pagāja gads, kamēr ielauzījās. Skolā sēdēja un klausījās, tas bija tukšais gads, jo izpildīt darbus arī neprata. Šobrīd viņš mācībās jau ir labāks par dažu komandas biedru.”

“Mans mērķis ir kļūt par profesionālu hokejistu. Sapnis – spēlēt Nacionālajā hokeja līgā. Tas ir augstākais, kur hokejists var būt,” akcentē Darels, kurš kā savu trumpi nosauc roku veiklību, taču rūpīgāk esot jāpiestrādā pie slidošanas tehnikas, kas viņam ir vājais punkts. “Kad esmu ar ripu, varu izveidot bīstamus momentus. Esmu hokejists, kurai vairāk patīk veidot izspēles, ne vienkārši mest pa vārtiem.”

Tomass piebilst, ka Darelam ir potenciāls, lai kļūtu par profesionālu hokejistu, taču viss esot tikai paša jaunieša rokās. “Viņam ir visas iespējas. Darels visu sasniedzis un izdarījis pats.”