Vai dopinga pārbaužu laikā drīkst izdzert vienu alu? Ieskats Antidopinga birojā

Vai Latvija antidopinga ziņā būs gatava, ja uzņems daļu no 2026. gada olimpiskajām spēlēm? Vai mums uz to laiku vajadzēs laboratoriju Siguldā?
Mārtiņš Dimants: Laboratorijas izveide nav priekšnoteikums tam, lai varētu kļūt par olimpisko spēļu organizatoru. Laboratorija gan finansiāli, gan citādākā veidā būtu nelietderīgs finanšu ieguldījums. Paraugu testēšanu var veikt jebkurā mums netālu esošajā laboratorijā. Lai laboratorija atbilstu akreditācijas prasībām, tajā gadā būtu jāveic vismaz 3000 analīžu. Pat savācot šādus apmērus, mēs tāpat nevarētu izpildīt citus kritērijus, jo iekārtu tehnoloģiskā attīstība notiek tik strauji, ka izdevumi būtu pārāk milzīgi.

Lai valsts varētu rīkot olimpiskās spēles, skatoties no antidopinga viedokļa, galvenā ir atbilstība pasaules antidopinga kodeksam. Ja mēs saņemam ziņu, ka esam atbilstoši, varam rīkot ne tikai olimpiskās spēles, bet arī citus lielus sporta pasākumus. Tā nav problēma - kad konstatējām trūkumus, uzreiz sākām strādāt, lai tos novērstu. Katrai valstij tiek sekots ļoti rūpīgi līdzi, mēs pēdējā gada laikā esam smagi strādājuši, lai būtu atbilstoši.

Cik bieži gadās situācija sacensībās, ka spēka sporta veidos sportists aizbēg no sacensībām, kad uzzina, ka ierodas dopinga kontrole?
Alekss Ūpis: Ir novērots, ka konkrētos sporta veidos pēc kontrolieru ierašanās starta saraksts saplok. Pirmsākumos, kad šajos sporta veidos sāka parādīties analīzes, šis skaits bija ievērojams.

Joprojām vairāk nekā puse no pozitīvajām dopinga analīzēm ir spēka sporta veidos. Vai par pauerliftinga federācijas pūliņiem dopinga apkarošanā joprojām varat teikt tikai pozitīvus vārdus?
Ar pauerliftinga federāciju mums ir ļoti pozitīva sadarbība. Viņu pašu uzstādījums ir, lai sporta veids būtu tīrs un atbilstu visām prasībām. Tā ir viena no federācijām, kuru varētu paslavēt. Arī analīžu ziņā izskatās, ka paliek labāk, ir novērojams, ka netīrie sportisti nepiedalās sacensībās.

MD: Vismaz nebojā godīgo sportistu mērķi pierādīt savus sportiskos mērķus. Iespējams, viņi startē citās sporta organizācijās, kuras nav atzītas - katrā spēka sporta veidā ir vismaz viena neatzītā federācija, kas rīko iekšējos sporta pasākumus.

Dānijā valdības uzstādījums ir budžeta līdzekļus novirzīt arī rekreācijas sportam. Tas nozīmē, ka tiek veiktas kontroles fitnesa klubos, arī pagrīdēs, nepieļaujot, ka sportisti, kuri šādā veidā cenšas pierādīt savas spējas, nonāk starp cilvēkiem, kuri rūpējas par savu veselību. Pieķertie zaudē tiesības apmeklēt klubus. Viņi neveido Pasaules antidopinga aģentūras statistiku, bet tā ir iekšējā valsts politika, lai ierobežotu šādu cilvēku apriti sporta klubos. Ilgtermiņā tas būtu jādomā arī Latvijā. Ja situācija neuzlabosies, tas varētu būt kā priekšlikums, ko tālāk skatīt. Tāpat būtu godīgi prasīt, ka valsts un pašvaldību finansējums nenonāk šādās neatzītās federācijās. Problemātika ir tāda, ka arī uz šiem pasākumiem nāk jaunieši, kuri uz sportistiem skatās kā uz etaloniem, vēlas būt viņiem līdzīgi. Tāpat mūsu rīcībā ir informācija, ka šādās sacensībās tiek reklamētas aizliegto vielu tirdzniecības interneta vietnes, līdz ar to jebkurš bērns vai jaunietis, kurš atnāk uz mačiem, to redz. Uzskatām, ka šādas federācijas nedrīkst saņemt finansējumu vai, piemēram, rīkot sacensības pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Šeit runa par pašvaldību finansējumu?
Jā. Tomēr arī tā ir publiska manta, kas nonāk šādu organizāciju rīcībā. Tas nav korekti un kultivē, ka diskvalificēti sportisti var aiziet tur, turpinot sasniegt savus mērķus negodīgā ceļā. Ja mēs to identificējam, tas var novest pie mūža diskvalifikācijas.

Šobrīd federācijām ir noņemta funkcija noteikt sodu diskvalificētajiem un to lemj tikai Antidopinga birojs
Diskvalifikāciju un sankciju noteikšana šobrīd ir Disciplinārās komisijas ziņā. Antidopinga birojs plāno un vāc paraugus, iegūst analīžu datus vai cita veida pierādījumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, sagatavo šo informāciju, nodod sportistam un, kad viņš sniedzis paskaidrojumus, šī informācija tiek apkopota, un jau kā apsūdzība par konkrēto pārkāpumu nodota Disciplinārās komisijas ziņā, kas, izvērtējot visus apstākļus, mīkstinošos faktorus, lemj kādu sankciju noteikt. Tālāk lēmums nonāk pie sportista un sportistam ir tiesības to pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā. Kad notek pārsūdzības termiņš vai stājas spēkā Pārsūdzības komisijas lēmums, ir redzama gala sankcija. Federāciju iesaiste tiešā veidā pie sankcijas vairs nav, bet tām ir tiesības būt kā novērotajiem klātienes lietas izskatīšanā.

Arī Pasaules antidopinga aģentūra tiek informēta par katru Latvijā diskvalificēto sportistu un arī viņiem ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu, ja uzskata, ka, piemēram, diskvalifikācijas termiņš ir par īsu. Disciplinārā komisija ir apstiprināta ar Latvijas Antidopinga biroja direktora rīkojumu, bet Pārsūdzības komisija ar Ministru kabineta rīkojumu.

Acīs iekrita fakts, ka 2017. gadā Latvijā pārbaudītākais sporta veids bija kamaniņu sports ar 56 analīzēm. Vai šis skaits nebija pārspīlēts, ja vieglatlētikai salīdzinoši bija ap 20 analīzēm.
AU: Viennozīmīgi galvenais iemesls bija pirmsolimpiskais gads, jo mums tika piešķirts papildus finansējums tieši, lai testētu pretendentus uz Olimpiādi. Gan LOV sastāvā ir daudz kamaniņu braucēju, gan starptautiskās federācijas pārbaudāmo sportistu reģistrā, tāpēc tā tas sanāca. Jā, pārkāpumu skaits tur nav tik liels kā, piemēram, vieglatlētikā vai pauerliftingā, tomēr pēc kopējās riska skalas, kas Latvijā izstrādāta, šis ir sporta veids, kurā var iegūt gan lielus finansiālus līdzekļus, gan popularitātes ziņā tas ir visai augsts.

Šogad dopinga pārbaužu būs vairāk?
MD: Finansējums ir apstiprināts līdz 2021. gadam un ir nemainīgs, bet par konkrētiem skaitļiem runāsim nākamā gada sākumā, kad sniegsim atskaiti. Paredzētais finansējums ir vismaz 1000 analīzēm, bet pagājušais gads parāda, ka izpildām 1033 analīzes. Vienā kontrolē, rupji rēķinot, ir pusotra analīze - vienam sportistam pārbaudē ir viena analīze, citam, piemēram, trīs. Kopējais skaits ir vismaz 1000, bet tas svārstās no tā, kādi sportisti iekļauti pārbaudāmo sportistu reģistrā vai kāds pārtrauc aktīvo karjeru, piemēram, vai tiek iekļauts vēl kāds sportists, kas uzreiz maina visu plānu. Būs vismaz 1000 analīzes, bet maksimālais, ko mēs varam izspiest ar šo finansējumu ir pat 1200.

Cik daudz kontrolieru jums ir?
Četri kontrolieri, bet trīs štata vietas. Visu spējam nodrošināt, piesaistot papildus asistentus vai pavadoņus. Dažās kontrolēs ir asistents, bet, ja sacensībās jāveic daudz analīžu, tiek piesaistīti arī pavadoņi, kuri seko līdzi konkrētajam sportistam no brīža, kad viņam paziņoja par analīzēm, līdz brīdim, kad pabeidz kontroli. Protams, ar četriem kontrolieriem nav iespējams paveikt, ja sportistiem jāvāc septiņi paraugi. Tad vai nu jābrauc visam birojam, vai jāpiesaista asistenti, kuri pirms tam jāapmāca.

Kāds jums ir rekords cik ilgi sportisti nav varējuši nodot analīzes?
AŪ: Astoņas stundas ir lielākais. Līdz trijiem rītā.

Tādos gadījumos sportists visu laiku dzer ūdeni?
Kad tās jau ir astoņas stundas, visticamāk, ūdeni vairs nedrīkst dzert, jo viena no prasībām, lai paraugs būtu derīgs, ir, ka jābūt koncentrācijai. Ja koncentrācija ir zem 1,005, viņš ūdeni nedzer. Cenšamies koncentrāciju dabūt atpakaļ, lai varētu veikt nepieciešamās analīzes.

MD: Alkohola patēriņš var ietekmēt testosterona un epitestosterona attiecību, kas novedīs pie tā, ka būs jātaisa papildus izmeklējumi, kas visu ļoti sadārdzina un uzreiz pie vienas kontroles tiek skaitīta kā otrā analīze.

Vienu alu nedrīkst izdzert?
Ar 2021. gadu ir priekšlikums vispār aizliegt dopinga kontroles telpās alkohola lietošanu. Šobrīd tas nav aizliegts un varam vienīgi lūgt sportistu to nedarīt, taupot valsts līdzekļus un nesabojājot kontroles procesu. Kontrole jebkurā gadījumā būs, tā parādīs ir vai nav aizliegtā viela, bet alus var izdarīt svārstības hormonālā līmenī, kas laboratorijas sistēmās izlec kā iespējama eksogēna hormona esamība organismā un tad nepieciešams veikt spektometrijas pārbaudi, kas vienu pārbaudi ļoti sadārdzina. Šādā veidā nevaram aicināt sportistus saīsināt kontroles laiku un parasti visi klāt esošie gaida, kamēr tas izdodas.

Vai mildronāts vēl ir aktuāls?
Diemžēl novērojam, ka sporta ārsti arvien rekomendē šo preparātu. Nezinām tā ir nezināšana vai nedomāšana. Mēs to novērojam analīžu rezultātos, tātad netiek respektēts aizliegums vai arī tiek uzskatīts, ka tas ir vienkārši uztura bagātinātājs, kurš nav aizliegts. Atbildība būtu jāuzņemas arī ārstniecības personālam, kas, zinot, ka konkrētā persona piedalās sacensībās, lietošanā izraksta šādu medikamentu. Atkal atgriežamies pie izglītošanas, kur mūsu mērķgrupā ir sporta ārsti un ģimenes ārsti. Viņiem šobrīd ir ļoti viegli ieiet Zāļu valsts aģentūras mājaslapā, ierakstīt konkrēto medikamentu, atklikšķināt informāciju par lietošanu sportā un iegūt informāciju vai šis medikaments ir aizliegts. Sistēma ir ļoti atvieglota, mums tikai jāpanāk, ka tā saprotamā veidā nonāk pie ārstniecības personām un tās to praksē izmantotu - pirms kaut ko izrakstītu, uzdotu pavisam vienkāršu jautājumu vai jūs gadījumā neesat sportists. Ja persona ir sportists, viņš var pie mums vērsties ar terapeitiskās atļaujas pieteikumu. Bāzi esam ielikuši un nostiprinājuši, tagad ir laika jautājums, kā informācija līdz visiem aizies, lai mēs vairs nesaskartos arī ar mildronāta gadījumiem.