Latvijas ledushalles cīnās par izdzīvošanu

"Hallei tas nozīmē mīnus 50 procentu no ledus noslodzes un līdz ar to arī krietni mazākus ienākumus," tā uz jautājumu par divu komandu likvidēšanas ietekmi uz halli atbild tās direktors Kārlis Dreņģers. Viņš arī skaidro, ka no 1. aprīļa OIK pieaugums par 54 procentiem nozīmē, ka kopējais elektrības tarifs būs par 12 procentiem lielāks nekā iepriekš. Par absolūtajiem skaitļiem Kārlis nevēlas runāt, tomēr vēlāk sarunas laikā ieminas, ka ar valsts piešķirtajiem 10 000 latu gadā, ko halle saņem kā nacionālā sporta bāze, pietiekot viena mēneša elektrības rēķina segšanai. "Nevienā Eiropas valstī nav tik pēkšņa tarifu pieauguma. Jebkurš jautājums tiek apspriests un risināts trīs četrus gadus," uz lēmuma absurdumu norāda direktors. Arī iepriekšējā OIK, kas ir 1200 latu mēnesī plus PVN, izaugusi pēkšņi. "Kā lai negaidīti nopelna tādu summu, ja nav iespēju pacelt cenu par ledu, zinot to, kāda ir situācija rūpnīcā?" sašutis ir Kārlis Dreņģers.

Viņš stāsta, ka Latvijas Ledus haļļu asociācija ir uzrakstījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai ar skaidrojumu par to, kā pēdējā gada laikā hallēm ir auguši komunālie maksājumi. "Atbilde no komisijas priekšsēdētāja Ivana Klementjeva bija saprotoša, mūsu vēstuli viņš nodeva izskatīšanai Nacionālajā sporta padomē, kuras vadītājs Valdis Dombrovskis to pāradresēja Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras atbilde bija tāda, ka nācās aizdomāties – kur mēs dzīvojam," Kārlis sniedz ieskatu Latvijas birokrātijas futbolā. Viegli ironizējot un interpretējot ministrijas atbildi K. Dreņģers stāsta: "Atbilde bija aptuveni tāda – ko jūs mums vēl prasāt, ja mēs jums kā Nacionālajai sporta bāzei jau piešķiram 10 000 latu gadā." Šādu summu halle saņēmusi arī visus iepriekšējos gadus pirms komunālo pakalpojumu tarifu pieauguma. "Kā šo dramatisko tarifu pieaugumu segt? Ja Liepājā mēs no katra hokejista vecāka par ledus izmantošanu prasām desmit latu, tad Rīgā šī summa ir ap 100 latiem. Kurš Liepājā šādu summu maksātu, ja jau tagad mums mēdz būt parādnieki?" jautā Kārlis Dreņģers.

Latvijas ledushaļļu pārstāvji esot tuvu izmisumam. Reģionālajām ledushallēm būs lielas grūtības izdzīvot. Tas varbūt mazāk attiecas uz hallēm, kuras ir pašvaldības rokās, bet lielākās problēmas var skart Ozolnieku ledushalli, "Inbox.lv" halli Piņķos un Liepāju. Tās ir trīs hokeja bāzes, kuras cenšas savus izdevumus segt ar saviem ienākumiem.

Kāda ir halles perspektīva, vai nenotiks tā, ka tās 15. jubilejas gadā to nāksies slēgt? "Nedomāju, ka būtu prāta darbs pilsētas centrā aizvērt tik lielu sporta objektu. Liepājā ir izveidojušās hokeja tradīcijas, klubā trenējas 200 bērnu. Mūsu halle ir kļuvusi pazīstama ārzemēs – interese par treniņnometnēm vasarā ir tik liela, ka jau jālauza galva, lai uzņemtu visus gribētājus. Plānu halli neslēgt neizdosies realizēt, būsim ciet no aprīļa beigām līdz maija beigām, savukārt jau 1. jūnijā mums sāksies pirmā nometne – divus mēnešus šeit trenēsies daiļslidotāji. Plus šurp vēlas braukt MHL, VHL, KHL, Baltkrievijas čempionāta klubi. Par mums zina Krievijā, man cilvēki Maskavā ir teikuši – mēs Liepāju zinām, tur notiek KHL spēles," par halles atpazīstamību tuvajās ārzemēs atgādina K. Dreņģers.

Kādi ir varianti halles noslogotības palielināšanai, varbūt sadarbībā ar pašvaldību vajadzētu padomāt par slidotapmācības programmas ieviešanu vispārizglītojošās skolās? Šāds precedents taču jau ir – Liepājā sekmīgi darbojas peldētapmācības programma, kura palīdz nodrošināt Olimpiskā centra peldbaseina noslodzi. Kārlis skaidro, ka pirms diviem gadiem par šo jautājumu ar pašvaldību jau ir runāts: "Pēdējais solījums no pašvaldības bija skatīt iespēju realizēt šo programmu 2014. gadā."

Pagaidām Latvijas ledushalles cīņā par izdzīvošanu panākumus negūst, tomēr asociācija negrasās padoties. Pēc pasaules hokeja čempionāta sākuma pie Ministru kabineta ir iecere sarīkot piketu, kurā piedalītos visu haļļu pārstāvji.

No Latvijas Ledus haļļu asociācijas vēstules Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboliņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un valdības ministriem:

"Haļļu būvniecībā ir iztērēti vairāki desmiti miljoni latu, par kuriem Latvijas uzņēmumi ir veicinājuši kopējo valsts ekonomisko attīstību un maksājuši nodokļus valsts aparāta uzturēšanai. Halles ir vienas no lielākajām energoresursu patērētājām, bet pretstatā ražošanas uzņēmumiem, kuri no tā gūst peļņu un izmaksu gadījumā paceļ pārdošanas cenu, mums vairs nav iespēju palielināt maksu par ledus laukuma izmantošanu.

Mēs bieži esam redzējuši arī Jūs haļļu tribīnēs kā skatītājus, un arī Jums noteikti tur redzētais ir devis pozitīvu garastāvokli un lepnumu par savas valsts pārstāvjiem. Tāpēc izmisīgi aicinām Jūs pēc tūlītējas palīdzības, pretējā gadījumā mēs Latvijā varam pazaudēt to, kas zināšanu, pieredzes un tradīciju veidā ir krāts jau vairāk nekā 80 gadu – mīlestību uz hokeju un citiem ledus sporta veidiem."

No IZM ministrijas atbildes "Liepājas metalurga" ledushallei:

"Lai arī ledus halle ir privātīpašumā esoša nacionālā sporta bāze, 2011., 2012. un 2013. gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" tai ir piešķirta dotācija ik gadu 10 000 latu apmērā.

Lai arī dažādiem sporta infrastruktūras objektiem (t.sk. ledus hallei) likumā "Par nacionālās sporta bāzes statusu" noteiktā kārtībā Ministru kabinets ir piešķīris nacionālās sporta bāzes statusu, tas neuzliek par pienākumu valstij (ministrijai) no gadskārtējā budžeta piešķirt dotāciju nacionālās sporta bāzes darbības nodrošināšanai."

Izmantotais resurss:
Andris Sudmalis
''Kurzemes vārds''