Hokejistu medicīniskā aprūpe Ziemeļamerikā

Pagājušajā sezonā Floridas „Panthers” spēlētājam Ričardam Zednikam ar slidu pāršķēla kaklu un viņa dzīvību izglāba komandas medicīniskais personāls. Līdzīgi 2005. gadā izglāba Detroitas „Red Wings” spēlētāju Jirži Fišeru, kad viņam uz spēlētāju soliņa apstājās sirds. Abos gadījumos izšķirošu lomu spēlēja komandas sporta terapeiti, kuri ir aiz sola spēles laikā. Angliski šos sporta terapeitus sauc par “trainers”, bet formālāk ASV par “Athletic Trainers” un Kanādā “Athletic Therapists”. Viņi pārstāv ar sportu saistītu veselības aprūpes nozari, kura ir izveidojusies Ziemeļamerikā. Šo terapeitu atbildībā ir spēlētāju sagatavotība, ātrā palīdzība un rehabilitācija. Piedāvājam interviju ar OHL „Mississauga St. Michael’s Majors” komandas galveno sporta terapeitu Aivenu Bokanoviču, kurā varēsiet tuvāk iepazīties ar hokejistu medicīnisko aprūpi Ziemeļamerikā. (fotogrāfija publicēta ar "Mississauga St. Micheal's Majors atļauju).

Kas ir Tava loma komandā?
Esmu galvenais sporta terapeits un atbildīgs par visu medicīnisko. Spēļu laikā esmu uz spēlētāju sola un gatavs reaģēt, ja kādam ir trauma. Ja spēlētājs tiek traumēts, tad es vispirms veicu diagnozi, bet pie komandas ārsta eju, ja vajag padomu apstiprināt manu diagnozi vai veikt papildus medicīniskās pārbaudes. Un, kad spēlētājs uzsāk rehabilitāciju, tad tas arī ir manā pārziņā.

Pastāsti par Majors medicīnisko personālu.
Mums ir seši ārsti un trīs zobārsti. Zobārsti, protams, kārto zobu jautājumus un viņi pieņem spēlētājus savā birojā. Mums ir trīs ārsti, kuriem specialitāte ir sporta medicīna, tad ir divi ortopēdiskie ķirurģi un vēl viens ārsts, kuram specialitāte ir traumas. Vienam ārstam un zobārstam ir jābūt tribīnēs katrā mājas spēlē. Treniņos klāt esmu es, bet spēlēs aiz sola es un mans palīgs. OHL spēlēs ir jābūt klāt ambulancei ar ātrās palīdzības dienestu.

Kā medicīniskais personāls savā starpā sadarbojās?

Esmu pirmais, kas veic diagnozi. Ja ir kas sarežģītāks, tad iesaistu vienu no mūsu ārstiem, ar viņu konsultējos un tad pēc vajadzības spēlētājs iet pie viņa vai arī viņu satiek nākamajā spēlē.

Kas reaģē, ja kādam spēlētājam ir trauma?
Ja gadījums nav nopietns, tad spēlētājs pats noslido un es viņu apskatu uz sola. Ja ir kas nopietnāks, tad pie spēlētāja eju uz ledus. Pēc vajadzības palīdzu spēlētājam tikt nost no ledus. Es viņu apskatu terapeita kabinetā , kur ierodas arī mūsu ārsts. Ja liekas, ka kaut kas ir lauzts, skriemeļi vai mugurkaula smadzenes ievainotas, tad spēlētāju pārvieto uz dēli turpat uz ledus un ar ambulanci ved uz slimnīcu. Tādos gadījumos uz ledus nāk palīgā otrās komandas terapeits, ambulances personāls, kā arī dežurējošais ārsts.

Kā lietas mainās izbraukumos?
Vienīgi tas, ka dežurējošais ārsts ir no otras komandas, lai gan reizēm klāt ir arī mūsējais.

Vai visās hokeja spēlēs Kanādā klāt jābūt ārstam?
OHL ir obligāti, ka klāt ir jābūt ārstam un zobārstam, bet uz spēlētāju sola sporta terapeitam. Citādi spēle nevar sākties. Citur tā nav. Ir pārāk daudz bērnu un jauniešu pat junioru A spēlēs, lai ārsti katrā būtu klāt. Ārstiem ir svarīgāk būt slimnīcās, klīnikās un savos birojos. Viņiem arī ir lielas algas, tātad komandām tas būtu naudas jautājums. Pat sporta terapeitu ir par maz un arī viņiem ir jāmaksā. Tātad Ontario provincē katram bērnu un jauniešu trenerim ir jābūt ātrās palīdzības pirmās pakāpes sertifikātam, lai pēc vajadzības viņš situāciju var stabilizēt, kamēr izsauc ātro palīdzību. Un arī jāatceras, ka ārsta klātbūtne jau neko negarantē. Vairums ģimenes ārsti šajā laukā nav specializējušies un nopietnākos gadījumos arī viņi liktu izsaukt ātro palīdzību.

Kā Tu kvalificējies par sporta terapeitu?
Es pabeidzu ķermeņa kustību zinātņu studijas (t.i. kinezioloģija) un tad ieguvu grādu sporta terapijā. Es un vairums terapeitu turpina izglītoties un iegūt papildus specialitātes.

Jā, lai gan vasaras ir mierīgākas un uz halli nav jāiet katru dienu, bet ar spēlētājiem uzturu kontaktu un viņi ar mani bieži konsultējas.

Pastāsti par Tavu ikdienu?
Parasti esmu hallē deviņos no rīta. Tad sāk ierasties spēlētāji un, ja kāds ir jāārstē, tad es to daru. Tas ir vismaz ar tiem spēlētājiem, kuri neiet skolā. Tiem ir tā saucamais “brokastu klubs”. Viņi no rīta iet treniņu zālē un vingrinās, ceļ svarus u.t.t. Pēc skolas ierodas pārējie spēlētāji un notiek ledus treniņš un pēc tam tiem, kuri bija skolā, sausais treniņš. Es treniņos esmu klāt. Spēļu dienās man rutīna ir līdzīga, lai gan nav sausais treniņš, bet pēc vajadzības turpinu rehabilitāciju traumētiem spēlētājiem. Pēc spēlēm spēlētāji brauc ar ritenīti un pēc tam varu iet mājās, ja nevienam nav jaunas traumas, kuras man ir jāapskata. Spēles dienās, ja neesam izbraukumā, dodos mājās starp vienpadsmitiem vakarā un vieniem no rīta.

Kas nolemj, kad spēlētājs ir gatavs atsākt spēlēt?
Mūsu treneris man pilnīgi uzticas. Ja spēlētājs nav gatavs spēlēt, tad viņš nav gatavs. To izlemju es. Nopietnākos gadījumos mūsu ārsti to izlemj, lai gan mēs vienmēr situāciju pārrunājam un es viņus arī informēju par rehabilitācijas progresu. Treneris neiesaistās. Viņš tikai vēlas, lai viņam lietas izskaidro.

Vai Tu esi atbildīgs par spēlētāju fizisko kondīciju un diētu?
Nē, mums ir fizisko kondīciju treneris, bet spēlētāji tāpat ar mani bieži konsultējas, jo esmu ar viņiem kopā ikdienā. Mēs arī sveram spēlētājus reizi nedēļā, parasti dienu vai divas pēc nedēļas nogales spēļu sērijas. Ja ir kādas problēmas ar svaru vai diētu, tad to risinām tālāk.

Kādas pārbaudes tiek veiktas gadā?
Katrai OHL komandai treniņnometnē ir medicīniskās un fizisko kondīciju pārbaudes. Tās notiek augustā. Mēs pārbaudām augšējā ķermeņa spēku, apakšējā ātrumu, veiklumu, aerobiku, anaerobās elpošanas sistēmu, svaru, ķermeņa tauku sastāvu, u.t.t. Mēs arī esam iesākuši vismaz divas pārbaudes vasarā, vienu maijā un otru jūnija, pēc vajadzības arī jūlijā, lai situāciju var laicīgi koriģēt.

Kā atšķiras medicīniskā aprūpe starp Kanādas augstākām junioru un profesionālām līgām?
Mēs mēģinām darīt visu to, ko dara profesionālās līgas. Jo profesionālāki būsim, jo vieglāk spēlētājam būs pāriet profesionālajās komandās.

Pēdējos gados liela ievērība hokejā tiek vērsta smadzeņu satricinājumiem.
Es teiktu, ka šis jautājums nav tik būtisks mums, kā profesionālajās ierindās. Ja kādam spēlētājam ir smadzeņu satricinājums, tad neviens neko neslēpj. Spēlētājs atsāk spēlēt tikai tad, kad visi protokoli ir izieti un spēlētājam vairs nav neviena pazīme. Šis process netiek paātrināts. Toties profesionālajiem spēlētājiem tas ir naudas jautājums, ir jārūpējas par nākamo līgumu un viņi bieži cenšas ātrāk atsākt spēli.

Vai Kanādas augstākajās junioru līgās ir dopinga pārbaudes?
Jā, pirms pāris gadiem tika ieviestas dopinga pārbaudes visām trijām Kanādas augstākajām junioru līgām. Pārbaudes tiek veiktas izņēmuma kārtā un spēlētāji par pārbaudēm netiek brīdināti. Pārbaudēm tiek izmantots aģentūras „Pasaule pret dopingu” nepieņemamo vielu saraksts, kurā arī ir iekļautas narkotikas. Īpaši rūp steroīdu lietošana, bet es nedomāju, ka mūsu līmenī to lietošana ir izplatīta. Kopš pārbaudes ir ieviestas OHL, nav bijuši starpgadījumi. Ja būtu, tad spēlētājs pirmo reizi tiktu automātiski diskvalificēts no piecām līdz desmit spēlēm. Otrajā reizē sodi ir bargāki. Spēlētāji par prasībām tiek informēti gada sākumā.

Un kas, ja būtu aizdomas, ka kādam spēlējam ir dzeršanas problēmas?
To mēs paši kārtotu uz vietas. Ja spēlētājs nav pilngadīgs (Piezīme – Ontario provincē drīkst lietot alkoholu no 19 gadiem), tad tūlīt tas ir jāpārtrauc. Ja spēlētājs ir pilngadīgs, tad ir jānodrošina, ka dzeršana nekļūst par problēmu un komandas mērķi netiek kavēti. Katrs spēlētājs atšķiras un šai lietai jāpieiet delikāti.

Kāda medicīniska aparatūra ir Tev pieejama?
Man hallē terapeitu istabā pieejams ir viss, kas vajadzīgs rehabilitācijai, ieskaitot trenažieru zāli. Man arī ir ultraskaņas un elektroterapijas aparāti. Citādi ar mūsu ārstu starpniecību vismodernākā aparatūra ir pieejama viņu klīnikās un slimnīcās.

Kādas ir Tavas attiecības ar spēlētājiem?
Viņi ar mani bieži runā par savu ikdienu, par problēmām. Tu spēlētājiem nevari būt draugs, jo esi terapeits, kādreiz psihologs, reizēm gandrīz aukle, nu varbūt drīzāk kā tēva figūra.

Kas Tev dod baudu un nepatiku komandas darbā?
(Smejas) Baudu dod komandas uzvaras, bet nepatiku, kad zaudējam.

Un pēdīgi, vai kādreiz esi kritis uz ledus, ejot pie traumēta spēlētāja?
(Atkal smejas) Nē, un ceru, ka arī nekritīšu. Dažiem terapeitiem ir kurpes ar nagliņām, bet es uzskatu, ka tām esmu par jaunu. Vairāk ir jāuzmanās perioda sākumā, kad ledus ir slapjš un slidens.