Vasiļjevs: "Ar cīņassparu var panākt daudz"

Kā vērtē olimpisko kvalifikācijas turnīru? Valstsvienība uzvarēja, bet vai ar savu sniegumu arī biji gandarīts?
Turnīrs mums izvērtās pozitīvi. Mums bija uzdevums, kuru mēs izpildījām un visiem pierādījām, ka esam spēcīgāki par pārējām trim komandām – Itāliju, Ungāriju un Ukrainu. Vislabākais apliecinājums tam ir izcīnītās uzvaras. Ja spēlēs tiek gūti panākumi un mērķis izpildīts, tad nav jāuztraucas par savu sniegumu, galvenais, ka komanda ir uzvarējusi. Taču es ar savu spēli esmu apmierināts un domāju, ka visa mūsu maiņa nospēlēja labi.

Tu biji izlases kapteinis. Vai šī bija Tava pirmā pieredze kapteiņa godā un kā tiki galā ar pienākumiem?
Nē, vēl biju kapteinis arī "Deutschland Cup" turnīrā. Domāju, ka šie pienākumi neko daudz neizmainīja manu spēli vai attieksmi. Tas ir gods, kuru es pieņēmu. Principā jau vienalga, kurš ir kapteinis, ja komanda labi spēlē. Viss bija kārtībā, nebija epizožu, kad puišus vajadzēja sapurināt.

Kādas sajūtas bija spēlēt vienā maiņā ar "Dinamo" puišiem – vai bija viegli saspēlēties, piemēroties viņu spēles stilam?
Mums nebija daudz laika lai saspēlētos, taču visiem pieredze ir pietiekami liela, lai ar to nebūtu grūtību. Man bija vieglāk ieiet viņu maiņā, jo Lauris ar Miķeli jau bija spēlējuši kopā "Dinamo" un savā starpā saprotas ļoti labi.

Arī Lauris Dārziņš intervijā "Sporta Avīzei" sacīja, ka spēlēt bijis viegli, jo jums bijusi vienāda domāšana laukumā...
Pilnīgi pareizi. Puiši ļoti labi spēlē un saprotas, man nebija lielu problēmu iekļauties šajā maiņā un atrast kopīgu valodu.

Kura spēle bija visgrūtākā tieši no psiholoģiskā aspekta?
Pret Ukrainu. Tur bija tā – vai nu tu uzvari vai nekur nebrauc. Jau pēc pirmā perioda varēja just, ka spēle ir mazliet saasināta un būs grūti pret ukraiņiem cīnīties, tomēr mūsu pieredze un meistarība bija nedaudz augstāka, kas palīdzēja viņus pieveikt.

Un pret Itāliju? Šai izlasei ir zaudēts arī pasaules čempionātos...
Iepriekšējās neveiksmes nebija mūsu galvās. Mēs zinājām, ka esam spēcīgāki, mums ir labāka komanda un pretiniekos ir cita Itālijas izlase nekā tas bija pirms gada, diviem vai trim. Jau pērn bijām spēcīgāki par itāļiem, viņiem vienkārši paveicās. Bijām droši, ka šoreiz izdevību uzvarēt viņiem vairs nedosim. Bijām noskaņojušies iet un uzvarēt, ko arī paveicām. Mēs bijām spēcīgāki, aktīvāki un labāki.

Ungārija šogad debitēs augstākajā divīzijā. Tavuprāt, cik reāli viņai noturēties elitē spriežot pēc spēlēm Rīgā?
Būs grūti. Es nesaku, ka ungāri ir ļoti vāji, taču mums ar viņiem nebija nekādu lielo problēmu. Viņiem būs lielas grūtības noturēties A grupā, jo šeit komandas ir ļoti spēcīgas. Viegli noteikti neklāsies.

Vai pirmajā spēlē nebija nepierasti, ka ir tik salīdzinoši maz līdzjutēju? Parasti izlasi allaž atbalstījusi pilna arēna...
Pirmajā spēlē mums nebija tas spēcīgākais un atraktīvākais pretinieks (smejas). Arī diena nebija tā labākā... Pēdējās divās spēlēs jau bija daudz līdzjutēju un to varēja just. Pret Ukrainu jau bija gandrīz pilns un pēdējā spēlē droši vien bija izpārdots viss. Atmosfēra ir savādāka, ka ir pilnas tribīnes un, kad ne tik daudz cilvēku atnākuši. Paldies līdzjutējiem par atbalstu. Ar kopīgiem spēkiem mums savās mājās izdevās panākt, ko bijām cerējuši.

Tālu vairs nav arī pasaules čempionāts. Ko izlases sniegumā jāuzlabo līdz pavasarim, lai šoreiz varētu pacīnīties par ceturtdaļfinālu?
Noteikti vajadzētu piestrādāt pie spēles vairākumā un mazākumā, jo tas ir svarīgs faktors, kas var izšķirt spēli. Pārējais nāks pats no sevis. Protams, treneriem arī drusciņ jābūt laimīgai rociņai veidojot izlases maiņas. Pozitīvi, ka izlasē ir daudz puišu no "Dinamo" – viņi ir saspēlējušies un tas būtu jāizmanto. Piestrādāt var pie daudz kā, bet pašiem puišiem ir jāsaprot, ka ar pašatdevi un cīņassparu daudz ko varam panākt.

Tevis nosauktās lietas arī bija tās, kas pietrūka iepriekšējos čempionātos, lai aizsniegtos līdz labāko astotniekam?
Jā, zināmā mērā. Kvalifikācijas turnīrā vienādos sastāvos spēlējām veiksmīgi, savukārt spēle vairākumā vai mazākumā mums nebija ideāla, taču spēļu likteni tas neizšķīra, jo kā komanda spēlējām ļoti labi. Pasaules čempionātā spēle nevienādos sastāvos var būt nozīmīga, tāpēc pie tā ir jāpiestrādā.

Vai Latvijā esošā krīze bija kā ietekmējusi izlases apstākļus?
Nē, to nemaz sešās dienās nevarēja sajust pat, ja tā būtu (smejas). Vismaz uz spēlētājiem tas nekādā ziņā neattiecās.

Pievērsīsimies Vācijas čempionātam. Ar ko izskaidrojami komandu diezgan līdzvērtīgie spēki? Vairāk nekā pirms mēneša, kā zināms, pastarīši ar mūsu vārtsarga Edgara Masaļska palīdzību uzvarēja līderus...
Pat grūti pateikt. Jāatzīst gan, ka "Fuchse" uzvara pār Berlīnes "Eisbaren" bija neliels šoks. Tas nenotiek bieži, bet, kā redzat, reizēm notiek... Parasti jau vadošās komandas uzvar tās vienības, kas atrodas turnīra tabulas beigās. Komandas, kas šobrīd ieņem pirmās četras vietas arī objektīvi ir spēcīgākās čempionātā.

Šobrīd turnīra tabulā esat piektie. Vai pakāpties augstāk ir reāli iespējams, ņemot vērā iepriekš sacīto (intervija notika februāra beigās - aut.)?
Mums galvenais ir nenoslīdēt uz leju, jo vieta pirmajā sešiniekā mums dod priekšrocības, ka nebūs jāspēlē t.s. "pirms play off spēles", kuras savā starpā aizvada komandas, kas ierindojušās no 7. līdz 10. vietai. Būtu labi, ja mēs paliktu aptuveni tajās pozīcijās, kur esam, katrā ziņā ne zemāk par sesto vietu. Protams, varbūt var pakāpties līdz ceturtajai vietai, bet vairāk domājam par esošās vietas nosargāšanu.

Kādi bija komandas vadības uzstādītie mērķi šai sezonai?
Pirms sezonas neviens mūs pārāk augstu nevērtēja. Visi domāja, ka mēs cīnīsimies tikai ap desmito vietu. Lieli optimisti nebijām arī paši, ņemot vērā, ka mūsu komandai jau vairākus gadus bija viens no mazākajiem budžetiem līgā. Šogad gan mums pienāca astoņi jaunu spēlētāji, taču paši nezinājām, uz ko esam spējīgi. Pirmssezonas spēles nedeva pamatu domām, ka mēs pa augšu cīnīsimies. Mēs pārsteidzām visus, tai skaitā arī paši sevi.

Kā ir ar spēļu apmeklējumu – dažas komandas savāc pilnas arēnas, dažas knapi pusi. Kā spēles apmeklē Krēfeldē un vai līdzjutēji ir aktīvi?
Praktiski visā līgā spēļu apmeklējums ir krities. Mums tas ir cēlies, bet tam ir loģisks izskaidrojums – mēs spēlējam pārsteidzoši labi. Var just, ka līdzjutēji nāk arvien vairāk. Citos klubos, kam situācija nav tik laba, ir otrādi - Ķelne bija cerējusi spēlēt play off, taču šobrīd atrodas pavisam citās pozīcijās un cieš zaudējumus. Izrēķināts, ka visā līgā apmeklējums krities uz pusi. DEL jādomā veidi kā piesaistīt līdzjutējus.

Algu izmaksas neaizkavējas?
Šur tur aizkavējas. Tas ir saistīts ar sponsoriem, jo krīze tomēr ir nedaudz jūtama, taču uz hokeja klubiem tas būtiski neatsaucas. Mums visu maksā laicīgi. Ir gan ieteikts klubiem samazināt budžetus, lai būtu droši, ka visu var samaksāt. Pagaidām viss ir kārtībā.

Kādas pārmaiņas komandā ienesa Igors Pavlovs, kurš gandrīz pirms gada kļuva par komandas treneri?
Pārmaiņas noteikti ir. Jau pirms sezonas intensīvi tika piestrādāts pie fiziskās sagatavotības. Mums ir daudz jaunu spēlētāju, kuriem noteikti vajadzīgs fiziskais. Sezonas laikā viņš spēlē pēc krievu likumiem - ar četrām maiņām, lai gan Vācijā ļoti maz komandu, kas tā spēlē. Mums ceturtā maiņa mums nāk no junioriem. Skaidrs, ja komanda zaudē (pēdējos mačos "Pinguine" piedzīvojusi vairākas neveiksmes – aut.), spēlētāji ir neapmierināti, jo neatceros, kad pēdējo reizi Krēfeldē vispār tā ir spēlēts. Tagad, kad katra spēle ir izšķiroša, paši gribam, lai spēcīgākie būtu uz laukuma nevis ceturtā maiņa... Viņam ir sava filozofija, kuru viņš cenšas īstenot.

Tu jau ilgāku laiku spēlē Vācijā. Nav bijusi doma un piedāvājumi spēlēt arī citur Eiropā?
Esmu par to domājis, taču piedāvājumi nav bijuši. Man ir vēl divu gadu līgums ar Krēfeldi – varbūt tas atbaida pārējās komandas. Taču jāsaka, ka šeit jūtos ļoti labi – man ir labi apmaksāts līgums, nav par ko sūdzēties. Ja būtu kāds piedāvājums, tad to varētu izvērtēt, bet ar esošo situāciju esmu ļoti apmierināts. Patiesībā jābūt ļoti labam piedāvājumam, lai es to varētu apsvērt.

Kādi ir tavi sportiskie mērķi tuvākajiem gadiem?
Pirmkārt, jau šobrīd mums ir laba komanda Krēfeldē un es gribētu sasniegt kaut ko šeit, Vācijā. Šogad un nākamgad pasaules čempionāti ir Šveicē un Vācijā, tajos es gribētu vēl spēlēt un varbūt sasniegt arī ceturtdaļfinālu. Nedrīkst aizmirst arī olimpiādi Vankūverā, uz kuru vēlas aizbraukt jebkurš.