No dinamiešiem zolīti vislabāk spēlē... Kalvītis

Ir labas ziņas un ne tik labas. Labā ziņa ir tā, ka hokeja sabiedrība gada laikā ir krietni progresējusi. Zolītes spēlē. Sliktā, ka grūti bija samiksēt zolīti ar visu pārējo, kas tai traucē. Visiem mums ir zināms Latvijas izlases spēlētājs ar 87. numuru, droši vien hokejā labākais zolītes spēlmanis pēc leģendārā Jurija Agureikina, kurš principā spēlē (spēlēja?) pilnīgi visas spēles. Nu, lūk! Jūs spējat iedomāties situāciju, kad kaujas lauks jāastāj pusceļā tikai tāpēc, ka Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs iedomājies, ka pat svētdienā hokejistiem svarīgāks par visu ir treniņš. Līdz ar to 87. numurs (Gints Meija) un Andris Džeriņš bija spiesti atstāt kaujas lauku pusceļā... No izlases kandidātiem no sākuma līdz beigām sevi veltīt prāta spēlēm varēja tikai Krišjānis Rēdlihs (savainojuma dēļ Krišs vēl nedrīkst slidot). Apsteidzot notikumu loģisko izklāstu, gribu izteikt pateicību Krišjānim par labu kāršu dalīšanu. Tas nebija kā pērn, kad Meija nevienu reizi no septiņām vai astoņām iespējām man neiedalīja tādas kārtis, kad būtu vērts apskatīties tās divas, kas varētu kļūt par manējām.

Turnīra sistēma vienkārša - piecās kārtās pa 24 partijām tiek noskaidrotas labākās komandas un labākie individuāli. Ja četru vīru cīņās pie galdiņa esi pirmais - komandai kopējā ieskaitē 6 punkti, ja otrais - 4, ja trešais - 2, par ceturto vietu nulle. Tā kā pa vidu turnīram bija iedots tas stulbais treniņu ledus izlasei Piņķos un dažiem bija jāpamet Mārupe "Kurbada" vai "Liepājas" dēļ, komandās varēja tikt veiktas arī maiņas (hokejā taču arī tādas ir!).

Man kā žurnālistu komandas pp (Jānis Stepītis, Egils Līcītis, Haralds Matulis) pārstāvim bija interesanti pie kāršu galda iepazīt vēl nezināmus hokejistus. Un tā kā sievai katru dienu stāstu, ka jebkura spēle modelē cilvēka darbību reālajā dzīvē... Visu cieņu Augustam Brigmanim (Saeima). Ap kādu desmito partiju Brigmaņa kungs pie mūsu galda vienīgais mīnusos (19). Ārēji mierīgs, ar sīku smaidu uz lūpām, neko neforsējot, partnerus un kārtis nelamājot, beigu beigās ir izkārpījies līdz dalītai 2./3 vietai. Visu cieņu! Stils kā Saeimā...

Vai Imants Parādnieks. Nāk kārtis vai nenāk, Parādnieka kungs dzīvo ar smaidu un vismaz man liekas, ka jūtas labi un runā to, ko domā. Es teiktu - diezgan brīvs cilvēks.

Vai Aigars Kalvītis. Nu nav jau tā, ka, pametis premjera krēslu, Kalvīša kungs joprojām jūtas kā valsts vadītājs... Bet viņa balss ir dzirdama. Pat no blakus galdiņa, kur Aigars ar kādu analizē situāciju un pareizu vai nepareizu izspēli. Redzams, ka ar zolīti uz tu, bet tāpat redzams, ka grib ar kolēģiem komunicēt, bet, ja kāds nogāzis pavisam lielus podus - tad tēvišķi pamācīt. Bet ar smaidu uz lūpām. Jo principā vispār ir jādzīvo ar smaidu!

Kā jau pirms turnīra ziņoja likmju licēji, tad mārupieši esot varen šerpi savā laukumā un iebraucējiem uzvarēt neļaušot. Diemžēl šoreiz tas piepildījās. 1. vietā Mārupe-2 ar 75 punktiem. Gvido Rēboks savāca gandrīz maksimāli iespējamo - 29 punkti no 30, četras uzvaras un viena dalīta 1./2. vieta. Raivis Kvasņikovskis pieplusoja 19, Viesturs Rauza - 14, Gints Puriņš - 13 punktus. 2. vietā HK "Mārupe"ar 71 punktu (Mārtiņš Skuška -21, Māris Skuška un Ivo Feldmanis - pa 19, Roberts Rēboks -12). 3. vietā "Dinamo-1" (Aigars Kalvītis - 20, Juris Klodāns -15, Krišjānis Rēdlihs un Ivars Gurgāns - 14).

Tālāk žurnālistu kvartets - 61, HK "Vipi" - 56, HK "Saeima" -56, "Dinamo-2" - 54, Mārupes novada dome - 54, "Latvijas Gāze" - 50.

Redzot, ka "Dinamo" tik švaki gājis KHL un ka švaki iet arī pie kāršu galda un viņi atkal var palikt bez medaļām, šā raksta autors viņiem uzdāvināja 3. vietu. Hokejā to dažreiz sauc arī par koncentrācijas trūkumu... Kad spēlētājs, labi gribot, iemet ripu savos vārtos. Varbūt man traucēja arī tas, ka pazudis bija galvenais konkurents Gints Meija... Bet turnīrs bija foršs. Neviens nevienu nenožņaudza. Uzkodas par velti (labas!), bet kurš tad Latvijā nevar atļauties kausu Tērvetes alus.