Ziemeļamerikas sporta spēks

2013-05-03 21:12 Juris Miņins

Ziemeļamerikas sporta spēks — Raitis Ivanāns savulaik bija viens no spēcīgākajiem NHL hokejistiem.
Foto: Romāns Kokšarovs, f64.lv

Daudziem Latvijas jaunajiem sportistiem, neatkarīgi no sporta veida ko viņi pārstāv, tiek pārmests tas, ka viņi ir fiziski vājāki salīdzinot ar saviem konkurentiem no citām valstīm. Kādi tad ir šo citu valstu atlēti, apskatīsimies uz ASV profesionālo līgu piemēra.

Nereti Latvijas sporta vidē ir dzirdēta tāda tēze "Jaunais censonis jau labs, spēlē ar galvu, tehnika arī kārtībā, bet, vot, spēka galīgi nav. Laukumā viņš tiks "samīcīts" uzreiz." Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, šoreiz nemēģināsim noskaidrot, taču apskatīties kā šajā ziņā izskatās tie, ko dēvē par labākajiem gan mēģināsim.

Ik gadu pirms Ziemeļamerikas profesionālo līgu, NFL, NBA, NHL, draftiem visiem pretendentiem tiek rīkoti fiziskie testi. Mūsdienās tas viss ir nonācis tik tālu, ka šie testi no formalitātes ir kļuvuši par būtisku drafta procesa daļu un atsevišķos gadījumos tie ir kā pilntiesīgs līgas pasākums, kas izpelnās lielu mediju uzmanību – rezultātiem var sekot tiešsaistē, tiek organizētas testu tiešraides, analītiskās studijas utt.

Protams, ņemot vērā katra sporta veida specifiku, šo testu saturs atšķiras. Piemēram, amerikāņu futbolistiem un basketbolistiem ir atlētisko īpašību testi un konkrēti testi, izspēlējot spēles situācijas. Savukārt hokejistiem testi ir daudz komplicētāki un bez klasiskās stieņa spiešanas guļu vai vertikālā lēciena, tiek mērīts katras rokas spēks, roku-acu koordinācija, plaušu tilpums utt. Arī paši testu izpildes nosacījumi nav vienādi, jo, piemēram, hokejistiem ir jāspiež 150 mārciņas smags stienis (~ 68 kg), basketbolistiem ir jātiek galā ar 185 mārciņām (~84 kg), bet futbolistiem uz stieņa ir 225 mārciņas jeb aptuveni 102 kg. Savukārt vērtējot atlēta sprinta īpašības tiek ņemtas dažādas distances.

Spiešana guļus

Tad kādus rezultātus uzstāda labākie jaunie atlēti, kas pretendē uz iekļūšanu draftā. 2012. gada NHL drafta rekords stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu bija 17 reizes, ko uzstādīja Maiks Vinters (54. numurs, Dalasas "Stars"). Otrais labākais rezultāts bija 15 reizes (Kristovals Nīvs, 59., Ņujorkas "Rangers"), bet trešais labākais rādītājs piederēja Čandleram Stīvensonam (77., Vašingtonas "Capitals"). Aiz viņiem sekoja virkne atlētu, kas 68 kg smago stieni spēja izspiest 13 līdz 11 reizes. Vidējais rezultāts – 7 atkārtojumi.

Starp NBA 2012. gada pirmsdrafta nometnes izcilniekiem stieņa spiešanā guļus bija Džaī Krouders (34., Dalasas "Mavericks"), kurš spēja veikt 20 atkārtojumus. Pa 19 atkārtojumiem Meijersa Leonarda (11., Portlendas "Trailblazers") un Džemikela Grīna (netika draftēts, noslēdza līgumu ar Sanantonio komandu, taču vēlāk tika atlaists) kontā. Interesanti, ka vieni no sliktākajiem rezultātiem šajā testā bija diviem pirmā desmitnieka spēlētājiem – Ostinam Riversam un Terensam Rosam, attiecīgi viena un divas reizes.

Pievēršoties NFL, kur tiek spiests vissmagākais stienis, 2012. gadā labāko rezultātu uzstādīja Dontari Po – 44 reizes (11., Kanzassitijas "Chiefs"). 41 reizi pacēla Deivids Molks (226., Sandjego "Chargers"), bet 36 reizes pacēla četri atlēti. Savukārt jau 2013. gadā labākais bija bijusī Igaunijas vieglatlētikas cerība Marguss Hunts, kurš stieni pacēla 38 reizes (53., Sinsinati "Bengals"). Tāpat 38 reizes 102 kg smago stieni pacēla vēlākais 94. numurs Brendons Viljamss. Jāpiebilst, ka visu laiku labākais rezultāts ir 49 reizes, ko 2011. gadā uzrādīja Čikāgas "Bears" aizsardzības līnijas spēlētājs Stefans Paī, taču neoficiālais rekords ir 1999. gadā Džastina Ernsta 51 reize, tiesa tas viņam nepalīdzēja tikt draftētam un līdz NFL regulārās sezonas mačiem viņš tā arī netika.

Vertikālais lēciens

Vēl viens no testiem, kas visās trīs līgās tiek aizvadīts ir vertikālā lēciena mērījums. 2012. gada NBA drafta labākais rezultāts bija ar 7. numuru Goldensteitas "Warriors" izvēlētajam Harisonam Bārnsam (96.5 cm), bet 85-87 cm augstumā leca vairāki atlēti. Tiesa, pretēji stereotipiem, basketbolisti nav paši labākie lēcēji, jo šī gada NFL draftā labākais rezultāts bija 109 cm, ko uzstādīja 62. numurs Kristins Maikls. Interesanti, ka starp basketbolistiem labākais maksimālais lēciens (pirms lēciena tiek izpildīts ieskrējiens) bija tikai 105.5 cm. Savukārt aptuveni 100 cm atzīmi pārvarēja 11 atlēti. Hokejistiem gan gāja pieticīgāk, 2012. gada labākais rezultāts pieder 79. numuram Krisam Kalnenam (82.5 cm), bet vidējais rādītājs bija nepilni 63 cm.

Lēciens no vietas

2012. gadā starp hokejistiem vistālāk no vietas 302cm, ko uzstādīja divi atlēti – Maikls Matsons (23., Floridas "Panthers") un Džeiks Makeibs (44., Bufalo "Sabres"). Savukārt NFL labākais rezultāts 2013. gadā bija 353 cm (52., Jaunanglijas "Patriots"), kas arī ir visu laiku labākais rādītājs šajā testā.
Jāpiebilst, ka basketbolistiem šāds tests netiek veikts, jo viņiem tas tiek aizstāts ar jau pieminēto maksimālo vertikālo lēcienu, kad atlēts pirms lekšanas veic ieskrējienu.

Sprints

NFL kontekstā vispopulārākais tests ir 40 jardu sprints. Labi noskrienot 40 jardus (~36.6m) futbolistam ir iespējas ievērojami uzlabot savas pozīcijas draftā, tāpat kā, ja tas tiek izdarīts lēni, tikt draftētam ievērojami zemāk.
Ātrākais šogad bija Markiss Gūdvins (78. Bufalo "Bills"), kurš daudziem var būt pazīstams kā ASV vieglatlētikas Olimpiskās izlases dalībnieks un 2011. gada valsts čempions tāllēkšanā. 40 jardus viņš pieveica 4.27 sekundēs. Nākamie trīs tuvākie konkurenti uzrādīja identiskās 4.34 sekundes. Visu laiku labākais oficiāli fiksētais rādītājs ir 4.24, ko 2009. gadā uzstādīja Kriss Džonsons.
NBA tiek skrieti tā saukti ¾ laukuma sprinti, jeb 22.86 metri. 2012. gadā ātrākais basketbolists bija Harisons Bārnss, kuram vajadzēja 3.16 sekundes, lai veiktu šo distanci. Viss labāko piecinieks noskrēja ātrāk kā 3.2 sekundēs, bet sliktākais rezultāts bija 3.35 sekundes. Hokejistiem sprints bez slidām netiek testēts.

Citi

Tāpat, protams, tiek veikti arī citi testi, piemēram, hokejistiem ir jāsacenšas atspiešanās reižu skaita ziņā. Pagājušogad labākais rezultāts piederēja jau pieminētajam Čandleram Stīvensonam – 52 reizes. Savukārt basketbolistiem ir atspoles skrējiens zvaigznes formā (t.i., no soda metienu līnijas jāapskrien apkārt 3 sekunžu zonai un atapakaļ, 21.34 m). 10.48 bija labākais rezultāts, ko uzrādīja Kvinsijs Aisijs (37., Toronto "Raptors"). Visbeidzot no futbolistu specifiskajiem vingrinājumiem var pieminēt divu veidu atspoles skrējienu – 20 un 60 jardu. 20 jardus visātrāk šogad noskrēja B.V.Vebs (114., Dalasas "Cowboys") – 3.84, bet trīs reizes garākā distancē labākais laiks bija 10.87, kas pieder T.Dž. Mo, bet jau pieminētais Vebs bija otrais, jo apstādināja hronometru uz atzīmes 11.06 sekundes.

Kādi secinājumi no šī visa būtu jāizdara? Katram, protams, tie var būt savi, jo kā redzams, no vienas puses, labi rādītāji fiziskajos testos negarantē augstāku vietu pašā draftā, taču, no otras puses, katrā no līgām ir līmenis, kuram, kā saka, vajadzētu atbilst, ja ir doma konkurēt par vietu profesionālajā sportā.

Tāpat, jāpiebilst, ka šie rādītāji ir atlētiem ienākot profesionālajā sportā, t.i., 18-22 gados, karjeras laikā, protams, viņu rādītāji uzlabojas.

Latvijas jaunajiem talantiem atliek to, kā saka, "likt aiz auss" un trenēties, lai panāktu savus gan tiešos, gan netiešos konkurentus un fiziskās attīstības ziņā no tiem neatpaliktu.

26 komentāri

atjaunot komentārus vispirms: jaunākie

+10 [+] [-]

Vynilz , 2013-05-03 21:17, pirms 12 gadiem

Žetons par šo raxtu

+5 [+] [-]

alfredsson11 , 2013-05-03 21:27, pirms 12 gadiem

Supervērtīgs raksts. Un te bez jokiem katram jauniešu vecuma sportistam būtu jāsalīdzina, lai saprastu cik tuvu (tālu) ir no TOP līmeņa.

+1 [+] [-]

jureks , 2013-05-03 21:27, pirms 12 gadiem

Labs raksts. Kaut kā liekas par maz priekš hokejistiem -64.kg~ spiešana.

+3 [+] [-]

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-03 21:36, pirms 12 gadiem

jureks rakstīja: Labs raksts. Kaut kā liekas par maz priekš hokejistiem -64.kg~ spiešana.

Kā redzi, viņi ne pārāk spīdoši arī ar to tiek galā.
Te gan ir jāņem vērā, kāda vecuma spēlētāji nāk uz NHL, NBA un NFL, kā arī overall "ideālā hokejista" ķermeņa uzbūves kritēriji.

Hokejisti šajā sabiedrībā varētu būt visjaunākie pēc vecuma + hokejā nav (nav daudz, kur nu vēl 18 gados) tādu spēlētāju kā NFL līniju veči vai NBA PF.

[+] [-]

Fabolos , 2013-05-03 21:43, pirms 12 gadiem

tie tiešām ir priekšhokejista mazi svari ,man personīgi likās ka hokejists ir spēcīgāks par basketbolistu ,izrādās ,ka tomēr tā nav.
man pašam ir 17gadi un 70kg smagu stieni varu pacelt 31x tākā hokejisti-saņemās

Stīvens Sigals , 2013-05-03 21:45, pirms 12 gadiem

Interesanti, paldies.

+2 [+] [-]

Stīvens Sigals , 2013-05-03 21:48, pirms 12 gadiem

Fabolos rakstīja: tie tiešām ir priekšhokejista mazi svari ,man personīgi likās ka hokejists ir spēcīgāks par basketbolistu ,izrādās ,ka tomēr tā nav.
man pašam ir 17gadi un 70kg smagu stieni varu pacelt 31x tākā hokejisti-saņemās

pacelt vai uzspiest? 31x? ieliec video.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-03 21:51, pirms 12 gadiem

Salīdzinot vidējos rādītājus, +/- tās pašas 7 reizes ir gan NHL, gan NBA jaunajiem censoņiem.

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

~~Cereal Guy~~ , 2013-05-03 21:52, pirms 12 gadiem

70 kilogramu stienis tiem kas sver ap 90kg ir pamaz, ņemot vērā, ka ir profesionāli sportisti.

Slēpts komentārs: Reaktors2

-6 [+] [-]

Reaktors2 , 2013-05-03 21:59, pirms 12 gadiem

Nedaudz nolaidīšu tevi no lauriem un teikšu, ka raksts pa lielam ir diezgan liels s**s.

Kaut kādu statistiku esi pārtulkojis, kaut ko salīdzinājis, bet īsti mērķis un to lielo domu galā nesaskatīju.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-03 22:01, pirms 12 gadiem

Cereal Guy rakstīja: 70 kilogramu stienis tiem kas sver ap 90kg ir pamaz, ņemot vērā, ka ir profesionāli sportisti.

Priekš treniņiem - nav daudz, jā.
Šeit gan nav treniņš, bet tests, tb konkrēts, salīdzināms, svars uz reižu skaitu.
Var jau arī hokejistiem uzlikt 102 kg, bet pacels daži censoņi un pārējos saspiedīs, tb testa mērķis netiks sasniegts.

Uceris , 2013-05-03 22:02, pirms 12 gadiem

Labs raksts. Cepums!

Fabolos , 2013-05-03 22:08, pirms 12 gadiem

Stīvens Sigals rakstīja: pacelt vai uzspiest? 31x? ieliec video.

uzspiest,atvainojos par neprecīzi lietotu vārdu

man navvideo

Poish , 2013-05-03 22:29, pirms 12 gadiem

Man rakstā pietrūka draftēto latviešu, piemēram Girgensona, rezultāti.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-03 22:35, pirms 12 gadiem

Poish rakstīja: Man rakstā pietrūka draftēto latviešu, piemēram Girgensona, rezultāti.

Girgensonam bija lauzts žoklis un viņš šajā Draft combine nepiedalījās.

Ja no Latvijas sportistu Overall rezultātiem, tad īstenībā tādus atrast ir pagrūti (ieskaitot viņu pašu vai kkādu treneru neoficiāli stāstīto).

Raitis Ivanāns, vēl LAK spēlējot, piemēram, spieda 170 kg kā 1RM.

Sannchez91 , 2013-05-03 23:15, pirms 12 gadiem

Nevaru salīdzināt NFL un NBA, bet par hokeju zinu droši, tur katram spēlētājam ir sava pieeja treniņiem (runājot tieši par stieņa celšanu), ir spēlētāji, kas trenē masu un pārsvarā visi kļūst par PWF (Power forward), un ir snaiperi, kas muskuļus nepārkačā, jo tomēr viņiem ir nepieciešama ļoti laba roku tehnika (jo vieglākas rokas, jo vieglāk tās pārvaldīt), viss grūtāk ir PLY (Playmaker) tiem ir nepieciešama gan roku "elastība" gan spēja cīnīties jebkurā spēles zonā, līdz ar to es uzskatu, ka nevar būt viena un tā pati pārbaude visiem, bet ši pārbaude/tests parāda vidējo rādītāju, jeb vidējo nepieciešamo, lai iekļūtu draftā augstākajās kārtās, ja cel vairāk tas dod papildus plusu, neko vairāk. Bet nenoliedzu to, ka jebkuram ir jābūt pēc iespējas trenētākam, viss labākais piemērs manuprāt šobrīd ir Ovečkins, labi trenēts, pamatīga masa pluss lieliskas rokas, bet tikai tas mans viedoklis. Otro vietu šeit atdotu D. Braunam (LAK) arī labi fiziski sagatavots, masa un lieliska spēka spēle + punkti (šosezon 46 spēlēs 18+11), Cīrihes Lions 16 spēlēs 8+5.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-03 23:30, pirms 12 gadiem

Sannchez91 rakstīja: Nevaru salīdzināt NFL un NBA, bet par hokeju zinu droši, tur katram spēlētājam ir sava pieeja treniņiem (runājot tieši par stieņa celšanu), ir spēlētāji, kas trenē masu un pārsvarā visi kļūst par PWF (Power forward), un ir snaiperi, kas muskuļus nepārkačā, jo tomēr viņiem ir nepieciešama ļoti laba roku tehnika (jo vieglākas rokas, jo vieglāk tās pārvaldīt), viss grūtāk ir PLY (Playmaker) tiem ir nepieciešama gan roku "elastība" gan spēja cīnīties jebkurā spēles zonā, līdz ar to es uzskatu, ka nevar būt viena un tā pati pārbaude visiem, bet ši pārbaude/tests parāda vidējo rādītāju, jeb vidējo nepieciešamo, lai iekļūtu draftā augstākajās kārtās, ja cel vairāk tas dod papildus plusu, neko vairāk. Bet nenoliedzu to, ka jebkuram ir jābūt pēc iespējas trenētākam, viss labākais piemērs manuprāt šobrīd ir Ovečkins, labi trenēts, pamatīga masa pluss lieliskas rokas, bet tikai tas mans viedoklis. Otro vietu šeit atdotu D. Braunam (LAK) arī labi fiziski sagatavots, masa un lieliska spēka spēle + punkti (šosezon 46 spēlēs 18+11), Cīrihes Lions 16 spēlēs 8+5.

Es negribu būt ļauns vai kā citādi agresīvs, bet, atvainojos, runas par "pārkačāšanos" ir muļķības.
Ja atlēts domā, ka TIKAI cilājot stieni viņš kaut kādā veidā kļūs konkurētspējīgs, tad viņš var pretendēt tikai uz krāvēja darbu. Tas, ka hokejistiem trūkst elementāru zināšanu par treniņiem (par to kā atšķiras bb treniņi no spēka vai performance treniņiem) un uzturu, to gan var pamanīt.

Kā piemērs: Tas pats Martins Senluī (173 cm, 82 kg) tupjas ar 180 kg stieni, kas priekš šādas komplekcijas, turklāt hokejista ir ĻOTI neslikti (48 spēlēs, 17+43).

Tie paši veterāni, kas nu jau kādu laiku nespēlē Kriss Čelioss un Rods Brindamūrs spēja tik ilgi būt TOP līmenī, jo trenējās baigi daudz.
Tas pats Jāgrs savā laikā pie sava svara 100+ kg bija ar skaidri redzamu presi, tb kādiem 8-10% zemādas tauku (tiek rakstīts, ka 5, bet nu nebija gan).

Sannchez91 , 2013-05-03 23:44, pirms 12 gadiem

Tādēl es kā pirmo teikumu uzraktiju, ka katram ir savs treniņu veids, minēju ideālākos piemērus manuprāt un šī pārbaude ir lai atsijātu pavisam švakos un nevarīgos. Manuprāt jebkurš normāls sportists var taisīt pietupienus ar 180kg smagu stienu un celt ap 100kg, pārbaude izliek vidējo, kā nekā vidējais vecums draftā ir 17 gadi un kā jau minēju tas atsijā vājākos, kas ir pavisam vāji. neaizmirstam lūdzu, ka saruna iet par DRAFTU, tur nav Senluī, kurš spēlē hokeju 2 reiz ilgāk , nekā viņi dzīvo uz šis zemītes...nekādu apvainojumu, bet pieturos pie sava, ka katram cilvēkam ir savs organisms un veids kā viņu trenēt, visi trenējās pēc kopējās programmas uz ledus un citādos treniņos kad komanda ir kopā, bet šādi treniņi notiek pēc katra spēlētāja individuālā grafika, vai personīgā trenera sastādītā grafika

Juris Miņins rakstīja: Es negribu būt ļauns vai kā citādi agresīvs, bet, atvainojos, runas par "pārkačāšanos" ir muļķības.
Ja atlēts domā, ka TIKAI cilājot stieni viņš kaut kādā veidā kļūs konkurētspējīgs, tad viņš var pretendēt tikai uz krāvēja darbu. Tas, ka hokejistiem trūkst elementāru zināšanu par treniņiem (par to kā atšķiras bb treniņi no spēka vai performance treniņiem) un uzturu, to gan var pamanīt.

Kā piemērs: Tas pats Martins Senluī (173 cm, 82 kg) tupjas ar 180 kg stieni, kas priekš šādas komplekcijas, turklāt hokejista ir ĻOTI neslikti (48 spēlēs, 17+43).

Tie paši veterāni, kas nu jau kādu laiku nespēlē Kriss Čelioss un Rods Brindamūrs spēja tik ilgi būt TOP līmenī, jo trenējās baigi daudz.
Tas pats Jāgrs savā laikā pie sava svara 100+ kg bija ar skaidri redzamu presi, tb kādiem 8-10% zemādas tauku (tiek rakstīts, ka 5, bet nu nebija gan).

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-04 00:02, pirms 12 gadiem

Sannchez91 rakstīja: Tādēl es kā pirmo teikumu uzraktiju, ka katram ir savs treniņu veids, minēju ideālākos piemērus manuprāt un šī pārbaude ir lai atsijātu pavisam švakos un nevarīgos. Manuprāt jebkurš normāls sportists var taisīt pietupienus ar 180kg smagu stienu un celt ap 100kg, pārbaude izliek vidējo, kā nekā vidējais vecums draftā ir 17 gadi un kā jau minēju tas atsijā vājākos, kas ir pavisam vāji. neaizmirstam lūdzu, ka saruna iet par DRAFTU, tur nav Senluī, kurš spēlē hokeju 2 reiz ilgāk , nekā viņi dzīvo uz šis zemītes...nekādu apvainojumu, bet pieturos pie sava, ka katram cilvēkam ir savs organisms un veids kā viņu trenēt, visi trenējās pēc kopējās programmas uz ledus un citādos treniņos kad komanda ir kopā, bet šādi treniņi notiek pēc katra spēlētāja individuālā grafika, vai personīgā trenera sastādītā grafika

Viens tāds, iespējams, retoriskas dabas jautājums, iespējams, arī nē - kāpēc, piemēram, tajā pašā Ziemeļamerikā atlētiem nav tādas problēmas kā "pārkačāšanās" vai "individuālā pieeja katram organismam", bet Latvijā ir?
Kāpēc tur smagu bāzi taisa visi (neatkarīgi no tā - futbolists, hokejists, basketbolists vai lakrosists), kamēr Latvijā, tas daudziem vispār ir tabu?

P.S. Girgensons pagājušgad pirms drafta tupās arī ar tiem pašiem 180 kg treniņā, nezinu vai tas bija 1RM.

Sannchez91 , 2013-05-04 00:23, pirms 12 gadiem

Tādēļ, ka Latvijā viss notiek pēc krievu laiku metodēm, ZA ir pierasta spēka spēle, tas ir spēles es pat teiktu, ka galvenais aspekts. Tieši ši aspekta dēl vairāk skatos NHL nevis KHL, nav nekādas intereses, tupa ripas grūstīšana, praktiski bez nekādas spēka spēles, kā kāds "saskrienās" tā komentētāji auro kā traki. ZA tā ir cita tendence, cita vērtība, tpc arī rezultāts LV U-18 izlasei. Vienu spēli paskatijos, man pat viņus žēl palika, mūsējos sit kā bērnus, uz vienu periodu var saņemties, bet pēc tam spēki beidzās, ar 1 periodu ir daudz par maz...Vienīgā atšķirība starp LV un RUS ir tā ka Krievijā valda PSRS laiku hokejs, kas attīstās ar jauninājumiem un pielāgošanos, bet LV valda PSRS hokejs, kas stāv uz vietas un tpc tas pats Peka pirmajā intervijā pateica, ka pus komanda nezin ko no viņiem prasu un Nolanam nav izredžu ar LV izlasi. Varam ieslīgt dziļākā pagātnē kvai ar tiem pašiem ārzemju izlases treneriem, no kuriem nav jēga, jo spēlētāji viņus nesaprot (ko no viņiem prasa.) LV ir tikai daži treneri, kas cenšas pārmācīt uz ZA hokeju, bet jau godīgi sakot ir par vēlu, jo tas ir jāmāca no bērna kājas nevis 15-20 gadu vecumam.

Ikrnpk , 2013-05-04 01:49, pirms 12 gadiem

Sannchez91 rakstīja: Vienīgā atšķirība starp LV un RUS ir tā ka Krievijā valda PSRS laiku hokejs, kas attīstās ar jauninājumiem un pielāgošanos, bet LV valda PSRS hokejs, kas stāv uz vietas

Es gan drīzāk teikšu, ka nav būtiskas atšķirības starp Lipsbergu, Jevpalovu, Girgensonu, Bļugeru, Kuldu vai kādu vidējo kanādieti va krievu, kas nākamgad spēlētu U20 čempionātā. Viss ir tikai - resursi, resursi, resursi... Ja mums 4 daudz maz laba līmeņa uzbrucēju vietā U18 čempī būtu 12, tad viss būs kārtībā, ja 2 aizsargu vietā būtu 6, tad arī... Vienkārši tāda ir tā starpība. Analoģiski lielajā izlasē ja mums 1 maiņas vietā būtu trīs tādas un vēl pāris labi aizsargi, tad mēs arī varētu spēlēt.

Latvija ir maza valsts, mūsu kopējie hokeja resursi droš vien varētu būt līdzīgi Čeļabinskai (iedz. skaits 1.1 miljons + reģions). Šo reģionu slavē kā lielu talanta audzinātāju un principā tā ir. 1. kārtā ir draftēts Kuzņecovs, 5. kārtā aizsargs Ņesterovs, 4. kārtā uzbrucējs Šalunovs un tagad būs Ņičuškins.... 4 cilvēki pēdējos pāris gados. Mums Pelšs, Girgensons un Bļugers, domāju šogad arī Lipsbergs... Liela atšķirība varbūt arī nav, vēl redzēs kā kurš attīstīsies tālāk...

Var, protams, piesaukt Somiju, kas arī ir maza valsts, bet tad ir jāsalīdzina monetārie resursi un haļļu skaits, kur mēs iepaliekam gaismas gadus... Tāpat var piesaukt arī Slovākiju, kur haļļu skaitā ar mēs iepaliekam, bet cik dzirdēts šogad spēlējām U18 līdzīgi un principā otrās spēles rezultāts drīzāk ir objektīvāks kā pirmās... Un nav mums bijis daudz komandu (faktiski nevienas), ko šajā vecumā slovāki nebūtu pārmētājuši pamatīgi- šogad vismaz metienos bija līdzsvars, protams, iespējams slovāki ar iet uz leju...

Es negribu teikt, ka mums Latvijā viss ir ideāli. Protams, ka tā nav, bet dažreiz arī jānolaižas un jāpastaigā pa zemi. Vienā dienā ar mūsu resursiem sasniegt U18, U20 vai pieaugušo čempionātu top 6 vai pat stabilu top 8 ir neiespējami un kas zin vai vispār tas kaut kad būs iespējams.

Fans LV , 2013-05-04 02:53, pirms 12 gadiem

Lai sakas lieliba! Es varu 80 reizes piepumpeties, tik pat nopietni cik tu spied. Un pie tam man tas ari ko dod ne tikai izskatu, ka tev.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2013-05-04 08:53, pirms 12 gadiem

Sannchez91 rakstīja: Tādēļ, ka Latvijā viss notiek pēc krievu laiku metodēm, ZA ir pierasta spēka spēle, tas ir spēles es pat teiktu, ka galvenais aspekts. Tieši ši aspekta dēl vairāk skatos NHL nevis KHL, nav nekādas intereses, tupa ripas grūstīšana, praktiski bez nekādas spēka spēles, kā kāds "saskrienās" tā komentētāji auro kā traki. ZA tā ir cita tendence, cita vērtība, tpc arī rezultāts LV U-18 izlasei. Vienu spēli paskatijos, man pat viņus žēl palika, mūsējos sit kā bērnus, uz vienu periodu var saņemties, bet pēc tam spēki beidzās, ar 1 periodu ir daudz par maz...Vienīgā atšķirība starp LV un RUS ir tā ka Krievijā valda PSRS laiku hokejs, kas attīstās ar jauninājumiem un pielāgošanos, bet LV valda PSRS hokejs, kas stāv uz vietas un tpc tas pats Peka pirmajā intervijā pateica, ka pus komanda nezin ko no viņiem prasu un Nolanam nav izredžu ar LV izlasi. Varam ieslīgt dziļākā pagātnē kvai ar tiem pašiem ārzemju izlases treneriem, no kuriem nav jēga, jo spēlētāji viņus nesaprot (ko no viņiem prasa.) LV ir tikai daži treneri, kas cenšas pārmācīt uz ZA hokeju, bet jau godīgi sakot ir par vēlu, jo tas ir jāmāca no bērna kājas nevis 15-20 gadu vecumam.

Bet runa jau nav tikai par hokeju. Par sportu kopumā.

Latvijā visi ir šokā par bobslejistiem, kas power cleans taisa ar 170-180 kg (protams, ka viņi arī ir pozitīvais piemērs).
Ziemeļamerikā, piemeŗam, amfutbola līniju spēlētājiem, tā ir norma koledžu līmenī (20-22 gados).

Sannchez91 , 2013-05-04 12:36, pirms 12 gadiem

Es jau minēju, ka par NFL un NBA neintereējos, tādēl runāju tieši par hokeju, bet manuprāt viedoklis ir vienāds, ir jāpāriet uz ZA metodēm kopš bērnu kājas, nevis pāraudzināt, kad tas vairs nav iespējams.

Juris Miņins rakstīja: Bet runa jau nav tikai par hokeju. Par sportu kopumā.

Latvijā visi ir šokā par bobslejistiem, kas power cleans taisa ar 170-180 kg (protams, ka viņi arī ir pozitīvais piemērs).
Ziemeļamerikā, piemeŗam, amfutbola līniju spēlētājiem, tā ir norma koledžu līmenī (20-22 gados).

Fabolos , 2013-05-04 14:40, pirms 12 gadiem

Fans LV rakstīja: Lai sakas lieliba! Es varu 80 reizes piepumpeties, tik pat nopietni cik tu spied. Un pie tam man tas ari ko dod ne tikai izskatu, ka tev.

es neesmu bodybuilderis,mana sporta veida vienkarsi ir vajadzigs speka izturiba ,ko es ari esmu uztrenejis ....malacis ka vari 80x bet es ta pat vairak

Antiņš Lāčplēsis , 2013-05-04 17:40, pirms 12 gadiem

Latvijā no svaru zāles bēg, un tas vairums gadījumos nāk no treneriem. Tas vēl iespēdies no padomju laikiem. Futbols, basketbols, hokejs, tur vienmēr spiež uz to, ka pārkačāsies, liels uzsvars uz izturību, tehniku un ātrumu. To kā mums tas izdodas var paverot, kad mūsu jaunieši vecumā līdz junioriem izskatās uz konkurentu fonu pasaulē. Vienā vārdā švaki. Labāk jauno puiku izdzīt piecas reizes nedēļā uz ledus vai laukuma, nevis likt trīs reizes laukums, divas reizes svaru zāle. Šāda prakse ir Skandināvijā, un nema znerunājot par ZA.
Personīgi cik esmu saskāries, tad visi jaunieši, kas dodas uz ZA neatkarīgi no sporta veida, visiem kā viens norāda, ka jāstrādā svaru zālē...
Pie pareiza treniņa plāna neviens nekad nepārkačāsies.