Ziemeļamerikas sporta spēks
Daudziem Latvijas jaunajiem sportistiem, neatkarīgi no sporta veida ko viņi pārstāv, tiek pārmests tas, ka viņi ir fiziski vājāki salīdzinot ar saviem konkurentiem no citām valstīm. Kādi tad ir šo citu valstu atlēti, apskatīsimies uz ASV profesionālo līgu piemēra.
Nereti Latvijas sporta vidē ir dzirdēta tāda tēze "Jaunais censonis jau labs, spēlē ar galvu, tehnika arī kārtībā, bet, vot, spēka galīgi nav. Laukumā viņš tiks "samīcīts" uzreiz." Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, šoreiz nemēģināsim noskaidrot, taču apskatīties kā šajā ziņā izskatās tie, ko dēvē par labākajiem gan mēģināsim.
Ik gadu pirms Ziemeļamerikas profesionālo līgu, NFL, NBA, NHL, draftiem visiem pretendentiem tiek rīkoti fiziskie testi. Mūsdienās tas viss ir nonācis tik tālu, ka šie testi no formalitātes ir kļuvuši par būtisku drafta procesa daļu un atsevišķos gadījumos tie ir kā pilntiesīgs līgas pasākums, kas izpelnās lielu mediju uzmanību – rezultātiem var sekot tiešsaistē, tiek organizētas testu tiešraides, analītiskās studijas utt.
Protams, ņemot vērā katra sporta veida specifiku, šo testu saturs atšķiras. Piemēram, amerikāņu futbolistiem un basketbolistiem ir atlētisko īpašību testi un konkrēti testi, izspēlējot spēles situācijas. Savukārt hokejistiem testi ir daudz komplicētāki un bez klasiskās stieņa spiešanas guļu vai vertikālā lēciena, tiek mērīts katras rokas spēks, roku-acu koordinācija, plaušu tilpums utt. Arī paši testu izpildes nosacījumi nav vienādi, jo, piemēram, hokejistiem ir jāspiež 150 mārciņas smags stienis (~ 68 kg), basketbolistiem ir jātiek galā ar 185 mārciņām (~84 kg), bet futbolistiem uz stieņa ir 225 mārciņas jeb aptuveni 102 kg. Savukārt vērtējot atlēta sprinta īpašības tiek ņemtas dažādas distances.
Spiešana guļus
Tad kādus rezultātus uzstāda labākie jaunie atlēti, kas pretendē uz iekļūšanu draftā. 2012. gada NHL drafta rekords stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu bija 17 reizes, ko uzstādīja Maiks Vinters (54. numurs, Dalasas "Stars"). Otrais labākais rezultāts bija 15 reizes (Kristovals Nīvs, 59., Ņujorkas "Rangers"), bet trešais labākais rādītājs piederēja Čandleram Stīvensonam (77., Vašingtonas "Capitals"). Aiz viņiem sekoja virkne atlētu, kas 68 kg smago stieni spēja izspiest 13 līdz 11 reizes. Vidējais rezultāts – 7 atkārtojumi.
Starp NBA 2012. gada pirmsdrafta nometnes izcilniekiem stieņa spiešanā guļus bija Džaī Krouders (34., Dalasas "Mavericks"), kurš spēja veikt 20 atkārtojumus. Pa 19 atkārtojumiem Meijersa Leonarda (11., Portlendas "Trailblazers") un Džemikela Grīna (netika draftēts, noslēdza līgumu ar Sanantonio komandu, taču vēlāk tika atlaists) kontā. Interesanti, ka vieni no sliktākajiem rezultātiem šajā testā bija diviem pirmā desmitnieka spēlētājiem – Ostinam Riversam un Terensam Rosam, attiecīgi viena un divas reizes.
Pievēršoties NFL, kur tiek spiests vissmagākais stienis, 2012. gadā labāko rezultātu uzstādīja Dontari Po – 44 reizes (11., Kanzassitijas "Chiefs"). 41 reizi pacēla Deivids Molks (226., Sandjego "Chargers"), bet 36 reizes pacēla četri atlēti. Savukārt jau 2013. gadā labākais bija bijusī Igaunijas vieglatlētikas cerība Marguss Hunts, kurš stieni pacēla 38 reizes (53., Sinsinati "Bengals"). Tāpat 38 reizes 102 kg smago stieni pacēla vēlākais 94. numurs Brendons Viljamss. Jāpiebilst, ka visu laiku labākais rezultāts ir 49 reizes, ko 2011. gadā uzrādīja Čikāgas "Bears" aizsardzības līnijas spēlētājs Stefans Paī, taču neoficiālais rekords ir 1999. gadā Džastina Ernsta 51 reize, tiesa tas viņam nepalīdzēja tikt draftētam un līdz NFL regulārās sezonas mačiem viņš tā arī netika.
Vertikālais lēciens
Vēl viens no testiem, kas visās trīs līgās tiek aizvadīts ir vertikālā lēciena mērījums. 2012. gada NBA drafta labākais rezultāts bija ar 7. numuru Goldensteitas "Warriors" izvēlētajam Harisonam Bārnsam (96.5 cm), bet 85-87 cm augstumā leca vairāki atlēti. Tiesa, pretēji stereotipiem, basketbolisti nav paši labākie lēcēji, jo šī gada NFL draftā labākais rezultāts bija 109 cm, ko uzstādīja 62. numurs Kristins Maikls. Interesanti, ka starp basketbolistiem labākais maksimālais lēciens (pirms lēciena tiek izpildīts ieskrējiens) bija tikai 105.5 cm. Savukārt aptuveni 100 cm atzīmi pārvarēja 11 atlēti. Hokejistiem gan gāja pieticīgāk, 2012. gada labākais rezultāts pieder 79. numuram Krisam Kalnenam (82.5 cm), bet vidējais rādītājs bija nepilni 63 cm.
Lēciens no vietas
2012. gadā starp hokejistiem vistālāk no vietas 302cm, ko uzstādīja divi atlēti – Maikls Matsons (23., Floridas "Panthers") un Džeiks Makeibs (44., Bufalo "Sabres"). Savukārt NFL labākais rezultāts 2013. gadā bija 353 cm (52., Jaunanglijas "Patriots"), kas arī ir visu laiku labākais rādītājs šajā testā.
Jāpiebilst, ka basketbolistiem šāds tests netiek veikts, jo viņiem tas tiek aizstāts ar jau pieminēto maksimālo vertikālo lēcienu, kad atlēts pirms lekšanas veic ieskrējienu.
Sprints
NFL kontekstā vispopulārākais tests ir 40 jardu sprints. Labi noskrienot 40 jardus (~36.6m) futbolistam ir iespējas ievērojami uzlabot savas pozīcijas draftā, tāpat kā, ja tas tiek izdarīts lēni, tikt draftētam ievērojami zemāk.
Ātrākais šogad bija Markiss Gūdvins (78. Bufalo "Bills"), kurš daudziem var būt pazīstams kā ASV vieglatlētikas Olimpiskās izlases dalībnieks un 2011. gada valsts čempions tāllēkšanā. 40 jardus viņš pieveica 4.27 sekundēs. Nākamie trīs tuvākie konkurenti uzrādīja identiskās 4.34 sekundes. Visu laiku labākais oficiāli fiksētais rādītājs ir 4.24, ko 2009. gadā uzstādīja Kriss Džonsons.
NBA tiek skrieti tā saukti ¾ laukuma sprinti, jeb 22.86 metri. 2012. gadā ātrākais basketbolists bija Harisons Bārnss, kuram vajadzēja 3.16 sekundes, lai veiktu šo distanci. Viss labāko piecinieks noskrēja ātrāk kā 3.2 sekundēs, bet sliktākais rezultāts bija 3.35 sekundes. Hokejistiem sprints bez slidām netiek testēts.
Citi
Tāpat, protams, tiek veikti arī citi testi, piemēram, hokejistiem ir jāsacenšas atspiešanās reižu skaita ziņā. Pagājušogad labākais rezultāts piederēja jau pieminētajam Čandleram Stīvensonam – 52 reizes. Savukārt basketbolistiem ir atspoles skrējiens zvaigznes formā (t.i., no soda metienu līnijas jāapskrien apkārt 3 sekunžu zonai un atapakaļ, 21.34 m). 10.48 bija labākais rezultāts, ko uzrādīja Kvinsijs Aisijs (37., Toronto "Raptors"). Visbeidzot no futbolistu specifiskajiem vingrinājumiem var pieminēt divu veidu atspoles skrējienu – 20 un 60 jardu. 20 jardus visātrāk šogad noskrēja B.V.Vebs (114., Dalasas "Cowboys") – 3.84, bet trīs reizes garākā distancē labākais laiks bija 10.87, kas pieder T.Dž. Mo, bet jau pieminētais Vebs bija otrais, jo apstādināja hronometru uz atzīmes 11.06 sekundes.
Kādi secinājumi no šī visa būtu jāizdara? Katram, protams, tie var būt savi, jo kā redzams, no vienas puses, labi rādītāji fiziskajos testos negarantē augstāku vietu pašā draftā, taču, no otras puses, katrā no līgām ir līmenis, kuram, kā saka, vajadzētu atbilst, ja ir doma konkurēt par vietu profesionālajā sportā.
Tāpat, jāpiebilst, ka šie rādītāji ir atlētiem ienākot profesionālajā sportā, t.i., 18-22 gados, karjeras laikā, protams, viņu rādītāji uzlabojas.
Latvijas jaunajiem talantiem atliek to, kā saka, "likt aiz auss" un trenēties, lai panāktu savus gan tiešos, gan netiešos konkurentus un fiziskās attīstības ziņā no tiem neatpaliktu.
+10 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Te gan ir jāņem vērā, kāda vecuma spēlētāji nāk uz NHL, NBA un NFL, kā arī overall "ideālā hokejista" ķermeņa uzbūves kritēriji.
Hokejisti šajā sabiedrībā varētu būt visjaunākie pēc vecuma + hokejā nav (nav daudz, kur nu vēl 18 gados) tādu spēlētāju kā NFL līniju veči vai NBA PF.
[+] [-]
man pašam ir 17gadi un 70kg smagu stieni varu pacelt 31x tākā hokejisti-saņemās
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Šeit gan nav treniņš, bet tests, tb konkrēts, salīdzināms, svars uz reižu skaitu.
Var jau arī hokejistiem uzlikt 102 kg, bet pacels daži censoņi un pārējos saspiedīs, tb testa mērķis netiks sasniegts.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja no Latvijas sportistu Overall rezultātiem, tad īstenībā tādus atrast ir pagrūti (ieskaitot viņu pašu vai kkādu treneru neoficiāli stāstīto).
Raitis Ivanāns, vēl LAK spēlējot, piemēram, spieda 170 kg kā 1RM.
[+] [-]
[+] [-]
Ja atlēts domā, ka TIKAI cilājot stieni viņš kaut kādā veidā kļūs konkurētspējīgs, tad viņš var pretendēt tikai uz krāvēja darbu. Tas, ka hokejistiem trūkst elementāru zināšanu par treniņiem (par to kā atšķiras bb treniņi no spēka vai performance treniņiem) un uzturu, to gan var pamanīt.
Kā piemērs: Tas pats Martins Senluī (173 cm, 82 kg) tupjas ar 180 kg stieni, kas priekš šādas komplekcijas, turklāt hokejista ir ĻOTI neslikti (48 spēlēs, 17+43).
Tie paši veterāni, kas nu jau kādu laiku nespēlē Kriss Čelioss un Rods Brindamūrs spēja tik ilgi būt TOP līmenī, jo trenējās baigi daudz.
Tas pats Jāgrs savā laikā pie sava svara 100+ kg bija ar skaidri redzamu presi, tb kādiem 8-10% zemādas tauku (tiek rakstīts, ka 5, bet nu nebija gan).
[+] [-]
[+] [-]
Kāpēc tur smagu bāzi taisa visi (neatkarīgi no tā - futbolists, hokejists, basketbolists vai lakrosists), kamēr Latvijā, tas daudziem vispār ir tabu?
P.S. Girgensons pagājušgad pirms drafta tupās arī ar tiem pašiem 180 kg treniņā, nezinu vai tas bija 1RM.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Latvija ir maza valsts, mūsu kopējie hokeja resursi droš vien varētu būt līdzīgi Čeļabinskai (iedz. skaits 1.1 miljons + reģions). Šo reģionu slavē kā lielu talanta audzinātāju un principā tā ir. 1. kārtā ir draftēts Kuzņecovs, 5. kārtā aizsargs Ņesterovs, 4. kārtā uzbrucējs Šalunovs un tagad būs Ņičuškins.... 4 cilvēki pēdējos pāris gados. Mums Pelšs, Girgensons un Bļugers, domāju šogad arī Lipsbergs... Liela atšķirība varbūt arī nav, vēl redzēs kā kurš attīstīsies tālāk...
Var, protams, piesaukt Somiju, kas arī ir maza valsts, bet tad ir jāsalīdzina monetārie resursi un haļļu skaits, kur mēs iepaliekam gaismas gadus... Tāpat var piesaukt arī Slovākiju, kur haļļu skaitā ar mēs iepaliekam, bet cik dzirdēts šogad spēlējām U18 līdzīgi un principā otrās spēles rezultāts drīzāk ir objektīvāks kā pirmās... Un nav mums bijis daudz komandu (faktiski nevienas), ko šajā vecumā slovāki nebūtu pārmētājuši pamatīgi- šogad vismaz metienos bija līdzsvars, protams, iespējams slovāki ar iet uz leju...
Es negribu teikt, ka mums Latvijā viss ir ideāli. Protams, ka tā nav, bet dažreiz arī jānolaižas un jāpastaigā pa zemi. Vienā dienā ar mūsu resursiem sasniegt U18, U20 vai pieaugušo čempionātu top 6 vai pat stabilu top 8 ir neiespējami un kas zin vai vispār tas kaut kad būs iespējams.
[+] [-]
[+] [-]
Latvijā visi ir šokā par bobslejistiem, kas power cleans taisa ar 170-180 kg (protams, ka viņi arī ir pozitīvais piemērs).
Ziemeļamerikā, piemeŗam, amfutbola līniju spēlētājiem, tā ir norma koledžu līmenī (20-22 gados).
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Personīgi cik esmu saskāries, tad visi jaunieši, kas dodas uz ZA neatkarīgi no sporta veida, visiem kā viens norāda, ka jāstrādā svaru zālē...
Pie pareiza treniņa plāna neviens nekad nepārkačāsies.