Ozo pārmaiņas

Atgriešanās

Karjera ar Sandi Ozoliņu ir izmetusi dažnedažādus līkločus – Stenlija kauss, miljonu līgumi, sešas komandas un ārstēšanās no alkoholisma, nu Ozoliņš ir atgriezies klubā, kas deva latvietim iespēju parādīt sevi NHL – Sanhosē „Sharks”.

Tieši Sanhosē iesākās mūsu aizsarga gaitas NHL, viņš ātri vien iemantoja treneru un spēlētāju cieņu, nepagāja ilgs laiks un Sandi jau dēvēja par līgas labāko uzbrūkošo aizsargu. Sanhosē Sandis un Artūrs Irbe, kurš arī pārstāvēja šo vienību, bija lielas vērtības, bet Ozo bija arī sava cena, un to toreiz samaksāja Kolorādo „Avalanche”. Sandis pameta „haizivis”, lai atgrieztos pēc gadu prombūtnes...

Pēc visa hokejista piedzīvotā, tas vairs nav noslēpums kā Ozoliņš bija nonācis bezdibenī, lai izķepurotos un atkal atgrieztos hokeja apritē. 2005. gada decembrī, kad Sandis vēl bija Anaheimas „Ducks” komandas īpašums, viņš brīvprātīgi uzsāka NHL/NHL spēlētāju asociācijas veselības programmu, lai ārstētos no alkoholisma. Pēc kursa iziešanas Sandis atsāka spēlēt, bet ilgs laiks uz „brīvām kājām” aizsargam netika paredzēts un jau 2006. gadā Sandis atgriezās pie ārstiem, pēc tam, kad tika pieķerts vadot savu automašīnu, būdams alkohola reibumā.

Iepriekšējā sezonā Ozo aizvadīja vien 21 spēli Ņujorkas „Rangers” rindās. Sandi nomocīja savainojums un likās, ka kuru katru brīdi aizsargs, Stenlija kausa ieguvējs, septiņu ALL-STAR spēļu dalībnieks un Norris Trophy balvas finālists (balva labākajam aizsargam reg. sezonā) hokejam teiks ardievas.

Ģimenes cilvēks

„Drūma,” savu tā laika perspektīvu vērtē Sandis. „Es nebiju pārāk pozitīvi noskaņots sakarā ar savu hokejista karjeru. Kaut kas pamainījās starpsezonā.”

Kas bija šis „kaut kas” ? Sandis pats uz šo jautājumu atbildi sniegt nevarēja. Ozo bija pazaudējis ceļu, bet tad to atrada...

Varbūt tā bija tieksme pierādīt, ka viņš spēj atgriezties vecajā līmenī, sakot ardievas ne hokejam, bet gan alkoholam?

Varbūt tā bija viņa ģimene. Divi dēli un sieva Sandra. Tieši viņiem Sandim vajadzēja pierādīt, ka izmaiņas dzīvē ir iespējamas un, ka ja tu nemēģini tad tu nezini, kas var beigu beigās notikt. Sandis novērtē sievas Sandras nopelnus savā karjerā: „Varu justies lepns, ka esmu aprecējis viņu, pat brīžiem domāju – kā viņa varēja piekrist. Esam kopā jau 15 gadus. Piedzīvojuši kopā labus un ne tik labus laikus. Viņa vienmēr man ir palīdzējusi izkulties ārā no bedres.”

„Es nepadevos. Grūts darbs nes augļus, protams, ja tev vien ir izdevība” sacīja hokejists. „Cerams viņi (ģimene) to novērtēs.”

Pārmaiņas

Vasarā Sandis nolīga individuālu treneri un noteica sev pārbaudījumu – noskriet triatlonu. Viņam visur līdzi bija ģimene, viņi skaitīja apļus, kad Sandis peldēja pusotra kilometra distanci baseinā. Viņi mašīnā devās līdzi, kamēr viņš ar velosipēdu pieveica 40 kilometrus un pēc tam vēl noskrēja desmit.

Pazīstot Ozo daudzi rauca pieres, jo treniņi nebija tā Sanda nodarbe, kurā viņš atdotu visus spēkus. Uz jautājumu kādēļ hokejists sevi tā moka, Sandim atbildes nebija.

Neilgi pēc tam, kad Sandis bija paveicis triatlona skrējienu viņa ilggadējais aģents Pols Teofanuss saņēma pārsteidzošu telefona zvanu no Sanhosē „Sharks” ģenerālmenedžera Daga Vilsona, kas aicināja Ozoliņu ierasties uz pārbaudes laiku. Sandis nākamajā dienā jau bija Sanhosē.

„Sharks” galvenā trenera asistents Robs Zettlers, bijušais Ozo komandas biedrs „haizivju” rindās, individuāli strādājot ar aizsargu bija ļoti pārsteigs par Sanda fizisko sagatavotību. Zettlers ar humora piegaršu atzina: „Pirmajā dienā, kad redzēju viņu (Sandi) bez krekla, nodomāju: „Wow”, tas nav tas Ozoliņš, kuru pazinu iepriekš.”

Ozoliņš bez aizķeršanās izgāja visas medicīniskās pārbaudes un izcieta dažu spēļu diskvalifikāciju, saņēma darba atļauju un „Sharks” varēja būt priecīgi, iegūstot īpašumā 35 gadus veco aizsargu no Latvijas. Līgums tika noslēgts uz vienu sezonu.

Līdz šim sekojot līdzi Ozo gaitām aiz okeāna, kā arī šeit pat Latvijā, skaidri zinām, ka nekad ar Sandi nevar būt skaidrs viss. Ja aizsargs vēlreiz nonāks NHL „alkoholiķu” sarakstos, tad visticamāk viņa karjera būs beigusies, jo tādā gadījumā viņam nāksies izciest sešu mēnešu diskvalifikāciju, kas pārvilktu treknu svītru pāri latvieša gaitām NHL.

„Es nevaru paredzēt, kas notiks,” stāsta Ozo. „Es neesmu ģēniāls. Es rīkojos saskaņā ar sevi un saviem impulsiem no iekšienes.”

Ozo ar situāciju apradis

Sandis ir nonācis tur, kur viņš nebija gaidījis atrasties. Viņš ir atgriezies NHL, klubā ar kuru viņš ienāca līgā, un tagad spēlē nozīmīgu lomu „Sharks” spēlē. Viņš rāda piemēru ar attieksmi gados jaunajai kluba aizsardzības līnijai.

Ozoliņš pats atzīst, ka viņam vienmēr problēmas sagādājusi hokeja dzīves nošķiršana no viņa privātā sektora. Tomēr no hokeja viņam neizdevās aizbēgt ar vien biežāku ieskatīšanos viskija glāzē, spēle viņam vienmēr un visur sekoja, tā viņu tā teikt „medīja”.

„Es nejūtos apkaunots. Esmu pieņēmis to, kas notika. Šis būs pārmaiņu gads,” stāsta Sandis.

Arī Anaheimas „Ducks” ģenerālmenedžeris Brains Burks teica atzinīgus vārdus par Ozo spēju saņemties: „Protams, Sandim bija problēma, kas nāca gaismā 2005- 06. gada sezonā, bet viņš ir uzticams cilvēks. Uzskatu, ka cilvēkam vajag dot otro iespēju, lai labotu kļūdas. Sanda „lietā”, viņam nebija kļūda, viņam bija slimība, kuru vajadzēja izārstēt. Viņš ir lieliska personība, kā arī lielisks komandas biedrs.”

„Sharks” ģenerālmenedžeris Dags Vilsons, kurš savulaik arī spēlēja kopā Ozo tieši „haizivīs” atzina faktu: „Viena lieta ir teikt- es gribu spēlēt. Pilnīgi cita lieta ir darīt to, kas tev aizliedz spēlēt." Vilsons arī piebilda: "Sandis tagad atrodas labākajā vietā(Sanhosē).”

Šosezon Sandis Ozoliņš, aizvadījis 12 spēles, vidēji uz ledus pavadot ap 20 minūtēm. Līdz šim Ozo kontā vieni vārti un četras piespēlēs, kopsummā veidojot piecus punktus. Lieterības koeficents neitrāls.

Izmantotie resursi: www.espn.com