Dārziņš: "Trīs gadi Krievijā bija pārbaudījums un lieliska pieredze"
Latvijas hokeja izlases uzbrucēju Lauri Dārziņu uz interviju bija aicinājis KHL pārstāvis Aleksejs Ševčenko, kurš apsprieda hokejista atgriešanos Rīgā, viņa lomu Kazaņas „Ak Bars” komandā un gūto traumu, kuras dēļ šī sezona Dārziņam izvērtās ne pārāk veiksmīga.
„Pavadīju lielisku laiku „Ak Bars” un „Traktor” komandās,” Lauris Dārziņš noraidīja pieņēmumu, ka Krievijas iekarošana izgāzusies. „Pilnīgi noteikti neko nenožēloju. Jā, savulaik „Dinamo” rindās parādīju labu sniegumu, komandai bija panākumi, taču gribējās ko jaunu. Vēlējos uzspēlēt komandās, kuras cīnās par čempionu titulu, gūt jaunu pieredzi. Naudas pelnīšana nebija galvenais.”
Dārziņš arī atzina, ka pievienošanās „Dinamo” bija nevis nepieciešamība, bet gan izvēle. Lai arī viņš izvairījās no atbildes uz jautājumu, vai biji citi piedāvājumi, Dārziņš noteica, ka noslēgtais ilgtermiņa līgums ir labākais pierādījums tam, ka Rīgā viņš atgriezies savas izvēles vadīts.
Latvijas uzbrucējs arī nenožēlo pēkšņo apstākļu maiņu pirms pāris gadiem, kad no „Dinamo” pirmās maiņas tika ielikts „Ak Bars” trešajā virknējumā: „Nav īsti labi, ja visu laiku esi „komforta zonā”. Man bija vajadzīigs jauns pārbaudījums, lai turpinātu izaugsmi. Ieguvu milzīgu pieredzi un ceru, ka nākotnē varēšu ar to dalīties ar jaunatni. Lūk, piemēram, tagad „Dinamo” spēlē Sandis Ozoliņš. Viņš ir ieguvis Stenlija kausu, viņš zina, ko nepieciešams izdarīt, lai gūtu sasniegumus. Skatos uz viņu un mācos. Trīs gadus nospēlējot Krievijā, arī es esmu ieguvis jaunas zināšanas.”
Savukārt uz jautājumu, kāpēc pēc aiziešanas no Rīgas hokeja kluba hokejists guvis tik daudz traumu, Dārziņš atbildēja vienkārši: „Šis ir fizisks sporta veids. Šosezon, piemēram, guvu neveiksmīgu traumu brīdī, kad pretinieku hokejists man uzkrita uz kājas pēc sadursmes. Apsēdos špagatā, taču neesmu vārtsargs un bez sāpēm to izdarīt nevaru. .. Turklāt pēc apspriešanās ar Rīgas ārstiem sapratu, ka atgriezos laukumā pārāk ātri. Vajadzēja izlaist vismaz mēnesi.”
Dārziņš gan noliedza, ka „Traktor” viņu spieduši spēlēt par spīti traumai, sakot, ka pats vēlējies palīdzēt komandai grūtā brīdī, savukārt par Valērija Belousova izteikumiem, ka Dārziņš atskaitīts no komandas, jo visu laiku bijis traumēts, latviešu uzbrucējs detaļās neizplūda, vien noteica, ka komandas ārsti zinājuši par viņa stāvokli, tādēļ var tikai nedaudz pabrīnīties par ārstu un Belousova komunikāciju, taču var saprast arī treneri, kuram bijis nepieciešams vesels spēlētājs.
"Protams, nekur nejūtos tik komfortabli kā mājās, nekad arī nebiju domājis par pārvākšanos uz citurieni. Taču nedomāju, ka tas ir iemesls, kādēļ man radās problēmas Krievijā," noslēdza "Dinamo" uzbrucējs.
Izmantotie resursi:
Лаурис Дарзиньш: Зато я приобрел огромный опыт
-4 [+] [-]
Vai uz Donamo? Tas ir cits jautājums
+11 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
Ja visi tie kuriem naudas pelnīšana nebūtu svarīgākā paliktu mājās, tad arī Dinamo cīnītos par kausu!
[+] [-]
ja saglabātu leģionārus un pazudušie dēli atgrieztos mājās, tad visādi brīnumi var notikt.
[+] [-]
-1 [+] [-]
1) Uz laukuma var būt tikai 12 uzbrucēji un visi rezultātu veidot nevar, kādam arī defā jāspēlē...nu nebūs tie lielie aizsardzības kapļi ne Dārzs, ne Miķelis...
2) Pašreizējais Dinamo sastāvs ir ļoti labs, pa lielam visi leģionāri sevi attaisno un viss ir smuki. Protams, varam jau aizvietot dažus ar savējiem, piemēram, no leģionāriem man nepatīk Džonsons, varbūt arī būtu varējuši iztikt bez Haščāka, Sedlačeka, dotu viņu vietā iespēju savējiem, bet Vilsons, Šehura, Tellkvists, Robinsons, Hossa - šķiet, vieni no labākajiem leģionāriem, kādi vispār spēlējuši Dinamo sistēmā.
Un, ja neskaita, Šehuru, tad pārējos īsti nav ar ko aizstāt no savējiem tieši pēc tā, ko viņi dara laukumā.
3) Man, protams, nebūtu nekas pretī, ja Miķelis, Sprukts pēc sliktās sezonas atgrieztos mājās, bet man labāk patiktu, ja viņi atrastu savu nišu citur KHLā kā vieni no līderiem kādā komandā.
+2 [+] [-]
[+] [-]