Jānis Pavlovičs: "Gribu vēl spēlēt izlasē, taču novembrī diezin vai tikšu..."

Norvēģijas REMA 1000 Ligaen čempionāta pirmajās piecās spēlēs "Sandefjord TIF", kas spēcīgāko komandu līgā atgriezās pār 7 gadu pārtraukuma, bija tikai viens neizšķirts. Ceturtdien tika gūta pirmā uzvara - 29:25 pār "Kolstad", kas varēja kļūt par Dobeles TENAX pretinieci EHF Eiropas kausa izcīņā. Jānis Pavlovičš guva 7 (3 no tiem ar 7 m soda metieniem) vārtus un bija rezultatīvākais savā komandā.

Jānim Pavlovičam tā ir atgriešanās Sandefjordā un arī tieši "Sandefjord TIF" komandā, kurā viņš savulaik jau ir spēlējis. Savukārt pirms atgriešanās Latvijā viņš divas sezonas spēlēja citā šīs pilsētas komandā "Runar". Droši vien, ka arī tagad Jānis spēlētu Ludzas SK "Latgols" komandā un dienētu Latvijas armijā, taču nācās atgriezties Norvēģijā un ne jau handbola dēļ. Visi trīs Pavloviču bērni ir dzimuši Norvēģijā, tieši tur savulaik vienam no dvīņiem - Dāvidam - tika atklāta mūsdienu ļaunākā slimība vēzis. Latvijā ārsti pateica skarbi - palīdzēt nevaram...
"Norvēģijā ārsti sākumā teica to pašu - reiz kādā piektdienā pat pateica, lai esam gatavi, ka sestdien vai svētdien zēns var nomirt... Tagad viņi paši brīnās, kā notiek atlabšana un veseļošanās. Par handbolu toreiz domāju vismazāk. Devāmies atpakaļ uz Norvēģiju, lidostā sagaidīja treneris Einars Veierēds, pie kura savulaik spēlēju un kurš tagad ir "Sandefjord TIF" galvenais treneris. Viņš meklēja kreili, jo viens no komandas kreiļiem strādāja galdniecībā un savainoja roku - varbūt varu kādu no Latvijas ieteikt. Teicu, ka viens ir - pats varu mēģināt atkal spēlēt... Braucām tikai pie dakteriem, pat nedomāju meklēt iespēju atkal spēlēt Norvēģijā, bet iespēja pati mani atrada. Ar Einaru bijām labi pazīstami, labi saprotamies un viņš paņēma mani savā komandā. Dāvidam tagad arī ir krietni labāk - audzēju pēdas pēdējās pārbaudēs vairs neuzrādās, par ko norvēģu dakteri arī brīnās. Protams, vēl turpinās "ķīmija", reizi trijos mēnešos tiek veikta magnētiskā rezonanse un Dāvidam cītīgi tiek sekots, taču cerams, ka slimība ir atkāpusies pavisam," par savu atgriešanos Norvēģijā un atsākšanu spēlēt telefonintervijā stāsta Jānis Pavlovičs. "Pagājušā gada jūlijā iekļāvos komandā, skaidrs, ka nebiju kā nākas gatavojies sezonai, taču pamazām iegāju ritmā un sāku spēlēt arvien vairāk."

- Iepriekšējā sezonā ar Latvijas izlasi iekļuvi Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet toreiz ziemā neteici, ka Sandefjordas komanda tiecas uz virslīgu...
- Cerība tikt virslīgā bija, arī vēlēšanās bija, taču kluba vadība uzskatīja, ka komanda vēl nav gatava virslīgai un tāpēc tas nebija komandas uzdevums. COVID-19 mums palīdzēja - pirmās divas vietas uz virslīgu iet pa taisno, bet trešā vieta aizvada pārejas spēles ar virslīgas trešo komandu no lejas. Trešie bijām mēs, bet trešie no lejas virslīgā - "Runar"... Sandefjordas komandu duelis nenotika, jo tika nolemts pārspēles neaizvadīt un virslīgā jeb REMA 1000 Ligaen čempionātā šosezon spēlē 13 komandas. Pēc triju gadu pārtraukuma atkal radās iespēja spēlēt Norvēģijas handbola spēcīgākajā līgā.

- Komandas sastāvs stipri mainījās?
- Divi aizgāja prom, bet atnāca pieci jauni spēlētāji. Čempions "Elverum" aizdeva mums savu 20 gadus veco talantu, divmetrīgo kreiso insaidu Jonasu Elverhēju. Komandas noteikti ir spēcīgāka nekā bija pagājušajā sezonā, taču vairāki spēlētāji izkrita savainojumu dēļ. Mums ir 22 spēlētāji, bet uz pēdējām spēlēm ar grūtībām izdodas savākt nepieciešamos 16... Labajā malā esam trīs kreiļi, bet vienam savainojums, tā ka paliekam uz kādu laiku divi.

- Tev ir aizvadītas tikai trīs spēles. Arī bija savainojums?
- Nē, man viss ir kārtībā. Pagaidām piedalos tikai mājas spēlēs, jo nav, kas pieskata bērnus. No rīta dvīņus vedu skolu, bet jaunāko uz bērnudārzu, pirmdienās Dāvidam ir slimnīca. Esmu Dāvida aprūpētājs un spēlēju praktiski par velti - naudu saņemu par bērna aprūpi. Pagājušajā gadā strādāju ostā, arī tagad tur skaitos un tad, kad beigsies aprūpe, varu tur atgriezties. Par karjeras beigšanu vēl nedomāju, kaut gan - viss atkarīgs no iespējām. Veselība man ir laba, spēlēt vēl gribu un varu, taču tad bērni jāņem līdzi. Mēs ar sievu Monu vairs neesam kopā un viņa strādā no rīta līdz vakaram. Līgums ar komandu man ir līdz šīs sezonas beigām, bet tālāk - skatīsimies pēc apstākļiem. 36 gadi - tas vēl nav karjeras finiša vecums.

- Tad jau laikam diezin vai tiksi novembrī uz izlases spēlēm...
- Izlasē gribu spēlēt joprojām, taču diemžēl laikam netikšu. Teorētiski varbūt varētu kaut kā sakārtot, skatīsimies, kā būs...

- Norvēģijas vīriešu izlase divreiz pēc kārtas bija pasaules vicečempione, bet šogad Eiropas čempionātā ieguva "bronzu". Kā to jūt Norvēģijas handbola virslīgā?
- Pēdējos 4-5 gados uz ārzemēm esot aizbraukuši ap simts norvēģu spēlētāju un lielākā daļa - uz spēcīgākām līgām. Vietējā čempionāta līmenis aug, klubi finansiālā ziņā kļūst stiprāki - ja jau reiz uz "Elverum" no PSG pārcēlās Luks Abalo... Komandās iesaistās labi spēlētāji no Dānijas un Zviedrijas, arvien lielāka interese par handbolu ir starp jauniešiem. "Elverum" spēlē Čempionu līgas pamatturnīrā, čempionam un līderim velk klāt vēl daži klubi. Mums nākamā spēle būs 4. novembrī tieši ar "Elverum". Mūsu uzdevums ir palikt starp spēcīgākajām komandām - tas nozīmē, ka nedrīkstam palikt pēdējās divās vietās. Pirmā uzvara jau ir...
..