Vai handbola dzimtenē paliks pasaules "zelts"?

Pasaules čempionāta medaļas vēl nav sadalītas (pirms fināla par 'bronzu" spēlēs Francija un Vācija), bet turnīrā jau vairākkārt ir krituši apmeklētības un TV auditorijas rekordi. Piemēram, pusfinālus tikai Vācijā un Francijā kopā skatījās 22 miljoni cilvēku, bet klātienē jau pirms medaļu dalīšanas pasaules čempionāta spēles Vācijā un Dānijā noskatījās vairāk nekā 900 tūkstoši skatītāju. Salīdzinājumam - iepriekšējais apmeklētības rekords visā turnīrā bija 750 tūkstoši skatītāju (2007. gadā Vācijā).
Dānijas izlase ir Rio olimpisko spēļu čempione, divas reizes (2008. un 2012. gadā) dāņi bija Eiropas čempioni, taču pasaules "zeltu" handbola dzimtenes spēlētāji līdz šim nav ieguvuši (dāmas to vienreiz spēja - 1997. gadā). Trīs reizes Dānija spēlēja finālā un trīs reizes zaudēja - 1967. gadā Čehoslovakijai (11:14), 2011. gadā Francijai (35:37 papildlaikā) un 2013. gadā Spānijai (19:35). Dānija ir vienīgā komanda turnīrā, kas uzvarējusi visās aizvadītajās spēlēs un īpaši iespaidīga bija dāņu uzvara pusfinālā pār nu jau pasaules eksčempioni Franciju - 38:30. Otrā puslaika vidū dāņiem bija pat desmit vārtu pārsvars (30:20) un tik bezpalīdzīga Francijas izlase nebija redzēta ļoti sen. Iespējams, ka pietrūka "īstā Karabatiča" - vēl pirms pāris mēnešiem viņš vispār necerēja piedalīties turnīrā, tomēr paspēja sadziedēt savainojumu, taču sportisko formu atgūt nepaspēja (pret Dāniju spēlēja nedaudz vairāk par 11 minūtēm un galvenokārt aizsardzībā). Taču diezin vai arī viņš kaut ko spētu kardināli mainīt. Francijas izlase pasaules čempionātos nekad nebija zaudējusi vienā mačā 38 vārtus un tas "trīskrāsainajiem" bija lielākais zaudējums pasaules čempionātos kopš 2007. gada, kad Francija apakšgrupā ar 24:32 piekāpās Islandei. Tieši varenais uzbrukums ar Mikelu Hansenu priekšgalā (pret Franciju - 12/4 vārti un 6 rezultatīvas piespēles) un lieliskie vārtsargi Niklass Landins un Janiks Grēns ir stiprākie dāņu trumpji. Ko pretī var likt norvēģi?
Norvēģijas izlase otro reizi pēc kārtas spēlēs finālā (pirms diviem gadiem zaudējums Francijai ar 26:33), turklāt 2016. gadā norvēģi bija 4. vietā Eiropas čempionātā un jau toreiz viņi pusfinālā varēja uzvarēt Vāciju - pamatlaika beigās norvēģi izlaida uzvaru, bet papildlaikā piekāpās ar 33:34. Kas neizdevās toreiz Krakovā, tas izdevās tagad Hamburgā. Norvēģija apspēlēja Vāciju - trenera Kristiana Berges vadītā komanda spēlēja daudzveidīgāk uzbrukumā, īpaši veiksmīgi izmantodama savu līnijas spēlētāju Bjarti Mīrholu, kurš vēl nesen sešas sezonas spēlēja Manheimas "Rhein Neckar Lowen" rindās un kuram vācu handbolisti (īpaši aizsardzības centrā - Hendriks Pekelers un Patriks Vīnceks) ir labi zināmi. Turklāt šoreiz "nepavilka" vācu vārtsargi - tikai 21 procents atvairītu metienu... Norvēģijas izlases rindās ir 11 spēlētāji no Vācijas 1. bundeslīgas (plus Mīrhols), bet dāņiem tādi ir 10 spēlētāji plus Kaspers Mortensens un brāļi Renē un Henriks Tofti Hanseni, kuri nesen vairākas sezonas arī sekmīgi spēlēja 1. bundeslīgā, plus neapturamais Hansens no Daiņa Krištopāna nākamā kluba PSG. Abas komandas jau tikās apakšgrupā un toreiz dāņi uzvarēja ar 30:26.
Cerams, ka Norvēģijas izlases rindās varēs spēlēt 21 gadu vecais un 203 cm garais kreilis Magnuss Rēds no Vācijas čempionvienības SG "Flensburg-Handewitt", kurš mačā ar Vāciju guva 7 vārtus, taču otrā puslaika vidū savainoja augšstilba muskuli un laukumā vairs neatgriezās. Vakar nekādu ziņu par viņu nebija, vācu portāls handball-world.com rakstīja, ka Rēds pēc spēles jau esot staigājis un pat viegli skrējis, taču pilnīga skaidrība par viņu būs tikai šodien.
Finālspēles sākums plkst. 18.30 pēc Latvijas laika.
Vakar spēlē par 7. vietu Eiropas čempione Spānija ar 36:31 pārspēja Ēģipti, bet mačā par 5. vietu Zviedrija uzvarēja Horvātiju ar 34:28. Pasaules čempioni iegūs ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet komandas no 2. līdz 7. vietai nodrošināja sev piedalīšanos olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Tas gan nenozīmē, ka cerību tikt uz Tokiju nav citām komandām - turp brauks nākamā gada Eiropas čempions, Āfrikas čempions, Panamerikas čempions un plus vēl notiks trīs kvalifikācijas turnīri, no kuriem uz Tokiju tiks pa divām labākajām komandām.