Ģenerālis saliek punktus LBL sezonai

Patiesībā LBL varēja finišēt skaļāk, ja viens klubs kādā brīdī nebūtu ieņēmis destruktīvu pozīciju. No vienas puses stāstīja, ka grib popularizēt basketbolu utt. No otras puses Jaunups ieņēmis galvā, ka Vefam jāspēlē tikai VTB un Eiropas kausā un to skandināja vietā un nevietā. Tā bija aizspēlējies, ka to turpināja darīt finālsērijas laikā, nodarīdams kaitējumu pats savam klubam un visam basketbolam. Pazaudēja skatītājus. Vismaz trīs tūkstošiem vajadzēja atnākt uz pēdējām spēlēm, lai pateiktos komandai par veiksmīgo sezonu. LBL finālā tribīnes būtu pilnākas nekā pēdējo VTB spēļu laikā, jo te ir skaidrs par ko komandas cīnās. Sezonas laikā Vefs bija atguvis vismaz daļu skatītāju, kuri ir ļoti jūtīgi. Vefam nav tādu fanu, kā „Dinamo”, kuri nāk neatkarīgi no rezultātiem un visa, kas notiek ap klubu. Pārāk daudz tika salikts uz VTB kārti un, kad tā nenostrādā, klubs palika zaudētājos.

VEF Rīga pašlaik vada cilvēks, kurš prot dabūt naudu, taču tas vēl nenozīmē, ka viņš zina, kā basketbolu attīstīt ilgtermiņā. Ar tādu budžetu un spēlētājiem nav jāspēlē pilns LBL čempionāts, taču jāciena gan Latvijas līga, gan citi klubi, jo Vefam papildinājums var nākt tikai no kopīgās Latvijas sistēmas. Lietuvā „Žalgiris” un „Lietuvos rytas” labi saprot, ka, zāģējot LKL, viņi zāģē zaru uz kura paši sēž.

VEF Rīga Līdzdalība VTB Vienotajā līgā ir lietderīga, taču to nedrīkst pretstatīt Latvijas čempionātam. Jo vairāk tāpēc, ka VTB neizdodas izpildīt apņemšanos pāriet uz pilnu divu apļu turnīru. Eirolīga, palielinot spēļu skaitu, ir pielikusi kāju priekšā. Ar esošo situāciju ir liela neapmierinātība Krievijā, jo viņiem tagad ir čempionāts, kurā visas komandas nespēlē savā starpā. Un tā Krievija sadala biļetes uz Eiropas kausiem! Tur var būt dažādas pārmaiņas, tāpēc „VEF Rīga” jātyroina spēlēt, kamēr ir tāda iespēja, taču nedrīkst dedzināt tiltus uz LBL.
Kopumā Latvijas klubi sezona bijusi veiksmīga.

VEF ar saviem 3 miljoniem nospēlēja labi gan Eiropas kausā, gan VTB līgā. Tiesa, pirms gada naudas bija mazāk, trūka laba saspēles vadītāja un spēle nebija tik kvalitatīva, bet rezultāts bija gandrīz tāds pats. Ja VTB līgas play-off būtu spēlējušas sešas komandas, būtu bijuši iekšā jau pērn. Tas liecina, ka komanda kaut kādā ziņā ir sasniegusi griestus. Var būt pa kādai uzvarai vairāk vai mazāk, bet, lai būtu izrāviens kvalitatīvi augstākā līmenī, jābūt citiem resursiem. Kur tādus ņemt?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, VEF Rīga nākamsezon noturēs budžetu, bet jautājums, vai noturēs tikpat labus spēlētājus? Turklāt šosezon tikpat kā nebija traumu un vismaz Eiropas kausa spēles tika nospēlētas labākajā sastāvā. Bet spēles ar „Himki” parādīja, cik VEF patiesībā ir trausls. Daži savainojumi un lielie plāni izputēja. Jāņem arī vērā, ka ar šauru līderu loku nav iespējams labi nospēlēt visus astoņus mēnešus. Bet Jaunups bija gatavs LBL finālus spēlēt līdz Jāņiem! Interesanti, ko par to domāja komandas spēlētāji?

Šosezon galvenā panākumu atslēga bija Roulends. Tā bija veiksmīga apstākļu sakritība – viņš nederēja „Unicaja”, viņu varēja dabūt par zemāku cenu, turklāt amerikānis ļoti labi iekļāvās kolektīvā un derēja trenerim Butautam, kurš nečakarē spēlētājus. Ieguva komanda un ieguva pats Roulends. Tagad VEF ir gatavs viņam maksāt 400 000 eiro, bet viņa cena Eiropas tirgū varētu pieaugt gandrīz divtik liela. Redzēs, ko viņš izvēlēsies – naudu un jaunu izaicinājumu vai iespēju spēlēt zināmā komandā pie zināma trenera.

Nākamā problēma – Bērziņš, par kuru interesi izrāda interesi no NBA. Ja Vasaras līgā būs labs, var aizbraukt. Adekvātu Latvijas spēlētāju nav.

Tā ir VEF Rīga galvenā problēma – kur ņemt kvalitatīvus latviešu spēlētājus? Janičenoks, Bērziņš, Bertāns – viņi ir labi spēlētāji, labākie Latvijā, bet neatbilst Eirolīgai, par ko sapņo Jaunups. Superaģents Kalnītis sola, ka piesaistīs Jāni Strēlnieku, kas ir pilnīgas muļķības. Jānim vēl ir gads līguma Sanktpēterburgā un cena - 300 000 eiro. Vai viņš piekritīs spēlēt kopā ar brāli un savu draugu Dairi Bertānu par mazāku algu?

Vienīgais variants – pastiprināties ar kvalitatīviem ārzemniekiem, bet tas maksā lielu naudu. Vēl varētu ņemt perspektīvus lētākus spēlētājus, kurus padarīt labākus un dārgākus, taču ar treneri Butautu tas neiet cauri. Viņam vajag jau gatavus meistarus.

Ar VEF pašreizējām iespējām var savākt 7-8 cilvēkus, bet kas būs aiz viņiem? Geks, Žvīgurs, Pasečņiks varēs spēlēt labākajā gadījumā pēc diviem trim gadiem, bet kuri ies laukumā nākamsezon?

Ir labi, ka VEF iegulda naudu jaunatnes sistēmā un vāc perspektīvus spēlētājus no visas Latvijas, taču satura ziņā tur ir liels īpatsvars PR akcijām un katastrofāli maz profesionālisma. „VEF skola” dara 10% no tā, ko kādreiz darījām Valtera Basketbola skolā. Mēs kaut kādu atdevi sagaidījām pēc desmit gadiem, bet te rezultāts vajadzīgs uzreiz. Tā nekas nesanāks. Turklāt trenerim Mazuram ir labs piedāvājums braukt strādāt uz Krievijas klubu. Ja aizbrauks, tas būs ļoti liels trieciens.

Ventspilij šī bija laba sezona. Izcīnīts BBL kauss, uzvarētas daudzas stiprākas komandas uzvarētas – Kalev, Prienai, arī Šauļi, kas varbūt sastāva ziņā bija vienā līmenī. Bija simpātisks sastāvs ar daudziem latviešu spēlētājiem un tikai diviem ārzemniekiem. Pirms gada trenera Vētras rīcībā bija lielāks budžets un četri ārzemnieki, bet šogad finālā bija vairāk spēļu ar intrigu. Jūtams, ka treneris Roberts Štelmahers labi pastrādājis.

Tomēr komandas nākotne ir diezgan neskaidra - kāds būs sastāvs un budžets? Mārtiņam Meieram un Artūram Bērziņam beidzas līgumi. Bērziņš esot izteicies, ka bez 15 000 mēnesī nepaliks. Nesaprast, kādā pasaulē viņš dzīvo... Arī Jānis Timma droši vien aizbrauks. Iespējams, klāt nāks Žanis Peiners – labs spēlētājs, bet ar citas problēmas. Būs grūti.

Ventspilij jāpārorientējas no uzvarētāju komandas uz spēlētājus sagatavojošu komandu. Treneris Štelmahers ir labi sevi parādījis, viņam ir autoritāte, bet gatavot spēlētājus – tas ir īpašs stāsts. Vai progresēs vai nē – to spriedīs nākamgad.

Citiem klubiem bija savas veiksmes. Valmiera pēc ilga pārtraukuma izcīnīja LBL bronzu, Barons negaidīti labi nospēlēja BBL un ierastajā stilā risināja savus uzdevumus. Savi fani, savi prieki. Par Baronu man ir daudz jautājumu, bet tas ir cits stāsts.

Jebkurā gadījumā ir labi, ka veiksmīgs gads bijis Valmierā un Jēkabpilī, ka savas problēmas risina Jelgava un Liepāja. Jo vairāk būs šādi basketbola centri, jo lielākas iespējas parādīties perspektīviem spēlētājiem. Pagaidām viņu trūkst – to saka visu līmeņu komandu pārstāvji. un parādās risks, ka savstarpējā konkurence sāks dzīt uz augšu algas vidusslānim un jaunie spēlētāji ātri samierināsies ar sasniegto – paņems naudu un pārstās trenēties, pārstās progresēt.

Par nākamo sezonu vēl ir daudz neskaidrību. Nav skaidrs, vai saglabāsies Baltijas līga. Lietuvā mainās līgas vadība, puse klubu negrib spēlēt BBL, puse grib. Kā rezerves variants varētu būt Latvijas un Igaunijas kopīgais čempionāts.

Nāks vasara, drīz uzzināsim izlases kandidātus. Tad būs iespēja atkal runāt par basketbolu. Tas būs interesants stāsts.