Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2324, Did:0, useCase: 3

Ģenerālis piedāvā: Kurtinaiša iztērētais mantojums.

Ģenerālis piedāvā: Kurtinaiša iztērētais mantojums.
Dī Brauns un Ramūns Butauts
Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze", f64

Divi zaudējumi savā laukumā ar 20 punktu starpību – Eiropas kausa izcīņas spēlē ar Haifas „Maccabi” un VTB Vienotās līgas spēlē ar „BC Himki” – pamatīgi iedragājuši „VEF Rīga” pozīcijas turnīru tabulās un reputāciju, kā arī liecina par ļoti nopietnām problēmām. Sliktākais tas, ka pagaidām nav saskatāmas ne mazākās pazīmes, ka situāciju būtu iespējams strauji uzlabot.

Atgādināšu, ka tā „VEF Rīga” komanda, kas daudzus priecēja ar labu basketbolu pagājušajā gadā, sāka veidoties 2010.gada vasarā, kad ar komandas komplektāciju nodarbojāmies mēs ar toreizējo galveno treneri Rimu Kurtinaiti. Toreiz izdevās vairākas ļoti veiksmīgas operācijas, piesaistot labus latviešu basketbolistus. Kristapu Janičenoku, kuram bija gan līgums ar Venēcijas klubu, gan arī savainojums. Kasparu Bērziņu, kuram bija ilgtermiņa līgums ar „Fuenlabrada”. Dairi Bertānu, kurš pēc Ventspilī pavadītās sezonas nebija ne labākajā formā, ne psiholoģiskajā stāvoklī un bija tuvu līgumam ar Boloņas „Virtus”. Kopā ar Sandi Valteru un Gati Jahoviču viņi veidoja komandas kodolu, ap kuru laika gaitā tika pielasīti leģionāri.

Pats sākums bija ļoti grūts, jo neizdevās atrast pirmo numuru, kāds bija vajadzīgs Kurtinaitim un arī pārējiem vajadzēja laiku, lai saspēlētos. Daira Bertāna iespēlēšana pirmā numura pozīcijā bija ļoti tālredzīgs gājiens, taču, kamēr viņš iejutās, nācās piedzīvot arī kādu zaudējumu. Grūti bija sameklēt labus ārzemniekus – gan pirmajā gadā, gan arī vēlāk. Arī nākamajās sezonās gadījās grūti brīži. Tomēr pat visgrūtākajos laikos Vefam bija kodols, ap kuru varēja saliedēt komandu.

Tagad tāda vairs nav. Sanda aiziešanu vēl izdevās kompensēt, bet Dairim un Kasparam aizvietotāju nav. Turklāt arī Kristaps, izskatās, pašlaik komandā jūtas ļoti nekomfortabli.

Trakākais, ka Butauts nav sapratis: mehāniski aizvieto aizgājušos spēlētājus nav iespējams. Izskatās, ka viņš meklē papildinājumu tikai pēc statistikas parametriem, kaut gan komandas veidošana ir daudz sarežģītāks process, kurā jāņem vērā milzum daudz nianses. Tā nekad nav bijusi Butauta stiprā puse. Viņš ļoti labi derēja, kad Kurtinaiša izveidotu un sagatavotu komandu vajadzēja novadīt konkrētās spēlēs. Viņam paveicās ar tautiešiem – Kavaļausku un Zavacku. Viņš samērā labi novadīja komandu pagājušajā sezonā, kad saspēlētam kodolam vēl pievienojās Roulends.

Tas bija pļaujas laiks ražai, kas bija iesēta dažus gadus iepriekš. Taču tagad ir jāsēj no jauna un pašreizējā situācijā pat Roulenda palikšana neko nebūtu glābusi. Jāveido jauna komanda un pat ar vismeistarīgākajiem ārzemniekiem vien to izdarīt nav iespējams. Bajramovičs dažus mačus pavilka komandu, taču pirmā iedvesma viņam ir beigusies un zem tankiem viņš viens negulsies. Turklāt viņa pāris ar Niksu ir ļoti lēns, īsti neierakstoties „VEF Rīga” ārējās līnijas ātrajā spēlē un krītot iekšā aizsardzībā.

Par krīzes dziļumu vislabāk liecina tas, kā „VEF Rīga” spēlē vai, pareizāk sakot, nespēlē aizsardzībā. Ne tikai taktisko kļūdu dēļ. Nav komandas gara, nav savstarpējās palīdzēšanas. Kaut kāds azarts parādās tikai tad, kad Butauts laukumā izlaiž tālākos rezervistus, taču viņi nav gatavi uzņemties lielāku lomu. Artūrs Strēlnieks ir epizodisks lomas spēlētājs, Artūram Bērziņam prasībām kaut cik atbilst tikai trīspunktnieks, Anžejs Pasečniks vēl ir par jaunu. Jānim Bērziņam ir perspektīvas, par viņu, cik zinu, interesējas daudzi klubi. Ar viņu Vefs varētu saistīt cerības ilgtermiņā, bet – Bērziņam, tāpat kā Bertānam pirms četriem gadiem, ir vajadzīga trenera uzticība un gudra palīdzība. Jaunajam nevar ļaut spēlēt pilnīgā pašplūsmā, bet nevar arī raustīt par katru kļūdu. Taču, ja zaudējumi sašķobīs Butauta krēslu, tas diezin vai sekmēs uzticēšanos jaunajiem.

Zaudējums Haifas „Maccabi”, ļoti iespējams, šosezon vairs nebūs labojams. Tieši ar Izraēlas čempioniem „VEF Rīga” būtu jācīnās par trešo vietu grupā, jo „Banvit” un Kazaņas „Unics” budžeta un komplektācijas ziņā ir priekšā. Pēc mīnus 20 Rīgā atspēlēties būs ļoti gūti un, ļoti iespējams, Eiropas kauss Vefam beigsies jau pirms Jaungada. Varbūt ir vērts nezaudēt laiku, un sākt nopietni domāt par jaunas komandas veidošanu? Tikai – kuri vēl būs tie Latvijas spēlētāji, kuri varētu veidot jauno kodolu? Daudzi vasaras jaunatnes čempionātu varoņi – Vecvagars, Siliņš, Porziņģis – ir prom, un labi jūtas Lietuvā, Itālijā, Spānijā.

Pagājušajā nedēļā pārliecinājos, ka Dairis Bertāns ir spēris soli uz priekšu karjerā. Redzēju viņa spēli Bilbao sastāvā pret Madrides „Real” – jūtama pārliecība, enerģija. No četriem Bilbao aizsargiem viņš bija vislabākais. Un ne tikai tāpēc, ka guva 22 punktus. Vispār no tās Bilbao komandas, kas pirms diviem gadiem spēlēja Eirolīgā, nekas daudz nav palicis pāri. Daļa spēlētāju prom, daļa vairs nav tik labi. ACB līgā viņi startējuši ar četriem zaudējumiem un komandai viegli neies.

Taču Dairim tas ir pat izdevīgi. Jūtams, ka treneris viņu jau novērtējis. Būs iespēja spēlēt un, pat ja komandai neveiksies, pacelt savu cenu. Vēl gan jāņem vērā, ka Spānijā viņu īsti nepazīst, nav atšifrējuši mīļākos gājienus. Derētu uzlabot kustības pa kreisi, lai uzbrukuma virzieni nebūtu tik paredzami. Un jāuzlabo aizsardzība. Dairis var labi krampēt pretinieku saspēles vadītāju, bet pret Madridi viņam vajadzēja segt Kerolu un tas nebija tik viegli. Ar ātrumu vien nepietiek. Vajag arī spēku, masu, lai lauztos cauri blokiem.

Visbeidzot, par NBA. Jau pirmajā nedēļā savā starpā spēlēja Maiami „Heat” un Brūklinas „Nets” un noskaidrojās, ka intriga nav izzīsta no pirksta – šajā duelī patiesi ir liels potenciāls. „Nets” apstiprināja, ka komandai ir ne tikai lielisks pamatpiecnieks – labākais visā līgā. Ir arī ļoti labs rezervistu soliņš, turklāt, pats galvenais, lielās zvaigznes nav skopas – labprāt dalās ar piespēlēm. Spēles laikā bija interesanti vērot, kā Maiami cenšas pielāgoties situācijai, liekot Lebronam spēlēt ceturtajā pozīcijā. Taču „Nets” bija atbilde arī uz tādu gājienu. Sezona gan gara, vēl būs gan traumas, gan dažādas problēmas, tomēr ne velti arī Maģiskais Džonsons jau pateicis, ka „Nets” ir čempionu potenciāls. Jo interesantāk.

Kurš no Latvijas spēlētājiem spēlē visveiksmīgāk ārzemju klubos?

  • 141

  • 39

  • 13

  • 8


     [+] [-]

, 2013-11-05 14:26, pirms 11 gadiem
runchis rakstīja: Atļaušos oponēt Kadrs23...
Par Braunu vadies pēc statistikas, kas ir galīgi garām, jautājums ir vai viņš iederas vef spēles modeli vai nē ... pg galvenais ir spēles organizēšana! Par Delininkaiti un Lietuvas izlasi... nav izskaidrojams kāpēc tika paņemts, iespējams Kazlausks paņēma uz kaut kādu veco lauru pamata, bet kā redzam spēlēt netika. Un atbildi kāpēc viņš spēlēja kaut kādos Mērkaķos mēs redzam tagad Vef, tā nav? Bairamovica labākie gadi bija rytas, ja tā paskatas nekādos super klubos jau nekad nav spēlējis... domāju pie tagadējās basketbola intensitātes max 15-20 min. var kvalitatīvi nospēlēt. Par Niks un Robinsonu piekrītu. Protams, vaina jāuzņemas trenerim... Pamata centrs nav, abi jaunie centri neviens ne otrs pie spēles laika īsti netiek.. trešajos un otrajos nr. pārprodukcija, pg tikai viens, tas pats uz punktu gūšanu tendēts! Skats pagaidām bēdīgs, bet jācer kā kaut kas mainīsies un situācija uzlabosies.
Ļoti precīzi. Galvenais - kā jau pats iepriekš rakstīji - VEF ir izdarījis "vāju izvēli", nevis "vāju spēlētāju izvēli". Es teiktu - pilnīgi nesaprātīgu izvēli. Piemēram, Robinsons - kāpēc bija jāņem spēlētājs, kurš vislabāk spēlē 3. numura pozīcijā? Tur jau priekšā bija Janičenoks, Jahovičs un Bonis (vēl jau tad arī Žvīgurs Valmierai nebija aizdots). Varbūt bija paredzēts - katrs spēlēs pa 10 vai mazāk minūtēm spēlē?? Bet kā 4. numurs Robinsons nav neko daudz labāks par A. Bērziņu. Nav loģiski pastiprināties ar "leģionāru" pozīcijā, kur jau tāpāt ir daudz spēlētāju.
Otra kļūda - Delininkaitis. Kāpēc jāņem spēlētājs, kurš tāpat kā Brauns ir tendēts uz personīgo punktu gūšanas statistiku, tikai vēl daudz lēnāks un laukumu pavisam neredz. VEF taču vajadzēja rezerves saspēles vadītāju, kurš varētu, nomainot Braunu, uzlabot komandas saspēli - šobrīd izskatās - saspēle paliek pat sliktāka.
Trešā kļūda - šobrīd visi "leģionāri" slikti spēlē aizsardzībā. Ja Brauns ar Robinsonu pēc fiziskiem dotumiem vismaz teorētiski varbūt varētu spēlēt labāk, tad no pārējiem to nav ko gaidīt - pārāk lēni, bet abi "garie" vēl arī īsi un "nelecīgi". Parasti katrā komandā ir 1- 2 spēlētāji, kas individuāli ir vājāki aizsardzībā - bet te tādu ir vesels bars. Tātad pirms iegādes netika izvērtētas katra aizsardzības prasmes.
Vēl viena kļūda - nosauksim to par LLL (Latvijas leģionāru likuma) neievērošanu, kā rezultāta skatītāji uz spēlēm nenāks.
Tas ir:
- lai būtu liels spēles laiks vietējiem, komandā nevar būt vairāk kā 3 leģionāri (varbūt 4 leģionāri, ja kāds spēlē jau vismaz 2. gadu);
- komandā nevar būt vairāk kā 2 "melnie" - savādāk laukumā ir strītbols.
Kāpēc skatītājam jāskatās ka VEF formā pa laukumu skraida 5 sveši leģionāri, interesantāk taču paskatīties kā iet Blūmam, Bertānam vai Budivelnik (tur mūsejie laukumā spēlē svarīgu lomu un, ja Janičeniks dabū traumu, gandriz tikpat daudz minūšu kā visi latvieši kopā VEFā). Savulaik ventiņi šādi kļūdījās - vienu sezonu paņēma 5 leģionārus (sezonas laikā caur komandu izgāja vēl vairāk) - rezultātā pazaudēja skatītājus, bet pilnas tribīnes atpakaļ nevar dabūt vēl joprojām.
Kopējais secinājums - šogad "leģionāri"katrs atsevišķi nav individuāli slikti spēlētāji, bet to ir pārāk daudz un viņi nesader kopā.
Kāds varētu but risinājums?
- Atbrīvoties no Robinsona, neņemot citu leģionāru vietā.
- Nomainīt Delininkaiti ar kaut cik normālu saspēles vadītāju, kurš var labi spēlēt arī aizsardzībā (der uzmanīgāk paskatīties uz BBL latvijas un Lietuvas komandām - maiņas PG tur varētu atrast).
- Tuvāko nedēļu laikā pameklēt maiņu Niksam. Tomēr ja šajā laikā rezultāti VTB un Eirokausā atbildīs VV dotajām prognozēm (VEF nekas tur vairs nespīdot), garo galu var arī nemainīt, jo LBL čempiona titulam ar esošiem garajiem vīriem vajadzētu pietikt. Katrā ziņā no garajiem neko nevar palaist vaļā, kamēr kaut kas nav vietā.
Vēl jau teorētiski Eirokausā nekas nav zaudēts - ja izcīna tuvākajās 5 spēlēs 4 uzvaras, pat lielo zaudējumu Haifai var kompensēt. Arī VTB svarīgākās VEF spēles vēl tikai būs. Tomēr - izmaiņas jādara tūlīt, ar šādu koplektāciju VEF ārpus LBL nekas nespīd.