"Valmiera" uz UEFA licenci vairs pretendēt nevar. Nākamā rindā – "Daugavpils"

"Valmiera" licenci dalībai Virslīgā nesaņēma finansiālo parādu dēļ, un šonedēļ tika oficiāli noraidīta arī iesniegtā apelācija. To vairs nav iespējams pārsūdzēt arī starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā (CAS), jo šāda situācija jau atrunāta LFF reglamentos, kas paredz, ka LFF Apelāciju padomei šādā gadījumā ir pēdējais vārds.

Pirms trim gadiem līdzīga situācija bija ar Jūrmalas "Noah", kas tieši ar vēršanos CAS panāca, ka tomēr var piedalīties Virslīgā. Taču tas bija atšķirīgs gadījums, skaidroja LFF Sacensību departamenta jurists Artūrs Saļņikovs.

"Tur ķēdīte bija citāda - "Noah" zaudēja Virslīgas licenci saskaņā ar LFF Disciplinārlietu komitejas lēmumu, proti, licences atsaukšana bija kā sankcija, nevis LFF Klubu licencēšanas komitejas lēmums," sacīja Saļņikovs. "DK lēmumu "Noah" bija visas tiesības apstrīdēt arbitrāžas tiesā. Savukārt "Valmieras" gadījumā runa ir par licences nepiešķiršanu Klubu licencēšanas komitejā, nevis licences atsaukšanu."

LFF pārstāvji līdz ar to uzsvēra, ka Apelāciju padomes noraidītā apelācija ir galīgais lēmums par "Valmieras" dalību 2025. g. Virslīgas sezonā. Taču sociālajos tīklos uzpeldēja diskusijas par to, vai "Valmierai" izdosies izpildīt UEFA kritērijus un iegūt Eirokausu licenci, lai izmantotu tiesības startēt UEFA Konferences līgā. Eirokausu kvota "Valmierai" pienācās kā iepriekšējās sezonas 4. vietas ieguvējai Virslīgā.

"Nē, tas vairs nav iespējams," norādīja LFF ģenerālsekretārs Arturs Gaidels. "Reglamentā ir norādīts, ka, ja klubs nesaņem LFF A licenci, tad uz UEFA licenci nemaz nevar pretendēt."

"Tā ir tiesa, ka dalība augstākajā līgā nav obligāts priekšnosacījums, lai spēlētu Eirokausos. Ir pilnīgi reāli iespējams, ka Eirokausu ceļazīmi iegūst kāds zemāko līgu klubs, uzvarot kausa izcīņā," skaidroja Gaidels. "Taču tad šim zemāko līgu klubam ir atsevišķa procedūra UEFA licences iegūšanai, citi termiņi un citi kritēriji. Virslīgas klubi no tā var izvairīties ar LFF A licences saņemšanai. Savukārt "Valmiera" tagad var vairs pretendēt tikai uz B licenci dalībai Nākotnes līgā, un to vēl var paspēt nokārtot. Bet Eirokausiem vairs nē."

"Valmieras" vieta Eirokausos gan tukša nepaliks. Piekto vietu Virslīgā 2024. gadā ieguva "Daugavpils", kamēr sestajā vietā bija "Liepāja", un abi šie klubi izdarījuši nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu pretendēt uz UEFA licenci.

"Gan "Daugavpils", gan "Liepāja" jau pašā licencēšanas procesa sākumā novembrī savā dokumentācijā norādīja, ka gatavas pretendēt arī uz UEFA licenci," sacīja Saļņikovs. "Tā ir normāla procedūra, ka klubi piesakās licencei kā rezervisti. Tieši tāpat kā "Jelgava", kas tagad Virslīgas licenci ieguva pēc tam, kad to nesaņēma "Valmiera"."

"Starp LFF A licences un UEFA licences kritērijiem nav milzīgu atšķirību," norādīja LFF jurists. "UEFA ir stingrāki noteikumi par finanšu monitoringu un vēl šis tas, taču būtībā tur nav kardinālu atšķirību. Mans profesionālais viedoklis par to, vai "Daugavpils" saņems UEFA licenci? Jā, es tur nekādus šķēršļus neredzu. Viss ir izdarāms, visi kritēriji ir reālistiski izpildāmi."

LFF ģenerālsekretārs Gaidels par "Valmieras" situāciju izteicās, ka federācijā šobrīd tādēļ ir bēdīga noskaņa: "Ļoti sliktas sajūtas par to, Valmiera ir futbola pilsēta, kas vēl nesen bija Latvijas čempione. Skaidrs, ka mums šāds iznākums ir ļoti nepatīkams. Bet noteikumi visiem ir vienādi, un UEFA šajā ziņā ir ļoti uzmanīga un strikti pārbauda, kā tiek izsniegtas licences."

"Šajā gadījumā klubam bija neapstrīdami parādi, turklāt lieli parādi, nevis daži tūkstoši," turpināja Gaidels. "Tāpat jāatzīmē, ka šie finansiālie pārkāpumi bija sistemātiski jau ilgāku laiku, un citus lēmumus šeit nevarējām pieņemt. Bēdīgi, jā, bet nu tas ir viens no pamatkritērijiem. Ja būtu kādi citi kritēriji neizpildīti, varbūt kaut ko vēl varētu runāt un risināt, bet šajā gadījumā viss ir skaidri noteikts. Ļoti ceram, ka "Valmiera" sekmīgi nokārtos 1. līgas licenci un varēs spēlēt šosezon, lai tēmētu uz atgriešanos Virslīgā jau pēc gada."