Sorokins: "Uz "Jelgavu" pārgāju, jo neticu "Skonto" konkurētspējai"

Šogad negaidīti pārliecinoši debitēji Virslīgā un liki daudz par sevi runāt. Kā pats atceries pirmās spēles augstākajā līgā?
Jutos diezgan labi, jutu palīdzību no komandas biedriem. Debitēju pamatsastāvā pret „Liepāju”. Pirms tam bija neliels uztraukums, bet, atskanot svilpei, tas pārgāja. Spēles ziņā domāju, ka labi nospēlēju, tomēr beigās sāka raut kājas muskuļus, jo fiziski tik augstā tempā nebiju pieradis spēlēt visu spēli. Tamazs Pertija pirms spēles bija devis uzdevumu pieslēgties uzbrukumam, tādēļ, kad bija izdevība, es labprāt gāju arī uz priekšu.

Kādas ir tavas labākās īpašības uz laukuma un kādu futbolu pašam patīk spēlēt?
Es nekad neapstājos. Ja pazaudēju bumbu, vienmēr cenšos to atgūt. Esmu arī pozitīvi noskaņots - nekad nepārmetīšu komandas biedriem, ja kāds kļūdīsies. Man patīk uzbrūkoša tipa futbols, kādu šogad arī spēlējām. Labprāt daudz spēlēju ar bumbu un arī grūtā epizodē, kad palicis maz laika, cenšos atdot labu piespēli partneriem, nevis vienkārši sist bumbu uz priekšu.

Ienākot Virslīgā, vairāk spēlēji malējā aizsarga pozīcijā, bet beigās jau spēli kā centra pussargs. Tā bija brīvprātīga pozīcijas maiņa?
Domāju, ka tieši kā centra pussargs aizvadīju savas labākās spēlēs. Kā jau minēju, man patīk daudz spēlēt ar bumbu un centrā to varu darīt vairāk, tādēļ šajā pozīcijā jūtos labāk.

Šogad debitēji ne tikai Virslīgā, bet arī Eirokausos. Uzvarā pār „St. Patricks” guvi arī uzvaras vārtus, tāpat piedalījies kluba vēsturē lielākajā zaudējumā – spēlē pret „Debreceni”. Kā atceries šīs spēles un vai vispār gribi atcerēties?
Īrijā bija pilnas tribīnes. Kad izgājām laukumā, bija daudz lielāks satraukums nekā debitējot Virslīgā. Bija arī samērā daudz cilvēku, kas atbalstīja „Skonto”. Pirmajā puslaikā viņi bija tieši manā pusē un bija labi dzirdami, tas palīdzēja. Pēc vārtu guvuma Īrijā es kādas 10 minūtes biju eiforijā, skrēju pa visu laukumu un neko daudz nesapratu. Tas bija manas līdzšinējās karjeras spilgtākais mirklis un lieliskākās emocijas.

Izbraukuma spēli pret „Debreceni” tiešām negribu atcerēties. Braucām, lai uzvarētu un tiktu nākamajā kārtā. Tā nebija mūsu diena. Viņi guva divus ātrus vārtus un komanda pēc tam sāka peldēt. Domāju, ka karstums daudz ietekmēja, bija kādi 38 grādi. Pirmās 20 minūtes bija tīri labi, pēc tam sākās nogurums. Viņi daudz uzbruka pa flangiem, personīgi man bija ļoti grūti, jo manā flangā maz palīdzēja komandas biedri.

Sorokina vārtu guvums pret "St. Patricks" - no 5:24.

Vai juti izmaiņas komandas iekšējā atmosfērā brīdī, kad sākās problēmas ar algu izmaksu?
Sezonas sākumā, pēc atgriešanās no treniņnometnes Turcijā, komandā bija lieliska atmosfēra un attiecības, visi ģērbtuvēs jokoja. Kad sāka aizkavēties algas, varēja just izmaiņas spēlētājos. Palika skumjāk, spēlētāji vairāk domāja par to, kā nomaksāt rēķinus un izdzīvot. Grūtākais brīdis bija nevis pēdējās spēlēs, bet laikā, kad sākās ceturtais aplis, jo komanda praktiski saprata, ka sezona būs jāpabeidz nesaņemot algu. Man un pārējiem jaunajiem spēlētājiem arī algas nemaksāja, tomēr mums tas vēl nav tik svarīgi - taču komandā ir arī vecāki spēlētāji, kuriem ir jāuztur ģimenes. Viņiem bija vissmagāk.

Kuri komandas biedri visvairāk palīdzēja un atbalstīja tevi treniņos un spēlēs?
Sezonas sākumā izceltu Alekseju Višņakovu, Mindaugu Kalonu, Vitāliju Smirnovu un Maksimu Usanovu. Pēc tam, kad sāku spēlēt centrā, man daudz palīdzēja Igors Kozlovs.

Vai tiesa, ka esi lauzis līgumu ar „Skonto”? Ja tā, tad kādēļ?
Iemesls ir tāds, ka uzskatu - klubs nespēs nokomplektēt konkurētspējīgu komandu nākamajai sezonai. Domāju, ka varēšu labāk un ātrāk progresēt komandā, kurā būšu kopā ar pieredzējušiem spēlētājiem, tādēļ pieņēmu šādu lēmumu. Man nebija problēmu ar klubu - biju apmierināts ar treniņiem un esmu pateicīgs treneru korpusam, kas ieguldīja lielu darbu komandas un spēlētāju attīstībā. Es nelauzu līgumu naudas dēļ, jo tā man nav tik svarīga - tas drīzāk bija veids, kā es varēju lauzt līgumu.

Tiek runāts, ka „Jelgava” tevi esot pārvilinājusi. Vai vari pastāstīt sīkāk, kad tieši lauzi līgumu un kad Zemgales klubs ar tevi sazinājās?
Pēc sezonas mums apsolīja algas samaksāt līdz 1. decembrim. Pienāca šis datums un algas tā arī netika izmaksātas. Komandā pieredzējušie spēlētāji aizvien vairāk runāja par to, ka nākamajā sezonā šeit vairs nespēlēs. Ap 10. decembri sāku domāt, ka tādā gadījumā arī man vajadzētu doties prom. Oktobrī vai novembrī dzirdēju runas, ka mani savā sastāvā vēlas redzēt gan „Jelgava”, gan „Ventspils”, bet ar mani personīgi neviens nebija runājis. Biju pārliecināts, ka klubu atradīšu, tādēļ 17. decembrī iesniedzu Latvijas futbola federācijā (LFF) iesniegumu par līguma laušanu.

Lai lauztu līgumu, es jautāju palīdzību bijušajam komandas biedram Maksimam Usanovam, kurš tagad strādā kā aģents. Viņš paziņoja, ka pēc manas lietas izskatīšanas LFF skaitīšos kā brīvais aģents no tā datuma, kurā iesniedzu pieteikumu. Apmēram tajā pašā laikā ar viņa starpniecību uzsāku sarunas ar „Jelgavas” kluba vadību un tagad jau esmu parakstījis 1+1 gada līgumu.

Vai bija kādi piedāvājumi no ārzemju klubiem?
Bija piedāvājums no Itālijas Serie B [pēc spēka 2.līga] kluba „Virstus Entella”. Līdz vasarai viņi piedāvāja spēlēt U19 komandā un pēc tam man būtu iespēja pievienoties pirmajai komandai. Man vēl vajadzētu tur braukt atrādīties, bet domāju, ka tas nav man labākais variants, jo Virslīgas līmenis noteikti ir klasi augstāks par turienes „U-19” līmeni, bet vieta pirmajā komandā tur man nebūtu garantēta.

Ja nav noslēpums, cik liela bija summa, kuras dēļ izdevās lauzt līgumu un cik garš līgums tevi saistīja ar „Skonto”?
Man bija vēl trīs gadu līgums. Summu precīzi neatceros, bet tie bija apmēram 6000 eiro. Kopsummu sastādīja sešas algas no 2014.gada un piecas šī gada algas.

Vai „Jelgavas” piedāvātā alga ir lielāka, kādu būtu saņēmis paliekot „Skonto”?
Nē, saskaņā ar līgumu man „Skonto” būtu lielāka alga.

Vai nebaidījies kļūdieties, pieņemot tik atbildīgu lēmumu? Vai ar kādu konsultējies?
Nebaidījos, jo zināju, ka, turpinot smagi strādāt, es noteikti attīstīšos kā spēlētājs. „Jelgavā” būs pieredzējuši spēlētāji un stipra komanda, tādēļ man noteikti būs no kā mācīties un iekšējā konkurence dzīs uz priekšu. Vecāki domāja, ka labāks variants ir „Ventspils”, jo viņi piedāvāja finansiāli izdevīgāku kontraktu, bet es sportisku iemeslu dēļ izvēlējos „Jelgavu”.

Kāda nozīme Tavā attīstībā ir Tamazam Pertijam?
Vispirms gribu teikt lielu paldies Viktoram Morozam, kurš ar mani ļoti daudz strādāja un palīdzēja man kļūt labākam individuāli. Tamazs Pertija palīdzēja visai komandai kļūt stiprākai un spēlēt labāk. Morozs man palīdzēja tehniski - labāk izprast spēli un vairāk domāt atrodoties laukumā.

Kādi ir tavi mērķi nākamajā sezonā?
Esmu iekļauts U-21 izlases kandidātu lokā, tādēļ pirmais mērķis ir pārstāvēt šo izlasi. Otrais varētu būt pēc iespējas vairāk spēlēt „Jelgavas” pamatsastāvā un tikt nosauktam par kāda apļa labāko jauno spēlētāju. Protams, arī vairāk vārtus vēlos gūt.

Vai esi runājis ar „Jelgavas” galveno treneri Vitāliju Astafjevu par to, kādā pozīcijā viņš tevi redz un kāda būs tava loma komandā?
Jā, esmu ar viņu runājis. Viņš teica, ka mana pozīcija būs atkarīga no tā, kāda tajā brīdī būs konkurence uz konkrēto pozīciju. Ja būšu labākais spēlētājs malā, tad spēlēšu malā, ja labākais centrā, tad spēlēšu centrā. Esmu pateicis, ka labāk izvēlētos spēlēt centrā. Esam aizvadījuši pāris treniņus - tie bija interesanti, kā arī var redzēt to, ka viņš ir bijis Tamaza Pertijas asistents, jo ir saskatāmas līdzīgas lietas viņu darbā.

Vai „Jelgavas” spēlētais aizsardzības futbols tev būs piemērots?
Pēc trenera teiktā un skatoties, kādi spēlētāji šobrīd ir komandā, domāju, ka nākamgad mēs nespēlēsim aizsardzības futbolu!

Sezonas pēdējā kārtā guvi ļoti skaistus vārtus, kas tika nominēti sezonas skaistākā vārtu guvuma godam. Vai pievērsi tam uzmanību un vēlējies iegūt balvu?
Jā, gaidīju to, kurš iegūs balvu. Man bija diezgan laba kombinācija un ar spēcīgu sitienu guvu skaistus vārtus. „Ventspils” spēlētājs Mujeci pelnīti ieguva balvu, jo to pašu, ko es izdarīju ar komandas biedru palīdzību, viņš izdarīja viens.

Vai arī turpmāk mēģināsi ar spēcīgiem tālsitieniem pārspēt vārtsargus?
Treneris Aleksejs Šarando man reiz teica, ka ar tādu sitienu kā man ir jāmēģina sist pa vārtiem un jātēmē pa vidu, jo bumba gan jau tāpat aizies mazliet pa labi vai kreisi. Tā arī darīju.

Tev ir spēcīgs sitiens. Vai neesi domājis par to, ka varētu izpildīt standartsituācijas?
Līdz šim par to nebiju domājis, jo izpildi diez vai uzticētu jaunam spēlētājam. Vitālijs Astafjevs gan sarunā ar mani pieļāva iespēju, ka es reizēm varētu izpildīt standartsituāciju izspēli.

Interviju sagatavoja Edgars Bērziņš ("H-Side": http://h-side.lv/)