Arokodare: "Varēju nokrist un sagādāt aizsargam sarkano, bet vārti ir svarīgāki"

Kopš ierašanās Latvijā Tolu Arokodare baudījis pilnīgu Tamaza Pertijas uzticību, kopš 20. Virslīgas spēļu kārtas dodoties starta sastāvā visos valmieriešu mačos. 18 gadus vecais uzbrucējs īpaši svarīgu pienesumu devis sezonas izšķirošajās spēlēs. Dramatiskajā uzvarā pret "Liepāju" (3:2) afrikāņu futbolists guva divus vārtus. Tādu pašu vārtu skaitu Arokodare sakrāja arī ļoti izšķirošajā cīņā par Eirokausiem pret "Spartaku".

Sezonas svarīgākajā spēlē izcīnīta uzvara. Ar diviem vārtiem pret "Spartaku" kļuvi par mača galveno varoni. Kādas ir sajūtas pēc izcīnītās uzvaras?
Es jūtos laimīgs. Es jūtos svētīs. Taču tas viss ir iespējams tikai pateicoties maniem komandas biedriem un trenerim. Protams, paldies arī skatītājiem. Jūtos tiešām laimīgs.

Ātri pirmie vārti. Pastāsti par situāciju, kā izdevās nonākt līdz momenta realizācijai.
Es teiktu, ka vienkārši biju pareizajā vietā pareizajā brīdī. Komandas biedrs izdarīja ļoti labu centrējumu no kreisās malas. Atlika tikai pabeigt uzbrukumu.

Otrajā vārtu guvumā aizsargs turēja tevi aiz rokas. Tiesnesis būtu varējis iedot aizsargam sarkano kartīti, bet spēlēji epizodi līdz galam.
Futbols nav spēle priekš slinkiem cilvēkiem. Es ļoti viegli varētu nokrist un aizsargs būtu saņēmis noraidījumu, taču vārtu guvums ir daudz svarīgāks par sarkano kartīti.

Kopumā kā jūties šeit Latvijā un Valmieras komandā?
Šeit es jūtos mīlēts. Fani, komandas biedri, treneri un vienkārši cilvēki šo padara par lielisku pieredzi. Virslīga ir gana augsta līmeņa turnīrs un es izbaudu futbolu, ko varu šeit spēlēt.

Esi sakrājis septiņus vārtus un sezonas otrajā pusē esi viens no labākajiem vārtu guvējiem Virslīgā. Vai esi sasniedzis savu potenciālu vai jūti, ka varētu dot vairāk?
Domāju, ka neesmu sasniedzis griestus. Varētu darīt vairāk. Atnākot sezonas vidū, neizvirzīju mērķi, ka vajadzētu iesist desmit vārtus. Taču gribēju izcelties ar rezultatīviem sitieniem un palīdzēt komandai progresēt. Treneris vienmēr uzsver, ka šis nav individuāls sporta veids, tā ir komandas spēle. Galvenais, ka mani vārtu guvumi palīdz komandai.

Kāds ir tavs lielais mērķis futbolā? Ko vēlies sasniegt?
Protams, vēlos spēlēt visaugstākajā līmenī, tādās komandās kā Madrides "Real", "Barcelona" vai Mančestras "United". Vēlos sasniegt top līmeni.

Šis ir tavs pirmais solis šajā virzienā. Ko pirms atnākšanas uz Latviju zināji par mūsu futbolu vai tā bija pilnīgi melna bilde?
Pirms ierašanās šeit biju uz pārbaudēm Vācijā Freiburgā. Esmu bijis arī pārbaudēs Francijā Tulūzā. Tas man ļāva gūt priekšstatu par Eiropas futbolu. Taču, protams, nevarēju iedomāties ka nonākšu Latvijā. Bija paredzēts, ka šeit ieradīšos jau janvārī. Taču man bija aizkavēšanās ar vīzas nokārtošanu. Tādēļ bija laiks pastudēt Latvijas futbolu un paskatīties spēles pirms ierašanās. Domāju, ka tas man palīdzēja.

Kā varētu raksturot atšķirību futbola spēlēšanā šeit un tavās mājās?
Atšķirība ir ļoti jūtama. Āfrikas futbols ir ļoti smags un tajā ir liela konkurence. Šeit futbols ir daudz tehniskāks un ātrāks. Ir vairāk vietas spēlēt. Tas nav tikai par agresiju un spēku. Eiropā svarīgāk ir kā tu domā un cik gudrs esi. Šeit neuzvar fiziski spēcīgākais futbolists, bet gan mentāli stiprākais.

Šajā spēlē bija problēmas ar plecu. Izskatās, ka vairākās spēlēs līdzīgi esi cietis. Vai tā ir trauma, kas regulāri atkārtojas?
Jā, bet es pabeidzu spēles. Tā futbolā notiek - mums ir traumas. Kad nokrīti zemē, ir atkal jāpieceļas. Priekš manis tas nav nekas. Jā, es nokrītu katrā spēlē, bet es katrā arī pieceļos.

Vai šodienas laika apstākļiem bija iespaids uz spēles rezultātu? Bija spēcīgs vējš, lietus un vispārēji nepatīkams laiks. Ne īpaši patīkami skatītājiem un ticu, ka arī futbolistiem nebija viegli.
Futbolā neatkarīgi no laika - spīd saule, līst lietus vai snieg sniegs - ir jāspēlē. Mēs nevaram teikt, ka laika apstākļi bija pateicīgi. Ja būtu zaudējuši, varbūt, vainotu tos, bet tagad nevaram to darīt. Tie nebija pateicīgi nevienai no pusēm. Nebija labi priekš līdzjutējiem, nebija labi priekš spēlētājiem, taču galvenais ka izcīnījām uzvaru. Domāju, ka bijām to pelnījuši.

Kāds ir plāns uz nākošo sezonu? Paliec šeit vai dodies projām?
Es nezinu. Es labprāt paliktu Valmierā. Gribu palikt šeit, bet nezinu kā būs. Es neizlemju savu nākotni. Ticu Dievam un Dievs izvēlas manu nākotni.