Skaitļi: "Skonto" nav ielaidusi vārtus 2. puslaikā un daudz kas cits
Jau šodien SMScredit.lv Virslīgā startēs pēdējais 3. aplis. Kamēr tas vēl nav paspējis iesākties, piedāvāju jūsu uzmanībai Virslīgas statistiku pēc diviem apļiem dažādos griezumos. Iespējams, fenomenālākais statistikas rādītājs ir tāds, ka "Skonto" komanda līdzšinējās 18 spēlēs ne reizi(!) nav ielaidusi vārtus 2. puslaikā.
Kopējā statistika
Laiks (minūtes), kurā komandas gūst vārtus
Klubs | Kopā | 1.-23. | 24.-45. | 46.-69. | 70.-90. |
---|---|---|---|---|---|
Daugava (D) | 30 | 8 | 5 | 5 | 12 |
Skonto | 51 | 8 | 17 | 12 | 14 |
Ventspils | 34 | 4 | 8 | 11 | 11 |
LM | 27 | 5 | 6 | 8 | 8 |
Spartaks | 26 | 6 | 5 | 6 | 9 |
Jūrmala | 14 | 2 | 2 | 4 | 6 |
Jelgava | 14 | 5 | 2 | 1 | 6 |
Metta/LU | 7 | 1 | 2 | 1 | 3 |
Daugava (R) | 28 | 9 | 3 | 8 | 8 |
Ilūkste | 15 | 5 | 1 | 5 | 4 |
Kopā | 246 | 53 | 51 | 61 | 81 |
Laiks (minūtes), kurā ielaiž vārtus
Klubs | Kopā | 1.-23. | 24.-45. | 46.-69. | 70.-90. |
---|---|---|---|---|---|
Daugava (D) | 14 | 1 | 3 | 3 | 7 |
Skonto | 5 | 3 | 2 | ||
Ventspils | 16 | 8 | 2 | 2 | 4 |
LM | 25 | 6 | 5 | 7 | 7 |
Spartaks | 24 | 5 | 5 | 6 | 8 |
Jūrmala | 26 | 4 | 5 | 5 | 12 |
Jelgava | 39 | 8 | 9 | 14 | 8 |
Metta/LU | 36 | 6 | 4 | 12 | 14 |
Daugava (R) | 12 | 3 | 4 | 2 | 3 |
Ilūkste | 49 | 9 | 12 | 10 | 18 |
Kopā | 246 | 53 | 51 | 61 | 81 |
Gūtie un ielaistie vārti kopā un pa puslaikiem
Klubs | Gūtie/Iel. | 1.puslaiks | 2. puslaiks |
---|---|---|---|
Daugava (D) | 30 : 14 | 13 : 4 | 17 : 10 |
Skonto | 51 : 5 | 25 : 5 | 26 : 0 |
Ventspils | 34 : 16 | 12 : 10 | 22 : 6 |
LM | 27 : 25 | 11 : 11 | 16 : 14 |
Spartaks | 26 : 24 | 11 : 10 | 15 : 14 |
Jūrmala | 14 : 26 | 4 : 9 | 10 : 17 |
Jelgava | 14 : 39 | 7 : 17 | 7 : 22 |
Metta/LU | 7 : 36 | 3 : 10 | 4 : 26 |
Daugava (R) | 28 : 12 | 12 : 7 | 16 : 5 |
Ilūkste | 15 : 49 | 6 : 21 | 9 : 28 |
Kopā | 246 : 246 | 104 : 104 | 142 : 142 |
Izrautie un zaudētie punkti spēļu pēdējās 15 minūtēs
Klubs | + | - | Kopā |
---|---|---|---|
Ventspils | 6 | 6 | |
LM | 2 | -3 | -1 |
Daugava (D) | 6 | -3 | 3 |
Skonto | 1 | 1 | |
Jelgava | 3 | -4 | -1 |
Jūrmala | 5 | -6 | -1 |
Ilūkste | 2 | -3 | -1 |
Daugava (R) | 4 | -1 | 3 |
Spartaks | 4 | -2 | 2 |
Metta/LU | 2 | -7 | -5 |
Kopā | 35 | -29 | 6 |
Skatītāju skaits komandu mājas spēlēs vidēji
Leģionāru skaits (ieskaitot uz maiņu nākušos) vidēji
Fair Play
Piešķirtie 11 metru soda sitienu attiecīgo klubu spēlēs
Klubs | Kopā | + | - | % |
---|---|---|---|---|
Ventspils | 9 | 7 | 2 | 350% |
LM | 6 | 3 | 3 | 100% |
Daugava (D) | 5 | 4 | 1 | 400% |
Skonto | 4 | 3 | 1 | 300% |
Jelgava | 3 | 3 | 0% | |
Jūrmala | 5 | 5 | 0% | |
Ilūkste | 10 | 3 | 7 | 43% |
Daugava (R) | 7 | 4 | 3 | 133% |
Spartaks | 2 | 1 | 1 | 100% |
Metta/LU | 5 | 3 | 2 | 150% |
Kopā | 56 | 28 | 28 | 100% |
Tiesneši (galvenie)
Piezīmes:
1) pa kreisi tiesnešu piešķirtie soda punkti (dzeltenā = 1p., sarkanā = 3p.) pa spēlēm un kolonnā „Vid.” vidējais soda punktu skaits. Šūna iezīmēta sarkanā krāsā, ja tiesnesis spēlē parādījis vienu sarkano kartīti, brūnā krāsā – ja parādītas divas sarkanās kartītes.
2) kolonnā „11m” tiesneša nozīmētais 11 metru soda sitienu skaits.
3) pa labi norādīts, cik reizes tiesnesis tiesājis attiecīgās komandas.
4) kolonnā „Kopā” norādīts tiesneša kopējais tiesāto spēļu skaits.
Izmantotais spēlētāju skaits un vārtu guvēju skaits
V | Klubs | Sk1 | Sk2 | Sk3 | VG |
---|---|---|---|---|---|
1 | Daugava (D) | 26 | 26 | 1 | 10 |
2 | Skonto | 24 | 19 | 1 | 13 |
3 | Ventspils | 19 | 17 | 3 | 11 |
4 | LM | 24 | 23 | 1 | 8 |
5 | Spartaks | 31 | 29 | 0 | 11 |
6 | Jūrmala | 33 | 27 | 0 | 9 |
7 | Jelgava | 26 | 23 | 0 | 8 |
8 | Metta/LU | 23 | 21 | 0 | 7 |
9 | Daugava (R) | 24 | 24 | 1 | 13 |
10 | Ilūkste | 28 | 24 | 1 | 8 |
Piezīmes:
1) Sk1 – kopējais izmantoto spēlētāju skaits.
2) Sk2 – tikai pamatsastāvā (kaut reizi) izgājušo spēlētāju skaits.
3) Sk3 – tādu spēlētāju skaits, kuri izgājuši pamatsastāvā katrā spēlē.
4) VG – vārtu guvēju (vismaz vieni vārti) skaits.
Komandu dosjē
Piezīmes: katrai kārtai ir divas kolonnas. Katras kārtas 1. kolonnā norādīts nospēlēto minūšu skaits (ja tukšums, nav spēlējis; ja ir 0, uznācis 90. minūtē vai kompensācijas laikā) un šūnas ir iekrāsotas: zaļā krāsa – futbolists iznācis sākumsastāvā, bordo krāsa – nācis uz maiņu. Katras kārtas 2. kolonnā gūtie vārti atzīmēti ar skaitli, bet nopelnītās kartītes ar iekrāsojumu. SL – kopējais spēles laiks, V – gūtie vārti (vārtsargiem ielaistie vārti ar mīnus zīmi).
Daugavpils „Daugava”
Rīgas „Skonto”
„Ventspils”
„Liepājas metalurgs”
Jūrmalas „Spartaks”
„Jūrmala”
„Jelgava”
Rīgas „Metta/LU”
Rīgas „Daugava”
„Ilūkste”
Sportacentrs.com lietotāja 1 sagatavotā rubrika "Jubilejas 2. aplī":
Čikradze 28.jūlijā (pret ''Spartaku'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Radevičs 28.jūlijā (pret ''Spartaku'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Cincadze 23.augustā (pret ''Mettu/LU'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Rode 25.augustā (pret ''Jelgavu'') aizvadīja 100.spēli Virslīgā
Rugins 3.augustā (pret ''Daugavu'' D) aizvadīja 100.spēli Virslīgā
Karašausks 10.augustā (pret LM) guva 30.vārtus Virslīgā (šajā spēlē arī 31.)
Šabala 10.augustā (pret LM) guva 30.vārtus Virslīgā
Rugins 20.jūnijā (pret ''Ilūksti'') guva 10.vārtus Virslīgā
Smirnovs 13.augustā (pret ''Ilūksti'') aizvadīja 150.spēli Virslīgā
Suhanovs 26.jūnijā (pret LM) aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Jančuks 24.augustā (''Daugavu'' R) guva 20.vārtus Virslīgā
Dubra 13.augustā (pret ''Ilūksti'') guva 10.vārtus Virslīgā
Zirnis 15.jūnijā (pret ''Mettu/LU'') aizvadīja 400.spēli Virslīgā
Jemeļins 29.jūlijā (pret ''Jelgavu'') aizvadīja 150.spēli Virslīgā
Mežs 15.jūnijā (pret ''Mettu/LU'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Kalns 4.augustā (pret ''Spartaku'') guva 80.vārtus Virslīgā
Kuzņecovs 13.jūlijā (pret ''Mettu/LU") aizvadīja 100.spēli Virslīgā
Malašenoks 20.jūnijā (pret 'Jelgavu") guva 50.vārtus Virslīgā
Redjko 29.jūlijā (pret LM) aizvadīja 200.spēli Virslīgā
Ošs 20.jūnijā (pret ''Jūrmalu'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Medeckis 20.jūnijā (pret ''Jūrmalu'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Rožkovskis 27.jūlijā (pret ''Ilūksti'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Kačanovs 26.jūnijā (pret ''Spartaku'') aizvadīja 250.spēli Virslīgā
Rečickis 24.augustā (pret ''Ventspili'') aizvadīja 100.spēli Virslīgā
Tamošausks 4.augustā (pret ''Ilūksti'') aizvadīja 200.spēli Virslīgā
Diakvnišvili 26.jūnijā (pret ''Spartaku'') aizvadīja 50.spēli Virslīgā
Mišins 4.augustā (pret ''Ilūksti'') aizvadīja 100.spēli Virslīgā
Kokins 13.jūlijā (pret ''Jelgavu'') guva 10.vārtus Virslīgā (šajā spēlē arī 11.)
+19 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
Tikai žēl, ka novērtētāju nav daudz, jo jāinteresējas par Krievijas hokeju un tā sastāvdaļu Dinamo.
-2 [+] [-]
+10 [+] [-]
Savulaik Skonto, kad to veidoja praktiski Euro-2004 finālisti, kad Skonto cienīgi dragāja pret Barcelona (2:3, 0:1), Chelsea (0:3, 0:0) un citiem, uz LV čempja spēlēm Skonto skatīties nāca pat krietni mazāk skatītāju, nekā tagad.
Vienkāršais līdzjutējs, atnākot uz stadionu, nemaz tā uz aci nespēj novērtēt līmeni.
+8 [+] [-]
Cilvēkiem vienkārši patika un interesēja futbols. Nebija tur ne līmeņa, ne skaistu krēslu, ne arī citu šova elementu.
-2 [+] [-]
bet jāskatās arī iekšienē - kāpēc neinteresē. totalizatora skandāli palīdz? uz katru sensāciju gribas skatīties šķībi. gribētu vest savu bērnu uz futbolu, kur lamājas nenormāliem vārdiem? diez vai.
tu salīdzini ar 30ajiem gadiem; tagad ir tautai i datori, i vēl neskaitāmas lietas. ir jābūt kam vilinošam, lai vidējo latvieti izdabūtu no mājas ārā, diemžēl.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
tad jājautā kādēļ iet uz futbola nav kruta? mazajās valstiņās iet, jo tas ir notikums - tāda spēle vietējā miestā. lielajās - ir vairāk ko redzēt. un arī atceries, ka neskaitu cilvēkus, kas no spēles neredz neko, bet aiziet - jo ir šallīšu vicinātāji [kas, protams, atmosfērai ir jauki, bet šajā sarunā neiederas]
par ČL/PK/EČ - tas laikam būs individuāli; ir kas skatās, jo ir, ko redzēt. bet nu, arī kolektīvi atšķiras
+6 [+] [-]
ir diezgan absurdi salīdzināt Skotiju ar Latviju - tās ir pavisam dažādas futbola kultūras un tradīcijas. Skotijā ir tradīcijas, tāpēc cilvēki arī iet. Latvijā tāda tipa līdzjušanas tradīciju nav praktiski vispār. Ne futbolā, ne hokejā, ne basketbolā. Tāpēc tas arī nestrādā.
ellja,
Pirmkārt, nav korekti salīdzināt Skonto ar Dinamo un izdarīt secinājumus, ka futbols zaudē hokejam (neapstrīdu pašu secinājumu, bet gan ceļu, kā līdz tam ir tikts). Skonto un citas Virslīgas komandas ir jāsalīdzina ar citām hokeja un basketbola virslīgas komandām. Skonto hokejā būtu jāsalīdzina ar SMScredit.lv, kā vairs nav, vai ar Dinamo Juniors. Jāatceras, ka Dinamo ir anomālija Latvijas sportā, kas ir izveidota mākslīgi un bez gāzes piešprices nav spējīga dzīvot (tas būtu līdzīgi, ja atbrauktu arābs un bez jebkāda finansiālā pamata Latvijā uztaisītu Bundeslīgas līmeņa futbola klubu). Tai citos sporta veidos nav reāla līdzinieka (teorētiski VEF, taču VEF sava mazā budžeta dēļ Latvijā var būt dzīvotspējīgs) un tā drīzāk būtu jāliek izlašu kategorijā. Latvijas futbola čempionāts ir jāsalīdzina ar hokeja un basketbola čempionātiem. Un šajā trijotnē ir viens čempionāts, kas ir izteikts pastarītis - un futbols tas nav.
Otrkārt, lamāšanās ir visai nopietni pārspīlēta. Jā, lamāšanās ir problēma, bet ne tādā apjomā, kā daudzi to pasniedz. Nestāstiet, ka Dinamo spēlēs neviens nelamājas - man droši vien ļoti nepaveicās, bet man Dinamo mačos ir bijusi ļoti ekstrēma pieredze, sākot ar 10k kopkori "sudja pidaras", beidzot ar čaļiem, kas iet garām ar diviem aliņiem rokās un kas nespēj noturēties kājās (domāju, ka arī dzērāji nav tie, kas bērniem būtu jārāda). Piekrītu, ka lamāšanās laukumā un tribīnēs nav viens un tas pats, bet šajā gadījumā runa ir par vienkāršu lamuvārdu dzirdēšanu - tad nav svarīgi, vai tie nāk no laukuma vai tribīnēm. Starp citu, basketbolā Butauta "maķ peremaķ" arī ik pa laikam var dzirdēt tribīnēs. Un totalizators Latvijā nav tikai futbolā. Atšķirība ir tā, ka futbolā par to vairāk runā, kamēr citur tas nav izraisījis tādu ažiotāžu. Ar toto savulaik ir sasmērējies arī viens čalītis, kuru pavisam nesen izraudzījās NBA draftā.
Treškārt, atkārtošos, bet Latvijā kruta nav iet ne uz vienu sporta veidu. Kruta ir iet uz atsevišķām komandām, taču tās nedrīkst uztvert kā visa sporta veida spoguli. Piemēram, futbolā izlašu mači arī tiek visai solīdi apmeklēti. Pasliktinoties rezultātiem, tagad interese, protams, ir mazāka, bet tāpat ir arī Dinamo - pēc zaudējumu sērijām arī Arēna ir pustukša.
+6 [+] [-]
Tomēr šogad apmeklēju kausa spēli Skonto stadionā, kur skontieši ar 1:8 pieveica kādu Vidzemes zonas ilgadējo klubu.
tomēr no šī portāla un LFF mājaslapas sekoju līdzi notikumiem, kuros piedalās manis augstāk minētie subjekti.
izlasīju arī komentārus
Par interesi manuprāt tur viss skaids, tā tiešām vai nu ir vai nav
īpatnēji taisnoties, ka baudāma ir kaut kāda spēle Nīderlandē. tas kas sniedz baudu, tās katram ir individuāli
Dinamo varētu būt mūsu nācijas morāli vājāko kadru saliedētības simbols, jo vājākie indivīdi vienmēr cenšas turēties baros tadā veidā cerot sevi pasargāt no apkārtējās vides iedarbības
Rīgas Dinamo un Krievijas gāze tā ir diezgan īpatnēja kombinācija
+1 [+] [-]
Labi pateikts.Skatītājs Latvijā uz sporta mačiem,tā ir liela problēma.Un nav svarīgi,sporta karalis vai sporta karaliene.Uz vienreizējiem šoviem vēl savas pakaļas aiznes,bet uz regulāriem mačiem Pa TV redzami augstākā līmeņa spēles visos sporta veidos,varbūt tāpēc negrib apmeklēt stadionu,jo redz līmenis zems.Vienas vienīgas atrunas ,kurām pat nav vērts pievērst uzmanības.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Un Normundam cepums .
[+] [-]
Puse Latvijas virslīgas futbola klubi ir anomālijas un dzīvo uz nesaprotamiem līdzekļiem un neviens klubs nav pašpietiekams un bez piešprices dzīvotspējīgs....
[+] [-]
Korabļovs: "Vēlos sasniegt 500 spēļu robežu"
-2 [+] [-]
Vienkārši izskatās, ka vietējie tirgoņi nemaz nevēlas, lai kāds to preci pirktu, ja kāds duraciņš nopērk, labi, ja nenopērk, spēlē tukšā stadionā...
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Pilnīgi stulbs arguments un nekas vairāk.
Nevar salīdzināt mūsu laikus ar kaut kādiem trīsdesmitajiem, tas taču ir pilnīgs absurds, tajā laikā Latvijā cilvēkiem pat radio reti kuram bija. Tagad ir TV, ar nenormāli daudz kanāliem, internets kas atver visu pasauli, dzīve ir radikāli mainijusies. Tajā laikā izklaides iespējas vispār nebija nekādas, aizbraukt arī nekur nevarēja, vienīgā izklaide, ar kaimiņu pieliet mūli, vai aiziet paskatīties kā kāds sporto. Cilvēki mūsdienās uz tirgu arī tagad praktiski neiet, pasaki vēl ka arī tur RD vainīgs.
-1 [+] [-]
Es kaut ko sameloju, uzrakstiju nepareizi?
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tad tavi draugi tādi pastulbi gadījušies . Man gan draugi, paziņas gan darba kolēģi, skatās katrs to, kas viņam patīk, viens snūkeru, bariņš futbola cienītāju, bariņš basketbola un NBA cienītāju, bariņš hokeju skatās, citi visu pēc kārtas, cits tikai par tenisu fano - kas kuram tuvāks...
Tā ka nespried par visu sabidrību pēc saviem pastulbajiem draudziņiem...
[+] [-]
+2 [+] [-]
Futbols ir Eiropas supersports, to pat Eiropā par karali nosaukt ir par maz. Ir vienkārši futbols un ir citi sporta veidi. Latvija arī gāja pirms kara šo domāšanas veidu, plaši iesaistoties tajā, interesējoties par to kā par piemērotu, demokrātisku, pieejamu un lētu sporta veidu.
Diemžēl 2.Pasaules kara laikā gandrīz visi vadošie latviešu futbolisti tika apslaktīti, izsūtīti vai devās trimdā uz Rietumiem. Gandrīz neviens 30-to gadu izlases spēlētājs vairs nebija palicis Latvija pēc kara. Futbola atjaunotne Latvijā bija ļoti sarežģīta, nišu pārņēma lielākoties krievi. Jo īpaši Rīgā. Latviešu vidū pamazām apsīka interese par futbolu, bijām arī izolēti no Eiropas, bet 70-tajos, 80-tajos Brežņeva iemīļotais ledus hokejs ieguva milzīgu pagrūdienu visā PSRS, kas dažādu apstākļu sakritības dēļ arī LPSR izveidoja spēcīgu meistarkomandu un ledus hokeja fanošanas tradīcijas.
Pēc neatkarības atjaunošanas pavērās iespējas atkal atdzimt futbolam- ārējie nosacījumi lieliski- spēcīgs finansējums no UEFA un FIFA, milzīga starptautiska interese, rezonanse, iespējas pelnīt klubiem, spēlējot Eiropas kausos utt.
Taču, manuprāt, divas problēmas- Latvijā no PSRS laikiem smagais latviešu vakuuma futbolā mantojums attur latviešus no futbola, kā arī trūkst futbola mīlestības, kura raksturīga faktiski ikvienam eiropietim, jo latvieši joprojām īsti nav izpratuši, ko Eiropā un vispār pasaulē nozīmē futbols, salīdzinot ar lokālajiem marginālajiem ledus hokejiem, par skeletoniem un BMX nemaz nerunājot.
+1 [+] [-]
Esmu iecienijis krievu opozicionāro radio staciju Eho Moskvi, tur futbola apskatos bieži runā par to kapēc cilvēki sliktāk nāk uz futbolu kā agrāk, lai gan līmenis ir labs, viens no secinājumiem ir zemais spēlētāju un ultru kultūras līmenis. Eho Moskvi galvenā redaktora vietnieks Buntmans, nenormālākais futbola cienītājs nesen teica ka jau 15 gadus neapmeklē futbolu klātienē, jo ausīs griež tas maķ-peremaķ, vienkārši pretīgi atrasties stadionā.
Neesmu jau nekāds izsmalcināts cilvēks, ja kaut kas uzkrīt uz kājas, īpaši vārdus neizvēlos kā raksturot situāciju, bet tas ko es biju spiests klausīties pirms septiņiem gadiem skonto stadionā, nu nekādi vairs man nerada vēlmi kādreiz tur atgriezties. Vienīgās atmiņas par to spēli, kaut kādi idioti sanākuši bļaut bļ@ģ-perebļ@ģ 90 minūšu garumā.
[+] [-]
[+] [-]
Nez, es kaut kā tos maķ-peremaķ īpaši daudz nedzirdu, vismaz Skonto stadionā... Laikam jau tāpēc, ka parasti sēžu pa vidu un esmu patālu no ultrām =]
-2 [+] [-]
Tāpat klubi (ar atsevišķiem izņēmumiem, kā Jelgava), LFF un virslīgas vadība līdz šim nav nekādas pūles pielikuši, lai tas latvietis atnāktu uz to spēli.
Pieliekam klāt vēl Latvijas klubu "izcilo sniegumu" arī atsevišķiem izņēmumiem Eirokausos un sanāk kopējā bilde.
Tavs piedāvājums aprobežojas tikai ar to, ka latviešiem ir jāiet uz futbolu, tapēc ka tas ir populārs Eiropā, bet to, ka visa organizācija, stadioni un pats līmenis ir LIELS mēsls, salīdzinot pat ar stirpi viduvējām Eiropas līgām, to tu negribi ievērot...
-1 [+] [-]
[+] [-]
+
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Nav jēgas meklēt konkrētus zemas apmeklētības iemeslus, gluži vienkārši futbols kā tāds Latvijā nav ne tuvu tik populārs (un nav arī tik masveidīgs kā tautas sports) kā gandrīz jebkurā citā valstī (protams, tam gan ir savi arī konkrēti iemesli, bet tie nav tik elementāri kā spēles līmenis vai lamāšanās; diemžēl līdz ar to situācija arī nav tik viegli maināma). Starp citu, par lamāšanos: nevar teikt, ka es to, tribīnēs sēžot, būtu šogad daudz dzirdējusi, bet prātā palikuši divi cilvēki, kas ar to netīkami izcēlās: Oļegs Gavrilovs un Virginijs Ļubšis. Protams, futbolistiem laukumā gadās it bieži, bet lielākoties tas tribīnēs nav saklausāms (paldies Dievam!).
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
2) Totalizators - bez tā nudien nekur, bet par futbolu dzird atkal un atkal; vai kaut kas lietas labā tiek darīts? Citos sporta veidos kaut kas uzpeld, kaut kas pazūd - jā, varbūt selektīva atspoguļošana.
3) Kruta - tas nebija mans arguments, bet otra diskutētāja; es uz, teiksim, Sporting vai Spānijas izlasi Skonto stadionā aizgāju paskatīties līmeņa [atkal šis vārds] dēļ nevis lai pateiktu, ka tur biju.
+1 [+] [-]
Mentešašvili 200 spēles (11 sezonas). Tamošauskam šobrīd 202 spēles (aizvada 8.sezonu).
[+] [-]
-1 [+] [-]