Zubs: "Interesanti, vai tiesnesis piespriestu pendeli arī pēc atkārtojuma noskatīšanās?!"

Jūrmalas "Spartaka" galvenais treneris Mareks Zubs: "Esmu priecīgs, ka nepiedzīvojām vēl vienu zaudējumu pret "Riga", jo iepriekš kausā zaudējām divreiz. Spēlējām izbraukumā, un tas pret "Riga" allaž ir sarežģīti. No vienas puses, esmu apmierināts, ka nezaudējām, bet, ņemot vērā spēli un momentus, domāju, ka mums bija arī daudz iespēju, lai uzvarētu. Kādēļ neuzvarējām? Pirmām kārtām, tādēļ, ka nerealizējām iespējas. Otrkārt, pirmajā puslaikā zaudējām pārāk daudz enerģijas. Ņemot vērā mūsu pašreizējo sastāvu, mums trūkst atbalsta no rezervistu soliņa, jo īpaši domāju uzbrūkošos spēlētājus.

Un pēdējā lieta ir pendele, protams. Man ir tikai viens jautājums, un interesanti, vai tiesnesis, šo epizodi vēlreiz noskatoties TV, pieņemtu tādu pašu lēmumu. No manas pozīcijas no soliņa izskatījās, ka pretinieks [Ēriks Punculs] absolūti centās [atrast kontaktu], taču tas ir futbols un visi cenšas tā darīt. Jautājums, vai tas bija pareizs tiesneša lēmums. Bieži šādās situācijās tiesneši parāda dzelteno kartīti tam [uzbrūkošajam spēlētājam], kurš cenšas to izdarīt. Taču es neesmu tiesnesis – vienkārši šāds mazs jautājums no manas puses. Šī faniem bija diezgan interesanta spēle, ņemot vērā saulaino sestdienu. Domāju, ka gan mēs, gan viņi zaudējām divus punktus."

"Riga" galvenais treneris Jevgeņijs Perevertailo: "Manā vadībā pret "Spartaku", labu komandu, līderi, aizvadījām jau trešo spēli. Dabiski, šai spēlei no katra futbolista bija nepieciešama īpaša noskaņošanās. Un uzskatu, ka noskaņošanās spēlei ir katra paša futbolista atbildība – treneris šajā ziņā var tikai palīdzēt, nedaudz uzkurināt. Taču nesanāca šai spēlei pieiet ar maksimālu koncentrēšanos, pirmo puslaiku aizvadījām zemā līmenī. Tas galvenokārt bija saistīts ar sliktu spēles disciplīnu un arī tomēr ar nenoskaņošanos. Neizdevās spēlēt ar pilnu atdevi, jo pārkāpām spēles disciplīnu. Tika veiktas izmaiņas, pārtraukumā spēlētāju darbībās ieviesām korekcijas, un otro puslaiku arī aizvadījām tā, kā bijām plānojuši aizvadīt visu spēli. Kas attiecas uz iespējām, bija iespējas uzvarēt gan "Spartakam", gan mums, bet uzskatu, ka neizšķirts ir likumsakarīgs iznākums."

Kādēļ nomainījāt malējo aizsargu? Tādēļ, ka Timofejevs netika galā ar J. Kozlovu?
Perevertailo: "Gan Timofejevam, gan Kovaļovam bija noteikts uzdevums kā uzbrūkošajās, tā arī aizsardzības darbībās. Tas ir saistīts ar pozīciju maiņu, un viņi šo uzdevumu nepildīja, kaut gan spēlei gatavojāmies un to atstrādājām. Ja kreisais flangs strādāja pareizi, tad labais flangs pirmo puslaiku izgāza. Tādēļ arī tika veiktas maiņas. Nevēlos iedziļināties sīkumos un detaļās. Miheličs? Viņam ir recidīvs, savainojums."

Ņemot vērā, ka pirmajā puslaikā dominējāt, pendele bija lūzuma punkts?
Zubs: "Kā allaž, kad domā, ka tas nav gluži korekts tiesneša lēmums. Uzskatu, ka tas bija svarīgs brīdis. Centāmies īpašu uzmanību pievērst otrā puslaika sākumam, jo tas ir ļoti svarīgs periods. Ņemot vērā viņus neapmierinošo rezultātu, gaidījām, ka pretinieku treneris kaut ko mainīs. Centāmies būt tam gatavi, taču otrā puslaika pašā sākumā ielaidām vārtus. Tas vienmēr ir ļoti svarīgs brīdis un spēlē svarīgu lomu beigu rezultātā."

Kāds bija vadības uzdevums, jums ierodoties klubā – zelts? Un, ja tas bija zelts, cik reāls tas šobrīd, zinot, ka neesat uzvarējuši trīs spēles pēc kārtas?
Perevertailo: "Mūsu uzdevums ir attīstīt komandu, panākt progresu. Ne tikai ar komplektācijas, bet arī treniņdarba palīdzību. Iet pakāpeniski – no spēles uz spēli. Protams, vadībai ir globāli mērķi, un centīsimies uz tiem iet."

Jau kādu laiku esat Latvijā. Kā uzskatāt, cik tālu kvalitātes ziņā esat no vadošajām komandām?
Perevertailo: "Ir pie kā strādāt. Pirmām kārtām pie spēles veidošanas – tas ir, vienmēr censties rezultātu iegūt ar savu spēli – un arī pie spēlētāju individuālas sagatavošanas. Spēlētāju individuālo meistarību var pilnveidot, un mēs centīsimies to izdarīt."

Neskaitot kausu, jau septīto Virslīgas spēli pēc kārtas aizvadījāt ar to pašu pamatsastāvu. Vai jūsu karjerā ir bijusi līdzīga situācija?
Zubs: "Nē. Taču tas nav nekas īpašs. Katrā spēlē, katrā vietā, katrā klubā ir cita situācija. Pārāk bieži cenšos izskaidrot situāciju, kādā esam, tā ka tas nav nepieciešams. Trenerim ir jāstrādā ar to sastāvu, kāds tam ir. Mums šobrīd nav iespēju paņemt jaunus spēlētājus, un esmu priecīgs, ka varu septīto reizi pēc kārtas laukumā sūtīt to pašu sastāvu, jo tas nozīmē, ka mums nav savainojumu. Cenšamies ātri atjaunoties un šai problēmai pievēršam lielu uzmanību. Spēlējot vienu spēli pēc otras, vēl klāt nāk arī kausa spēles, dabiski, ka nav pietiekami daudz laika, lai atjaunotos. Tā ir problēma. Ja otrs treneris teica, ka viņiem pārtraukumā bija iespējas sastāvā un taktiskajos uzdevumos veikt korekcijas, man šādas iespējas pašreiz nav. Taču varu piebilst, ka mums ir priekšrocība – visu laiku spēlējot ar vienu un to pašu sastāvu, spēlētāji sāk just viens otru. Un tā ir laba priekšrocība."

Vardanjans un Kazačoks saņēma pirmos izsaukumus uz izlasi. Vai tas bija pārsteigums?
Zubs: "Neesmu pārsteigts, esmu priecīgs. Protams, pagaidām vēl īsti nezinu, kādēļ viņu [treneris acīmredzot nedaudz pārprata jautājumu un atbildēja tikai par vienu spēlētāju – A.S.] izsauca. Viņš ir labs puisis un ļoti svarīgs mūsu komandai. Viņš labi spēlē, notur savu līmeni, un tādēļ treneris viņu izsauca uz izlasi. Uzskatu, ka tas viņam būs labs impulss nākotnei, viņa karjerai. Katru reizi vēlos viņu atbalstīt un atbalstīt izlases treneri. Esmu ļoti apmierināts, jo iepriekšējā nedēļā mums bija iespēja satikt izlases treneri un nedaudz padiskutēt. Domāju, ka tā ir laba lieta klubiem, federācijai, izlasei, spēlētājiem."

Apajevs un Vaščuks ir savainoti?
Perevertailo: "Jā, dažādu pakāpju savainojumi. Vaščuks ierindā atgriezīsies pēc divām dienām, bet Apajevs, izskatās, nevarēs piedalīties arī nākamajā spēlē."

Kur pazuduši Belica un Fedotovs?
Perevertailo: "Trenējas pēc individuālas programmas (smaida)."

Ārzemēs?
Perevertailo: "Jā (smejas)."

Vai tas ir pareizi, ka kapteinis [Gauračs] nenospēlē visu maču un visu laiku tiek nomainīts? Vai tādā gadījumā kapteinim nevajadzētu būt Kazačokam, kurš visu laiku spēlē pa 90 minūtēm un ir izsaukts uz izlasi? Neesat pārdomājis?
Zubs: "Nē. Kādēļ gan? Kapteinis ir kapteinis. Cik ilgi viņš spēlē, tas ir cits jautājums. Ar Edgaru esmu apmierināts gan kā ar kapteini, gan futbolistu. Manā komandā viņš spēlē ļoti nozīmīgu lomu, un dienu pēc dienas viņš uz saviem pleciem uzņemas arvien lielāku atbildību. Tāpēc neredzu iemeslu kaut ko mainīt. Viņš ir īsts kapteinis. Kazačoks ir vicekapteinis."

Par kapteiņiem runājot, kādēļ Laizāns vairs nav kapteinis?
Perevertailo: "Lieta tāda, ka visās komandās kapteini nozīmēju es. Paļaujos tikai uz savu izvēli. Nepieciešams harizmātisks cilvēks, autoritāte, un šajā gadījumā kaut kāda laika gaitā sapratu, ka Kaspars [Gorkšs] šajā ziņā būs noderīgāks. Viņam ir lielākas līdera dotības, bet Laizāns un Timofejevs ir vicekapteiņi. Viņi ir lieliski cilvēki un futbolisti, taču bija jāizdara izvēle. Un es izvēlējos par labu Gorkšam."