Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Virslīgas formula: vinnē divcīņu, atņem bumbu, iedod precīzu piepēli un iesit golu!

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Virslīgas formula: vinnē divcīņu, atņem bumbu, iedod precīzu piepēli un iesit golu!
Iespējams, divi nepiekāpīgākie futbolisti Virslīgā - Pedrozu un Kendišs. Foto: Zigismunds Zālmanis, "Riga" FC

Virslīgā atlikusi vēl viena kārta līdz 1. apļa noslēgumam, tomēr divi 9. kārtas mači atlikti uz vēlāku, tāpēc atskatīsimies uz komandu paveikto un dažāda veida statistiku tieši tagad, kad visas 10 komandas aizvadījušas vienādu spēļu skaitu (astoņas).

Jāatzīst gan, ka tieši 9. kārtā notiks dažas atslēgas spēles, kas sniegs lielāku priekšstatu par spēku samēriem. "Top 4" komandas pašlaik satilpst trīs punktu intervālā (17-19) un jau šovakar šim lieliskajam četriniekam divi savstarpējie mači - Valmiera pret Liepāju un Rīgas lielais derbijs. Tāpat apakšgala rēķinu kārtošana - "Super Nova" uzvaras gadījumā panāks "Mettu", virtuāli (pārceltās spēles 12. jūnijā), "Spartaks" ar pirmo uzvaru var noķert tukumniekus, bet "Audai" un "Daugavpilij" ir vienāds punktu skaits.

VKomandaSUNZVārtiP
1.Liepāja861123:819
2.Riga861113:219
3.Valmiera852120:717
4.RFS852124:817
5.Auda83326:612
6.Daugavpils83327:1012
7.Metta81347:166
8.Tukums 2000/Telms81165:234
9.Super Nova Salaspils80352:133
10.Spartaks80174:181

Un arī 1. apļa noslēgums dotu tikai 25% atbilžu sezonas kontekstā, jo pavisam jādragā četri apļi. Tāpat tradicionāli spēku samēri mēdz piedzīvot korekcijas, komandām pārceļoties uz dabīgajiem zālieniem. Vēl priekšā arī vasaras transfēru periods un Eirokausu laiks. Garš futbola maratons. Tomēr jau tagad pēc astoņām kārtām ar statistikas palīdzību mēģināsim izdarīt dažus secinājumus.

"Instat" apkopo ne tikai vispārīgus statistikas datus kā izdarītie sitieni vai uzvarēto divcīņu procents, bet veic arī specifiskāku rādītāju uzskaiti. Tāpat aplūkosim spēlētāju individuālo statistiku.

Komandu statistika

Vienu secinājumu droši var izdarīt - "Top 4" tabulā nav nejaušs. To prognozēja žurnālisti pirms sezonas, šāds četrinieks bija arī pērnā gada tabulā un šī brīža punktu sadalījums ir itin loģisks arī no sportiskā aspekta - nav bijis pārāk daudz rezultātu, kuri absolūti neatbilstu spēles gaitai futbola laukumā. Īstenībā pietiek ar šādu faktu - "Top 4" pret pārējām sešām komandām ticies 24 reizes, un apakšējais sešinieks (ieskaitot "Audu", kura ir patiešām ciets rieksts) nav spējis uzvarēt nevienu pašu reizi! 18 uzvaras, 6 neizšķirti – lūk, tāda bilance, kur lielie sit mazos "vienos vārtos".

xG
Turklāt, ja runājam par “netaisnīgiem rezultātiem” (lasi: neuzvarēja komanda, kas pēc xG bija jūtami pārāka), tad piecos no sešiem neizšķirtiem tieši vietējie grandi varēja sūkstīties par nelāgo likteni. “Valmiera” bija apmēram par diviem vārtiem (tas ir daudz) pārāka gan par “Daugavpili”, gan par “Mettu” – šajos mačos Jurģim Kalnam bija visas tiesības runāt par momentu realizācijas problēmu. Savukārt ne tik izteikts bija RFS pārsvars pār “Audu” (0.69 vārtu pārsvars, ieskaitot neiesisto pendeli) un “Mettu” (0.79 vārtu pārsvars), tāpat “Riga” tikai mazliet vairāk uzģenerēja neizšķirtā Daugavpilī (0.74 vārtu pārsvars). Vienīgā reize līdz šim, kad ”Top4” komanda xG rādītājā zaudēja savai pretiniecei, bija “Liepājas” mājas spēlē pret to pašu cieto riekstiņu “Audu” – viesu pārsvars bija pavisam simbolisks (0.11 vārti), tomēr ir atzīmēšanas vērts.

Tagad pievēršoties absolūti visām spēlēm, tikai trīs reizes spēles uzvarētājs zaudēja xG rādītājā un divreiz tas notika “Top4” savstarpējās cīņās. Kontrastu uz savas ādas piedzīvoja RFS, kas izmisīgi mēģināja atspēlēties pret “Valmieru” (Matrevics kā mūris), bet zaudēja ar 1:3 (RFS 0.5 vārtu pārsvars pēc xG), toties dažas dienas vēlāk RFS Liepājā tikai trīs reizes sita mērķī un visas trīs reizes bumba lidoja vārtu tīklā – “Liepāja” zaudēja ar 2:3 par spīti xG pārsvaram 1.32-0.43. Te gan maza piebilde, ka “Instat” xG nenosaka tik kvalitatīvi kā citas vadošās statistikas kompānijas pasaulē. Džatas netraucētais sitiens no viena metra no vārtu priekšas novērtēts ar 0.12xG, kam nekādi nevar piekrist. Tomēr nešaubos, ka garākā distancē (šeit vēlāk apskatīsim arī dažādus kopējos rādītājus) statistika itin precīzi rāda komandu sastrādāto laukumā. xG neatspoguļo arī bīstamos uzbrukumus, kas beidzas bez sitiena, taču atkal - ilgākā laikā visi klubi savāc tādas epizodes, un nobīžu efektam jāsamazinās.



Zemāk saraksts ar visiem neizšķirtiem un tām trim spēlēm, kurās uzvarēja komanda ar mazāku xG - jo zaļāks, jo teorētiski netaisnīgāks iznākums. Pārējās 27 (no 40) spēlēs uzvarēja komanda ar augstāku xG.



Pabeidzot xG tēmu, zemāk salīdzināti kopējie komandu rādītāji. Piemēram, redzams, ka gan "Riga", gan "Valmieru" pievīlusi realizācija, bet arī aizsardzībā ir veicies un ielaisto vārtu skaits varēja būt lielāks. Savukārt lielākā veiksminiece ir bijusi... bez uzvarām esošā "Super Nova", kurai faktiski 13 ielaisto vārtu vietā pēc xG būtu jābūt gandrīz divreiz sliktākam rādītājam. Vai turpinājumā gaidāms sagrāvju laiks?



Bumbas kontrole
Tālāk par bumbas kontroli. Ir daudz apcerējumu par to, ka mūsdienās šim rādītājam nav tik lielas nozīmes un pat treneru akcents "gribam dominēt" nenozīmē obligāti iespaidīgu bumbas kontroles procentu. Tomēr "dienas beigās" visbiežāk tabulā pirmās vietas ieņem komandas, kuras statistiski bumbu kontrolē visvairāk - arī pērn Virslīgā augstākie rādītāji (53%-58%) bija 2021. gada "Top 4" komandām (tiesa, vicečempionei "Valmierai" kvartetā procents bija zemākais - 53%; pārējām vismaz 56%), kurām sekoja piekto vietu ieguvušais "Spartaks" ar 51%.

Augstākminētie 56%-58% gan ir salīdzinoši pieticīgi rādītāji salīdzinājumā ar šo sezonu. Skaidrojums tālu nav jāmeklē. Turnīra vidējais līmenis šogad ir zemāks nekā pērn, jo otrais ešelons no "Daugavpils" un "Mettas" (divas komandas) pieaudzis līdz pat piecām komandām, šeit ieceļot arī "Spartaku" - pērn jūrmalnieku sastāvs un pretestība bija kvalitatīvāka. "Top4" zemākais bumbas kontroles procents ir "Valmierai", tomēr tās 59% ir vairāk, nekā pagājušā gada labākajai bumbas kontrolētājai (58%).

Zemāk varat aplūkot šī brīža bumbas kontroles rādītājus, bet blakus arī tāds rādītājs kā "komandas presinga reizes". Šo rādītāju labāk salīdzināt relatīvi starp vadošajām komandām un apakšgala komandām, ņemot vērā, ka tām ir stipri dažāds laiks, kas jāpavada bez bumbas. Acīs krīt "Mettas" (pašlaik septītā pozīcija, esot priekšā trim vienībām, turklāt vēl nav spēlēts ar "Super Nova") zemie rādītāji. Varam tikai minēt, bet ar trim centra aizsargiem spēlējošās komandas treneris Andrejs Gluščuks, visticamāk, neuzdrošinās spēlēt ar agresīvu presingu, jo tad varētu krist cauri aizsardzība. Arī tīri vizuāli esmu guvis priekšstatu, ka pretiniekiem līdz "Mettas" soda laukumam tikt ir diezgan viegli, un zaļi baltie nereti liek akcentu uz pieblīvētu soda laukumu un ātriem pretuzbrukumiem. Toties "Tukums 2000/Telms" spēlē intensīvu presinga futbolu. Starp "Top" komandām kolektīvo presingu viscentīgāk realizē RFS, bet vismazāk ar to nodarbojas "Liepāja".



Bumbas zaudēšana savā laukuma pusē un iegūšana pretinieka laukuma pusē
Presinga mēģinājumi un bumbas kontrole ir vērtīgas lietas, taču piekritīsiet, ka veidot momentus, izdarīt sitienus no lieliskām pozīcijām (xG) ir vēl svarīgāk. To vieglāk paveikt, ja pretinieks nav optimāli gatavs aizsardzībai. Tāpēc svarīgs ir tāds rādītājs kā pārtvertās bumbas pretinieka laukuma pusē (bieži ar agresīva presinga palīdzību), savukārt, runājot par vārtu neielaišanu, tikpat svarīgi ir nezaudēt bumbas savā laukuma pusē. Skaidrs, ka arī te var rakt dziļāk - primitīvas komandas, kas atsitas un bieži izmanto tālās piespēles, bumbu savā laukuma pusē zaudēs retāk. Tomēr paliksim pie šiem rādītājiem. Manuprāt, tieši pēdējā kolonnā atspoguļotā starpība starp pretinieku laukuma pusē atņemtajām bumbām un savā laukuma pusē zaudētajām bumbām lielā mērā demonstrē komandas kvalitāti.

Piebilde - "Instat" pie zaudētām bumbām ieskaita, piemēram, bumbas izlaišanu autā, kamēr uzbrūkošajai komandai šādas epizodes pie atņemtajām bumbām neieskaita, tamdēļ summā vairāk ir zaudēto, nekā iegūto bumbu.

Šajos rādītājos labākā ir RFS, seko "Valmiera" un tikai tad "Riga" ar "Liepāju". Jāatzīmē arī, ka "Auda" šeit ir krietni tuvāk "Top" komandām, nekā piecām atpalicējām. Šajos datos var arī nolasīt, kāpēc "Auda" gan maz ielaiž, gan daudz gūst vārtu - horvāta Tomislava Stipiča vienība savā laukuma pusē bumbu zaudē apmēram tikpat reti kā "Liepāja" un "Riga". Apakšgalā izceļas "Daugavpils", taču te jābilst, ka Kaļiņina komanda piecas no astoņām spēlēm aizvadījusi savos ierakumos "Celtniekā". "Metta" nekautrējas izmantot tālās piespēles un spēlēt zemu, tāpēc relatīvi reti zaudē bumbu riskantās zonās, taču arī ārkārtīgi reti atņem bumbu pretiniekam tā laukuma pusē.



Soda laukuma "atrašana"
Viena lieta ir atņemt bumbu pretiniekam tā laukuma pusē, cita lieta ir pēc tam ielauzties soda laukumā. Zemāk dati, cik bieži vienības ar bumbu ieiet laukuma pēdējā trešdaļā, cik bieži izdevies ielauzties soda laukumā, kā arī efektivitātes rādītājs - cik procentos gadījumu izdodas ielauzties soda laukumā, ja komanda tikusi laukuma pēdējā trešdaļā.

Pirms lielā Rīgas derbija salīdzinot abus galvaspilsētas grandus, redzam, ka "Riga" biežāk tiek laukuma pēdējā trešdaļā, tomēr, par spīti tam, RFS naskāk tiek soda laukumā - tās uzbrukumi ir jūtami efektīvāki. RFS dati šeit ir spoži - "Valmiera" un "Liepāja" nedaudz atpaliek arī no "Riga". Starp otrā ešelona komandām izceļas "Daugavpils" un arī "Super Nova", bet lielas problēmas ar soda laukuma atrašanu ir "Audai".



Divcīņas
Aizejot no uzbrukumiem un gūtiem vārtiem, neliels ieskats divcīņu statistikā. Redzam, ka izteikti vāji klājas "Spartakam", kurš uz ilgu laiku zaudēja Mārci Ošu, pēc tam arī Klāvu Kramēnu un pagaidām Pšemislava Lagožnija komandai sezona sagādā diezgan lielas mocības. Man pašam interesantāka šķiet tieši gaisa divcīņu statistika. RFS varenie stāvi arī statistiski pierāda, ka gaisā čempioni ir ļoti spēcīgi, tomēr "Riga" turpat vien ir - šodien sagaidām iespaidīgus dueļus otrajā stāvā. "Audas" izvēlētā trīs centra aizsargu stratēģija arīdzan ļauj būt augstu (ko nevar teikt par "Mettu"). Tikmēr vadošajā četriniekā zemākie rādītāji ir "Valmierai" un ne velti Kalns nesen izteicies, ka šogad komandai akcenti citi, jo vairs nav tik lielas lomas fiziski apdāvinātajiem senegāliešiem, toties ir mazie japāņi un Mena.

Spēja dominēt gaisā būtiski ietekmē komandu uzbrukuma (jā, un arī aizsardzības) standartus. Pēdējā kolonnā redzam, ka tieši abi Rīgas lielie klubi procentuāli (un arī absolūtā izteiksmē) visbiežāk pabeidz uzbrukuma standartus ar sitieniem pa vārtiem. Pretrunīga šeit ir "Daugavpils" - gaisa divcīņu rādītājs kopumā ir vājš, toties uzbrukuma standarti (visbiežāk - centrējumi pa gaisu) ir efektīvi. Skaidrojums? Aplūkojot video epizodes, droši var secināt, ka lielā mērā jāsaka paldies Valerija Afanasjeva kvalitatīvajiem centrējumiem (reizēm tie ir arī tiešie brīvsitieni) - bumba gandrīz vienmēr tiek nogādāta vārtu priekšā karstajos punktos.



Citi rādītāji
Komandu statistikas noslēgumā vēl daži rādītāji. Dažu faktu konstatācijas:
- izdarīto sitienu ziņā turnīra piektā komanda "Auda" apsteidz līdervienību "Liepāju",
- "Valmiera" izdara visvairāk sitienu kopā, gan arī visvairāk sitienu mērķī,
- "Super Nova" otrajā ešelonā tikai nedaudz atpaliek pēc kopējā sitienu skaita, taču sitieni ir katastrofāli neprecīzi,
- "Riga" pārliecinoši visvairāk izdara piespēles. Atceramies, ka "Riga" salīdzinoši ar RFS ne tik bieži ieiet soda laukumā, attiecīgi secinām, ka RFS futbols ir vertikālāks, kamēr "Riga" vairāk vērības pievērš spēles kontrolei,
- "Auda" spēlē vertikālu futbolu, tāpēc cieš bumbas kontroles un piespēļu precizitātes rādītāji, toties relatīvi bieži izdodas tikt līdz sitienam,
- kosmiska "Valmieras" dominance atslēgas piespēļu (uzbrukuma saasināšana noslēguma fāzē) ziņā, kur uzdarbojas Daisuke Jokota un Kamilo Mena.



Individuālā statistika

Vārtsargi (kuriem ir vismaz divas spēles)

Nezinu, kā vārtsargus analizē nozares profesionāļi, bet no "Instat" pieejamajiem datiem, manuprāt, svarīgākie ir divi rādītāji. Pirmkārt, faktiski ielaisto vārtu skaits salīdzinājumā ar xG (sagaidāmi ielaisto vārtu skaits, ņemot vērā pretinieku sitienu pozīcijas). Šo rādītāju, sevišķi īstermiņā, nevar uzskatīt par panaceju, jo var gadīties, ka pretinieks no izcilām pozīcijām vienkārši aizsit garām vai no neliela attāluma uzsit virsū. Taču te vietā jautājums - varbūt vārtsargs ar savas pozīcijas izvēli, strauju izskriešanu pretī un/vai lielo augumu ir sabiedējis pretinieku un piespiedis viņu steigties un/vai licis mēģināt trāpīt ārkārtīgi precīzi? Jebkurā gadījumā tamdēļ ir arī "otrkārt" - proti, vārtsargu superseivi jeb "Instat" vērtējums par vārtsargu atvairītiem sitieniem, kuri ir bijuši sarežģīti.



Secinām, ka Kristaps Zommers un "Super Nova" izmukuši no ievērojami lielāka ielaisto vārtu skaita - 23 vietā tikai 13. Tai pašā laikā superseivu Zommeram nav tik daudz (četri), līdz ar to vismaz daļēji šeit var runāt arī par veiksmi. Traktējot šos datus, atļaušos par astoņu kārtu labāko vārtsargu nosaukt Vladislavu Kurakinu - 10 vārtu vietā ielaidis tikai 5 vārtus, turklāt tieši "Daugavpils" vārtu vīrs ir rekordists superseivu rādītājā un glābis komandu ne reizi vien. Kurakins noteikti ir viens no faktoriem, kāpēc "Daugavpils" tik labi sākusi sezonu. Pozitīvi vērtējami arī Sergeja Vilkova, Fabrisa Ondoā, Riharda Matrevica un Roberta Ozola rādītāji, bet ne tik labi iesākuši Dāvis Viljams Veisbuks (atgādinu viņa vecumu - 17 gadi) un Helmuts Saulītis. Tikmēr Nilam Puriņam padevušās divas sausās spēles tikpat piegājienos ar nieka vienu superseivu - Torstens Finks viņam uzticēja nosacīti vieglās spēles pret "Spartaku" un "Tukums 2000/Telms".

Vārtu sargāšana nav vienīgais vārtsarga pienākums. Jau krietnu laiku par pašsaprotamu kļuvusi vārtsarga funkciju paplašināšanās - saspēle ar aizsargiem, tālo piespēļu pārtveršana. Tāpat ļoti svarīga ir vārtsarga spēja izdarīt precīzas, mērķtiecīgas vidējās un tālās piespēles, nevis vienkārši aizspert bumbu kur pagadās.



Mazliet saliksim pa plauktiņiem šos daudzos skaitļus. Svarīgākais - jāsaprot, ka atbilstoši trenera norādēm komandu vārtsargi dažādi izrīkojas ar bumbu, un te ir tieša saistība ar komandas stratēģiju kā tādu. Proti, uzbrukumu iesākšana caur aizsargiem (īsā piespēle) vai bumbas nogādāšana vidējā vai pat uzreiz uzbrukuma zonā (tālā piespēle). Tāpēc, ieraugot Ozola vai Čerņauska fantastiskos 95% piespēļu precizitātē, nesitīsim sajūsmā plaukstas. Kā redzams pēdējā kolonnā, - un tieši šī kolonna ir īpaši saistoša, - "Riga" un RFS vārtsargi ļoti reti izpilda tālās piespēles. Visbiežāk tās ir īsās piespēles tuvākajam aizsargam. Šeit arī jāsaprot, ka vājākas komandas reti izmanto augstu, agresīvu presingu pret "Riga" un RFS, līdz ar to bieži vien vārtsarga uzdevums ir pavisam vienkāršs.

Tāpēc, ja pētām tālo piespēļu precizitāti, tad primāri tikai attiecībā uz vārtsargiem, kuriem tādas jāveic regulāri. Ozolam un Čerņauskam tālo piespēļu skaits astoņās spēlēs nesasniedz pat 30. Redzam, ka Zommera un abu Tukuma vārtsargu tālās piespēles visbiežāk sasniedz adresātu, savukārt Kurakinam ir problēmas ar vidēja tāluma piespēlēm - piemēram, neliela presinga apstākļos Vladislavs mēdz izraidīt bumbu autā. Visbeidzot atzīmēsim, ka nereti tālo piespēļu taktiku izmanto "Auda" - Ondoā biežāk sit tālu uz priekšu, nekā daži apakšgala komandu vārtsargi. Vēl viena interesanta nianse - šai rindkopā pieminēju vārdu "stratēģija", taču "Spartaka" abi vārtsargi spēlē dažādi. Dāvis Ošs biežāk meklē tuvāko, kamēr Veisbuks sper tālumā.

Un vēl mazliet vārtsargu statistikas:

Laukuma spēlētāji

Kā to saka priekšā loģika un kā to esam arī noskaidrojuši sarunā ar RFS video analītiķi Iļju Ščaņicinu, dažādu pozīciju spēlētājiem vitāli svarīgi ir atšķirīgi statistikas rādītāji. Piemēram, centra aizsargi tiecas uzvarēt ~80% divcīņu (uzbrucējiem šādus rādītājus sasniegt ilgtermiņā nav reāli), balsta pussargi noteikti pievērš uzmanību precīzo piespēļu un divcīņu statistikai un tā tālāk. Tomēr, tā kā šis materiāls jau tāpat ir izvērsies gana masīvs, turklāt astoņas kārtas, kurās līderi ik pa laikam ir atpūtināti, nav uzskatāms par ilgtermiņu, pa pozīcijām neskaldīsim un izskriesim cauri dažādiem rādītājiem, metot vienā maisā visus spēlētājus. Uzreiz piebilde - ne visās komandās spēles laiks sadalījies vienmērīgi. Piemēram, "Valmiera" līderus ekspluatē vairāk, līdz ar to viņiem lielāka iespēja sakrāt augstākus absolūtos rādītājus, kamēr "Riga" rotē un rotē.

Sitienu skaits, to precizitāte un xG
Līdzjutējiem patīk gūtie vārti, tāpēc vispirms - sitienu skaits, xG, sitienu efektivitāte.



Raimonds Krollis ir tas futbolists, kurš pārliecinoši visbiežāk sitis pa vārtiem un arī precīzo raidījumu procents nav slikts (pēc katra otrā sitiena bumba lidojusi mērķī), tomēr gaužām vāja ir bijusi sitienu realizācija. Pēdējā kolonna rāda, ka saskaņā ar xG Raimonda kontā bija jābūt par pieciem vārtiem vairāk, nekā ir faktiski. "Instat" ne vienmēr kvalitatīvi nosaka šos xG atsevišķām epizodēm - piemēram, 0.49xG (jeb 49% varbūtība gūt vārtus) piešķirta epizodē, kur sitiena brīdī virsū jau bija uzskrējis "Daugavpils" vārtsargs Kurakins un vārtus bija gūt teju neiespējami. Tomēr atkal runāsim par kopējo statistiku - laba daļa no šiem 32 sitieniem tika izdarīta no pozīcijām, no kurām uzbrucējam ir reālas iespējas nogādāt bumbu vārtu tīklā. Nav šaubu, ka Krollis vēl ieskriesies.

Fantastisku efektivitāti tikmēr uzrādījis RFS serbs Andrejs Iličs, kurš no 24 sitieniem 17(!) raidījis vārtu mērķī un guvis arī septiņus vārtus. Visticamāk, Iličs karjeras laikā sitienus no dažādām pozīcijām slīpējis līdz nelabumam, ja ar tādu juveliera precizitāti sit pa vārtiem. Daniils Ulimbaševs ir futbolists ar lielāko sitienu skaitu bez gūtiem vārtiem, kamēr Ēriks Punculs četrreiz izcēlies ar precīzu sitienu, lai gan tikai deviņas reizes sitis pa vārtiem. Tikai vienā no pieciem gadījumiem vārtsargs ir ticis galā ar Puncula raidījumu.

"Atslēgas piespēles", centrējumi un dribli
Vārtu guvēji visbiežāk nonāk laikrakstu virsrakstos, taču allaž nepieciešami arī ieroču pienesēji. Aplūkosim rādītājus "atslēgas piespēles" (saasinošās piespēles ar mēģinājumu izvirzīt partneri vārtu gūšanas situācijā), centrējumi un dribli (pretinieku apspēlēšanas mēģinājumi).

"Atslēgas piespēļu" rādītājā iespaidīgas ir "Valmieras" pozīcijas (atcerieties, cik izteikti Kalna komanda dominēja šai aspektā starp visiem klubiem?). Labāko astotniekā puse pārstāv Vidzemes komandu un pirmajās divās vietās ir "Valmieras" motoriņi Jokota un Mena. Jāizceļ vēl daži spēlētāji. Petrs Marešs (veselību!) kā malējais aizsargs pratis iekārtoties trešajā pozīcijā starp visiem spēlētājiem. No 16 atslēgas piespēlēm tikai četras čeham bija pēc stūra sitienu izspēlēm - pārējais no spēles. Ceturtajā vietā visā turnīrā Oskars Rubenis - 23 gadus vecais futbolists, kurš tikai šogad debitējis Virslīgā un pārstāv vienu no pastarītēm. No apakšgala vienībām "Top 15" šajā rādītājā atrodam vēl tikai Viljamu Mukvelli un Bruno Melni.



Lauvas tiesu no savām "atslēgas piespēlēm" Marešs sakrājis tieši ar centrējumiem, bet jebkurā gadījumā viņa un "Audas" pusaizsarga Ogundžī centrējumu skaits ir vairāk nekā iespaidīgs salīdzinoši ar pārējiem. Kopumā šajā tabulā dominē malējie aizsargi un pussargi, kas arī ir pašsaprotami.



Daugavpils kamerūnietis Mukvelle ir nenogurstošs dribleris, kurš iepriekšējās trīs spēlēs guvis arī trīs vārtus. Viņš nav vienīgais no tabulas otrās puses komandām, kurš izceļas ar apspēlēšanas manevriem. To ļoti aktīvi dara arī Vladimirs Stepanovs un Kvadvo Asamoā, turklāt starp "Top 15" dribleriem tieši "Super Nova" pārstāvošais 22 gadus vecais latviešu spēlētājs ar visaugstāko efektivitāti atstāj jaņos pretiniekus. Lieliski rādītāji arī Pedrozu, bet viņam īsto slavas dziesmu dziedāsim divcīņu sadaļā.



Bumbas zaudēšana savā laukuma pusē un iegūšana pretinieka laukuma pusē
Nākamajā tabulā atspoguļoti labākie bumbas atguvēji pretinieka laukuma pusē un lielākie grēkāži jeb bumbas zaudētāji savā laukuma pusē. Pie tiem otrajiem neredzēsiet nevienu no "Top 4" komandām - Balodim un Krollim ir pa 15 zaudētām bumbām savā laukuma pusē.

Arī nokļūšana sarakstā pa kreisi ne vienmēr jāuztver kā viennozīmīgi negatīvs vērtējums. Piemēram, skaidrs, ka Tukumam bieži rodas grūtības tikt ārā no savas laukuma puses, un regulāri lielākais smagums uz saviem pleciem jāiznes Sovam, kura virzienā tiek mērķētas tālās piespēles nedaudz pirms centra līnijas (sava laukuma puse). Tāpat vairāki no šiem spēlētājiem ir tādi, kuri nemeklē vieglākos risinājumus un mēģina saglabāt bumbu savai komandai ar riska klātesamību. Vienkārši aizsperot bumbu pretinieka laukuma pusē tu nekļūdīsies, taču tavai komandai atkal nekavējoties jāķeras pie aizsardzības.

Savukārt, ja runājam par sarakstu pa labi, Želizko pagaidām ir labākais, taču atkal izcelšu mazo komandu izcilnieku - Izraels ir otrais turnīrā un, domāju, caur šo statistiskas materiālu mums pamazām veidojas iemeslu kopums, kāpēc "Daugavpils" ir tik atzīstami aizvadījusi pirmo apli.



Aizmugures
Neliela humora atkāpe. Aizmugures nav tas rādītājs, ko būtu vērts padziļināti analizēt, bet Sova sasniegums, 20 aizmugures septiņās spēlēs, ir izcelšanas vērts. Ieklausieties - Ibrahīmam ir par piecām aizmugurēm vairāk, nekā visai "Liepājas" komandai, kura šajā rādītājā ir otrā. Piemēram, "Mettai" summā ir astoņas aizmugures. Ne velti Latvijas futbola līdzjutēji sāka dzīt jokus par to, vai Sovs vispār zina, kā strādā aizmugures noteikums.



Piespēles
Kā gandrīz ikvienam rādītājam, arī šeit nepieciešams konteksts. Vairākas vadošās komandas lielus spēles nogriežņus pārliecinoši kontrolē bumbu un sevišķi centra aizsargi (bet arī balsta pussargi un malējie aizsargi) mēdz uzģenerēt nozīmīgu skaitu ar vieglām, īsām piespēlēm. Tomēr Želizko ir jāizceļ īpaši - "Valmieras" futbols izteikti iet caur viņu, par ko liecina fakts, ka tuvākajam komandas biedram ir par 28% piespēļu mazāk. Vēl izcelšu Ulimbaševu, kurš ir viens no "Audas" līderiem. Viņš šai sarakstā ir vienīgais, kurš pieder uzbrukuma grupai. Daniila pamatpozīcija Stipiča iecienītajā 5-3-2 ir uzbrūkošais pussargs vai starpsodalaukumu pussargs atbilstoši LFF rekomendētajai terminoloģijai.



Divcīņas
Visbeidzot par divcīņām. Atklāšu nelielu noslēpumu. Šī materiāla ideja tapa, pateicoties tam, ka ievēroju (labi, to grūti neievērot) "Liepājas" kreisā aizsarga Pedrozu neticami fizisko futbolu. Pētot "Instat", guvu apstiprinājumu tam, ka viņa divcīņu statistika ir teju neticama (uzvarētas 89 no 114 divcīņām) un vēlējos to izgaismot. Klasiski divcīņu statistikā dominē centra aizsargi, kuri ne tikai parasti ir augumā raženāki un fiziski vairāk apdāvināti, bet arī lielākoties ar priekšrocībām spēļu epizodēs (uzbrūkošā komanda riskē, mēģinot saasināt). Sarakstā, ko redzat, ir vieni vienīgi centra aizsargi, izņemot Pedrozu un daļēji Želizko (pamatā balsta pussargs, bet šosezon ir spēlējis arī par centra aizsargu). Un tieši "Liepājas" brazīlietim ir augstākais uzvarēto divcīņu procents visā Virslīgā. Tuvākais sekotājs starp malējiem aizsargiem Marešs vinnējis 64% divcīņu jeb par 14 procentu punktiem mazāk.

Šosezon Pedrozu izklupieni pāris reizes bija neprātīgi un robežojās ar sarkanās kartītes nopelnīšanu. Tomēr viņa pašaizliedzība kopumā dod milzīgu plusu Virslīgas līdervienībai, turklāt neba jau divcīņas ir vienīgais, ar ko šis brazīlietis kvalitatīvi izceltos. Futbola sarunās reizēm tiek nonivelēts jēdziens mašīna. Tad, lūk, Pedrozu patiešām ir īsta mašīna.



  +5 [+] [-]

, 2022-04-27 07:55, pirms 2 mēnešiem
Edmunds ir nepārspējams.Pat man,vienkāršam statistikas cienītājam,pietrūka pacietības iedziļinātos visos šajos skaitļos.Tiesa,šie cipari vērtīgi,it sevišķi komandu treneriem.

  +3 [+] [-]

, 2022-04-27 09:17, pirms 2 mēnešiem
Visu cieņu! Manuprāt, raksts tiešām līmenī un kā paraugs, kādam jābūt statistikas analīzes rakstam. Manuprāt, objektīvs notiekošā uz laukuma atspoguļojums, kas, iespējams, lauž dažu labu stereotipu, kas veidojies, nepaskatoties dziļāk. Ļoti vērtīgi.

  +2 [+] [-]

, 2022-04-27 10:30, pirms 2 mēnešiem
Paldies Edmundam! Liels darbs ir izdarīts!

  -1 [+] [-]

, 2022-04-27 10:36, pirms 2 mēnešiem
Paldies autoram! Ļoti smalks darbs. Apskatu varēja vēl papildināt ar tādu svarīgu "spēles" elementu kā tiesnešu kļūdas. Neapšaubāmi te līderi būtu RFS nenovērtētie aktieri.

  +3 [+] [-]

, 2022-04-27 10:39, pirms 2 mēnešiem
Monstruāls darbs! Paldies, Edmund!

  +1 [+] [-]

, 2022-04-27 10:48, pirms 2 mēnešiem
Protams tālejošus secinājums pāragri izdarīt, bet lielākie veiksminieki (xG) neņemot vērā Super Novu ir Liepāja un Metta, kas pēc manām domā pārāk augstu tabulā pašlaik. Liepāja cerams noslīdēs uz 4. vietu, bet Metta varētu noslīdēt zem Tukuma un Spartaka.

Kamēr noskrolēju līdz komentiem pēc otrās tabulas jau gandrīz aizmirsu ko rakstīt. Liels darbs padarīts Edmund, paldies, tagad jāatrod laiks lai izietu visam cauri.

  +3 [+] [-]

, 2022-04-27 10:53, pirms 2 mēnešiem
Ļoti labs raksts un analīze, paldies.

     [+] [-]

, 2022-04-27 11:02, pirms 2 mēnešiem
Interesanti stati par vārtusargiem - Čerņausks ik pa laikam ielaiž kādu "stulbu" golu un mani nekad nav pārliecinājis vārtos, stati to apstiprina. Veisbuks bija katastrofa vārtos, pārliecinoši vājākais vārtusargs kas redzēts.

  -1 [+] [-]

, 2022-04-27 12:22, pirms 2 mēnešiem
Informācija ir lieliska, bet nu tas tehniskais izpildījums SC, lūdzu, nodrošiniet taču autoriem iespēju rakstus papildināt ar mūsdienīgām infografikām. JPG skrīnšoti no ekseļa Times New Roman fontā 2022.gadā jau vairs nav pat anahronisms, bet kaut kas daudz drūmāks.

  +1 [+] [-]

, 2022-04-27 12:24, pirms 2 mēnešiem
Solo rakstīja: Paldies autoram! Ļoti smalks darbs. Apskatu varēja vēl papildināt ar tādu svarīgu "spēles" elementu kā tiesnešu kļūdas. Neapšaubāmi te līderi būtu RFS nenovērtētie aktieri.
Ir arī konkrēti piemēri vai tikai tukša muldēšana?

     [+] [-]

, 2022-04-28 09:07, pirms 2 mēnešiem
Pat man, kuram īsti neinteresē virslīga, cepuri nost autoram par ieguldīto darbu