Pertija: "Vienu brīdi likās, ka dzīve ir galā"

Tamaza Pertijas dzīve pēdējā gada laikā ir ievērojami izmainījusies. Vēl iepriekšējā gada vasarā viņš veda cīņā Daugavpils „Daugavu”, pēc kā pārcēlās uz Rīgas „Olimpu”. Tagad viņam jauns izaicinājums – JFC „Skonto” sporta direktora amats. Netrūka runu, ka Tamazs varētu kļūt par Latvijas izlases galveno treneri, strādāt ar jauniešu izlasi vai arī trenēt „Liepājas Metalurgu”. Tās visas gan ir izrādījušās baumas, bet, kā atzīst pats Pertija, baumas ir viena no sporta sastāvdaļām. Kamēr līgums nav parakstīts, tikmēr nekas nenotiek. Piedāvājam plašāk iepazīties ar Tamaza jauno ikdienu, kur nereti darbs sākas deviņos no rīta, bet beidzas tuvu pusnaktij.

Tamaz, pārmaiņu tavā dzīvē pēdējā laikā nav trūcis. Pastāsti par saviem pašreizējiem pienākumiem!?
Jā, izmaiņu nav trūcis. Kas notiek, notiek uz labu. Nenoliegšu, ka pēc aiziešanas no „Daugavas” vienu brīdi likās, ka dzīve ir galā, bet ar laiku viss nostājās savās vietās. Šobrīd pildu JFC „Skonto” sporta direktora funkcijas. Mans galvenais uzdevums ir apmācīt mūsu sporta skolas trenerus. Šis darbs nav no vieglajiem, jo mēs mēģinām pāriet uz holandiešu futbola skolas principiem. Ja agrāk treneriem tika dota iespēja improvizēt, tagad viss notiek pēc noteikta plāna. Es kontrolēju treneru darbu, sastādu treniņu grafikus kā mazajiem bērniem, tā arī visvecākajiem. Pirms katra treniņa tiek noteikti uzdevumi, kuri ir jāizpilda. Tikai divas reizes nedēļā treneriem tiek dota iespēja improvizēt.

Cik treneru un audzēkņu ir skolas paspārnē?
Mums ir 13 treneri un vairak nekā 400 bērnu, kuri dzīvo internātos. Visu laiku turpinām papildināt audzēkņu skaitu. Tas ir ļoti svarīgi, ka visi darbojas pēc vienotas shēmas, jo bērniem ir jājūt to, ka viņi ir piederīgi lielajai komandai. Mēs gribam sasniegt Eiropas līmeni, tādēļ pāreja uz holandiešu sistēmu ir ļoti svarīga. Nedrīkst darboties nesaskaņoti, ir jābūt skaidri zināmam plānam pirms katra treniņa. Ir jādomā par katru nākamo dienu, nedēļu, mēnesi un gadu. Mums ir izveidojies ļoti labs kolektīvs, ar kuru ir prieks strādāt. Pavisam nesen pie mums atnācis strādāt pieredzējušais Jurijs Popkovs, netrūkst arī citu treneru ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi futbolā. Tas ir ļoti svarīgi.

Mums viss treniņu process ir jānoved līdz automātismam. Protams, ka to nav iespējams izdarīt ātri, tādēļ es kontrolēju visus notiekošos procesus. Mums valda stingra disciplīna. Nedod dievs, ja kāds no treneriem nav nodevis konspektu par savu darbību. Reizi nedēļā mēs rīkojam sanāksmes, kurās apspriežam padarīto nedēļas gaitā. Plānojam vingrinājumus, citus uzdevumus. Nereti sākam strādāt deviņos no rīta, bet mājās dodamies 22:30.

Vai ir manāmi potenciālie talanti?
Talantu mūsu sporta skolā netrūkst. Ir kādi 10 puiši, kuru uzvārdus nesaukšu, ar spožu nākotnu. To apliecina viņu sniegums tādā turnīrā kā „Riga Cup”, uz kuru ierodas komandas no Itālijas, Anglijas. Viņi savās vecuma grupās tiek atzīti par labākajiem. Ļoti svarīgi ir ar viņiem turpināt strādāt. Visa pamatā ir darbs, darbs un vēlreiz darbs.

Futbolistam ir jāapzinās, ko viņš grib sasniegt. Ja viņš grib izaugt par augstas klases spēlētāju, viņam ir jābūt sava amata fanātiķim. Bez fanātiska darba mūsu laikos grūti kaut ko sasniegt. Futbolam ir jābūt pirmajā vietā, nedrīkst domāt par citām lietām vai izklaidēm. Tas pats attiecas arī uz treneriem.

Ar ko mūsu spēlētāji atšķiras no, piemēram, itāļiem?
Disciplīna! Ar to daudziem mūsu futbolistiem ir problēmas. Ne visiem, bet daudziem. Itāļu vai angļu puikas zina, ko viņi grib sasniegt. Viņi zina, ka nākotnē būs iespēja spēlēt lielajā komandā un augstā līmenī. Jāvelta bērniem uzmanība, tad būs arī progress.

Esmu pamanījis, ka ārzemēs jau 12 gados bērni sāk izprast taktiku. Šī iemesla dēļ es mēģinu sastādīt treniņu plānus tā, lai arī mūsu bērni šajā vecumā būtu taktiski apmācīti. Lielu uzmanību pievēršam tieši taktikas izpratnei. Tā ir viena no lietām, kas atšķir mūsu jauniešus no vadošajiem Eiropas jaunajiem spēlētājiem.

Ļoti svarīgi ir strādāt ar jaunajiem individuāli. Mums šādu speciālistu netrūkst. Vitālijs Astafjevs un Mihails Miholaps ir treneri ar milzīgu futbolistu pieredzi. Viņi var iemācīt ļoti daudz. Mūsu treneru štābā šādu vīru netrūkst, tādēļ darbs norit ļoti kvalitatīvā līmenī.

Vai turpini trenēt arī pats?
Jā, lai nezaudētu formu, sāku trenēt 1999. gadā dzimušos puišus. Vienmēr jābūt gatavam jauniem dzīves pavērsieniem. Man ļoti patīk mans jaunais darbs, taču nav zināms, kas notiks rīt. Nenoliegšu, ka biju cerējis saņemt kādu spēcīga kluba piedāvājumu, taču esmu, kur esmu. Apzinos, ka tā man ir pilnīgi jauna pieredze. Strādāt ar bērniem ir ļoti pamācoši. Vienmēr jāsāk ar mazākajiem, lai pakāpeniski progresētu. Es varēju mierīgi sēdēt mājās un gaidīt kādu piedāvājumu, bet es tā nevaru. Man gribās strādāt, likt lietā savas zināšanas. Es mīlu futbolu, tādēļ esmu priecīgs, ka varu darboties šajā sfērā.

Vai esi pieradis pie dzīves Rīgā?
Biju šeit dzīvojis līdz 2004. gadam, kad pārcēlos uz Daugavpili. Man Daugavpilī joprojām ir dzīvoklis, bieži tur iegriežos, bet Rīgā man draugu ir pat vairāk. Bija nepieciešams zināms laiks, lai atkal pierastu pie galvaspilsētas, bet ar to nebija nekādu problēmu.

Esi redzējis gan Daugavpils, gan Rīgas jaunos talantus. Vai varētu tos salīdzināt?
Daugavpilī ir ļoti daudz talantīgu spēlētāju, ar kuriem strādā lieliski futbola treneri. Bieži slavēju Daugavpils futbola skolu. Tur ir tādi spēlētāji kā Māris Jasvins, kuru labprāt redzētu arī šeit, bet īsti nav skaidrs, ko viņš vēlas sasniegt savā karjerā. Tā ir ar daudziem jaunajiem talantiem, kuri varētu spēlēt visaugstākajā līmeni. Daudzi baidās braukt prom, daži nevēlas pamest Daugavpili.

Mums arīdzan netrūkst talantu. Lai arī Daugavpils futbola skola neapšaubāmi ir viena no labākajām Latvijā, „Skonto” nodrošina labākus apstākļus. Mums labi darbojas internāts, visi bērni tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo. Pie mums ir augstākas prasības. Protams, arī spēlētāju atlases iespējas ir lielākas. Ziniet, lai arī saka, ka hokejs ir populārākais sporta veids Latvijā, par bērniem es to neteiktu. Pēdējā laikā pie mums nāk ļoti liels daudzums bērnu. Pienācis laiks, kad futbola skolās būs jāveic kvalitatīva spēlētāju atlase, nevis tiks ņemti visi pēc kārtas. Viss iepriekšminētais gan nenozīmē, ka, ja rīt notiktu spēle starp Daugavpils un Rīgas jauniešiem, mēs noteikti uzvarētu. Futbolā notiek visādi.

Cik ciešas ir tavas attiecības ar „Skonto” galveno treneri Marianu Paharu?
Mums ir ļoti siltas attiecības. Regulāri ar viņu satiekamies, runājamies. Viņš aktīvi interesējas par visu notiekošo. Pavisam nesen mums bija treneru seminārs, kuru vadīja spāņu speciālists. Pahars ir ļoti gudrs cilvēks, kurš lieliski izprot futbolu. Pieredzes vēl pietrūkst, bet tā nāks ar laiku.

Vai tev patiešām bija izteikts piedāvājums trenēt „Metalurgu?”
Dzirdēju šādas baumas, bet neviens man neko konkrētu nepiedāvāja. Futbolā tā bieži gadās. Runas izplatās ātri, bet, kamēr nav parakstīts līgums, tam nav nekādas nozīmes. Nenoliegšu, ka ceru saņemt kāda kluba piedāvājumu, taču tagad esmu apmierināts ar šo darbu. Ieguldu tajā visā visu savu dvēseli.

Daudzi līderi pametuši „Skonto”. Kā varētu izskatīties komanda Latvijas čempionātā?
Futbolistu aiziešana vienmēr ietekmē rezultātu, bet visu izšķir treniņprocess un trenera darbs. Futbolisti apzinās, ka 4. vieta iepriekšējā gada čempionātā nav viņu vieta. Šogad čempionāts varētu būt ļoti interesants, jo klāt nākušas labas komandas. Vēroju „Spartaku”, un teikšu, ka šī komanda būs ļoti nopietns spēks. „Skonto” ir labi izpildītāji kā Sato, Sineļņikovs, Māliņš, Mingazovs, Fertovs un citi. Klāt nācis Savčenkovs, noteikti būs vēl kāds. Priecē, ka paņemti arī 3-4 futbolisti no „Olimpa”, kuri man vienmēr patikuši.

Kurš varētu kļūt par galveno favorītu uz uzvaru čempionātā? Vai atkal „Ventspils”?
Neesmu redzējis ne „Ventspils” treniņus, ne spēles, tādēļ neko nevaru teikt par šo komandu. Ticiet man, šogad uz uzvaru var pretendēt kādas sešas komandas. Visu var izšķirt veiksme un stabilitāte. Čempionāts būs ļoti līdzīgs. Ļoti spēcīgs sastāvs Liepājai, arī „Daugava” pēc uzvārdiem ir ļoti spēcīga. Uz medaļām pretendēs arī „Jelgava”, „Spartaks”, „Skonto”. Pagaidām, nepārliecina „Jūrmala”.

Vai bieži kontaktējies ar „Daugavas” futbolistiem?
Nē, reti. Man biežāk zvana manas tautības gruzīnu futbolisti – Cincadze, Gongadze. Aprunājamies ar viņiem, apsveicam svētkos. Attiecības gan ar futbolistiem, gan kluba personālu man ir labas, bet neteiktu, ka bieži sazvanāmies. Pats gan regulāri dodos uz Daugavpili.

Vai Mamuka Gongadze ir galvenais kandidāts uz labākā bombardiera titulu šogad?
Viennozīmīgi, viņš ir favorīts numur viens. Mamukam ir laba vārtu gūšanas izjūta, viņš māk iesist, pie tam bieži vien ļoti skaisti. Viens no viņa galvenajiem konkurentiem varētu būt Vladislavs Kozlovs, tāpat augstu vērtēju Valērija Šabalas izredzes. Ļoti talantīgs jaunais futbolists. Protams, arī Jurģis Kalns. Uzbrucēja uzdevums ir iesist pēc iespējas vairāk. Ja viņš spēlē labi, bet nespēj iesist – nav labi. Man vienmēr ir simpatizējis Kozlovs, tomēr augstāk liktu Gongadzes izredzes uz labākā snaipera titulu.

Valērijs Afanasjevs beidzot nolēmis pārcelties prom no Daugavpils. Cik nozīmīgs papildinājums viņš būs „Metalurgam”?
Afanasjevs pastiprinātu jebkuru Virslīgas komandu. „Daugavai” tas būs zaudējums, bet Liepājai ieguvums. Ļoti svarīgi, kā viņš iejutīsies komandā. Domāju, ka liepājnieku spēles stils viņam ir parocīgs. Tas ir spēlētājs, kurš vienatnē var izšķirt mača iznākumu. Ļoti svarīgi, vai viņš spēs turpināt progresu un saglabās savu meistarības līmeni. Tie futbolisti, kuri to spēj, var spēlēt ilgus gadus. Piemēram, Mihails Ziziļevs, kurš joprojām ir „Daugavas” centrālā figūra.

Novēlam Tamazam Pertijam panākumus jaunajā arodā!