Karašausks: "Esmu gatavs braukt uz ārzemēm"

Sarunas ievadā pieskārāmies bēdīgi slavenajai UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēlei pret Ziemeļīrijas "Portadwon". Izbraukumā bija 1:1, bet savā laukumā "Skonto" zaudēja ar 0:1, Eirokausu sezonu beidzot, tā pa īstam nemaz nesākot.

- Kā tas varēja notikt?
- (pēc pauzes) ... kauns. Tā zaudēt bija liels kauns. Pats esmu pārsteigts, ka zaudējām viņiem. Pietrūka koncentrēšanās, nebijām noskaņojušies un domājām, ka iziesim un ar vienu kāju apspēlēsim.

- Jūs pirmajā spēlē neapspēlējāt, kā varēja tādas domas rasties pirms atbildes mača?
- Pirmajā spēlē neizmantojām ļoti daudz momentu, trāpījām gan pa vārtu stabiem, gan pārliktni. Domājām, ka atbildes spēlē būs tikpat daudz iespēju, vajadzēs tikai labāku realizāciju, taču pretinieki izgāja un parādīja, ka nemaz tik vāji nav. Zaudēt pusprofesionāļiem ir šausmīgi. 6000 skatītāju klātbūtnē... nenormāls kauns.

- Tieši tā, bija virs sešiem tūkstošiem skatītāju. Parasti pie mums uz klubu spēlēm tik daudz nenāk. Kā pēc tādas izgāšanās var skatītājus dabūt atpakaļ stadionā – tava recepte?
- Grūti dabūt. Lielākā daļa bija tādu, kas parasti neiet uz futbolu. Varu droši apgalvot, ka tik daudz skatītāju uz mūsu spēlēm vēl ļoti ilgi nebūs. Varbūt atnāks nākamajā sezonā, ja šogad būsim uzvarējuši čempionātā un nākamajā gadā atvedīsim uz Rīgu kādu superklubu.

- "Portdadown" komandas treneris atklāja, ka viņi trenējas trīs reizes nedēļā. Cik bieži jums notiek treniņi?
- Pārsvarā ir sešas reizes nedēļā – no pirmdienas līdz sestdienai. Bieži sestdienā ir spēle, tāpēc pirms mača viegls treniņš.

- Varbūt par daudz trenējaties, ja ziemeļīri to dara tikai trīs reizes nedēļā un pārspēja jūs ?
- Nedomāju, ka par daudz. Ja vēlamies sasniegt augstāku līmeni, daudz jātrenējas, nopietni jāstrādā.

Pēc mača (nākamajā dienā) jums bija spēles video analīze?
- Nē. Tikai noskatījāmies visus svarīgākos momentus – kā ielaidām vārtus un tās iespējas, kuras neizmantojām, bet nekādas nopietnas analīzes nebija. Pēc tam mūs palaida brīvdienās uz piecām dienām.

- Tevi nomainīja pēc pirmā puslaika. Ko treneris Starkovs (Aleksandrs) tev teica? Kāpēc otrajā puslaikā nebiji kopā ar komandu, bet atradies tribīnēs?
- Viņš pateica "maiņa", un viss! Bez komentāriem. Ja treneris nomainīja, tad saskatīja manā darbībā kaut ko neapmierinošu, bet es biju gatavs cīnīties, un arī iespējas man bija. Par to, kāpēc nebiju kopā ar komandu, es jau biju pārģērbies un atrados stadionā, tikai nebiju uz soliņa, taču tāpat biju kopā ar komandu un jutu tai līdzi.

- Un kādi iespaidi par spēli, vērojot no malas?
- Bija grūti skatīties, negribas neko tādu atcerēties. Tādas spēles jāaizmirst.

- Daļai līdzjutēju un arī futbola ekspertu radās iespaids, ka nespēlējāt ar pilnu atdevi. Vai tas saistīts ar to, ka jums vairākus mēnešus netiek maksātas algas?
- Algas, tā nav problēma. Ja cilvēks mīl futbolu, viņš ies laukumā un spēlēs!

- Kaut kāda motivācija tomēr nepieciešama, vai ne?
- Varbūt pieredzējušākiem ir ar to problēmas, taču cik mums ir tādu futbolistu, kuri "atēdušies" futbolu? 2-3 apmēram, ne vairāk, pārējie visi ir jaunie. Atdeve bija. Visos klubos tagad ir problēmas ar naudām, nevēlos par to tagad runāt.

- Jums šosezon pierasta lieta zaudēt amatieriem. "Jelgavu", kas jūs apspēlēja kausā, par profesionālu komandu arī nevar nosaukt.
- Jā, pret "Jelgavu" arī nebija patīkami. Tas viss ir jāizmirst un jāspēlē tālāk. Mums vēl priekšā Latvijas čempionāts, kurā ir mērķis uzvarēt. Jānoskaņojas šim mērķim un jācīnās. Esam zaudējuši gandrīz visu, tāpēc čempionāts ir pēdējā iespēja vēl šogad kaut ko uzvarēt.

Pirms sezonas tev jautāju par mērķiem nākamajā sezonā. Teici, ka vēlies iekļūt "Skonto" sastāvā. Tas ir izdevies, esi arī debitējis izlasē. Virslīgā labāko vārtu guvēju saraksta vadošajās pozīcijās. Vai viss nav noticis pārāk strauji un negaidīti?
- Daudz strādāju, lai būtu tur, kur esmu. Domāju, ka tas ir pelnīti. Bez strādāšanas nekur nevar tikt. Neuzskatu, ka viss ir pārāk strauji, viss ir laicīgi un normāli. Emocijas par debitēšanu izlasē bija fantastiskas. Spēle pret Ganu bija neaizmirstama pieredze. Vēl nekad nebiju bijis tik laimīgs, iziet un nospēlēt pret tādu izlasi kā Gana un futbolistiem kā Asamoā Gjans un Kevins Prinss Boatengs. Domāju, ka pret viņiem nospēlējām neslikti.

- Izlase nospēlēja, kā pie Starkova pierasts – daudz neielaidāt, bet arī paši neko neiesitāt. Tev kā jauniņajam neko nevar pārmest, taču kā tev šķiet, kāpēc Latvija nespēj gūt vārtus (pēdējās piecās spēlēs gūti vieni vārti)?
- Grūti pateikt, kāpēc tā. Esmu ar izlasi bijis tikai divas reizes, tāpēc neko sīki nezinu. Pietrūka pieredzējušo spēlētāju kā Māris Verpakovskis, Ģirts Karlsons un Andrejs Rubins.

- Jāsecina, ka mums bez minētās trijotnes nav rezervju, kas varētu dabūt bumbu pretinieku vārtos?
- Šobrīd varbūt 2-3 cilvēki ir tādi, kuri var nomainīt līderus. Daudz arī bija jauno, kuriem bija uztraukums. Manuprāt, arī pārāk daudz no aizsardzības spēlējam, vajag vairāk uzbrukt. Nebija arī līdera, tāda cilvēka, kas varētu uzņemties iniciatīvu.

- Atgriezīsimies pie Virslīgas. Sezonas starts tev izdevās, guvi daudz vārtu un tiki atzīts par aprīļa mēneša labāko futbolistu. Tev nešķiet, ka esi pēdējā laikā "pazudis"?
- Protams, ka bija milzīgs prieks. Jau pirmajā spēlē iesitu divus vārtus, pēc tam vēl trīs. Taču tad viss apstājās, un man pašam tas nepatīk. Ne ar Liepāju, ne ar Ventspili neko nevaru izdarīt, kas ir bēdīgi.

- Problēma varbūt ir tajā, ka sezonas sākumā pārforsēji ar formu? Vai arī trenējies un spēlē slinkāk nekā sezonas sākumā?
- Nē, tā noteikti nav. Strādāju tieši tāpat kā sezonas sākumā. Veiksmes pietrūkst, un arī ir iestājies nogurums.

- No kā nogurums? Sezona pat vēl nav pusē.
- Ļoti daudz spēles bijušas, un lielāko daļu nospēlējis bez maiņām, kas jaunam futbolistam ir liela slodze. Labi, ka nav savainojumu. Taču atpūsties nevaru atļauties, jo ir konkurence, tāpēc varu pazaudēt vietu sastāvā.

- Kāds pašam mērķis šosezon? Cik vārtus vēlies iesist, teiksim, 20?
- Nelieku sev tādus mērķus. Uzskatu, ka tas nav pareizi, jo var sanākt tā, ka neizdodas to izpildīt. Kā jau teicu, galvenais mērķis ir kļūt par Latvijas čempionu, bet individuālu mērķu, kā gūt noteiktu vārtu daudzumu, nav. Tomēr iedomājos vienu personīgu mērķi – saglabāt Virslīgas labākā jaunākā futbolista balvu, ko ieguvu pagājušajā sezonā.

- Kuri, tavuprāt, ir tavi konkurenti uz šo balvu?
- Es uz konkurentiem neskatos!

- Labi, precizēju jautājumu - kuri futbolisti tev no jaunajiem "iekrituši" acīs?
- Valērijs Šabala. Viņam ir tikai 15 gadu, bet jau pierādījis, ka var sist vārtus, ir iesitis pat "Skonto". Deniss Rakels no Liepājas. Viņš arī malacis, sit iekšā un strādā daudz.

- "Skonto" komandā spēlē uzbrukumā kopā ar Natanu Žunioru. Kā vari noraksturot viņu kā uzbrukuma partneri un kā jums ar saprašanos – vai saprotat viens otru no pusvārda?
- Vēl ļoti daudz jāpieslīpē, bieži vien ir nesaprašanās. Problēma tāda, ka abi esam individuālisti un viens otram maz dodam piespēles. Abi esam skopi, pie tā noteikti vairāk jāstrādā. Sezonas sākums mums ir bijis labs, un ceru, ka tā turpināsies. Vārtus tomēr esam guvuši ļoti daudz un esam Virslīgas labākie vārtu guvēji.

- Atvainojos par nezināšanu, bet kādā valodā komunicējat ar Žunioru?
- Viņš labā līmenī prot angļu valodu un arī nedaudz saprot krieviski. Kaut kā jau saprotamies.

- Bez Žuniora ar kuru labāk saskan kopā laukumā?
- Ar Turkovu (Daniilu). Ar viņu kopā spēlējām "Olimpā", bet "Skonto" vairs nesanāk kopā spēlēt, ar Kristapu Blanku arī mazāk spēlēts, tāpēc nevaru neko daudz komentēt par citiem uzbrucējiem.

- Esi izteikts uzbrucējs vai tomēr gatavs arī vajadzības gadījumā spēlēt, piemēram, malējā pussarga pozīcijā?
- Varu spēlēt arī malās. Mani vairāki treneri ir likuši malā, jauniešu izlasēs tur spēlēju. Tāpat varu spēlēt "zem" uzbrucēja, kas ir mana vismīļākā pozīcija, bet uzbrucējs ir visinteresantākais – man patīk gūt vārtus.

- Kādi iespaidi par šī gada Virslīgas līmeni?
- Noteikti audzis. Man ļoti patīk, kā šogad spēlē "Ventspils". Pret mums ļoti labi nospēlēja un daudz kontrolēja bumbu, pāreja no aizsardzības uzbrukumā. Labu iespaidu atstājusi "Dinaburg"... vai pareizāk - "Daugava". Liepāja ļoti daudz atpaliek. Biju šokēts, par to, ka viņi divus mačus pēc kārtas zaudēja savās mājās, savukārt mums sezonas sākums nav slikts. Uzskatu, ka viss vēl priekšā, arī "Metalurgs" vēl pacīnīsies par titulu.

- Dzirdēju, ka Starkovs tev aizliedza sniegt intervijas, kamēr nebūs iesisti 20 vārti. Sanāk, ka esi pārkāpis viņa aizliegumu?
- Nebija gluži tā, ka aizliedza. Pateica, lai izvairos, jo var man galva sagriezties. Ja vēlos kļūt par labu futbolistu, tad jābūt uzmanīgam. Sak, ja vēlies, runā, neko jau nevaru aizliegt, bet esi uzmanīgs.

- Un kā ir – galva ir sagriezusies?
- Nav jau iemesla griezties, jo neko dižu neesmu sasniedzis.

- Starkovs ir tavs otrais treneris Virslīgā. Pērn trenējies "Olimpā" pie Antona Jores. Cik daudz esi ieguvis no šī Nīderlandes trenera?
- Ļoti labs speciālists, ļoti patika ar viņu strādāt. Sākumā mums bija nesaprašanās. Jore vēlējās, lai spēlēju centra uzbrucēja postenī un neskraidu pa malām un neeju laukuma dziļumā pēc bumbas. Vēlāk viņš saprata, ka varu būt noderīgs arī dziļāk laukumā. Attiecības ar Jori bija ļoti labas. Būtu ļoti priecīgs, ja varētu vēl kādreiz pie viņa trenēties.

- Tad jau jābrauc uz Igauniju...
- Nē, uz Igauniju gan ne (smejas)!

- Nesen parādījās informācija, ka par tevi nopietni interesējas Haifas "Maccabi" (saruna notika pagājušajā nedēļā, kad vēl nebija zināms par Artūra pārbaudi Ukrainā - V. B. ).
- Zinu, ka tāda lieta bija, taču... ar mani vispār neviens nerunāja.

- Apvainojies?
- Jā, protams, ka ir žēl, ka pārrunas notika bez manas līdzdalības. Slikti, ka bija iespēja aizbraukt, taču ar mani nerunāja par to. Tomēr tas šobrīd nav pats galvenais – jānospēlē laba sezona, un tad var kaut ko domāt. Pārāk agri arī nedrīkst aizbraukt.

- Teici, ka pašam kremt par to, ka ar tevi nerunāja. Vai tu būtu gatavs tagad, 18 gadu vecumā, braukt uz Izraēlu?
- Kāpēc gan ne? Tagad ļoti daudzi futbolisti agrā vecumā dodas uz ārzemēm. Gatavs braukt prom esmu, bet vai spēlēt, tas ir sarežģīts jautājums. Ārzemēs būtu sevi grūti pierādīt, jo tur ir jāstrādā vēl vairāk. Leģionārus tāpat vien neņem.

- Pēc spēles pret "Portadown" Starkovs atklāja, ka futbolisti pieprasījuma gadījumā pie pirmās iespējas tikšot laisti uz ārzemēm. Iedomājamies situāciju, ka tevi savā sastāvā vēlas redzēt kāds Polijas klubs. Tu jau rīt brauktu uz Poliju, kur spēlē vairāki mūsējie?
- Jā, bet, kā jau teicu, tas nav atkarīgs no manis. Treneris un direktors par to lemj, jo man ar klubu ir līgums uz trīs gadiem.