Karlsons: "Kamēr biju Azerbaidžānā, īpaši nesekoju līdzi "Metalurga" sekmēm"

Apsveicam ar mēneša labākā spēlētāja titulu! Kādas bija Tavas emocijas, uzzinot par šo titulu?
Vienmēr ir patīkami ko tādu uzzināt. Ja ir bijusi aptauja, tad kādam tas ir bijis svarīgi un kāds manu darbu ir novērtējis, bet īpaši par to nedomāju.

Līdz ar Tavu atgriešanos „Liepājas metalurga” rindās kluba rezultāti, kā arī vieta kopvērtējuma tabulā tikai uzlabojusies. Acīmredzot iejušanās komandā noritēja ātri un bez kādiem sarežģījumiem?
Nekādu problēmu! Neesmu te pirmo reizi, komandu zinu.

Pastāsti par laiku Azerbaidžānā! Ja vērtē kopējo trīs gadu iespaidu, vai šis pavadītais laiks paliks ar pozitīvām atmiņām?
Protams, ka vērtēju pozitīvi! Čempionāta līmenis ir normāls. Sākumā vajadzēja pierast pie mentalitātes un sadzīves, bet pieradu, sadraudzējos, bija žēl braukt prom. Man tur bija kā otrās mājas.

Kā Azerbaidžānā pagāja Tava ikdiena ārpus futbola? Varbūt paguvi iemācīties arī vietējo valodu?
Viss bija interesanti. Atceros gadījumu, kad vienu reizi ziemā uzkrita sniegs. Tas tur ir retums, parasti ziema ir ar mīnus vienu, diviem grādiem, ar lietu un vēju. Toreiz visa dzīve sagriezās ar kājām gaisā – cilvēki stūma autobusus, tie bija ar sliktām vasaras riepām, ielas tukšas. Taksometru pakalpojumi kļuva uzreiz piecas reizes dārgāki. Valodu gan neiemācījos, ja nu vienīgi dažas frāzes, beigās varēju saprast, par ko ir runa. Komandā viss notika krievu valodā - treneris bija gruzīns, komanda starptautiska. Varbūt kādus latviešu vārdus kolēģi iemācījās, viņi arī interesējās par to, kas notiek Latvijā.

Vai, dzīvojot Azerbaidžānā, sekoji līdzi arī savas dzimtās pilsētas komandas rezultātiem Virslīgas čempionātā?
Īpaši nē, ne par katru spēli. Cik kāds pastāstīja, tik zināju.

Kā pats vērtē situāciju, ka esi atpakaļ Liepājā? Tev tas ir solis uz priekšu vai atpakaļ?
Grūti teikt, tāda bija situācija. Vasarā beidzās līgums, vajadzēja meklēt klubu. Pēdējā laikā maz tiku pie spēlēšanas, līdz ar to arī bija grūti atrast citu klubu. Varianti gan bija, bet braukt braukšanas pēc negribējās. Mājas ir mājas, ilgojos pēc ģimenes, draugiem. Vienu gan zināju – uz citiem Latvijas klubiem gan neiešu, kaut piedāvājumi bija.

Vienošanās ar „Liepājas metalurgu” Tev šobrīd ir līdz sezonas beigām. Vai pēc tam ceri tomēr atrast iespēju spēlēt ārzemēs?
Grūti teikt, izskatīšu piedāvājumus. Vēl jau nezinu, kas būs te. Ja būs iespēja braukt, braukšu, jo gadi jau arī nestāv uz vietas un jāizmanto visas iespējas.

Kādas emocijas juti no Liepājas publikas pēc parādīšanās komandas sastāvā? Vai bija jūtams atbalsts?
Nezinu, vai tas ir atbalsts, ko jūtu, bet mani tomēr atceras. Apzinos, ka ne jau no manis viss ir atkarīgs, spēlē visa komanda.

Atgriežoties pie Virslīgas čempionāta mēneša spēlētāja balvas. Kura no spēlēm Tev visspilgtāk palikusi atmiņā? Vai tas ir Kurzemes derbijs Liepājā, kad guvi vienīgos spēles vārtus?
Laikam jau pirmā spēle, kad izgāju uz maiņu un iesitu vārtus. Bija patīkami. Visu spēli pat laikam toreiz nevinnējām, laikam bija neizšķirts, bet tā bija laba atgriešanās.

Vien nedaudz pietrūka (principā uzvaras pār „Skonto”), lai komanda ierindotos 1.vietā kopvērtējuma tabulā. Vai šī neveiksme neatstās manāmas pēdas komandas turpmākajā sniegumā?
Skatīsimies, kā būs, bet zaudējums pret „Skonto” bija nepatīkams. Spēle bija grūta, bijām saguruši, spēļu bija daudz, nepaguvām atjaunoties. Gandrīz vai neatšķīrām ar ko, pret ko spēlējam. Labi iesākām, bet ar šo spēli zaudējām, ko bijām sasnieguši. Gribas cerēt, ka seku tam nebūs, jāaizmirst viss un jāspēlē. Būtu toreiz kaut neizšķirtu nospēlējuši! Pēc zaudējuma vienmēr grūtāk sagatavoties nākamajai spēlei. Vienmēr jūties labāk pēc uzvaras, ir pacēlums.

Šobrīd aina kopvērtējuma tabulā ir pavisam netipiska Virslīgas čempionāta sezonas noslēguma daļai. Vai arī spēlētāji aizvien biežāk sāk ieskatīties kopvērtējuma tabulā, lai saprastu savas patiesās pozīcijas un iespējas?
Tabulā neskatos! Kad atnācu, īsti pat nezināju, kurā vietā atrodamies. Pēc pēdējās spēles, noprotu, ka visi esam čupā. Skaitīt un rēķināt - ar to lai nodarbojas citi, mums ir jāiet un jāspēlē un viss nostāsies savās vietās. Pats nedrīksti šmaukties!

Nākamā spēle Jums būs ar FC „Daugava”. Noteikti tā uzskatāma par vienu no čempionāta noslēguma svarīgākajām spēlēm?
Jā, ir gan svarīgākā! Spēle būs smaga, kā nekā pretim stājas čempionāta līderi. Vienreiz esmu pret viņiem spēlējis izbraukumā – komanda ir simpātiska. Tā kā mēs spēlēsim mājās, ceram, ka viņiem būs grūtāk.

Vai pirms veiksmīgo spēļu sērijas komanda kādā brīdī bija pārstājusi ticēt zelta medaļām?
It kā nē. Ja ir izdevība un varianti, tad varbūt izdevība vēl ir. Jātic, ka visu izšķirs šī spēle. Kamēr tā nav nospēlēta, ir ticība un par citu neko nedomājam.

Ko Tu kā komandas spēlētājs apņemies darīt, lai šogad izcīnītu zelta medaļas?
Galvenais ir parādīt, ko varu. Katram spēlētājam ir savs līmenis, nedrīkstam nokrist zem tā. Latiņa ir jātur! Tad būs arī rezultāts. Ja visi spēlēs, rezultātam ir jābūt. Jāsavācas pēdējām spēlēm, viss no tā ir atkarīgs. „Daugava” ir spēcīgs pretinieks, bet, ja būs veiksme un komanda jutīs pacēlumu, gan es, gan visi pārējie, rezultāts būs!

Izmantotie resursi:
Futbola Virslīga - Sākums