Volčeks: "Lai pastiprinātu aizsardzību, bija jāzaudē Bansē"
Piedāvājam FK "Ventspils" galvenā trenera Pola Ašvorta un "Riga" galvenā trenera Vladimira Volčeka komentārus pēc kārtējās "SunotTyp" Virslīgas spēles (1:0).
Pols Ašvorts, FK “Ventspils” galvenais treneris: “Esmu ļoti apmierināts ar komandas spēli un rezultātu. Nospēlējām ļoti disciplinēti aizsardzībā, un ar to es domāju visas komandas spēli. Labai komandai, bet mēs visi zinām, ka “Riga” tiešām ir laba komanda, uzbrukumā ļāvām izveidot ļoti maz. Ir ļoti grūti spēlēt pret šo komandu. Šodien mums uzbrukumu noslēgumos pietrūka labas piespēles, tomēr momenti bija. Pirmajā puslaikā no labā flanga veidojās daudz bīstamu momentu, taču pēdējā brīdī nesanāca laba piespēle. Momenti mums tomēr bija – 11 metru soda sitiens, Aleksejevam daži momenti. Protams, nekad nebūs tā, ka gūsi vārtus katrā iespējā, taču tas tikai nozīmē, ka momentus vajag vēl un vēl. Varbūt arī vārtu tuvumā jāprot nospēlēt mierīgāk, taču ir čempionāta beigas, tās ir nervozas, un mēs nedrīkstam zaudēt punktus. Uzvarējām 1:0, bet par to dod tik pat punktu, cik par 3:0.”
Vladimirs Volčeks, “Riga” galvenais treneris: “Mums spēle neveidojās tā, kā bijām vēlējušies, jo gribējām spēlēt uzbrūkošāku futbolu un tieši tāpēc sākām ar diviem uzbrucējiem. Bija jādarbojas augstāk, jāpresingo sāncenšu spēlētāji, taču tas neizdevās. Sevišķi pirmajā puslaikā. Otrajā puslaikā pārkārtojāmies, veicām maiņas un dažos spēles komponentos sniegums uzlabojās, taču ar to nebija pietiekami, lai spēli noslēgtu kaut vai neizšķirti.”
Pauļus iepriekšējo spēli sāka uz rezervistu soliņa, tagad devās starta sastāvā un guva vārtus. Sanāk, ka uzminējāt ar sākumsatāvu?
Ašvorts: “Mums ir trīs vienādi labi pussargi Rečickis, Alfa un Pauļus. Iepriekšējo maču Alfa aizvadīja labi un nopelnīja vietu sastāvā, bet Pauļus pēc traumas vēl nevarēja aizvadīt pilnu maču, tāpēc nāca uz maiņu. Šodien vajadzēja arī pietaupīt Rečicki, kuram ir bīstama situācija ar brīdinājumiem, bet mums priekšā spēles ar “Liepāju” un “Spartaku”. Nevar atļauties kādu no šiem pussargiem pazaudēt. Tāpēc arī sākumsastāvā gāja Pauļus, turklāt ļoti veiksmīgi, jo guva savus sezonas pirmos vārtus.”
Nepārsteidza, cik elegants sitiens sanāca Pauļum?
“Nē, jo viņš agrāk ir bijis visai rezultatīvs pussargs, bet manā vadībā guva pirmos vārtus. Viņš ir labs spēlētājs, kurš māk gūt vārtus, taču pēdējā laikā kaut kā neveicas. Var jau būt mēs arī spēlējam citādāku futbolu, ar citādāku disciplīnu laukuma vidū, tāpēc viņam ir mazāk momentu. Bet mēs zinām, ka Pauļus ir labs futbolists, kurš prot gūt arī skaistus vārtus.”
Jau teicāt, ka maiņas veicāt, lai pārkārtotu spēli, bet kāpēc bija nomainīti tieši šie spēlētāji? Piemēram, Bansē arī labi palīdzēja aizsardzībā.
Volčeks: “Mums laukumā jau bija pieci leģionāri, līdz ar to, ņemot nost kādu vietējo futbolistu un viņa vietā sūtot leģionāru, bija arī jāņem nost kādu leģionāru. Vajadzēja pastiprināt kreiso flangu, no kura veidojās daudz nepatikšanu, tāpēc bijā spiesti kreisā aizsarga pozīcijā sūtīt leģionāru. Protams, kāds leģionārs bija jāņem nost. Ļoti negribējās palikt bez šāda uzbrucēja kā Bansē, bet aizsardzība bija jāpastiprina.”
Šodien bijāt ļoti enerģisks laukuma malā, bija daudz dažādu darbību, tikai nevarēja saprast, vai vairāk nervus bojāja tiesāšana, vai spēlētāju sniegums?
Šīs spēles galvenais uzdevums bija trīs punktu izcīnīšana. Mēs visi to ļoti labi sapratām, un tas lika vairāk nervozēt arī man. Parasti esmu mierīgāks, bet šoreiz bija lielāks uztraukums, un ko tad tādos brīžos parasti visā vaino? Nezinu par tiesāšanu, jāskatās video, bet tādos brīžos, kad spēle ir līdzīga, gadās, ka ieslēdzas kaut kāda paranoja un šķiet, ka visi ir pret tevi. No manas puses tās bija tikai emocijas.”