Pertijas zemteksti par "Liepājas" būvniecību un Tukuma 18 punkti otrajā aplī
Aizvadītas četras Virslīgas 15. kārtas spēles. Portāls Sportacentrs.com piedāvā visu preses konferenču apkopojumu.
FK Ventspils – FK Jelgava 5:0
Viorels Frunze (FK Ventspils): "Beidzot arī laukumā pierādījām, ka varam spēlēt labi"
- Labi saprotam, kādas ir kluba ambīcija un kāda ir situācija turnīra tabulā, un tas viss mums lika šodien cīnīties tikai par uzvaru. To arī spēlētājiem teicām pirms mača. It kā līdz šim nesam spēlējuši slikti, esam kontrolējuši bumbu, veidojuši momentus, bet rezultāta nav un vieta turnīra tabulā neatbilst kluba vēlmēm. Tāpēc šoreiz gribu sveikt komandu ar pārliecinošu uzvaru. Izpildījām visu to, ko bijām plānojuši. Ceru, ka šī uzvara vairos komandas spēku un pārliecību par to, ka tā var spēlēt labi. Man viņi to ir pierādījuši, taču laukumā ne vienmēr var redzēt to pašu. Apsveicu viņus ar pelnītu uzvaru, bet tagad mums beidzot būs nedēļa laika līdz nākamajam mačam, iedosim spēlētājiem divas brīvdienas, lai viņi tiešām var atpūsties.
- Vai var teikt, ka šī mača pamatsastāvs ar Kokinu uzbrukumā ir šobrīd optimālais?
- Es teiktu, ka man ir 24 apmēram vienāda līmeņa spēlētāji, kas arī ir pamatsastāvs. Var jau teikt, ka šodien kādā pozīcijā mēs uzminējām, bet šī bija faktiski pirmā spēlē šajā sezonā, kurā aptverē bija gandrīz visi spēlētāji. Nebija tikai Fabinju. Jā, Kokins šodien nevarēja turpināt spēli un tika nomainīts, bet nedomāju, ka tur ir kaut kas ļoti nopietns. Pēc pāris dienām būs atpakaļ. Toties iepriecināja uz maiņu nākušas Svārups. Viņš ir tiešām labs spēlētājs, kurš dara tieši to, ko no viņa lūdz un ir īsts cīnītājs, taču dažkārt meistarības pietrūkst. Toties viņš vienmēr cīnās, man patīk viņa attieksme treniņos, bet dažkārt laukumā tu vari paveikt tik, cik ļauj pretinieks, Kopumā mums ir 4-5 uzbrucējus, ar kuriem rotēt, vadoties pēc spēles plāna un sāncenšiem.
- Tomēr jūs bieži pieminat, ka komandai trūkst spēlētāja, kurš regulāri realizētu savas iespējas. Vai tas nozīmē, ka komanda varētu papildināt ar tādu sastāvu?
- Varbūt. Protams, katrs klubs gribētu savās rindās redzēt šādu uzbrucēju, bet ne vienmēr tas ir realizējams. Šobrīd rēķināmies ar tiem spēlētājiem, kas ir mūsu rīcībā.
- Pieminējāt kluba ambīcijas. Pēdējos gados esam pieraduši, ka kluba prezidents Adlans Šišhanovs daudz komentē notiekošo komandā un čempionātā, bet šobrīd viņš kaut kur ir pazudis. Vai jūs sazinieties ar prezidentu un pārrunājat šis tēmas?
- Protams, viņš prezidents, es esmu galvenais treneris, tāpēc pārrunājam dažādas lietas un tās problēmas, kuras iespējams risināt. Gandrīz vai katru dienu sazvanāmies. Šī brīža uzdevumi jau nav saistīti ir prezidentu. Šobrīd ir svarīgi tas, kuri futbolisti dosies laukumā, kā treneri viņus sagatavo un kā izpildīt kluba plānos paredzētos. Protams, mēs strādājam kopā, mums ir plāni, kurus kopīgiem spēkiem arī cenšamies realizēt.
Oļegs Kubarevs (FK Jelgava): "Esam smagā situācijā, pat tuvu strupceļam."
- Nezinu, kā izskatījās no malas, bet komandas iekšienē ir jūtams, ka esam nonākuši jau līdz tādam punktam, ka spēlētāji vienkārši dodas laukumā un pārvietojas pēdējiem spēkiem, nespējot ne paātrināties, ne kā nākas darboties ar bumbu. Jau pirms tam teicu, ka viegli nebūs, tomēr nespēju iedomāties, ka faktiski ar vienu sastāvu – 12 spēlētājiem – būs jāspēlē tik daudz maču. Pēdējos trīs mačos komandas bija labāk gatavas, tām bija līdzvērtīga spēlētāju rotācija. Mūsu spēlētājiem nepieciešams atvilkt elpu. Neko citu, kā ļaut viņiem atpūsties, es arī nevaru izdarīt. Mēs nevaram tik īsā laikā izārstēt spēlētājus un arī līdzekļu, lai pēc divu mēnešu šādas slodzes, spēlētājus ātri atjaunotu nākamajiem mačiem. Nav citu veidu, kā uzlabot situāciju. Par laimi, tagad atpūtai būs nedēļa un mums izdosies savest kārtībā spēlētājus, taču bez papildus piesaistītiem spēlētājiem, bez konkurences un bez līdzvērtīga rezervistu soliņa, turpmāk mums arī nekļūs vieglāk.
- Nu jau četriem spēlētājiem ir traumas, kāda ir situācija ar viņiem un kad varētu sagaidīt atgriešanos laukumā?
- Ivanovs ir izkritis aptuveni uz mēnesi, jaunpienācējam de Bātsam nepieciešama operācija. Radčenko gan jau atsācis treniņus, lai gan vēl nav kopējā grupā. Iespējams, uz nākamo maču pat jau varētu atgriezties. Vienu spēlētāju mēs varētu atgūt, bet šodien cirksni sastiepa Krušatins, viens spēlētājs saņēma sarkano kartīti, tā kā viens klāt, bet divi nost. Ja rēķinām kopā traumētos un tos, kuri jau pametuši komandu, tad esam zaudējuši desmit futbolistus, bet vietā nācis viens. Divu sastāvu mums nekad nav bijis, tā kā esam smagā situācijā. Vispār pat tuvu strupceļam.
- Minējāt, ka spēlētājiem trūkst svaiguma un spēku, tomēr tieši kā visvairāk pietrūka tieši spēles ziņā? Ar ko visvairāk netikāt galā?
- Ziniet, es tā uz karstām pēdām negribētu sākt saukt vainīgos. No soliņa skatoties, šķita, ka pirmajā un trešajā vārtu guvumā līdzvainīgi bija arī tiesneši. Piemēram, trešais – Krušatinam sit pa kājām, seko neprecīza piespēle, pretuzbrukums un vārti. Vispār brīžos, kad zaudējām bumbu, mēs bijā pilnībā atvērti. Aizsardzībā spēlē jauni un noguruši puiši, bet pretinieki bija ātri, ātri nogādāja bumbu uz priekšu, un mums bija problēmas. Šādu mikrociklu laikā nav iespējams komandu uztrenēt no jauna, pārstartēt, mēs tikai cenšamies kaut kā aizlāpīt savus robus. Galvenā problēma ir nogurums, jo, kad esi noguris, galva atslēdzas. Nevar teikt, ka tikai aizsardzība spēlēja slikti, jo arī balsta zona kavēja. Zaharkiva grūdiens… Tās bija emocijas, kādas nāk uz āru, kad esi noguris un vairs nevari paskriet. Uz maiņu mums jāsūta dublieru komandas spēlētāji. Šodien tādi beigās bija pieci, bet skaidrs, ka viņi vēl nav gatavi palīgi galvenajai komandai. Jau pēc maču rezultātiem redzam, ka nogurums krājās – “Riga” mums iesita trīs, RFS četrus, bet “Ventspils” jau piecus. Pirms tam trīs mačus mēs nezaudēja, jo bija spēki un arī pretinieki mūsu līmeņa. “Ventspilij” šodien spēlēja futbolisti, kas bija izlaiduši dažus mačus, uz maiņu nāca Ulimbaševs, nāca Svārups, bet kas man? Taču es negribu nekādā ziņā vainot kādus konkrētus spēlētājus – tās visas ir noguruma sekas. Mūs plosīja kreisajā flangā? Tātad labi uzbrukumā darbojās “Ventspils” labā flanga spēlētāji, ne tikai mūsējie nospēlēja slikti. Mūsējie slikti spēlēja i kreisajā, i labajā flangā… Taču novelt visu vainu tikai uz spēlētājiem negribu, to kaut kā līdzīgās daļās jāsadala visiem klubā. Ir zināmas problēmas, kāpēc nepiesakām jaunus spēlētājus, laikam jau kaut ko neesam pareizi saplānojuši, bet tagad par vainīgajiem padarīt tos, kas dodas laukumā nevēlos. Kāpēc viss šādi notiek, tā jau ir iekšēja virtuve, bet es nevēlos te sarunāt kaut ko lieku, tāpēc vēlreiz tikai atkārtošos, ka šodien spēlētāji netika līdzi sāncenšiem.
Valmiera FC – FK Liepāja 1:1
Tamazs Pertija (Valmiera FC): "Tolu aģents nodara pāri savam futbolistam"
- Laba spēle no abām pusēm. Liepājai ir tāda komplektācija, ka viņu uzbrūkošā grupa ir bīstama katru minūti. Pirmais puslaiks pilnībā piederēja mums, taču futbols ir tāds, ka, ja neizmantojam savas iespējas un dodamies pārtraukumā ar tikai 1:0, tad pēc tam pretiniekam vairs nav, ko zaudēt. "Liepāja" agresīvi metās uz priekšu, un mums šajā trakajā karstumā nācās pārkārtoties, jo 90 minūtes nevarējām realizēt presingu. Pirms spēles bija jāizvēlas, kurā puslaikā pielietot presingu, un mēs izvēlējāmies pirmo puslaiku. Viss gāja pēc scenārija - uzvarējām pirmo puslaiku ar 1:0, bet vēl neizmantojām divas 100% iespējas Skopenko personā. Brīdinājām, ka otrajā puslaikā pretinieks avantūristiski dosies uz priekšu, lai izlīdzinātu. Mēs atdevām iniciatīvu, un viņi otrajā puslaikā izskatījās labāk, kamēr mēs cerējām uz pretuzbrukumiem. Esmu pateicīgs puišiem, ka viņi parādīja asu spēles disciplīnu, bet standarti ir neparedzami. Mēs jau trešo spēli pēc kārtas ielaižam pēc rikošeta. Tātad nenostrādājām līdz galam, lai paņemtu trīs punktus.
Objektīvi mums pietrūka pieredzes - mums vecākajiem ir 21-23 gadi [Kārkliņam 24, Punculam 26, kamēr pārējiem patiešām 23 un mazāk gadu - aut.], tad Liepājai ir futbolisti no klubiem ar skaļiem vārdiem. Tāpēc var teikt, ka viņi 1:1 nospēlēja uz pieredzes rēķina. Bija brīži, kad mums [pie 1:0] vajadzēja nospēlēt citādi, kontrolēt bumbu, nomest spēles tempu, taču gados jaunie puiši to pagaidām nespēj - lai to darītu, nepieciešams augsts līmenis, mēs pie tā vēl nonāksim. Priecājos, ka krājam punktus un atstājām šo lielo punktu starpību ar "Liepāju". 1:1 šodien ir likumsakarīgi, jo otrajā puslaikā viņi izveidoja divus labus momentus - tie netika izmantoti, bet futbola Dievs atalgoja viņus ar rikošeta vārtiem galotnē.
- Teicāt, ka nopietni gatavojāties mačam, bet bija jāveic pēdējā brīža izmaiņas, jo atteicās spēlēt Arokodare.
- Jā. Pret to neviena komanda nav apdrošināta, jo sākusies tendence, ka futbolisti daudz ieklausās savos aģentos. Aģenti ir cilvēki, nebaidīšos šo vārdu, kas ir piesūkušies futbolam. Daži no viņiem vispār nekad nav bijuši saistīti ar futbolu, taču alkst nopelnīt vieglu naudu, atrod attiecīgus spēlētājus un iestāsta viņiem, kas darāms. Mums pirmajā vietā ir kluba intereses. Kamēr vien vadu "Valmieru", neviens futbolists nespēs realizēt savas ambīcijas ārpus futbola laukuma. Jābūt muļķim, lai noliegtu, ka Tolu neesamība mūs neietekmēja, taču no citas puses komandas kopējās darbības šodien bija labākas, presingā darbojāmies labāk. Ātri spējām pārkārtoties, labi kontrolējām bumbu pirmajā puslaikā. Diemžēl ir cilvēki futbolā, kas domā, ka sakārtos jautājumus sev vēlamā gultnē - muļķības, tas ir tikai velti pazaudēts laiks.
Es Tolu vispār nevainoju - viņš ir jauns puisis, viņu var vadīt tā un tā [demonstrē kustības ar roku dažādos virzienos - aut.]. Vispār neesmu apvainojies uz Tolu, te nav jautājums par viņu. Domāju tikai, cik cilvēkam [aģentam] jābūt negudram, lai šādi traucētu savam futbolistam spēlēt futbolu. Tolu ir ļoti daudz piedāvājumu, taču ir klubs, kuram ir savas intereses un, otrkārt, "Anderlecht" tika pateikts, ka viņš netiek pārdots. Šai brīdī pieslēdzās aģents, lai puisim traucētu. Cietīs pats spēlētājs, ne aģents. Es pret to visu attiecos mierīgi, mans uzdevums ir gatavot spēlētājus un esmu priecīgs, ka viņam ir tik daudz piedāvājumu. Atceros, kāds viņš atbrauca. Atceros, kā viņš ar mums runāja [domāts padevīgi - aut.] - "mister, mister". Iesita šosezon 14 vārtus un mazliet noķēra zvaigžņu slimību, tā gadās, jauns puisis, nevainoju viņu. Kamēr esmu galvenais treneris, mēs nekad nelūgsimies futbolistu. Jā, šodien uzbrukumā tā bija problēma, bet mēs nelūgsimies viena spēlētāja dēļ. Domāju, viņš pats visu sapratīs.
- Tolu ar jums šodien nekomunicēja?
- Tolu? Katras 15 minūtes komunicējam! Viņš tikko ģērbtuvēs bija ienācis. Viņš vēl ir bērns! Viņš vēl nesaprot, ko dara. Viņam ir piecu gadu līgums! Gadās... Mūsu paaudze nedaudz citāda bija, tagad jaunajiem cita domāšana. Aģentiem arī.
- Skopenko, Punculs un Teišeira neviens nav izteikts centra uzbrucējs. Kā rīkosieties, ja Tolu neatgriezīsies?
- Tāpat kā šodien, kad ar diviem uzbrucējiem spēlējām. Otrkārt, mēs gaidām jaunu uzbrucēju. Ceru, trīs četru dienu būs te, labs uzbrucējs. Trenerim jādomā un jāiziet no situācijas un sastāva. Šodien tik un tā gribējām uzvarēt. Man ir savas iekšējās ambīcijas, taču patiesībā uz mums spiediena nav, neviens mūs nedzen [uz augstām vietām tabulā]. Svarīgi ir iespēlēt jauniešus, ļaut sajust viņiem futbolu, tai skaitā tādas sāpīgas pēdējo sekunžu neveiksmes kā šodien. Bez tā nevar progresēt, lai nākamreiz nokoncentrētos un vairs to nepieļautu. Šodien tik muļķīgu pārkāpumu Badmuss uztaisīja beigās - tikai tāpēc, ka trūkst pieredzes.
- Esat strādājis Liepājā. Kādas sajūtas ir, redzot viņus devītajā vietā?
- Protams, ka pārdzīvoju. Es pārdzīvoju un priecājos par visām komandām, kur esmu strādājis. Protams, ka "Liepāja" nav vietā, kur tai jāatrodas. Bet vēl vairāk pārdzīvoju, ka atsevišķi "Liepājas" futbolisti ir apstājušies savā progresā. Zinu, ka viņi ir augsta līmeņa spēlētāji.
- Karašausks ir apstājies?
- Nesaukšu uzvārdus, bet par to visvairāk pārdzīvoju. Vienmēr pārdzīvojušu par "Liepāju", ar kuru man asociējas patīkamas atmiņas.
- Saprotat, kāpēc "Liepājai" ir tik slikti rezultāti?
- Tas nav manā kompetencē. Bieži dzirdu, ka viņi būvē komandu, kam vajadzīgs laiks un pacietība. Visi būvē komandu - mēs, "Liepāja" un nešaubos, ka arī "Riga" un RFS būvē komandu. Visi būvē komandu. Vārdi ir tikai demagoģija. Galvenais ir tabula un rezultāts. Viss! Pārējais... visi būvē komandu, arī "Metta", "Daugavpils". Jautājums ir tikai, par kādu cenu tās tiek būvētas un vai ir redzams progress. Katrai komandai ir sava specifika. Ja "Liepāja" saka, ka būvē komandu, tātad būvē. Mums tas ir jāciena.
Dmitrijs Mološs (FK Liepāja): "Tas ir cits Karašausks, ja viņu kāds uzvelk"
- Laba spēle no abu komandu puses. Mums ne pārāk veiksmīgs sākums, ko skaidroju ar sintētiku, karstumu un pretinieku agresīvajām darbībām. Atkal ielaidām pēc standarta, lai gan pie tiem daudz strādājam - problēma paliek. Tomēr mūsu komandā, kas tiek būvēta, visvairāk priecē daudzi jaunie spēlētāji. Nāk iekšā jauni cilvēki, parādās raksturs un ticība uzvarai. Ir cīņa līdz galam un šoreiz izdevās atspēlēties, par ko puišiem paldies. Tikām atalgoti par laukumā atstātajiem spēkiem. Virzāmies pareizā virzienā, tiek būvēta jauna komanda.
- Cik tuvu otrais puslaiks atbilst tam, kādu futbolu jūs turpmāk vēlētos redzēt savas komandas izpildījumā?
- Jāsaprot, ka pretinieks atradās vadībā ar 1:0 - daļēji mēs piespiedām, bet daļēji pretinieks pats spēlēja uz noturēšanu. Gribējās vairāk radošu darbību pretinieka soda laukumā, savstarpējās ķīmijas. Pagaidām mums tas grūti nāk. Beigās uzbrukuma smailē sūtījām Karašausku, kurš šo standartu arī nopelnīja. Viņam ir laba meistarība, viņš var kaut ko izveidot, un principā tas arī piepildījās.
- Karašausku šodien uzvilka vietējā publika.
- Iespējams. Viņš ir diezgan emocionāls puisis, viņam vienmēr nepieciešams uzvilkties, jūs to zināt. Vienmēr, ja viņu kāds kaitina, publika vai pretinieki, un rodas papildus motivācija, tad tas ir cits Karašausks. Karašauskam ir grūti spēlēt, ja viss ir mierīgi, klusi, garlaicīgi, un nekas viņu neuzkurina. Reizēm pat mākslīgi vajag radīt konfliktu, jo tad viņš spēlē labāk, nekā, ja viss ir mierīgi.
- Būvējat jaunu komandu, pievienojas jauni spēlētāji, bet sezona jau ir pāri pusei.
- Jā, mēs to apzināmies. Ņemot vērā, kāds ir kalendārs, ir ļoti sarežģīti pārveidot komandu, pievienot jaunus spēlētājus. Taču mēs ejam savu ceļu, mēs zinām, ko esam izvēlējušies. Būvējam komandu un ar katru spēli ejam pareizā virzienā.
- Uz ko jūs ejat? Kādai jābūt komandai septembrī, oktobrī?
- Mēs saprotam, ka esam ne tajā vietā, kādā jābūt. Nenoņemam atbildību - viss ir acīmredzami, tabula visu parāda, un nav jāstāsta par īpašiem apstākļiem. Kluba iekšienē mēs daudz runājam un mums ir kopīga izpratne, kāpēc tas tā notiek. Ir divas izvēles - nedarīt neko un iztikt ar tiem, kas ir vai arī šajos sarežģītajos apstākļos [Covid-19, kalendārs] kaut ko mainīt. Mainīt situāciju, mainīt filozofiju, koncepciju, attiecības klubā. Šajā etapā dodam iespēju jaunajiem puišiem, un esmu ļoti apmierināts, kā daži progresē pieaugušo futbolā.
- Aizsardzības centrā ar katru spēli aizvien vairāk eksperimentu.
- Paši saprotat, ka parasti tas viss tiek veidots treniņnometnē, sevišķi aizsardzības centrs, vārtsargs, centrālā ass. Mums tas diemžēl notiek sezonas gaitā, un redzat, cik samocīti mums tas padodas. Ir ļoti grūti. Esmu futbolā daudzus gadus, bet ar tādu komandas pārbūvi sezonas gaitā nekur līdz šim nebiju sastapies. Turklāt šai gadījumā būtībā pats to iniciēju un piedalos šajā procesā. Esmu priecīgs, ka puiši, kuriem tiek dota iespēja, to izmanto - tas nāk par labu Liepājas un visa Latvijas futbola progresam [kopā ar balsta pussargu Jahaju Valmierā centra aizsargu pāri veidoja 19 gadus vecais Roberts Zelmanis, kuram kopš jūlija beigām jau sešas spēles pamatsastāvā - aut.], jo ir daudz leģionāru, bet mums spēlē daudzi latvieši, turklāt šobrīd tas nav mākslīgi, bet pelnīti.
- Cik daudz skatāties uz tabulu un kādi ir mērķi?
- Viss ir blīvi, neskaitot tabulas virsotni [Top 2]. Nav vērts mētāties ar skaļiem vārdiem, taču mums ar kluba prezidentu ir kopsaucējs šajā jautājumā. Sacīšu banāli, ka ejam no spēles uz spēli, jo sastāvs tiek papildināts un cenšamies viņus pēc iespējas ātrāk iekļaut komandā. Katru dienu futbolistiem iedvešam, ka tabulā neatrodamies savā vietā. Cīnīsimies par katru punktu.
- Netikšana Eirokausos tiks uzskatīta par izgāšanos?
- Sarežģīts jautājums. No sevis atbildību nenoņemu, jo mums tāds uzdevums sākotnēji bija. Vēl būs daudz maču, un viss būs atkarīgs, kā aizvadīsim sezonas galotni. Tagad būs lielākas pauzes starp spēlēm, kas mums ļoti noderēs, ņemot vērā, ka būvējam komandu un iekļaujam jaunus spēlētājus. Beidzot mēs varēsim kārtīgi pastrādāt. Protams, jebkurš jaunpienācējs ir arī risks, taču es personīgi katru no viņiem pazīstu. Gribam, lai būtu konkurence, lai katrā treniņā būtu tāds kā mini-karš par vietu sastāvā.
RFS – BFC Daugavpils 2:1
Viktors Morozs (RFS): "Likās, ka viss ir pret mums."
- Viss labi, kas labi beidzas. Šī frāze atspoguļo spēli kā tādu. Ātri gūtie vārti ar mums nospēlēja ļaunu joku. Pirmajā puslaikā spēlējām akadēmiski. Bija pārliecība, ka gūsim vēl un vēl. Taču pietrūka kustības un saspēles. Pārtraukumā iedevu citus norādījumus un otrais puslaiks sanāca daudz labāk. Taču ielaidām momentiņu, kas piespieda mūs ieslēgties uz pilniem apgriezieniem. Pirmo reizi dzīvē piedzīvoju situāciju, kad komandas piecas reizes trāpa pa vārtu konstrukciju. Likās, ka viss ir pret mums. Savu meistarību un aukstasinību parādīja burvju nūjiņa Artūrs Zjuzins.
- Otrā puslaika vidū bija nogrieznis, kad sākāt spēlēt ļoti pasīvi.
- Pretinieks aizsargājās ļoti dziļi. Vienmēr mūs satika. Pārtraukumā vienojāmies, ka jāizmanto situācijas, kad pretinieks paiet mazliet uz priekšu un rodas iespējas pārtvert bumbu. Nebija tā, ka vēlējāmies nosēsties. Tuvāk mača beigām pretinieki paši vēlējās riskēt un iet uz priekšu. Diemžēl neizmantojām savas iespējas pretuzbrukumos. Daugavpilieši īsti nebija priekšzīmju, lai gūtu vārtus. Nebija iespēju. Taču tuvāk mača beigām izmantoju savu vienīgo iespēju un mēs bijām tuvu traģēdijai.
- Abas reizes diezgan dramatiskās spēlēs uzveicāt tavu bijušo komandu. Vai pārdzīvo arī par pretiniekiem?
- Sports ir sports. Daugavpiliešu treneru štābā ir mani draugi, ar kuriem regulāri sazvanāmies. Taču mača laikā draugu nav. Kļūstam par ienaidniekiem sportiskā ziņā.
- Vai Tomašs Šimkovičs apzināti dabūja ceturto dzelteno sezonā?
- Šimkovičs aizvadīja sliktu pirmo puslaiku. Pēc pārtraukuma mazliet pamainīja pozīciju un sāka biežāk atvērties un saasināt spēli. Kad viņu mainījām, Šimkovičs bija mazliet vīlies, jo vēlējās spēlēt.
Aleksandrs Gorškovs (BFC Daugavpils): "Pētījām spēles, kur RFS uzvar ar 3:0 vai 4:0 un izdarījām secinājumus."
- Pirms šīs spēles bija problēmas ar sastāvu. Daži futbolisti savainoti, plus nevarēja piedalīties no RFS paņemtie Marko Regža, Maksims Toņiševs un Tatsuro Nagamatsu. Rezervē bija teju tikai dublieri. Puiši parādīja raksturu un izdarīja visu, lai izcīnītu rezultātu. Skaidrs, ka pretiniekiem piederēja pārsvars, taču mums bija izdevības paņemt punktus. Nebraucām vienkārši nospēlēt maču. Veidojām spēli, saprotot, ka sāncenšiem piederēs pārsvars. Diemžēl ielaidām vārtus jau 2. minūtē, ko nebija iespējams paredzēt. Tas visu apgrūtināja, jo sākām vērt vaļā zonas un ļaut pretiniekiem veidot momentus. Otrajā puslaikā meklējām pretuzbrukuma iespējas un arī atradām. Tomēr galotnē sanāca tāda, kāda sanāca.
- Pie 0:1 spēlējāt ļoti zemu. Neizskatījās, ka būtu gatavi pāriet uzbrukumā.
- Var paskatīties komandas, kuras spēlē pret RFS vai "Riga" un zaudē ar 0:3 un 0:4. Šādos mačos var daudz ko ieraudzīt un izdarīt secinājumus. Rīdzinieki gūst vārtus tad, kad pretinieki iet uz priekšu. Nav viegli piespiest futbolistus aizsargāties, jo visi grib spēlēt uzbrukumā.
- Galotnē bija pamatīgs haoss aizsardzībā. Kāpēc tā?
- Pirmais iemesls ir pretinieku spēlētāju meistarība. Viņi pastiprināja uzbrukumu, izlaida citus tikpat spēcīgu futbolistus. RFS spēlēja tikai uz uzvaru.
- Kāds noskaņojums ģērbtuvē pēc spēles?
- Klusums. Vilšanās. Pietrūka 5-10 sekundes... Priecē tas, ka puišiem ir liela vilšanās pēc zaudējumiem "Riga" un RFS, jo tas nozīmē, ka bijām tuvu.
FK Tukums 2000/TSS – FK Spartaks 0:2
Jurģis Kalns (FK Tukums 2000/TSS): "Jācīnās, lai kādi arī būtu tiesneša lēmumi"
- Man spēle patika. Pirmo reizi šogad spēlējām pilnīgi citādāku futbolu nekā līdz šim, un priecājos, ka mums sanāca. Bija vairāk laika sagatavoties spēlei nekā ierasts. Mums bija augumā garš sastāvs, un tādējādi vēlējāmies pārsteigt "Spartaku", kas mača sākumā arī izdevās. Protams, iesitām savos vārtos pilnīgi nevajadzīgi, bet savus momentus pēc daudzajiem stūra sitieniem nerealizējām. Acīmredzot trūkst pieredzes, lai bumbu vārtos pēc standartsituācijām tomēr iebakstītu. Esmu pateicīgs puišiem - malači, izpildīja spēles plānu no A līdz Z. Ja būtu paveicies, iespējams, arī šodien varēja būt trīs punkti. Mēs jau te smejamies, ka otrajā aplī būtu varējuši gūt visus 18 punktus ar veiksmītes un pieredzes palīdzību [smejas]. Tas gan domāts ar sarkasmu. Laikam jau veiksme palīdz stiprākajiem.
- Bogdaškins rāvās uz vārtiem un tika nogāzts. Cerēji, ka tiesnesis parādīs sarkano kartīti pretiniekam?
- Cerēju un tā arī šķita. Skaidrojums [no tiesneša] gan tāds, ka Bogdaškins īsti nekontrolēja bumbu. Man ir savs izskaidrojums - viņam nemaz nedeva iespēju to bumbu kontrolēt, jo uzreiz norāva nost no kātiem. Ja tas būtu kāds no mūsu aizsargiem, viennozīmīgi piešķirtu sarkano kartīti. Jauns tiesnesis - droši vien zemapziņā vairāk respektē spēcīgos klubus. Tā notiek ne tikai mūsu spēlēs. Arī roka nedabiskā stāvoklī soda laukumā pirmajā puslaikā "Spartaka" spēlētājam netika nosvilpta. Bet man nav pretenziju - pašiem jācīnās, lai kāds arī būtu tiesneša lēmums.
- Veici nulto maiņu. Kas notika Gatim Lūkam?
- Vēl nevaru atbildēt, bet bija kārtīgs sasitums. Varbūt nebūs tik traki. Domāju, ka pret Liepāju [29. augustā] viņš būs gatavs.
- Jaunarājs-Janvāris atgriezies no savainojuma dziedēšanas un spēlēja maskā.
- Roberts spēlēja piespiedu kārtā. Tā kā "Spartaka" izīrētie spēlētāji šodien nevarēja spēlēt un arī citi savainotie vēl nav atguvušies, nācās laukumā laist Jaunarāju-Janvāri, kurš trenējies tikai nedēļu kopējā grupā. Cepuri nost, viņš visu darīja pareizi, taču fiziskā sagatavotība, protams, vēl nav tik laba.
- Un kā ar fizisko sagatavotību ir Švānam?
- Esmu šokēts, ka viņš izturēja visas 90 minūtes! Noruna ar viņu bija tāda, ka droši jāprasa maiņa kaut vai 20. minūtē, ja vairs nevar pavilkt. Bet Švāns izskatījās dzīvīgāks par dažiem citiem. Viņam gan ar fizisko sagatavotību nekad nav bijušas problēmas.
Aleksejs Jerjomenko (FK Spartaks): "Līderus vairs neatpūtināsim - cik punktus jau esam zaudējuši..."
- Šodien bija ļoti svarīgi iegūt trīs punktus, un uzdevumu izpildījām. Vienīgi sarūgtina vājā realizācija, taču labi, ka vispār radījām šos momentus. Izmantojām pretinieku kļūdas, īpaši otrajā puslaikā, kad Tukums metās atspēlēties, tāpēc žēl, ka daudzās iespējas nepārvērtām vārtu guvumos.
- Kāpēc pirmās minūtes izvērtās tik grūtas? Tukums tad radīja vairākas vārtu gūšanas iespējas.
- Kaut kam tādam jau gatavojāmies, taču visas iespējas Tukumam radās no standartsituācijas pēc mūsu noteikumu pārkāpumiem. Nebija tā, ka pretinieki kaut ko izspēlēja un izveidoja no spēles, taču skaidrs, ka sākt spēli ar briesmām pie saviem vārtiem nevēlējāmies. Vienkāršās situācijās zaudējām bumbu, kas noveda pie tā, ka bija jāpārkāpj noteikumi pie sava soda laukuma. Pēc tam spēli gan izlīdzinājām.
- Adams aizvadīja aktīvu pirmo puslaiku, guva vārtus un bija bīstams arī citās epizodēs. Kāpēc nomainījāt viņu jau pēc pirmā puslaika?
- Tieši tāpēc arī nomainīju. Viņš karstā laikā nospēlēja ļoti aktīvu puslaiku, tāpēc izlaidām svaigu Asamoā, kurš tikpat aktīvi turpināja otrajā mača daļā.
- Pirmajā aplī zaudējām punktus pret Tukumu. Vai tāpēc šodien nebija ne domas atpūtināt līderus?
- Nu jau [līderu atpūtināšana] pietiek - cik punktus esam zaudējuši pēdējās spēlēs... Laiks tos turpināt vākt. Katrā spēlē laukumā izies optimālais virknējums.
- Šodien vārtos Oša vietā stājās Nerugals, taču arī viņam bija kļūdiņas.
- Kurš gan nekļūdās? Negribu vārtsargus pakļaut spiedienam. Mēs spēlējam tādu futbolu, ka viņi ilgu laiku var būt bez aktīvām darbībām. Redzējāt, ka šodien labākais Tukuma spēlētājs bija vārtsargs, kurš atvairīja visu, ko vien varēja atvairīt. Atšķirībā no mūsu vārtsarga viņš visu laiku bija tonusā.
FK Metta – Riga FC 0:3
Andris Riherts (FK Metta): "Krollis pēdējo spēli "Mettā" vēl nav aizvadījis"
- Paldies līdzjutējiem par atbalstu līdz pēdējām minūtēm. Mums vajadzētu sekot viņu piemēram - ciest, censties un spēlēt līdz galam. Neteikšu, ka šajā spēlē bija iespējams iegūt vairāk, taču dažus pretinieku vājuma brīžus varējām izmantot. Otrajā puslaikā desmit minūtēs atdevām spēli pretiniekiem. Lielu darbu ieguldījām pirmajā puslaikā, bet pēc ielaistajiem vārtiem olaidām rokas. Tā nedrīkst - un tas nav godīgi arī pret tiem cilvēkiem, kas atnāk un atbalsta mūs. Jāsaprot, ka visi cīnāmies kopā.
- Vai bija redzami uzlabojumi pēc pagājušā mača pret RFS?
- Grūti pateikt. Tur ielaidām piecus, te trīs [smaida]. Starpība ir labāka, bet šajā spēlē mums praktiski variantu nebija. Vienīgi Artjomam [Puzirevskim] beigās. Vismaz šoreiz spējām piecelties pēc tam, kad bijām salūzuši, un rezultāts nekļuva nepieklājīgs.
- Iepriekšējās sezonās vārtsargi netika mainīti. Kāpēc šoreiz pie iespējas tika Beks?
- Pirmkārt, šāds grafiks un slodze iepriekšējos gados nebija. Otrkārt, var teikt, ka Ošs iepriekšējās sezonās jau bija pieredzējis spēlētājs. Negribu teikt, ka Saulītim iepriekšējā spēle bija neveiksmīga, taču viņš šoreiz varēja paskatīties no malas un padomāt par visu. Jānis [Beks] debitēja, izglāba vairākkārt, bija pārliecinošs izgājienos. Pirmajā puslaikā laukumā bija pozitīvs haoss, bet otrajā tas pārtapa par negatīvu haosu - laikam jauniešu kolektīvā tā gadās.
- Kur šobrīd ir Raimonds Krollis?
- Ārpus Latvjias. Viņš ir piesaistījis vairāku klubu uzmanību un šobrīd vienā no tiem atrodas uz pārbaudes laiku. Redzēsim, kas no tā sanāks. Raimonds jau tur ir bijis iepriekš, un aptuveni zinām viens no otra, ko vēlamies. Vai nu būs atlikušas pēdējās nianses [pārejā], vai arī viņš gūs vērtīgu pieredzi, ko izmantot šeit.
- Vai pastāv varbūtība, ka Raimonds savu pēdējo spēli "Mettā" ir aizvadījis?
- Pavisam noteikti nē. Darījumus var veikt līdz oktobrim, un Raimonds noteikti nav aizvadījis pēdējo spēli "Mettā". Un, ja patiešām brauks prom, tad "Metta" paliks un viņš šeit varēs kādreiz atgriezties. Šobrīd Krollis vienkārši ir pārbaudē citā klubā.
- Tuvojas izlašu logs - gan nacionālajai, gan U-21 izlasei. Cik liels kontakts bijis ar treneriem?
- Esmu labā kontaktā ar U-19 izlases treneri, bet ar pārējiem kontakta nav vispār. Tāda šobrīd ir realitāte - ar ārzemju treneri U-19 ir ļoti labs kontakts, bet vietējie varbūt gaida, kad iniciatīvu izrādīšu es. Gatavojam spēlētājus un zinām, ar ko jārēķinās izlases sakarā. Ar U-19 treneri esam izrunājuši, kā spēlētāju attīstība notiks izlašu laikā, bet citiem treneriem varbūt šādas vīzijas nemaz nav. Varbūt no "Mettas" nemaz tik daudz spēlētāju neizsauks, tāpēc nav, ko runāt ar nekam nevajadzīgu klubu.
Oļegs Kononovs (Riga FC): "Dominējām abos puslaikos, tagad domāsim par derbiju"
- Dominējām abos puslaikos un uzvarējām. Pirmajā puslaikā "Metta" ļoti labi aizsargājās, bet mēs savas iespējas neizmantojām. Otrajā puslaikā "Mettas" jaunajiem spēlētājiem laikam kļuva grūtāk, savukārt mēs uzbrukumu noslēgumā bijām precīzāki un guvām trīs vārtus. Spēlētāji zina, ka jāspēlē līdz galam visas 90 minūtes, un arī pēc 3:0 mums bija iespējas gūt vārtus. Tagad varam sākt domāt par Rģias derbiju.
- Pastāstiet par jauno argentīniešu spēlētāju Bravo!
- Viņš diezgan ilgi nav trenējies, tāpēc gatavojam viņu [optimālai kondīcijai], tāpat arī gatavojam dokumentus, lai viņu pieteiktu. Gaidām, kad viņš uzņems formu un konkurēs par vietu sastāvā.
- Černomordijs nav bijis pieteikumā jau divas spēles.
- Viņš guva mikrotraumu spēlē pret "Maccabi", tāpēc dodam viņam laiku atpūtai un savainojuma izārstēšanai. Tas nav nekas nopietns - pēc pāris dienām viņam vajadzētu atsākt trenēties.