Cits klubs, bet franču trijstūris paliek: Varslavāns par sezonas ievadu un izlaisto Vembliju

Valmierieši "Audā" un priekšpēdējās piespēles
Pirms spēles "Auda" un "Metta" ar 10 punktiem bija viena otrai līdzās – "Metta" bija lielisks nogrieznis ar bilanci 3-1-0, nezaudējot arī abiem Rīgas milžiem RFS (1:0) un "Riga" (1:1). "Parasti koncentrējamies primāri paši savai spēlei, bet redzējām, kā "Metta" aizvadīja iepriekšējos mačos, un zinājām, ka "Metta" cīnās līdz pēdējam un var pietikt tikai ar vienu sitienu mērķī, lai pret "Riga" panāktu 1:1. Tādēļ šajā spēlē svarīgākā bija attieksme – mēs to arī parādījām, tas arī deva uzvaru," sacīja Varslavāns.

Ar "Metta" audzēkni pēc sausās uzvaras pār "Metta" Hanzas vidusskolā runājām arī pirms 13 mēnešiem. Toreiz Varslavāns vēl pārstāvēja "Valmieru", taču arī jaunajā klubā "Valmieras" pieskaņas netrūkst – gan treneru korpuss, gan lērums spēlētāju pagājušajā vai nedaudz senākās sezonās bija tieši "Valmierā", arī kluba krāsas ir visai līdzīgas. Palicis pat franču trijstūris – lai gan vienīgos vārtus guva labais centra pussargs Abioduns Ogunniji, mača sākumā vairums "Audas" uzbrukuma viļņu vēlās pa kreiso malu, kurā kopā ar bijušajiem valmieriešiem un "Metta" audzēkņiem Emīlu Birku un Varslavānu spēlē francūzis – vairs gan ne Žeremī Porsāns-Klemantē, kurš pārgājis uz RFS, bet gan bijušais "Riga" spēlētājs Kemelo Ngenā.

"Pašā sākumā par to nedaudz pasmējāmies (smejas), jo pievienojās daudz spēlētāju, kuri bijuši "Valmierā". Tagad pie tā jau esam pieraduši, bet tik un tā reizēm pats aizdomājos, ka arī mums sanāk franču trijstūris. Futbola ziņā mums tiešām ir daudz līdzību, lielās lietas nav mainījušās, bet sava specifika ir, jo ir arī jauni spēlētāji ar citām kvalitātēm un atšķirīgu domāšanu laukumā," teica Varslavāns. Pirmo puslaiku "Auda" aizvadīja ar 4-3-3, otro puslaiku sāka ar 4-3-1-2, bet 77. minūtē atgriezās pie 4-3-3. "Vislabāk jūtos 4-3-3, ar kuru daudz spēlējām arī pagājušajā gadā pie Jurģa [Kalna] un Gata [Kalniņa], taču arī rombs, kas sākumā ne tik ļoti gāja pie sirds, man īstenībā sāk iepatikties. Tomēr, ja jāizvēlas viena formācija, es teiktu 4-3-3."

Varslavāns 2024. gadā aizvadīja ļoti labu sezonu, tomēr statistikā 30 spēlēs atzīmējās ar 4+2 – ar rezultativitātes punktiem vairāk izcēlās Lūkass Vapne (10+12), kurš nu devies uz Norvēģijas otro līgu. "Varbūt neteikšu tos skaļi, bet esmu šai sezonā sev uzlicis arī individuālos mērķus. Taču jebkurā gadījumā vissvarīgākā ir komanda un trīs punkti katrā spēlē – ja es būšu tas, kuram tiks priekšpēdējās piespēles, tik un tā būšu ļoti apmierināts. Statistikas trūkums man vispār nekremt – protams, būtu foršāk, ja piespēles būtu, bet galvenais ir darīt to, ko prasa treneri." Šosezon Varslavānam ir viens vārtu guvums.

Arī Varslavāns vēlas kādā brīdī karjeru turpināt ārzemēs, taču bagātīgās traumu vēstures dēļ vēl nav visu paveicis arī tepat Latvijā: "Nekad neesmu slēpis, ka man ir mērķis aizbraukt uz ārzemēm un pamēģināt sevi ārpus Latvijas. Runas ir bijušas visādas, ir bijis arī atsūtīts līgums, bet tik nopietna piedāvājuma, ka tūliņ jālido un pēkšņi viss būtu atcēlies, vēl nav bijis. Ziemā tomēr arī ir grūtāk pāriet, jo daudz kur čempionāts vēl ir tikai pusē. Skatīsimies, kā būs vasarā, bet es arī vēl nekur nesteidzos, jo vēl gribu sevi pierādīt un nostabilizēties arī šeit – iepriekšējā man bija tikai pirmā pilnā sezona, kas 23 gados šķiet diezgan traki."

Kārtējās veselības likstas, jaunais izlases treneris un mērķis Virslīgā
Varslavāns Pasaules kausa atlases pirmās divas spēles Andorā (1:0) un Anglijā (0:3) izlaida savainojuma dēļ un arī pret "Metta" pats palūdza maiņu, tomēr mierināja, ka iemesls nebija trauma: "Nomainīju bučus, un no šā laukuma man pēdas bija pilnīgi saberztas, pats redzēji, ka bija asinis. Desmit minūtes centos turpināt, taču, kad spēle notiek uz priekšu un atpakaļ, sapratu, ka nebūšu tik noderīgs, ja nevaru paskriet par 100%."

Savainojumā Varslavāns iedzīvojās pēdējā Virslīgas spēlē pirms izlašu pauzes: "Godīgi, es pat īsti nezinu, kas tur bija. Pirms centrējuma taisīju soli, atsperoties ar labo kāju, sajutu krakšķi pēdā. Ļoti lielas sāpes, nākamā diena kruķos, aiznākamajā dienā aizgāju pie dažiem ķirurgiem, kuri teica, ka 10-14 dienu laikā būs okay. It kā viss arī bija okay, bet nupat "Liepājas" spēlē sajutu to pašu. Taču nu vairs nekas nesāp. Pat nevaru izskaidrot, kas tur bija, laikam atsvaidzināju senu traumu, kas tikpat ātri arī pazuda, nomainot bučus - ļoti interesanta situācija. Iespējams, tas bija no pēdas pārslodzes, bet arī to nevar pateikt par 100%. Diagnoze: bija veca trauma, kurā bija stresa lūzums kaulā, kas bija saaudzis ar audiem, bet tie audi tagad tika ieplēsti. Pat neatceros, kad bija tas stresa lūzums – varbūt 2018. gadā, ļoti sena trauma."

"Protams [ka Vembliju gaidīju visu ziemu], bet psiholoģiski grūtāk bija tieši traumas dēļ – man to ir bijis tik daudz, ka sākumā atkal iezagās kaut kādas bailītes par operācijām, jo sākās runas par tām. Vemblijs būtu bijis kaut kas vienreizējs, bet veselība ir pirmajā vietā – esmu ļoti priecīgs, ka nenācās ilgi izlaist," teica Varslavāns, kurš spēli vēroja mājās. Tā diemžēl sanāca vēl viena kopīga iezīme ar Birku, kurš pat bija aizlidojis uz nometni Spānijā, bet saslima un abus mačus izlaida. "Jau otro gadu pēc kārtas satraumējos tieši šajā pašā laikā – pirms gada aizbraucu uz izlases nometni Kiprā un pirmajā dienā ieplēsu ikru. Pat nezinu – varbūt esmu to nopelnījis iepriekšējā dzīvē. Nedomāju, ka tas ir saistīts ar ko īpašu, tāda vienkārši ir mana ķermeņa specifika. Protams, nevienam nav labi spēlēt uz mākslīgajiem laukumiem, jo īpaši mīnus grādos, bet manam ķermenim tas, iespējams, ir vēl nedaudz sliktāk."

Jau otro gadu pie izlases stūres ir itāļu speciālists Paolo Nikolato: "Varu teikt tikai to labāko – gan kā par treneri, gan kā cilvēku ārpus laukuma, viņš arī apvaicājās par traumu un mūsu grupas čatā ierakstīja, lai veseļojos. Varu teikt tikai to labāko, un man patīk arī viņa futbola filosofija, kā viņš grib mums mācīt spēlēt futbolu un kā viņš pieiet arī dzīvei. Pagājušajā gadā bija vairākas reizes, kad neveiksmīgi atvedām vārtus, pat paši iesitām savos vārtos. Tas viņam bija ļoti sāpīgi, ko viņš arī izrādīja, bet kopumā viņš ir ļoti mierīgs un runā mierīgi. Kad vajag skaļāk pateikt, lai saņemamies vai sākam spēlēt, viņš to var izdarīt, bet visādi citādi nekāda lieka spiediena nav. Viņš saprot, kā ir būt futbolistam, kā ir spēlēt, un tikai palīdz to darīt."

"Audai" pirmajā aplī vēl atlikušas mājas spēles pret "Tukums 2000" un "Grobiņu", bet otro apli "Auda" sāks pret RFS, "Riga" un "Super Nova" – līdz ar to pirmajās 12 kārtās tikai viena spēle būs aizvadīta ārpus galvaspilsētas. "Kluba izvirzītie mērķi varbūt ir citi, bet domāju, ka komandā neviens neslēps, ka individuāli gribas iet pēc visaugstākās vietas un ka visi arī tic, ka pirmā vieta ir iespējama," ambiciozs bija Varslavāns.