Žaleiko: "Par konfliktu tribīnēs un savu rīcību esmu domājis pat 500 reižu"

Gļebs Žaleiko martā devās sākumsastāvā U21 izlases spēlē pret Lietuvu, palīdzot uzvarēt ar 2:0. Viņš pēc pusgada īres Daugavpilī atgriezies Latvijas čempiones RFS rindās, kuras sastāvā Virslīgā šosezon laukumā vēl nav devies, kas, ņemot vērā RFS sastāva kvalitāti un dziļumu, ir labi saprotams. "Konkurence par vietu sastāvā ir ļoti liela, man priekšā ir ļoti spēcīgi spēlētāji. Bet ceru ar darbu treniņos turpināt izaugsmi un izcīnīt savu vietu," sacīja Žaleiko.

20 gadus vecais futbolists gan neslēpa, ka labi apzinās - šajā intervijā futbolam būs otrā plāna loma. Viņš izteica sapratni, ka Gļeba Žaleiko vārds daudziem tagad asociējas ar kaut ko citu, nevis viņa sniegumu Virslīgā vai jauniešu izlasēs, taču šīs asociācijas par viņu kā Krieviju atbalstošu personu, viņaprāt, nav taisnīgas.

"Jā, kad mani tagad izsauca uz U21 izlasi, redzēju virsrakstus medijos un sociālajos tīklos," sacīja Žaleiko. "Saprotu, ka cilvēkiem ir jautājumi un savas pārdomas, ko viņi var izteikt publiski, saprotu, ka tas konflikts tribīnēs bija nepatīkams un nevajadzīgs. Ir pieļautas kļūdas, jā, bet man ir jāatzīst, ka man vēl ir tikai 20 gadu un daudzas dzīves mācības vēl priekšā. Taču teikt, ka es atbalstu Putinu un Krieviju - tam es uzreiz iebilstu! Tā nav patiesība, un nekad nav bijusi patiesība! Es gan Putinu, gan Krieviju saucu par agresoriem!"

Tajā dienā pagājušā gada jūnijā, par ko vēlāk tika runāts un rakstīts daudz, realitātē viss notika ļoti ātri, atminējās Žaleiko: "Toreiz mani ātri nomainīja, šķiet, jau pēc pirmā puslaika. Sēdēju malā un redzēju incidentu tribīnēs, kuram pa vidu bija arī mana mamma. Nedomāju, rīkojos instinktīvi, piegāju klāt un iesaistījos vārdu apmaiņā. Mīlu savu mammu, mīlu savu ģimeni, un iestājos par to. Viņa man pēc tam vairākkārt apgalvoja, ka neko tādu pretinieku faniem neteica. Ko es varu piebilst... Esmu dzimis Latvijā, cienu Latviju un tādēļ nekad nespēšu atbalstīt Krievijas rīcību un izturēšanos. Dažiem cilvēkiem tagad ir sava versija par mani. Es atbildu, ka tā nav patiesa."

Ne visiem cilvēkiem dzīvē ir viens atsevišķs konkrēts brīdis, kas ļoti iespaido dzīvi vēl krietni pēc tam. Vaicāts par to, vai ir pārdomājis, ko šādā situācijā tagad būtu darījis vai nedarījis citādi, Žaleiko atbildēja lēni, bet pārliecinoši: "Jā, es par to esmu domājis un pārdomājis pat 500 reižu. Nonācu pie slēdziena, ka rīkotos tāpat, dodoties pie mammas un iestājoties par viņu. Taču nevis lai iesaistītos konfliktā, bet gan lai to izbeigtu - ja man tobrīd būtu bijis laiks visu pārdomāt ar vēsu prātu, tad paņemtu mammu aiz rokas un aizvestu prom no konflikta."

Kad šis konflikts tribīnēs, kas bija saistīts ar Žaleiko mātes Marinas Ščerbakovas paustajiem iebildumiem par "Leevon PPK" līdzjutējiem skandēto saukli "Putin huilo", ieguva plašāku sabiedrības uzmanību, par izmeklēšanas sākumu informēja arī Valsts policija un LFF Ētikas komisija. Ščerbakovai toreiz tika piemērots pagaidu liegums piedalīties jebkādās ar futbolu saistītās aktivitātēs, kamēr Žaleiko vārds LFF paziņojumā nemaz netika pieminēts.

"Jā, man pašam tajās izmeklēšanās vispār nekas netika pārmests," norādīja Žaleiko. "Mammai bija policijas izmeklēšana, tur bija intervija un jāsniedz skaidrojums, bet beigās policijā pateica, ka viss izvērtēts un nekas nesekos. Federācijas izmeklēšana? Jā, saņēmu rakstisku pavēsti, lai iesniedzu savu liecību par to, kas notika. Jā, tas bija rakstiski, uz sarunu aci pret aci par šo notikumu mani neviens neaicināja."

Vai viņš uzskata par taisnīgu LFF Ētikas komisijas lēmumu piemērot liegumu viņa mātei apmeklēt futbola spēles? "Man liekas, ka jā, adekvāti," lēni noteica Žaleiko. Viņa māte gan nesen saņēma papildus sodu 250 eiro apmērā, jo šo liegumu marta vidū nebija ievērojusi. "Tas gan ir pārpratums," teica Žaleiko. "Mēs bijām pilnībā pārliecināti, ka sākotnējais sods ir divu mēnešu apjomā, es pats tā biju sapratis un tā arī pateicu mammai. Izrādījās, ka oficiāli tomēr ir astoņi mēneši. Ja viņa to zinātu, tad uz spēlēm šajā pavasarī nenāktu. Mēs cienām likumus un ievērojam tos, šoreiz sanāca tikai kļūda un pārpratums, nevis apzināta lieguma ignorēšana."

Pagājušās sezonas otrajā pusē Žaleiko bija īrē "Daugavpilī", un dažos Latvijas medijos tas tika pasniegts kā "klusiņām aizsūtīts uz Daugavpili". Taču RFS kluba vadība portālam Sportacentrs.com jau tobrīd uzsvēra, ka lēmums par Žaleiko īri bijis pieņemts jau iepriekš un tīri sportisku apsvērumu dēļ.

"Tā arī bija. Jau iepriekš labi zināju, ka ir sarunāta īre "Daugavpilī", lai iegūtu spēļu praksi," teica Žaleiko. "Es vispār kopumā vēlos pateikties RFS vadībai un visai komandai, kas man palīdzēja un atbalstīja. Domāju, ka viņi redzēja un saprata, ka esmu vienkāršs cilvēks, kurš pēkšņi nokļuvis grūtā situācijā un kurš šādā situācijā ir apjucis par to, kā būtu vislabāk savu nostāju pasniegt publiski. Arī ukraiņu spēlētāji saprata manu situāciju un personīgi atbalstīja, piekrita, ka tur ir sanācis pārpratums."

RFS kluba vadība Māra Verpakovska un Artjoma Milova personās savās intervijās par šo jautājumu gan ieturēja smalku līniju, norādot gan uz to, ka nekādu konkrētu pierādījumu Žaleiko veiktiem pretvalstiskiem izteikumiem nav, gan uz to, ka, ja šādi pierādījumi būtu, spēlētājam viņu komandā vietas vairs nebūtu.

"Ko es domāju par RFS kluba vadības publisko nostāju? Pilnībā pievienojos! Ja es būtu teicis tādas lietas, par kurām cilvēki sociālajos tīklos mani apsūdz, tad tādam iznākumam arī būtu jābūt, jā. Bet vēlreiz uzsvēršu, ka tā nebija - tas gluži vienkārši neesmu es," sacīja Žaleiko. "Es pats esmu tālu no politikas, taču zinu, ka Putins ir agresors, ka Krievija ir agresore, un zinu, ka šajā cīņā es iestājos par Ukrainu. Galu galā, arī mans uzvārds ir ukraiņu valodas saknēm, man ģimenē ir ukraiņu saknes. Vēlos lojāli pārstāvēt Latviju kā cilvēks, kurš dzimis šeit."

Jaunā futbolista aģents iepriekš portālam Sportacentrs.com bija atklājis, ka Žaleiko arī aktīvi piedalījies Ukrainas atbalsta akcijās un iesaistījies tajās arī finansiāli. Žaleiko to apstiprināja: "Esmu ziedojis organizācijām, kas palīdz Ukrainas kara bēgļiem, arī palīdzējis karā cietušajiem. To es daru tādēļ, ka tā jūtos un uzskatu par pareizu, nevis savu notikumu iespaidā. Sākotnēji nebija domas to kaut kā īpaši izrādīt. Vairāki sportisti atbalsta Ukrainu ar ziedojumiem, bet publiski to neafišē, un es to saprotu. Taču tad arī sapratu, ka vēlos skaidri un gaiši parādīt, ka pret Krievijas karu iestājos ne tikai vārdos, bet arī darbos. Ja kādam ir šaubas par mani, tad mana labākā atbilde ir ar darbiem palīdzēt Ukrainai un skaļi runāt par Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti."

Žaleiko sakarā gan ir arī cits iebildums - viņš spēlējis formas tērpā ar uzrakstu "Gleb", kas ir arī viņa "Instagram" profilā gan kā attēls, gan kā profila vārds. Vaicāts par to, kādēļ nedod priekšroku savam pasē rakstītajam vārdam "Gļebs", viņš atbildēja, ka par to iepriekš nav aizdomājies: "Tādā veidā cilvēki mani saukuši jau kopš bērnības. Nezinu, nebiju par to domājis. Bet tas noteikti nav domāts kā kaut kāds nacionāls paziņojums vai kaut kāds politisks pieteikums."

Sarunas noslēgumā Žaleiko pauda nožēlu, ka šāds incidents tribīnēs pagājušajā vasarā vispār noticis: "Es saprotu, ka cilvēki šobrīd ir jūtīgi par šiem jautājumiem, taču lūdzu saprast arī mani un to, ka jauni cilvēki situācijās, kad jāreaģē ātri, mēdz pieļaut kļūdas. Aicinu skatīties ne tikai uz to vienu notikumu un lietām, ko cilvēki atstāsta, bet arī to, ko daru pēc tam. Bija notikums, izdarīju secinājumus un daru konkrētas lietas. Kādi bija šie secinājumi? Jābūt uzmanīgam ar to, ko saki. Jāizsakās tā, lai savu pozīciju pasniegtu skaidri un nepārprotami. Man ir sāpīgi, ka ir Latvijas futbola fani, kuri uzskata mani par ienaidnieku. Lūdzu, es neesmu jūsu ienaidnieks, bet gan puisis, kurš vēlas attīstīt savu futbolista karjeru un sapņo par iespēju kādreiz pārstāvēt Latvijas izlasi."