Skaidrojam: kādos gadījumos Virslīgā liedz komandām spēlēt savos kreklos?

“Audai” spēlēšana Latvijas izlases kreklos bija pietiekami veiksmīga, jo atgriešanās Virslīgā tika nosvinēta ar 1:0 uzvaru viesos. Šai komandai mājas spēļu forma ir zaļi krekli ar vertikālām melnām svītrām, melniem šortiem un zaļām getrām. Savukārt izbraukuma forma ir balta ar vertikālām melnām svītrām, baltiem šortiem un baltām getrām. Abi komplekti bija pieejami svētdienas spēlei, taču krekli nevarēja tikt izmantoti.

“Reglamentā rakstīts, ka pirmā mājas spēļu formu izvēlas mājinieku komanda, šajā gadījumā – “Metta”. Savukārt pretiniekiem šai izvēlei ir jāpielāgojas. “Metta” svētdien spēlēja zaļi balta, bet “Auda” varēja būt zaļi vai balti. Salīdzinot kreklus, atšķirt komandas vai soda laukumā asistentam noteikt – bija vai nebija aizmugure – šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti. Arī pašiem futbolistiem laukumā būtu grūti orientēties, kurš ir savas un kurš pretinieku komandas spēlētājs. Tāpēc formastērpu krāsām jābūt skaidri atšķirīgām, taču tas, izmantojot “Audas” pirmo vai otro formu, nebija iespējams,” skaidro Treimanis.

Noslēdzošo lēmumu par spēļu formām neilgi pirms mača sākuma pieņem tiesneši. “Sapratām, ka kvalitatīvi aizvadīt spēli pie šāda krāsu salikuma nav iespējams.” Līdz ar to “Audai” bija jāmeklē risinājums, un Treimanis pauž prieku, ka to izdevies rast sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju.

Treimanis norāda, ka ar neatbilstošām formām, kas nav pietiekami atšķirīgas no mājiniekiem, viesu komanda neizpilda reglamenta noteikumus. Tādos gadījumos tiesnesis esot gatavs pagaidīt, kamēr situācija tiek atrisināta. Ja tas neizdotos līdz cīņas sākumam, protokolā tiktu ierakstīts, ka maču nebija iespējams izspēlēt neatbilstošu formu dēļ, bet par spēles likteni pēc tam tiktu spriests federācijā.

Latvijas vadošais futbola tiesnesis Treimanis arī vērš uzmanību, ka šobrīd Virslīgā daudzām komandām pamatkrāsa ir zaļa (“Metta”, “Auda”, “Tukums 2000/Telms”), kas neatbilstošu formu riskus varētu radīt arī nākotnē. Viņš gan cer, ka līdzīgas situācijas vairs neatkārtosies.

“Ja komandas ir ar zilu vai tumši zilu toni, bet pretī nāk spēlētāji ar zaļu kreklu – arī tad toņi ir ļoti līdzīgi. Ja “Mettai” ir zaļi balta un pretī spēlē gaiši zila vai balta – tad arī būs problēmas. Krāsu izvēle ir komandu atbildība, jo ir jāskatās, kādas ir pretinieku mājas formu krāsas, un no tā jāizvēlas atbilstoša otrā forma,” uzsver Treimanis. “Manuprāt, tam netiek pievērsta gana liela uzmanība.”

Tikmēr basketbolā situācija ir vienkāršāka, tā skaidro “Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics. “Katrai komandai jābūt divu krāsu formai – vienai gaišai, bet otrai tumšai. Savulaik bija “mājās-viesos” princips, ka savā laukumā spēlē ar gaišākām formām, kamēr izbraukumā ar tumšākām. To pirms kāda laika nomainīja ar “main” (galvenajām formām – aut.) un “reserve” (rezerves – aut.).”

“Katrai vienībai ir skaidrs, kādas ir tās galvenās krāsas, tās ir ierakstītas arī pieteikumā, un, neskatoties uz to, pirms katra mača komandu pārstāvji sazvanās un noprecizē, kādās krāsās dosies laukumā. Var, protams, gadīties visādi – piemēram, nepagūt laikā izmazgāt, tāpēc svarīgi saskaņot. Galvenais princips paliek nemainīgs – vienai komandai jāspēlē ar gaišām, bet otrai ar tumšām formām. Mums pat nav bijuši gadījumi, kad pretinieki spēlē ar baltiem krekliem, kamēr mēs – ar dzelteniem. Ja pretī nāk baltā krāsa, spēlējam ar zilajām,” norāda Pleinics.