Riherts: "Latvija zaudēja grupas favorītēm, tāpēc traģēdija nav notikusi"

Kamēr spēlēja izlases, Virslīgā bija pauze. Kā to izmantojāt? Kādi mājasdarbi padarīti?
Pirmkārt, tie, kam bija kādi nelieli savainojumi, paguva tos apārstēt. Mikrotraumas bija Puķītim, Kalniņam, arī Vardanjans beidzot ir pilnībā vesels. Viņš pirms spēles ar Rumāniju pat patrenējās ar U-21 izlasi, kas ir laba pieredze. Galvenokārt treniņi no ierastajiem atšķīrās ar to, ka bija daudz individuālā darba. Sezonas gaitā, kad viena spēle seko otrai, tam nav laika, tāpēc šī pauze bija ļoti noderīga. Tāpat papildus spēļu praksi centāmies radīt tiem, kas ikdienā Virslīgas čempionātā pie teikšanas tiek mazāk.

Vai visi veiksmīgi tikuši galā ar mācību gada sākumu?
Ar to nebija nekādu problēmu. Protams, ja par to nebūtu runāts un domāts, tādas rastos, taču tas viss jau ir iestrādāts. Jau pavasarī domājām un runājām gan ar tiem, kas rudenī turpinās studijas, gan ar tiem, kas tās tikai uzsāks. Futbolā prāts ir ļoti svarīgs ierocis un tā asināšana spēlētāju tikai padara labāku.

Vai ir kādi pirmkursnieki?
Jā, studijas „Latvijas Universitātē” uzsākuši četri mettieši: Kristers Putniņš, Ņikita Parfjonovs, Edgars Vardanjans un Vladislavs Gabovs. Interesanti, ka Gabovs studijas uzsācis Fizikas un matemātikas fakultātē, kur šogad lekcijas sāks pasniegt arī fanu grupas vadītājs Raivis Bēts.

Pauzes laikā mūsu futbolisti bija izsaukti uz dažāda vecuma jauniešu izlasēm. Vai izdevās tās redzēt un kā vērtējat mūsējo sniegumu?
Skatījos visas spēles, turklāt tā bija arī obligāta prasība no PRO-UEFA treneru kursu puses. Varu pastāstīt, ka, tā kā Ēriks Melbārdis bija traumēts, uz U-19 izlasi izsauca Emīlu Bālāboliņu, kurš spēlē pret Īrijas vienaudžiem laukumā pavadīja visas 90 minūtes. Uz soliņa bija arī vārtsargs Dāvis Ošs, taču viņš laukumā nedevās.

Runājot par U-21 izlasi un Romanu Rožkovski, varu teikt, ka viņa sniegums mani apmierināja. Viņš spēlēja stabili un pret Kazahstānu 2. puslaikā bija labs palīgs arī uzbrukumu veidošanā. Pret Rumāniju viņam diemžēl nesanāca uzspēlēt. Varam domāt kā būtu, ja būtu, bet neko darīt. Romanam spēlēšana U-21 izlasē ir beigusies. Tagad jāturpina izaugsme un jāmērķē uz lielo izlasi. Es, protams, vēlu to labāko un ceru, ka viņam izdosies. Otrs izsauktais, Artjoms Lonščakovs, kaut arī laukumā nedevās, visu šo laiku bija kopā ar izlasi un intensīvi trenējās. Nekāda atpūta viņiem tur nebija.

Kādas sajūtas par lielo izlasi? Abās spēlēs izvirzījāmies vadībā, taču beigās zaudējām.
Kad spēlējam savās mājās, izlases pašatdeve vienmēr ir dubultā, tas bija redzams arī šoreiz. Manuprāt, nospēlējām cienīgi. Abās spēlēs bijām vadībā un šķita, ka kaut ko varam dabūt. Diemžēl abās nulle punktu. Jā, Bosnijā jau mūs apspēlēja pamatīgāk, taču jāņem vērā, ka abas izlases ir šīs grupas favorītes. Uzskatu, ka nekāda traģēdija nav notikusi.

Atgriežamies pie Virslīgas. Pēc čempionāta atsākšanās kalendārs ir saspringts, kas, protams, bija zināms jau iepriekš. Spēles pret augšgala komandām mijas ar cīņām pret mūsu tiešajiem konkurentiem. Vai gatavojamies pret kādu no vadošajiem klubiem spēlēt vājāk un taupīties, lai koncentrētos spēlei pret „Gulbeni” un Rīgas „Daugavu”?
Šādas spēlītes vienmēr ir bīstamas. It īpaši ar ļoti jaunu kolektīvu. Mums ir jāmācās būt koncentrējušiem un motivētiem katrā spēlē un katrā epizodē. Taupīties nav iespējams. Un ne jau, lai taupītos, esam Virslīgā. Esam šeit, lai spēlētu un cīnītos par katru punktu jebkurā spēlē. Arī rezervistu soliņš mums ir pietiekami garš. Pret visām komandām, ar ko septembrī spēlēsim, esam izcīnījuši punktus. Tāpēc arī šajās cīņās jāmēģina panākt tas pats.

Izmantotie resursi:
METTA