Mihelsons skarbi vēršas pret tiesnešu bosu: "Viņš uzvedas necienīgi pret futbolu"

Par Latvijas tiesnešiem Sportacentrs.com interesējās pēc pēdējā laika skandāliem. Ziņā ( Arī Gorkšs nenoliedz problēmas Latvijas futbola... ) LFF prezidents Kaspars Gorkšs nenoliedza, ka problēmas šajā sektorā pastāv, tomēr organizācija tiesnešu pārraudzībai pašlaik piesaistījusi Ziemeļīrijas speciālistu Alanu Snoudiju. Gorkšs uzsvēra, ka organizācija dara visu, lai Latvijas futbolā nākotnē nebūtu jāsatraucas par aizdomīgiem mačiem. Ziņā bija arī Direktorenko komentārs, kas sadusmojis Mihelsonu un viņš sniedza plašu atbildi uz katru Tiesnešu komitejas vadītāja pateikto teikumu.

Direktorenko: "Jebkādu publisku vēršanos pret tiesnešiem vērtēju negatīvi."
Mihelsons: Mūsu mērķis nav kādu apsaukāt vai nepamatoti nomelnot, tomēr regulāru netaisnību un neprofesionalitāti pret spēlētājiem un klubiem vairs neesam gatavi turpināt paciest. Lai visiem būtu saprotams, viņi nepieņem arī nepublisku vēršanos un lūgumus. Tā ir klaja ņirgāšanās gan pret darbu, gan samaksu, kuru veicam par pakalpojumu. Mēs esam gatavi respektēt tiesnešu konvenciju un tiesnešu neitralitāti, bet šīs jomas vadītāju darbs ir bezatbildīgs, jo situācija nemainās. Viena tiesnešu brigāde UEFA elitē šobrīd ir jāvērtē kā patīkams izņēmums un to cilvēku neatlaidība, nevis tiesnešu sistēmas panākums.

V.D.: "Mēs nepieņemam klubu lūgumus par tiesnešu darbu."
Ģ.M.: Mums visiem kopā jāstrādā uz izaugsmi un jāspēj izanalizēt kopējos ieteikumus uzlabojumiem, lai stiprinātu mūsu Latvijas futbolu. Klubi un līgas ir tiesnešu treniņu laukums un izaugsmes platforma, pret to jāizturas ar abpusēju cieņu. Tomēr jau ilglaicīgi izjūtam tiesnešu, inspektoru un nodaļas bezatbildību attiecībā pret Latvijas futbola sistēmu kopumā. Šeit nav stāsts tikai un vienīgi par viņu kā tiesnešu izaugsmi, karjeru un darba apmaksu, bet tieši tāda ir tiesnešu galvenā un vienīgā pozīcija. Atgādinu, ka mēs esam vienas sistēmas sastāvdaļas. Uzstādījumi no viņu puses līdzinās klajam bandītismam gaišā dienas laikā un tiek uzskatīti kā prioritārākie Latvijas futbolā.

V.D.: “Neiespaidojamies no klubu domām, kurus tiesnešus vajag nozīmēt vai nenozīmēt uz mačiem. Ja mēs to darītu, nonāktu pie anarhijas.”
Ģ.M.: Iztiksim bez faktu sagrozīšanas. Mēs nepieprasām kādus klubiem izdevīgus tiesnešu personāžus, bet kvalitatīvu tiesāšanas darba izpildi. Tāda sajūta, ka klubi un futbolisti ir tikai tāpēc, lai redzami būtu Latvijas futbola "izredzētie" - tiesneši. Nezinu nevienu citu valsti, kurā tiesnešu komitejas vadītājs (LFF valdes loceklis) var sarunāt tādas muļķības un uzvesties tik necienīgi augstprātīgi pret visu Latvijas futbola klubu darbu. Nekaunība. Jāatzīst, ka biedru izvēle, izvēloties šo valdes locekli, ir bijusi kļūdaina. Aicinu visus Latvijas futbola līgu klubus gan jaunatnē, gan pieaugušo līmenī to pieņemt zināšanai, kad pulcēsimies uz ikgadējo LFF biedru kopsapulci.

V.D.: “Mums ir kvalitatīvi inspektori, kuri profesionāli novērtē tiesnešu darbu, bet palīdzēt viņiem var tikai Tiesnešu komiteja un Tiesnešu nodaļas vadītājs.”
Ģ.M.: Ja viss būtu tik nevainojami, mēs nenonāktu līdz šādai absurdai situācijai. Inspektori un tiesnešu daļa šobrīd savu darbu veic stipri viduvēji un dažbrīd pat ļoti zemā līmenī. Neatbilstoši tiem futbola standartiem, uz kādiem vēlamies Latvijā tiekties. Piemēram, kā var uz vienu spēli par inspektoru un galveno tiesnesi nozīmēt vienā sporta skolā strādājošus trenerus, kuri ikdienā ir kolēģi? Kā var nozīmēt inspektorus, kuri ļauj spēlei noritēt tumsā? Kā inspektors var nereaģēt uz klaju netaisnību un pat negodprātīgu tiesnešu darbu? Kā var pildīt šos pienākumus, ja liela daļa nespēj sarunāties latviski? Kā var uz spēlēm paši pārkāpt iekšējās kārtības noteikumus – stadionu teritorijā smēķēt un tiesnešu ģērbtuvēs lietot alkoholu (par to liecina atstātās alkohola pudeles, iepakojumi un alkohola paliekas glāzēs pēc spēlēm). Vai viņi dzer pirms vai pēc spēles ir atklāts jautājums. Tas viss ir tāpēc, ka netiek pietiekoši kontrolēts un veikts darbs pēc augstiem profesionāliem standartiem. Zina tikai savas tiesības, bet par atbildību ir totāli aizmirsts. Visur ir draugu un kolēģu būšana. Inspektori piesedz tiesnešus, vadītāji piesedz inspektorus, bet LFF sacensību daļa piesedz vadītājus un visi saglabā iespēju turpināt saņemt atalgojumu. Sistēma ir slima un to apliecina gan šie minētie gadījumi, gan Direktorenko izteikumi. Tas ir prātam neaptverami un futbolam iznīcinoši.

V.D.: “Tiesnešu novērtējums ir slēgta informācija. Tā ir pieejama tikai konkrētas spēles tiesnešiem, spēles inspektoram, Tiesnešu komitejas priekšsēdētājam un Tiesnešu nodaļas vadītājam. Tiesnešu komiteja lūdz klubus nepievērst tiesnešu darbam tik lielu uzmanību. Ja klubi vēlas paust savas domas, lai viņi to dara, bet mēs reaģēsim tikai iekšienē, kur apspriežam visas strīdīgās epizodes. Kļūdas ir visiem. Mēs neapkopojam statistiku vai kāds no tiesnešiem kļūdās vairāk, bet uzsveram, ka mūsu tiesneši profesionāli attiecas pret saviem pienākumiem.”
Ģ.M.: Jau ilglaicīgi gan klubiem, gan ierindas skatītājam redzams, ka viss nav gluži tā, cik skaisti savu sūro un neatlaidīgo darbu cenšas pasniegt Direktorenko. Mēs nepieprasām slēgtu informāciju, bet kvalitātes, kura jau ilglaicīgi ir tālu no vēlamās, uzlabošanos. Mēs respektējam noteikumus un tiesnešu darba analīze nav mūsu prioritāte, bet realitātē klubi un spēlētāji tiek sodīti pēc nezināmiem un svešas spēles noteikumiem. Mēs vēlamies spēlēt godīgu un tīru spēli, bet laukumā notiek neiedomājamas lietas, kuras bezatbildīgi izšķir likteņus. Tiek pieņemti notiesājoši lēmumi, par kuriem atbildība netiek prasīta. Pārlasiet lūdzu vēlreiz, kāds ir Direktorenko šī citāta beidzamais
teikums.

V.D.: “Lai motivētu un atbalstītu tiesnešus arī turpmāk, aktualizēšu jautājumu par viņu atalgojuma palielināšanu no 2019.gada sezonas."
Ģ.M.: Šis Direktorenko komentāra teikums spilgti iezīmē to, kas ir viņa pārraudzītās jomas prioritāte. Jau izteicos par viņu būtiskāko sistēmas sastāvdaļu, par kuru katrs no ķēdes posmiem rūpējas. Katru gadu klubiem ar klajas šantāžas paņēmieniem tiek pieprasīts maksāt vairāk. Tāda sajūta, ka mums nauda aug kokos. Pietiek! Tiesneši mēnesī saņem divas līdz trīs reizes vairāk nekā 50% no Virslīgā spēlējošiem futbolistiem un Latvijas labākie jaunatnes futbola treneri. Par pirmo līgu un zemāk es nemaz nerunāju. Visi saprot, ka par darbu ir jāmaksā, bet viņu prasībām nav nekāds ekonomiskais pamats. Jaunatnes treneri audzina Latvijas jauno paaudzi un tajā skaitā nākamos tiesnešus, bet nespēj pilnvērtīgi aprūpēt savas ģimenes, kamēr tiesnesis vienas nedēļas laikā nopelna ap 400-500€ (sestdien Virslīga, svētdien 1. līga, bet pirmdien dublieri). Par jaunatnes un 2. līgas čempionātiem nedēļas vidū es neminēšu. Šie cilvēki ar klaju šantāžu iedzīvojas un nekaunīgi veģetē uz citu darba rēķina. Tas ir absurds. Virslīga 40% no sava budžeta samaksā tiesnešiem. Ja vēlas saņemt vairāk, lai meklē papildus iespējas. Klubi to risina ar papildus sponsoru piesaisti, raksta projektus, akreditē izglītības iestādes un tamlīdzīgi. Tas ir vadītāja darbs un atbildība, bet šobrīd sajūta, ka mēs esam viņu naudas pumpis un tas ir viss, par ko tiek domāts, jo kvalitāte un darba principi pēc Direktorenko vārdiem nav klubu darīšana. Tas ir totāls augstprātības kalngals, kam šobrīd nav nekāda saikne ar realitāti un tirgus iespējām. Lai sāktos izmaiņas, ir jāmaina attieksme un jāsaprot, ka par Latvijas futbola attīstību un tā labklājību atbildība jāuzņemas mums visiem. Situācija, ka vieni strādā un domā par to, lai nopelnītu, bet otri kā iztērēt, ir nepieļaujama. Futbols būs pievilcīgs produkts gan skatītājiem, gan sponsoriem un televīzijai, ja visur būs augsts līmenis un par to rūpēsies ar kvalitāti un vienotu pieeju visās jomās.