LFF uzņemas tiesnešu apmaksu, valdes un Gorkša domas nesakrīt
Vakar Latvijas Futbola federācijas valde aizvadīja piecarpus stundu ilgu sēdi, kurā viens no galvenajiem jautājumiem bija federācijas sadarbība ar biedrību "Latvijas Futbola virslīga".
Valdes sēdē uzstājās UEFA Nacionālo asociāciju biznesa attīstības nodaļas vadītājs Noels Mūnijs, kurš prezentēja UEFA redzējumu par sadarbību ar federāciju un klubiem līgas organizēšanas un attīstības jautājumos. Tāpat uz sēdi tika uzaicināts "Latvijas Futbola virslīgas" valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs, kurš atbildēja uz valdes jautājumiem par līgas plāniem un noslēgtajiem līgumiem. Pēc vairāku stundu prezentācijām un diskusijām valde Virslīgas sakarā pieņēma četrus lēmumus.
"Pirmkārt, nekavējoties uzsākt sarunas ar UEFA par līgumprojektu izstrādi Virslīgas ilgtermiņa attīstībai," pēc sēdes sacīja federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. "Otrais punkts bija šobrīd noteikt pārejas periodu un slēgt sadarbības līgumu līdz šā gada 30. novembrim ar biedrību "Latvijas Futbola virslīga" komerctiesību deleģēšanai tādā apjomā, kādā tas bija definēts iepriekšējo gadu sadarbības līgumos. Trešais punkts bija uzticēt LFF prezidentam [Kasparam Gorkšam] uzsākt sarunas un meklēt čempionāta ģenerālsponsoru, sākot ar 2020. gada sezonu. Un ceturtais punkts bija, ka LFF jānodrošina tiesnešu un inspektoru darba samaksa 2019. gada sezonā."
Pukinskam tika vaicāts, vai tiesnešu un inspektoru apmaksa nozīmē, ka federācija ir atkāpusies no savām prasībām. "Atkarībā no tā, kas tiek interpretēts ar federāciju," atbildēja ģenerālsekretārs. "Domāju, ka federācija kopumā nav atkāpusies, jo valdes viedoklis šajā dialogā visu laiku ir bijis tāds, ka federācijai ir jāuzņemas saistības un pašai jāapmaksā tiesneši. Par atkāpšanos varbūt saki tādēļ, ka gan prezidenta, gan ģenerālsekretāra viedoklis šajā jautājumā bija cits. Bet valdes lēmums ir atšķirīgs. Ja skatāmies no balsotājiem, tad par šādu modeli balsoja visi, izņemot Kasparu [Gorkšu] un Artūru Zakreševski."
Pirms diviem mēnešiem Virslīga ziņoja, ka ir panākta vienošanās ar jauno līgas ģenerālsponsoru sporta bāru "Optibet". Taču līga tolaik rakstīja, ka vienošanās ir uz diviem, nevis vienu gadu. "Ar ģenerālsponsoru rokas ir paspiedusi Virslīga, nevis mēs. Tādēļ esam sākuši dialogu un uzdodam jautājumus, lai saprastu, uz kādiem nosacījumiem visi spēkā esošie līgumi vispār ir noslēgti, un saprastu visas juridiskās nianses. Es nezinu, uz cik gadiem Virslīga ir vienojusies. Krivuņecs stāstīja, ka teorētiski tas ir uz diviem gadiem, taču nemācēja atbildēt ne uz vienu citu juridiska rakstura jautājumu, par kuriem teicās noskaidrot un pēc tam mūs informēt. Šajā tēmā vēl iedziļināsimies padziļinātāk," teica Pukinsks. "Ja skatās uz ārpus tiesnešu jautājumiem, tad mūsu līdzfinansējums Virslīgai paliks iepriekšējā apmērā, taču tiesnešu un inspektoru dēļ reāli tas pieaugs par 105 tūkstošiem eiro."
"Sadarbības līgums pēc būtības neuzliek nekādus riskus, ja vien Virslīgas esošajos līgumos nav iestrādātas kaut kādas saistības. Šobrīd skaidrs ir tas, ka tiesnešu jautājumā federācija uzņemsies pilnu atbildību arī tādā gadījumā, ja līguma kā tāda nebūs, jo apzināmies, ka patiesie čempionāta organizētāji esam mēs un ka gala atbildība par to, vai čempionāts ir vai nav, ir LFF. Tādēļ tiesnešu jautājumu federācija atrisinātu jebkurā gadījumā – ar vai bez šāda līguma esamības. Savukārt komerctiesību sakarā līga jau ir uzņēmusies kaut kādas saistības, tādēļ no mūsu puses nebūs kaut kādu darbību, kas apdraudētu šo saistību izpildi un varētu radīt riskus esošo līgumu laušanas gadījumā. Tādēļ, ja sadarbības līgums [starp LFF un Virslīgu] netiks noslēgts un tiks lauzti šie līgumi [kurus ir noslēgusi Virslīga], mēs uzņemtos atbildību realizēt visu, kas ir jārealizē. Taču tā atkal ir tikai spekulēšana," Pukinsks skaidroja teorētisku variantu, ja Virslīga noraidīs LFF valdes piedāvājumu.
Vaicāts par 2020. gadu, Pukinsks nevēlējās spekulēt, vai valdes pieņemtie lēmumi par pārejas periodu nozīmē, ka pēc gada federācija pilnībā atgūs līgas organizēšanu: "Tas būs atkarīgs no nākamajiem lēmumiem, kad, pirmkārt, jau būsim iedziļinājušies esošajos līgumos un, otrkārt, kad mums jau būs līgumprojekts ar UEFA. Tad varēsim atbildēt korekti. Skaidrs ir tas, ka ir viens gads, kurā turpinām strādāt tā, kā to darījām līdz šim, un tad ir jānonāk līdz skaidram modelim jau ar UEFA iesaisti, kā funkcionēsim tālāk. UEFA vēstījums bija ļoti skaidrs: viņu sadarbības partneri ir federācijas, viņus neinteresē, kas ir apkārt. Ja federācija kaut kāda sadarbības modeļa ietvaros uzņemas atbildību par līgu, par klubiem u.t.t., tad UEFA šo sadarbību attīsta. Ja federācija nav subjekts, kas pieņem lēmumus, tad viņi šo sadarbību neattīsta. Tādēļ pagaidām nevaru spekulēt, jo nevēlos runāt par detaļām, kuras man nav zināmas."
"UEFA pārstāvis prezentēja stratēģiju, kas tika prezentēta jau UEFA kongresā Romā, prezentēja konkrētas atbalsta programmas federācijām un līgām un deva detalizētu piemēru, kā viņi ir veikuši dažādas programmas Dānijas līgā, Ukrainas līgā, Igaunijas līgā," Pukinsks turpināja. "UEFA ir stratēģija, kā tā atbalsta futbola federācijas Eiropā. Tajā ir vairāki elementi. Ir palīdzība stratēģiju izstrādē, ir palīdzība zīmolu veidošanā, finansējuma piesaistīšanā, nodarbojošos skaita palielināšanā un vesela virkne citu elementu. Un līdzīgu sistēmu viņi čempionātu kontekstā ir izveidojuši klubu atbalstam caur federācijām. Tas nozīmē līdzjutēju piesaisti, digitālu platformu celšanu, zīmola attīstību, stratēģiju ieviešanu, peļņas palielināšanu un tamlīdzīgas lietas. Igaunijas piemērs ir tāds, ka viņi ir sākuši strādāt pilotprojektā vienā konkrētā segmentā, kas ir līdzjutēju piesaiste stadionos. Trim subjektiem – UEFA, Igaunijas Futbola asociācijai un klubiem – sadarbojoties, tiek noteiktas atbildības un finansējuma apjoms, kādā veidā notiek sadarbība, un tiek investēts, lai sasniegtu vienu konkrētu mērķi – piemēram, pilnas tribīnes. Šādi principi ir vairākos segmentos – līdzjutēji, zīmoli u.t.t. UEFA prezentēja, ka, ja LFF ir gatava uzņemties sadarbību un savu stratēģiju pielāgot UEFA stratēģijai, UEFA ir gatava nākt ar papildu finanšu resursiem, ar papildu ekspertīzi un papildu cilvēku resursiem, lai palīdzētu realizēt šos procesus."
Runājot par citiem jautājumiem, Pukinsks sacīja, ka jaunumiem iespējamā ārkārtas kongresa sakarā vajadzētu būt šodien: "Vēstule ar ārkārtas kongresa pieprasījumu tika iesniegta piektdien, kad vēl bijām UEFA kongresā Romā, tādēļ vēl tikai esam uzsākuši iesnieguma pārbaudīšanu. Valdes lēmums bija konkrēts: ja iesniegums tiks atzīts par leģitīmu, ģenerālsekretāram ir uzdots rīkoties likumā un statūtos noteiktajā kārtībā." Tas nozīmētu ārkārtas kongresa sasaukšanu trīs nedēļu laikā jeb līdz 1. martam.
Lai arī iepriekš LFF ziņoja, ka MTC "Staicele" valdē atbrīvotā Jāņa Bakmaņa vietā deleģēts LFF valdes loceklis Juris Keišs, šo amatu tomēr ieņēmis federācijas ģenerālsekretārs Pukinsks, kuram valde vakar uzticēja nodrošināt MTC "Staicele" saimnieciskās darbības turpināšanu. "Dibinātāju sēdē tika rosināts izvirzīt Keišu, kas arī tika paziņots publiski, taču Keišs praktiski un fiziski neparakstīja piekrišanu būt par valdes locekli. Pēc tam notika dibinātāju ārkārtas sēde, kuras laikā par valdes locekli operatīvi tika apstiprināts LFF ģenerālsekretārs un tika virzīts uz Uzņēmumu reģistru. Kādēļ Keišs neparakstīja? Tādēļ, ka fiziski nebija uz vietas Latvijā. Vismaz tāds ir vienīgais man zināmais iemesls," komentēja Pukinsks. Keišs nepiedalījās arī vakardienas LFF valdes sēdē. MTC "Staicele" valdes loceklis atalgojumu nesaņems. Jāpiebilst, ka viens no LFF valdes locekļiem – Vladimirs Žuks – vakardienas sēdē lūdza skaidrot, kādēļ federācija "Staiceles" sakarā ir vērsusies KNAB. Tiesībsargājošā iestāde ir lūgta situāciju izvērtēt pēc būtības par visu MTC darbības periodu.
Vakardienas sēdē arī bija kāds jauninājums: tika panākta vienošanās, ka turpmāk katra valdes sēde tiek ierakstīta audio formātā, lai "varētu sagatavot kvalitatīvu valdes sēžu protokolu un atskaites par valdes sēdē notikušo, kā arī domstarpību gadījumā būtu materiāls, kurā vēlāk fiksēt dialoga norisi un ar kādu motivāciju pieņemti lēmumi". Neviens valdes loceklis neiebilda pret sēžu ierakstīšanu.
+6 [+] [-]
Taču der atcerēties, ka iepriekš vadība bija korumpēta un korumpētā valdībā visi piekrīt prezidentam.
Bet tā kā Gorkšs (vismaz publiski tā izsakās) grib caurspīdīgumu un darīt visu kā tas būtu jādara... Tad nu arī var rēķināties ar to, ka viņš ir prezidents, bet tas nenozīmē, ka viņš ir diktators.
+6 [+] [-]
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
-2 [+] [-]
Jā, mazliet kaut kas sāk mainīties, leģi parādās ne tikai no austrumiem. Bet salīdzinoši pat okupācijas, krievu laikā Latvijas futbols bija pat latviskāks nekā tagad.
-2 [+] [-]
Man ir nācies runāt ar daudziem izlases futbolistiem, daudziem bija grūtības ar latviešu valodu, pat tiem ar latviskiem uzvārdiem- Zirnim, Bleidelim, Laizānam( ne tam kurš Juris). . .
+1 [+] [-]
Gorkšs visu pareizi dara! Darbi visu paši rāda, pārmaiņas notiek pozitīvas.
+4 [+] [-]
Totāls lumpenis esi .
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
Gorkš,iesaku to virsligas biedribu likvidet ar visu vinu korupciju!!!
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
Labi, daudzi nav bijuši personīgi tuvumā futbola laukumam, bet pat pa TV bieži var dzirdēt, ka Latvijas izlases spēlētāji sasaucas krieviski!
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Gorkšs atklātajā vēstulē par Rudņeva attieksmi...
[+] [-]
[+] [-]