Virslīgas apmeklētība: Baltijas sezonas rekords un tukšas tribīnes rudenī

Latvijas klubu sezona apmeklētības ziņā bijusi stipri divējāda. No vienas puses, vasara, "Skonto" stadions un Eirokausi atgādināja, ka arī klubu futbols tribīnēs var pulcēt lielas ļaužu masas. Ticēt vai neticēt derbija oficiālajiem datiem – paliek jūsu ziņā, taču skaidrs, ka šajā spēlē ažiotāža bija lielākā Virslīgas sezonā. Tāpat kā sen nebijusi ažiotāža bija "Riga" atbildes spēlē pret Dānijas "Kobenhavn" (1:0), kad tribīnēs katram centrējumam ar aizrautību līdzi sekoja 7055 cilvēku. Maksimālās apmeklētības ziņā šī bija labākā sezona desmit gadu laikā. Taču, no otras puses, šis gads kārtējo reizi uzskatāmi pierādīja, ka lielie skaitļi redzami reti un ka iepriekšējās sezonās vidējā apmeklētība drīzāk auga nevis tādēļ, ka vadošie klubi kļuva populārāki, bet gan tādēļ, ka no Virslīgas kartes pazuda virkne klubu bez futbola identitātes. Īsāk sakot, stabilākais progress bija Virslīgas apakšgalā, nevis augšgalā.

Pēc divām izaugsmes sezonām šoreiz vidējā apmeklētība atkal kritās – ja iepriekšējā sezonā vidēji maču vēroja 474,0 skatītāji, tad šosezon tie bija 441,2 jeb par 6,9% mazāk. Šo tendenci labi ilustrē "Liepāja", kas visās sešās sezonās kluba pastāvēšanas vēsturē bijusi apmeklētākā Virslīgas komanda, taču šogad vienlaikus bija "Liepājas" sliktākā apmeklētība kluba vēsturē – no 929,2 skatītājiem apmeklētība nokritās līdz 658,9 jeb par 29,1%. Līdz šim liepājnieku sliktākais rādītājs bija 732,6 skatītāji debijas sezonā, bet rekords ir 1498,3 skatītāji titula gadā (2015.). Lielākais kritums pret iepriekšējo sezonu bija "Ventspilij" (-33,5%), liels kritums bija arī "Mettai" (-26,8%), bet plusos, neskaitot 2018. gada 1. līgas čempioni "Daugavpili", bija četri klubi: "Valmiera", kas apmeklētību uzlaboja uz pusi (+52,0%), "Jelgava" (+24,8%), "Riga" (+19,0) un RFS (+3,2%). Gandrīz bez izmaiņām bija "Spartaks" (-0,2%).

Rīgas derbijs bija pārliecinoši vislabāk apmeklētākā spēle ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas augstākajās futbola līgās. Lietuvā lielākā interese bija par līderu cīņu Viļņā, kad oktobrī "Žalgira" zaudējumā Marijampoles "Sūduvai" (1:3) noskatījās 2500 skatītāju, bet Igaunijas galvenajā arēnā augusta beigās uz topošās čempiones "Flora" spēli pret tā brīža čempioni "Nõmme Kalju" (1:1) atnāca 1701 skatītājs. Taču arī uz Baltijas fona redzama mūsu nestabilitāte: kaut arī spēle numur viens bija mums, mūsu populārākā komanda "Liepāja" Baltijā ieņēma tikai ceturto vietu, atpaliekot ne tikai no "Sūduvas" (1088,3) un "Žalgira" (674,3), bet arī "Flora" (667,1). Tiesa gan, nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav daudz klubu ar labu apmeklētību un apakšslānis ir zemākā līmenī nekā pie mums: Igaunija ar visu "Flora" arvien atrodas drošā pēdējā vietā Baltijā, bet Lietuvas pārsvars pār mums ir tikai pavisam minimāls, ja akcentu liek uz vidusslāni un nerēķina ekstrēmus (10% visvairāk apmeklētāko un 10% vismazāk apmeklēto spēļu).

Piebilde: 1) Lietuvā labāko sešiniekam vēl atlicis pa vienai mājas spēlei. 2) Igaunijas pēdējā kārtā apmeklētība nav norādīta "Maardu" mājas spēlei. 3) Kauņas "Stumbras" izslēgšanas dēļ sezonā aizvadīja tikai sešas mājas spēles.

Rīgas derbijs ir labs piemērs, ka vidējā rēķināšana no visām spēlēm bieži vien nav objektīva, jo dažas spēles var būtiski ietekmēt kopainu. Tā, piemēram, bez šā derbija sezonas vidējā apmeklētība būtu 421,7 skatītāji jeb par gandrīz 20 mazāk. Savukārt, ja aprēķinos ņemtu vērā tikai vidusslāni un nepievērstu uzmanību pa 10% iespējamo anomāliju, tad "Riga" vidējā apmeklētība izrādītos par 8,9% mazāka nekā iepriekšējā sezonā (no 435,8 uz 397,0) un līgā "Riga" būtu nevis otrā, bet gan tikai sestā apmeklētākā komanda. Iemesls ir vienkāršs – no pārējām 15 spēlēm tikai trijās atnāca vismaz 500 cilvēku. Pārējiem klubiem un līgai kā tādai tendences, nerēķinot ekstrēmus, gan īpaši nemainās.

Ja vasarā vēl varēja cerēt, ka arī 2019. gada sezonā varētu turpināties apmeklētības lēna, taču augšupeja, visu sabojāja rudens iestāšanās. Laika pasliktināšanās, iespējams, arī izstāšanās no Eirokausiem, krītoties ažiotāžai ap futbolu, dramatiski samazināja spēļu apmeklētību, un septembris, oktobris un novembris ar vidēji 309,6 skatītājiem bija sliktākais periods sezonā. Salīdzinājumam: martā, aprīlī un maijā spēles apmeklēja vidēji 385,3 skatītāji, bet vasaras trīs mēnešos – vidēji 606,6 skatītāji (vai 550,6, ja neskaita derbiju). Pat sezonas kulminācija un vietu dalīšana arguments iešanai uz stadionu bija vienīgi Valmierā, kur tieši izšķirošajā spēlē pret "Mettu" atnāca komandas sezonas rekords (640), bet "Riga" par čempioni stiprā aukstumā kļuva vien 376 līdzjutēju klātbūtnē – uz jūnija derbiju tajā pašā stadionā bija 8,6 reižu vairāk interesentu. Vasarā Virslīgā notika tieši trešdaļa sezonas spēļu, taču šos mačus apmeklēja gandrīz puse sezonas skatītāju (45,8%). Un tieši vasarā risinājās gandrīz visas apmeklētākās spēles, bet labais laiks nozīmēja, ka arī mazapmeklētās spēles krāja ap 250-350 skatītāju. Līdzīga tendence gan novērojama ne pirmo sezonu.

Par Virslīgas apmeklētību iepriekšējā sezonā lasi ŠEIT.