Treneru tēzes: Mološs par valmieriešu vārtīšanos un Moroza pastaiga Daugavpilī

FK Spartaks – FK Tukums 2000/TSS 1:1

Aleksejs Jerjomenko (FK Spartaks): "Nepatika, ka dažiem nebija agresijas un vēlmes par katru cenu izraut uzvaru"

- Protams, esam ļoti vīlušies ar rezultātu. Spēle ritēja tā, kā arī bijām paredzējuši. Pietrūka agresivitātes un ātruma uzbrukuma noslēguma. Kaut kur nebija viltības, jo Tukums aizsargājās ļoti zemu, ar deviņiem futbolistiem pie saviem vārtiem. Bija jāizmanto tās retās iespējas, kad viņi skrēja pretuzbrukumos. Uzbrukuma noslēgums piekliboja, lai gan izveidojām virkni iespēju, kuras varēja realizēt.

- Veicāt septiņas izmaiņas sastāva. Izdarījāt to, balstoties uz pretinieka spēku vai tomēr vairāk skatījāties kalendārā?
- Neslēpšu, ka abi faktori. Futbolisti nospēlēja vairākas spēles. Nemaņa Belakovičs, Sergejs Jerjomenko, Saminu Abdulahi, Lakijs Opara, Ņikita Bērenfelds, Nauris Bulvītis. Šie futbolisti spēlēja daudz. Plus radās iespēja iedot spēļu praksi Anatolijam Prepelicem. Citi futbolisti labi zina, kā mēs spēlējām. Vēlējāmies pierādīt, ka sistēma strādā. Ikvienam jādod artava komandas panākumos. Taču ne visi šodien spēlēja tādā līmenī, kādu es vēlētos redzēt. Ir grūti uzvarēt šādas komandas. Daudz jāstrādā, jābūt viltīgiem un aukstasinīgiem. Šodien tas pietrūka. Nepatika, ka dažiem nebija agresijas un vēlmes par katru cenu izraut uzvaru.

- Pastāstiet, kas pirmsspēles treniņā notika ar Eduardu Višņakovu?
- Nelaimes gadījums. Nejauši uzkāpa uz kājas partnerim, bet atsvaidzināja savu brūci. Traumas recidīvs nevainīgā situācijā. "Kur mīksts, tur plīst." Tā, droši vien, jāsaka.

Jurģis Kalns (FK Tukums 2000/TSS): "Gandarījuma nav vispār"

- Apsveicu visu Tukumu ar pirmo punktu. Es personīgi ar šo punktu neesmu apmierināts. Vispār nav gandarījuma. Nezinu, vai tas ir iespaidā no iepriekšējām spēlēm. Taču es šodien gribēju trīs punktus. Pieturos pie devīzes - "vai nu pieredze, vai nu trīs [punkti]." Šo punktu norakstīšu uz pieredzi. Varējām paņemt trīs punktus. Ielaidām muļķīgus vārtus, kuri sākās pēc bērnišķīgas kļūdas laukuma vidū. Runājām, ka otrā puslaika pirmās 10-15 minūtes būs vissmagākās visā spēlē. Atkal neizturējām... Paldies čaļiem, kuri cīnījās par katru laukuma centimetru. Esmu priecīgas par jaunajiem čaļiem - Rolandu Leju un Kristeru Penkevicu. Cepuri nost viņiem! Ir ar ko strādāt.

- Paliekam pie vēsturiskā Tukuma punkta. Cik daudz apsveikumus jau esi saņēmis? Kādas emocijas bija ģērbtuvē?
- Ģērbtuvē emocijas bija tādas pašas kā pēc 1:3 pret "Mettu". Nebija prieka par šo punktu. Jo mēs tiešām strādājam pēc principa "vai nu trīs, vai neko". Nebija nekāds wow par šo punktu. Jā, tas ir labi padarīts darbs, pēc kura gan nav nekāda gandarījuma.

- Sanāk, došanās uz priekšu pēdējās minūtēs ir tavs uzstādījums, nevis emocijas un improvizācija?
- Tieši tā. Pēc spēles pret "Mettu" runājām, ka pietiek baidīties. Jau piecas spēles baidāmies no kaut kā. Jaunie spēlētāji negūs pieredzi, visu laiku aizstāvoties.

- Cik pamainīja spēles plānu tas fakts, ka "Spartaks" atstāja vairākus līderis rezervē vai pat ārpus pieteikuma?
- Gatavojamies "Spartaka" pamatsastāvam. Taču kaut kur mums pačukstēja, ka šodien var arī nebūt pamats. Latvija tomēr maza valsts. Bet tās ir viņu problēmas. Neskatos uz pretinieku sastāvu, jo tur ir visi spēlētāji ir salīdzinoši vienlīdzīgi. Izņemot Nemaņu Belakoviču, kurš šobrīd izceļas uz visas Virslīgas fona.

- Pastāsti par Ronaldu Leju, kurš pērn tavā vadībā 1. līgā tā arī neuzspēlēja!
- Iepriekš teicu, ka mums ir lielas problēmas ar uzbrucējiem. Leja dublieru čempionātā guva trīs vārtus divos mačos. Abas spēles redzēju. Kāpēc nespēlēja pagājušajā gadā? Jo paši redzējāt, kāds mums pērn bija uzbrukuma potenciāls. Plus pagājušogad viņš kādu laiku bija projām un izlaida lielu daļu no sagatavošanas posmā. Jābilst, ka viņš domāja braukt projām, jo ir motociklists, nodarbojās ar motokrosu. Tāpēc vienubrīd uzdevu jautājumu, kas viņam ir prioritāte. Esmu priecīgs par viņa debiju Virslīgā.

BFC Daugavpils – RFS 2:3

Aleksandrs Gorškovs (BFC Daugavpils): "Askerova intervija? Neredzēju un arī negribu redzēt."

- Komentārs būs īss. Sāpīgs zaudējums pie cienīgas spēles pirmajā puslaikā. Jāstrādā tālāk.

- Kāpēc sanāca divi tik atšķirīgi puslaiki?
- Pirmais, ko minēšu, ir mentalitāte. Nedrīkst baidīties no pretinieka. Otrkārt, komanda nav savā labākajā gatavībā. Katram futbolistam atšķirīga fiziskā forma. Ar dažiem nevaram rēķināties visas 90 minūtes. Tāpēc ir jārotē, jāveic maiņas. Fiziski nevaram izturēt augstu tempu mačos pret meistarīgiem pretiniekiem.

- Bija divas spēles pret tabulas līdervienībām "Riga" un RFS. Cik tālu "Daugavpils" atpaliek no šīm komandām?
- Ja mēs zaudējam, tātad atpaliekam. Atsevišķi spēles nogriežņi mūs iepriecina. Ir visi priekšnoteikumi, lai mēs uzlabotu savu sniegumu.

- Pagājušajā nedēļā lielu rezonansi izraisīja Vugara Askerova intervija. Redzējāt?
- Nezinu, par ko jūs runājat. Neredzēju un redzēt negribu. Man netrūkst citu darbu, ar ko nodarboties.

Viktors Morozs (RFS): "Pārtraukumā pat nebija runas, ka varam zaudēt"

- Esam ļoti gandarīti ar rezultātu. Zinājām, ka būs grūti. Bija uzdevums paņemt bumbas kontroli, taču vienlaicīgi turējām prātā bīstamos daugavpiliešu pretuzbrukumos. Viņu uzbrukuma līnijā ir vairāki ātrie futbolisti. Pirmo uzdevumu izpildījām. Savukārt pretinieks izmantoja tiem iedoto plašumu un atšķirībā no mums realizēja savus momentus. Pirmie ielaistie vārti ir Valērija Afanasjeva sitiena meistarība, bet otrajā epizodē kļūdījāmies pārejā no uzbrukuma aizsardzībā. Priecājos, ka parādījām raksturu. Pārtraukumā pat nebija runas, ka varam zaudēt maču. Katrs futbolists un katrs treneris ticēja panākumam.

- Vai atcerējāties pērnā gada spēli, kad RFS atspēlējās pret tevis vadīto "Daugavpili"?
- Jā, identisks rezultāts un līdzīgs scenārijs. Tur gan bija savas nianses. Mēs [daugavpiliešu treneri] pieļāvām kļūdu. Šoreiz vairāk ir mūsu [RFS] nopelns, ka atspēlējāmies uz uzvarējām.

- Kā izskaidrosi agro Vladislava Sorokina nomainīšanu?
- Sorokins labi strādāja aizsardzībā. Pie 0:2 rezultāta bija jārīkojas. Zinām, ka Roberts Savaļnieks ir vairāk uz uzbrukumu tendēts futbolists. Bija uzdevums pacelt to malu augstāk. Tas beigās nostrādāja. Plus Roberts iesita uzvaras vārtus.

- Daudzi treneri sūdzas par grafiku un veic sastāva rotāciju. Jūs savukārt sastāvu nemaināt. Kāpēc tā?
- Rotācijas laiks vēl nav pienācis. Bija garš sagatavošanās posms. Spēlētājiem ir liela vēlme sevi pierādīt. Manuprāt, pandēmijas laikā veiktais darbs palīdzēja futbolistiem sasniegt labu formu. Turklāt es, vēl būdams futbolists, sāpīgi uztvēru sastāva rotāciju. Tas nav patīkami. Jābūt sastāva stabilitātei. Taču skaidrs, ka kādā brīdī sāksies izmaiņas. Jo būs kartītes, savainojumi. Visam jānotiek dabiskā kārtā.

- Kā bija atgriezties Daugavpilī?
- Patīkami, ļoti patīkami. Aizvadīju šeit divarpus neizmirstamus gadus. Augu kopā ar komandu. Šeit palicis daudz draugu un paziņu. Nācu ar ideju, lai atbraucam uz šejieni dienu iepriekš. Vēlējos pastaigāties, apskatīt pazīstamas vietas.

Riga FC – FK Metta 2:0

Oļegs Kononovs (Riga FC): "Varējām trenēt pozicionālo spēli"

- Jau no paša sākuma kontrolējām spēli un puiši izpildīja to, ko bijām sarunājuši. Protams, būtu bijis vēlams izmantot vairāk vārtu gūšanas iespēju, taču nebija vienkārši spēlēt pret blīvo "Mettas" aizsardzību. Mums mazliet pietrūka pēdējās piespēles un uzbrukuma noslēguma pretinieku vārtu tuvumā. Neļāvām "Mettai" izveidot pretuzbrukumus, labi darbojoties aizsardzībā pēc bumbas zaudēšanas. Šādā spēlē labi varējām trenēt pozicionālo uzbrukumu, pie kura mums arī vēl ir jāpiestrādā. Esmu ļoti apmierināts, ka spēlētāji uzmanīgi ieklausās norādēs, un ceru, ka mēs uzlabosim sniegumu ar katru spēli visos aspektos.

- Cik nopietns savainojums ir Antonijam Černomordijam un Steniu?
- Nav nopietns - nākamajai spēlei viņam jābūt gatavam. Rīt Antonijam jāatgriežas kopējā grupā. Ar Steniu ir tāda pati situācija.

- Nākamnedēļ derbijā tiksieties pret RFS, kas pagaidām visas spēles ir uzvarējusi. Kāds iespaids radies par saviem galvenajiem konkurentiem?
- Analizējam viņu spēli un gatavojamies savstarpējam mačam, taču svarīgāka šobrīd ir nākamā cīņa Virslīgā. RFS spēlē labi, tāpēc arī uzvar - būs interesants derbijs.

- Kāpēc komandā vairs nav portugāļa Talošas?
- Dažādu iemeslu dēļ esam šķīrušies. Iemeslus neatklāšu - tā ir kluba iekšējā lieta. Tomēr šķīrāmies mierīgi un bez problēmām. 20. jūlijā atvērsies transfēru logs - iespējams, mums būs pastiprinājums aizsardzībā.

Andris Riherts (FK Metta): "Pretinieki neatslāba nevienā brīdī"

- Paldies "Riga" par labo futbola atmosfēru. Bija redzams, ka pretinieks bija noskaņojies un nevienā brīdī neatslāba. Ap 70.-80. minūti varēja rasties iespaids, ka tēvi spēlē pret dēliem un varbūt mums atļaus gūt vārtus, taču redzams, ka pretī bija profesionāļi. Laba mācībstunda mums - apsveicu "Riga" ar pelnītu uzvaru. Spēle nebija īpaši asa un arī vārtu gūšanas momentu nebija daudz. Būsim reāli - "Riga" bija krietni labāka par mums un neko neļāva darīt, bet mēs ar savām mini iespējām nekur nenonācām. Tomēr aizsardzībā spēles plānu izpildījām līdz galam.

- Atkal ielaidāt vārtus pēc standartsituācijas. Kāpēc tā?
- Nesadalījām spēlētājus. Pretiniekam ir lieli spēlētāji, un visus nosegt nevarējām - ir četri "Riga" spēlētāji, kas lido iekšā soda laukumā. Šodien ielaidām no stūra, Daugavpilī arī. Ne tikai centimetri, bet arī kilogrami ir svarīgi šādās situācijās. Tāpat arī pieredze.

- Danilu tika nomainīts pēc pirmā puslaika, arī Kajembe spēlēja tikai otro puslaiku.
- Viņiem pēc jauniešu čempionātiem acīmredzot ir grūti spēlēt pret tādiem onkuļiem kā šodien. Viņi laikam vēl nav īsti apraduši ar to, ka te daudz kas notiek agresīvāk. Ir jāsaprot, ka te atšķirībā no jauniešu čempionāta cilvēki spēlē par naudu, un tā ir jānopelna.

- Kāda situācija ir ar Stefanu Baraču?
- Viņš ir mājās ar cirkšņa savainojumu, ko guva jau maija beigās. Redzēsim, vai vēl brauks atpakaļ pie mums. Varbūt jā, varbūt ne.

FK Liepāja – Valmiera FC 0:1

Dmitrijs Mološs (FK Liepāja): "Nekur citu neesmu redzējis tik lēnu futbolu"

- Šeit nav ko komentēt. Viss trenera darbs aiziet nebūtībā, kad laukumā notiek šādas lietas. Nevēlos daudz runāt, jo, droši vien, nav pareizi vērtēt atsevišķu cilvēku darbu. To cilvēku, kuri nespēlē laukumā, taču spēlē lielu lomu rezultāta noteikšanā. Pateikšos saviem futbolistiem par cīņassparu. Savukārt [pretinieku] gulēšana, vārtīšanās un strīdīgas pendeles nogalina futbolu. Nekur citur neesmu redzējis tik lēnu futbolu. Cilvēki guļ 10 minūtes, bet tiesnesis piešķirt tikai 5 minūtes [kompensācijas laika].

Tamazs Pertija (Valmiera FC): "Spēle varēja beigties ar 4:0"

- Šodien puišiem bija milzīga pašatdeve. Bija priekšnosacījumi, ka spēle varētu beigties ar rezultātu 3:0, 4:0 vai 4:1. Bija kvalitatīva pāreja no aizsardzības uzbrukumā. Uzskatu, ka uzvarējām pelnīti. Liepāja ir laba komanda, kura aktīvi spēlē uzbrukumā. Viņi lika mums panervozēt. Uzbrukuma grupā liepājniekiem daudz spēcīgu futbolistu - Artūrs Karašausks, Mārtiņš Ķigurs, Amansiu Fortišs un Kristians Torress. Vēl Ričards Fraidejs un Dodo. Šie spēlētāji izdaiļo mūsu čempionātu. Būtiskākais šodienas spēlē bija turēt līdzi divcīņās un parādīt dzelžainu disciplīnu. Priecājamies par uzvaru, taču pēc trim-četrām stundām par šo panākumu ir jāaizmirst un jāsāk gatavoties nākamajai spēlei.

FK Jelgava – FK Ventspils 1:0

Oļegs Kubarevs (FK Jelgava): "Mums nav pietiekami daudz konkurētspējīgu futbolistu"

- Šī uzvara bija ļoti nepieciešama. Izcīnījām panākumu, pateicoties raksturam. Likām galdā savus trumpjus. Ja futbolisti būtu mazliet svaigāki vai meistarīgāki, būtu guvuši otros vārtus un noņēmuši jautājumus par uzvarētāju. Iespēju netrūka. Svarīgākais ir rezultāts. Komandā daudz jaunu futbolistu un katra uzvara dod papildus pārliecību.

- Kas, jūsuprāt, liedza komandai gūt otros vārtus un pabeigt spēli bez nerviem?
- Nevēlos daudz iedziļināties komandas problēmās. Sliktam dejotājam vienmēr kaut kas traucē. Vārtu gūšanas iespējas nebija sarežģītas. Nespējām izrīkoties ar bumbu vārtu tuvumā. Treniņos labā fiziskā formā esošie spēlētāji šādas epizodes noslēdz diezgan viegli. Tur vairāki iemesli kopā - nogurums, uztraukums un spiediens pēc trim zaudējumiem.

- Pēc minētajiem zaudējumiem bija nopietna saruna? Vai tam pagaidām nav laika?
Galvenais secinājums - pie tik blīva kalendāra mums nav pietiekami daudz konkurētspējīgu futbolistu, lai sekmīgi rotētu sastāvu. Mačā pret RFS pie 0:1 veicām maiņas ar domu pastiprināt spēli, taču tās nenostrādāja. Šodien bija tas pats. Secinājums vienkāršs - atgriezt savainotos, trenēt veselos un strādāt treniņos.

- Kā laukumā jūtas Marks Kurtišs?
Pēc tik smagas traumas, kad Kurtišs izlaida astoņus mēnešus, spēlētājam ir vēl vismaz astoņus mēnešus jāatgūstas, lai atgrieztos labākajā formā. Mēs uzreiz metam viņu cīņā. Jāskatās, kā Kurtišs strādās treniņos un, iespējams, kādā spēlē sūtīsim viņu jau sākumsastāvā.

Vladimirs Gudevs (FK Ventspils): "Mums ir sakrājies nogurums"

- Protams, rezultātā esam vīlušies. Zinājām, ka pretinieks spēlēs zemu un mēs daudz laika pavadīsim pozicionālos uzbrukumos. Ielaidām ātrus un pavisam nevajadzīgus vārtus pēc standartsituācijas. Mums šodien trūka svaiguma. Protams, puiši sitās līdz galam, atdeva visus spēkus, bet zaudējums ir zaudējums.

- "Jelgava" iepriekšējos mačos pret "Riga" un RFS spēlēja ļoti zemu, taču šodien izveidoja ļoti daudz vārtu gūšanas iespēju.
- Redzējām visas pretinieka spēles. Viņi praktiski vienmēr darbojās vienā manierē. Cita lieta, ka mums pilnībā neizdevās izpildīt spēles plānu. Mums sakrājies nogurums. Plus jāmin, ka dažiem vadošiem spēlētājiem ir traumas. Mēs spēlējām lēni, tāpēc pretinieks paspēja pārkārtoties un noslēgt visas zonas. Grūti uzlauzt aizsardzību, kad pie vārtiem ir 10 spēlētāji.

- Pastāstiet par Dmitrija Litvinska un brazīlieša Fabiu savainojuma.
- Litvinskis atgriezīsies kaut kur pēc mēneša, bet par Fabiu pilnīgas skaidrības šobrīd vēl nav. Labi, ka pakāpeniski atgriežas ierindā pēc traumas mūsu balsta pussargs Guga Palavandišvili. Pie tik piesātināta kalendāra ļoti svarīgs katrs spēlētājs.

- Ukrainis Sahņevičs sāka sezonu kā malējais aizsargs, bet šodien spēlēja kā centra aizsargs. Tas ir Litvinska savainojuma dēļ vai tiešām redzat Sahņeviču kā centru?
- Viņš ir pieredzējis un universāls aizsargs. Viņam nav starpības, kādā pozīcijā spēlēt – flangā vai centrā. Savukārt Litvinskis viennozīmīgi spēlētu centrā.

- Cik bija jūtama trenera Viorela Frunzes neesamība uz soliņa?
- Neapšaubāmi, viņa ļoti pietrūka. Ļoti pietrūka viņa emociju. Daļēji tamdēļ mēs arī pazaudējām trīs punktus.