"Jelgavas" treneris Caune: "Kazakeviču šosezon Jelgavā neesmu redzējis"

Dāvis Caune, FK "Jelgava" galvenā trenera amata izpildītājs: "Uzreiz gribu pateikt paldies komandai par spēli. Pret spēlētājiem nav absolūti nekādu pretenziju. Visi darīja to, ko varēja. Kā pierādījums tam ir tas, ka divi spēlētāji atstāja laukumu ar krampjiem un gandrīz vai muskuļu traumām. Spēle bija ļoti grūtu. Ar pašatdevi nebija nekādu problēmu.

Visi zināt, ka mūsu klubā ir notikušas lielas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas nav aiz labas dzīves. Tagad katram ir viedoklis par to, kā un ko var tagad uzlabot. Tas viss atspoguļojās šodienas spēlē un arī rezultātā. Tagad mūsu rīcībā ir kaut kāds laiks, lai sagatavotos nākamajai spēlei Virslīgā [13. augustā pret "Spartaku"] un kausā [16. augustā pret "Riga"], kā arī citām spēlēm augustā, kuru ir paredzēts aizvadīt diezgan daudz. Par laimi, mums ir vēl daudz spēles, lai izlabot esošo situāciju. Par laimi, punktus zaudējam ne tikai mēs. Uzskatu, ka vēl nekas nav zaudēts, un tas nav tikai vārdos, bet arī realitātē. Mēģināsim izdarīt secinājums no šīs sezonas pirmās daļas, kā arī no šīs spēles. Strādāsim tālāk."

Pols Ašvorts, FK "Ventspils" galvenais treneris: "Pirmkārt, es vēlētos apsveikt pilsētu. 727 gadi - lieli svētki Ventspilī! Lieliski ir uzvarēt, kad ir tik labs iemesls. Runājot par komandu, neuzskatu, ka tā bija mūsu labākā spēle no pēdējām trim. Skaidrs, ka vējš traucēja, manuprāt, abām komandām. Tas neļāva komandām spēlēt ātru futbolu. Lepojos ar komandu un tās raksturu, kas ļāva izcīnīt trīs punktus sarežģītā spēlē. Uzskatu, ka šodien bijām pelnījuši trīs punktus, kas šobrīd ir pats svarīgākais."

Vai piekritīsi kolēģim, kurš sacīja, ka vējš ietekmēja spēles gaitu?
Caune: Varbūt, jā. Arī saule, zāle vai kaut kas cits... Bet tas noteikti nebija izšķirošais faktors.

Trešo reizi esi situācijā, kad ir jāvada komanda grūtajā brīdī. Ar ko šis gadījums atšķiras no iepriekšējiem?
Caune: Tā situācija katru reizi ir bijusi dažāda. Kaut ko var iemācīties, laikam ejot. Tā pieredze Virslīgā un futbolā krājās. Pats uz to visu skatos daudz mierīgāk. Ir daudz lielāka pārliecība par to, ko mēs darām. Kamēr man ir dots pienākums to darīt [vadīt komandu], darīšu to pēc vislabākās sirdsapziņas. Varbūt būs rezultāts. Ja nebūs, tad vismaz kaut kas mainīsies spēlētāju sagatavotībā. Pašam lielākais apgrūtinājums ir tajā, ka ir jātrenē divas komandas - dublieri un Virslīga. Ir jāspēlē uz divām frontēm.

Ko iemācījies, strādājot kopā ar Aleksandru Kurtejanu?
Caune: Bija vairāki taktiski momenti, par kuriem varbūt negribētos tik daudz stāstīt. Viņš ļoti uzspieda uz to, lai komanda būtu saliedēta. Kad viņš devās projām, individuālā sarunā pateica: "Galvenais ir būs visiem kopā un atbalstīt vienam otru. Tad ir iespējams sasniegt rezultātus." Treneris vienmēr centās izspiest katru spēlētāju kā tādu dvieli, lai vienmēr būt pašatdeve uz laukuma. Šīs lietas no viņa noteikti var paņemt. Lai arī nebija tik veiksmīgi rezultāti, no katra trenera vienmēr kaut ko var paņemt.

Tagad esat uz uzvaru takas. Ir varbūt skaidrs, kāpēc nebija rezultāta maija/jūnija spēlēs Virslīgā un Eiropas līgā?
Ašvorts: Ja paskatās uz tām spēlēm, mēs spēlējām labi. Bija labs mačs ar "Liepāju" [Kurzemes derbijā liepājnieki bija pārāki ar 1:0], bet pret RFS nospēlējām labāko spēli sezonā. Taču zaudējām 2:4, un iepriekšējais apgalvojums tagad skan muļķīgi. Eiropas līga bija vilšanās, taču mēs spēlējām ar ļoti labu komandu. Galvenais nekrist panikā, jo tas notiek katru sezonu. Katra komanda iet uz augšu un pēc tam uz leju. Svarīgi ir nepārdzīvot un turpināt strādāt, kas tagad arī notiek.

Šodien debitēja Vjulens Ajvazjans. Ko varat pateikt par viņu?
Ašvorts: Viņš ir ļoti labs spēlētājs. Viņš ir vārtu guvējs, centra uzbrucējs. Mēs pazaudējām vienu centra uzbrucēju [Ģirtu Karlsonu], tāpēc mums vajadzēja citu. Viņš vēl nav savā labākajā formā. Pēdējā mēneša laikā viņam bija jāaizbrauc no Latvijas atpakaļ uz Armēniju, no kurienes bija jāceļo uz Gruziju, kur vajadzēja savākt vīzu. Atpakaļ viņš bija, šķiet, trešdien. Ajvazjans vēl nav tādā formā, lai sāktu spēli sākumsastāvā. Viņam jāuzņem forma. Šodien viņš nospēlēja tieši tā, kā es biju gaidījis.

Iepriekšējā spēlē no laukuma nogāja nost Kevins Kaubers, Alans Siņeļņikovs un Artis Lazdiņš. Šodien visi trīs nebija pat pieteikumā...
Caune: Šie trīs cilvēki un arī Makss [Rafaļskis] un Gļebs [Kļuškins] ir traumēti. Visus viņus var gaidīt sākot ar nākamo spēli, kādam dodoties uz maiņu. Labākajā gadījumā visi viņi varētu atveseļoties līdz izlašu pauzei. Tāds ir labākais scenārijs.

Kāda rakstura ir šie savainojumi? Un vai piekritīsi Kurtejana sacītajam par ZOC stadiona zāliena kvalitāti?
Caune: Sava taisnība viņam ir. Traumas var rasties arī no tā, ka spēlētājs nav pareizā pozā gulējis naktī, nepareizi izkāpa no gultas vai mājās cēla kasti. To iemeslu var būt tik daudz, ka to īstu ne vienmēr ir iespējams pateikt. Kaut kāda vīzija par to mums ir. Kaut kur trenerim varbūt arī bija taisnība. Mēģināsim strādāt tā, lai tas neatkārtojas.

Pēdējā laikā daudz runā par notikumiem "Jelgavas" kluba iekšienē. Vari tagad pateikt, kāda ir pašreizējā situācija?
Caune: Situācija ir tāda, kāda tā tika aprakstīta internetā. Bija atbrīvots treneris, tagad es esmu iecelts kā vietas izpildītājs un tiek aktīvi meklēts aizvietotājs. Daini Kazakeviču, man liekas, šosezon vispār neesmu redzējis Jelgavā. Vispār ne tuvu. Par pārējām lietām neko īsti nevaru komentēt. Vēlētos izmantot iespēju savā un kluba vārdā pateikt paldies trenerim Aleksandram un trenerim Dmitrijam [Kalašnikovam] par ieguldīto darbu klubā.

Pagājis mēnesis kopš spēles Islandē, bet joprojām neesam dzirdējuši jūsu komentāru. Kas īsti tur notika?
Ašvorts: Mēs zaudējām 0:1. Tas ir viss, ko varu pateikt. Tā jau ir vēsture. Viss ir beidzies. Mēs daudz iemācījāmies no tās spēles. Pēc tā mača uzvarējām trīs spēles pēc kārtas. Islandē mēs zaudējām ļoti labai komandai.