Cigirlašs: "Laukumā mani interesē tikai uzvara!"

Igor, tu nokļuvi "Ventspilī" pagājušās vasaras sākumā. Atceries savu reakciju, kad tu pirmo reizi uzzināji, ka tevi aicina uz Latvijas spēcīgāko klubu?
Toreiz es atrados Ukrainā, informāciju par "Ventspils" interesi par mani uzzināju no aģenta. Piedāvājums pats par sevi likās man ļoti interesants, bet man nebija nekādas sīkākas informācijas par klubu.

Toreiz tu spēlēji klubā "Harkov"?
Jā, man tieši beidzās nomas laiks klubā "Zimbru" un es atgriezos "Harkovā".

Latvijas futbols kopumā arī bija kaut kas nezināms?
Nevaru teikt, ka es ļoti par to interesējos, bet, protams, kaut ko es zināju. Noteikti visi atceras Latvijas izlases lielo panākumu - iekļūšanu 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Kaut kādas ziņas bija arī par vadošajiem Latvijas klubiem: "Ventspils", "Skonto", "Metalurgs". Cita lieta, ka to visu grūti bija nosaukt par konkrētu interesi.

Kad tu noslēdzi vienošanos ar "dzeltenzilajiem", interese uzreiz kļuva konkrēta. Mēs vēl atgriezīsimies pie futbola sīkumiem, bet tagad pastāsti man par to, kādu iespaidu uz tevi atstāja "Ventspils"? Pēc Kišiņevas, Doņeckas, Harkovas, kur tu spēlēji, Ventspils liekas miniatūra...
Pilsēta man uzreiz patika. Kaut gan aģenti stāstīja, ka Ventspils atrodas pavisam netālu no Rīgas, tikai 20 kilometru attālumā. (Smaida).

Tātad, pirmais iespaids par Ventspili bija…
Lielisks. Tīra, mājīga un mierīga pilsēta. Ļoti patīk, kad Ventspils, kā saka, paliek zaļa, kad apkārt daudz puķu. Jūtos kā īstā Eiropas pilsētiņā, kur viss ir kārtīgs un mājīgs. Maniem tuviniekiem, kas dzīvo Moldovā, Ventspils arī patīk. Viņi ar prieku skatās bildes, slavē pilsētu. (Smaida).

Tagad, kad ir pagājis gandrīz gads kopš tu dzīvo Ventspilī, iespaids nemainījās?
Jā. Izmainījās tikai tas, ka es labāk zinu pilsētu. Pieradu pie visa, un tas ir labi.

Uz laukuma "mieloties" nākas ar Latvijas futbola virtuvi. Kad mājās jautā par "Ventspili", ko stāsti??
Par mūsu komandu man nekādu sliktu vārdu nav. Tikai labie! Nekad nav bijušas problēmas, lielisks kolektīvs! Labāk par visu kolektīvu raksturo tas, ka mēs kļuvām par Latvijas čempioniem - bez vienotības tādi panākumi nav iespējami.

Diez vai tik pat brīnišķīgas sajūtas tavā dvēselē bija 2007. gada 8 jūlijā, kad bija tava debijas spēle pret "Rīgu".
Jā, tas gan taisnība. Es jau tā vienmēr neesmu apmierināts ar savu spēli, un toreiz biju vienkārši briesmīgi sarūgtināts. Noskaņojums bija slikts, un galvenais treneris Romans Grigorčuks kritizēja manu spēli, ka no Cigirlaša gaidām pavisam citu futbolu. Debija bija neizteiksmīga, bet vēlāk, ceru, ka esmu mainījis domas par manu spēli.

Kādas tagad ir tavas domas par Latvijas čempionātu?
Acīmredzams ir tas, ka nevienā spēlē nav viegli. Visas spēles ir saspringtas, neviens nevēlas piekāpties, visi cīnās. Pa kājām gan var dabūt kārtīgi. Kur nu bez tā…

Pieredze spēlējot Moldovas, Ukrainas, Latvijas čempionātos - bagāta pieredze. Nerunāsim par līmeni, bet droši vien šajos turnīros ir kas līdzīgs. Kas tieši?
Pirmām kārtām domāju par laukumu kvalitāti. Visās šajās valstīs laukumi lielākoties ir labā kvalitātē, un tas futbolistiem ir ļoti svarīgi. Gadās, protams, arī ne īpaši labi laukumi kā, piemēram, Daugavpilī, bet tie drīzāk ir izņēmumi.

Kur ir principiālas atšķirības?
Mēs sarunājām, ka līmeni neapspriedīsim. Protams, ir atšķirības infrastruktūrā. Visi zina, kādas bāzes ir vadošajiem Moldovas un Ukrainas klubiem. Latvija šjā ziņā manāmi atpaliek. Lai gan "Ventspilij" ar bāzi viss ir kārtībā: lai strādātu, futbolistiem ir nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi. Piemēram, klubā "Harkov" mums bija nodarbības slēpošanas bāzē ar nosaukuma "Temp". (Smaida).

Vai Moldovā un Ukrainā tu arī guvi tik pat neticamus vārtus, kādu guvi Liepājā spēlē pret "Metalurgu"?
Nē, tādus neesmu guvis. Tur bija vienkāršāki vārtu guvumi. (Smaida).

Vai vārtu guvums Liepājā bija galvenais personīgais notikums pagājušā sezona futbola dzīvē?
Nē. Visspilgtākais notikums bija spēles Čempionu līgā. Tas noteikti ir galvenais iespaids, jo es vispār debitēju Eirokausos. Par komandas sasniegumu, protams, vispār pat nav ko runāt, tā, protams, ir uzvara Latvijas čempionātā. Vārtu guvums spēlē pret "Metalurgu" - tas ir tikai vārtu guvums, kas gan ir ierakstīts diskā un glabājas pie manis. (Smaida).

Tas tomēr bija lielisks vārtu guvums? Tas bija domāts centrējums nevis sitiens…
Jā, protams. Kad paskatījos šo vārtu guvumu mierīgā gaisotnē, pats par sevi brīnījos. Bija brīnumaini, kā tas tā ir sanācis?! (Smaida). Spēlē vispār nepievērsu tam uzmanību: izklupienā atņēmu bumbu, skrēju pa flangu, mēģināju izdarīt centrējumu, bet bumba ielidoja vārtu augšējā stūrī. Biju priecīgs nevis par savu veiksmi, bet par to, ka "Ventspils" atklāja rezultātu svarīgajā spēlē. Brīnījos jau vēlāk. (Smaida).

Interesanti ir tas, ka Cigirlašs miesas uzbūve nav īpaši masīva un spēcīga, tas nozīmē, ka viņa sitiena trumpis ir nevis spēks, bet precizitāte. Piekrīti?
Nezinu, grūti spriest. Pirmkārt neuzskatu, ka man ir vājš sitiens. Otrkārt, ja tas būtu tik precīzs, tad 20. aprīlī spēlē pret "Metalurgu" vismaz viens no trijiem sitieniem būtu sasniedzis mērķi. Īpaši tas, kad bumba lidoja vārtu augšējā stūrī, un atvairīja to "Metalurga" vātsargs Viktors Spole. Bet iepriekšējā sezonas spēlē pret "Metalurgu", kad es guvu vārtus, precizitāe vispār bija neticama. (Smaida). Kopumā var teikt, ka mans sitiens vātsargiem ir nepatīkams.

Tavs spēles stils patīk līdzjutējiem. Driblings, ātra, tehniska spēle.
Ceru, ka mana spēle dāvā prieku un baudu mūsu līdzjutējiem, kuri ir ļoti vajadzīgi komandai. Lai gan spēles laikā es neko nedzirdu - norobežojos no visa, kas notiek apkārt. Tas nozīmē, ka sliktus vārdus arī nedzirdu. (Smaida). Protams, ir patīkami, ja līdzjutēji labi vērtē manu spēli. Es pats sevi slavēju ļoti reti. Ja manam driblingam, piespēlēm un tehnikai būtu lielāks lietderības koeficients…

Tu sevi pārāk daudz kritizē.
Par spēli sevi gandrīz neslavēju, bet par to, ka esmu apprecējies, gan ir vērts paslavēt! (Smejas).

Ciga, Ciga... Starp citu, vai tevi tā arī citās komandās sauca?
Jā. Tikai bērnībā sauca par Cigeli, turklāt jaunākos. (Smaida).

Cigelis jaunākais guva uzvaras vārtus spēlē pret "Rīgu". Šo vārtu guvumu var uzskatīt par apstiprinājumu tam, ka tu esi iejūties jaunā pozīcijā?
Ceru, ka jā. Jebkurā gadījumā ar katru nākamo spēli kreisajā flangā jūtos arvien ērtāk..

Jauna pozīcija, jauni meklējumi, jauni pārdzīvojumi. Varbūt tu esi no tiem futbolistiem, kuriem galvenais ir spēlēt, un nav tik svarīgi, kurā pozīcijā?
Jā, protams. Spēlēt ir vissvarīgākais! Uz rezervistu sola nevienam futbolistam nepatīk sēdēt.

Turklāt, izņemot flangu pozīcijas, tev ir zināma arī uzbrucēja pozīcija, kā arī spēle pozīcijā "zem uzbrucējiem". Kas tad ir tuvāks?
Laikam pussarga pozīcija. Varbūt, ka tas ir pieradums: flangos spēlēju visvairāk. Be arī izbrucēja pozīcija man patīk. Bērnībā es tādēļ daudz saldumu esmu apēdis. Tētis man par katru vārtu guvumu pirka šokolādi. (Smaida).

Spēlē pret "Jūrmalu" saldumus neviens neapsola, bet cīņas laikam būs daudz. Visu izšķirs ātrums?
Tas ir nepieciešms katrā spēlē. Stāvot uz vietas, nevienu neapspēlēsi. Izņemot ātrumu, spēlē pret "Jūrmalu" vajadzīgs azarts, kustība un vārtu gūšanas momentu izmantošana

Cigirlašs atkal "šaus" no visām pozīcijām?
Ja būs iespēja, noteikti izdarīšu sitienu. Ja efektīga un bīstamāka tomēr būs piespēle, uzreiz to atdošu.

Jebkurā gadījumā, spēlē pret "Jūrmalu" čempions nedrīkst zaudēt punktus.
Pilnīgi piekrītu. Mums jāuzvar un darīsim visu, lai to izdarītu. Man vispār nav cita uzdevuma: izeju uz laukuma tikai, lai pārspētu pretinieku, un nav svarīgi kāds viņam ir nosaukums…

Interviju sagatavoja:
FK "Ventspils" preses atašejs Mihails Koroļovs