Secinājumi pēc četrām dienām Katarā: bagāti, bet tukši
Ja pēc iepriekšējā Pasaules kausa finālturnīra secināju, ka šis pasākums ir kā “valsts valstī”, tad pēc dažām dienām Katarā jāatzīst, ka sporta nozīmīgākais notikums ir ieradies ciemos un tikai daļēji saimnieko esošajā rīkotājvalstī. Šeit centīšos dot atbildes uz pašlaik aktuālajiem jautājumiem.
Vai var just futbola svētku atmosfēru? Jā un nē. Tas noteikti ir citādi, nekā tas bija pirms četrarpus gadiem. Toreiz katras valsts līdzjutēju pūļi kopīgā un skaļā gājienā soļoja uz stadiona pusi vai arī palika svinēt dzīvi jautrajās fanu zonās. Katarā ir citādi, jo iešanai vietējā infrastruktūra nav domāta. Izņēmumi varēja būt abi stadioni Dohā, taču arī tur stadioniem blakus esošā teritorija uz turnīra laiku tiek nožogota. Atliek organizatoru piedāvātie varianti – metro, taksis (vai īrētais auto) un neskaitāmie autobusi, kuri nogādā līdzjutējus un žurnālistus līdz stadionam.
Jā, tā ir viena un kādam šķietami mazsvarīga nianse, taču, protams, ir arī citas. “Es vairs neko negribu un nevaru,” pēc spēles sūdzas meksikāņu fans, ar kuru kopā nostāvējām teju stundu rindā uz metro. Iespējas nosvinēt kārtējo Očoa izcilo spēli Katara viņam un vēl vairākiem tūkstošiem meksikāņiem nedod. Redzēju, ka daži steidzās pārsēsties uz vilcienu, kas ved uz lidostu. Kā arī bija paredzēts pirms turnīra, daudzi izvēlas dzīvot blakus esošajos Apvienotajos Arābu Emirātos.
Klasiska aina pēc turnīra vēlajām spēlēm – līdzjutēji brauc atpakaļ nosvērti apspriežot notikušo un šķiroties metro stacijā. Tālākais ceļš uz viesnīcu vai dzīvokli, lai nākamajā dienā izdomātu, ar šeit tomēr var nodarboties. Veiksminieki ir tie, kuru izlašu spēles norit dienas pirmajā daļā. Ikviens japānis saņēma skaļus sveicienus no Kanādas izlašu faniem, kuri cerēja redzēt viņu komandas pārsteigumu mačā pret Beļģiju.
Skats Lusailā
Taču nevar noliegt, ka ierastais kolorīts nekur nav zudis. Līdz šim nav sanācis sastapt tā saucamos “viltus fanus”, par kuriem paspēja iesmiet sociālajos tīklos dažas dienas pirms finālturnīra sākuma. Meksikāņu sombrero un maskas, argentīniešu dziesmas un cerību pilnie “gandrīz debitantu” Velsas un Kanādas atbalstītāji. Īpaši izceļas arābu pasaule – Saūda Arābija, Tunisija un Maroka ir patiesās šī turnīra mājinieces. No kaimiņvalsts uz Kataru ir devušies līdz 50 tūkstošiem cilvēku, kuri, iespējams, vienīgie ticēja otrdienas pēcpusdienā notikušajai sensācijai.
Kas notiek ar alu? Visiem pieejamais alus ir turnīra fanu zonās. Blakus istabā dzīvojošais (turnīra pirmajā nedēļā noīrēju istabiņu caur AirBnb servisu) amerikānis Brajans turnīra pirmajā dienā cerēja noskatīties atklāšanas spēli bārā, bet, nesameklējot tādu, iepazina galveno fanu zonu. “Tur notiek haoss. Mans paziņa izgāja ārā, un pēc tam viņu nelaida iekšā. Organizācijas līmenis ir zems.” Citā vakara Brajans izvēlas skatīties televizorā. Ar intensīvo pirmo dienu spēļu grafiku pašam nav sanācis apmeklēt kādu no fanu zonām, taču turpinājumā noteikti uz turieni došos.
“Infantino pareizi teica, ka līdzjutēji var paciesties un trīs stundas izturēt bez alus,” apgalvo īrētā dzīvokļa saimnieks katarietis Ahmeds, “ir taču vēl citas valstis, kur futbola spēļu laikā netirgo alkoholu.” Bilstu, ka “citās valstīs” blakus stadionam allaž ir kāds bārs, kur fani uzreiz pēc spēles var nosvinēt uzvaru vai remdēt bēdas par neveiksmi. Ahmeds daļēji piekrīt, paralēli sniedzot atzinumu, ka šis ir “labākais Pasaules kauss, ja nebūtu divu nianšu, par ko runā Rietumu pasaule.” Alkohola aizliegums un tolerances trūkums pret LGBTQ+, viņaprāt, neaizēnos faktu, ka ikvienam ir unikāla iespēja apmeklēt vairākas Pasaules kausa spēles dienā. Iespējams, kādam arī korupcija un cilvēktiesību ierobežojums Katarā liks uzskatīt šo par labāko turnīru. Ja izdodas prasmīgi to neredzēt, tad var arī nepamanīt.
Viena būtiska nianse. Jā. Divas spēles dienā. Trakajiem un romantiķiem pat trīs vai četras. Es nesūdzos par iespēju 10 stundu laikā redzēt gan Argentīnas izlasi ar Lionelu Mesi, gan Robertu Levandovski, nerealizējot vienpadsmit metru soda sitienu mačā pret Meksiku. Tas iedod savu odziņu kopējai atmosfērai. Te panīkušie vācieši pēc savas izlases zaudējuma ar drūmām sejām dodas uz Beļģijas un Kanādas maču. Citviet brazīlieši, nevarot sagaidīt savas komandas maču, cenšas noķert Pasaules kausa sajūtu citu izlašu mačos.
Izņēmums, droši vien, ir Saūda Arābijas atbalstītāji, kuriem pēc uzvarētā mača pret Argentīnu piederēja pirms finālturnīra uzbūvēta Lusailas pilsētas ar krāšņu bulvāri un dārgiem restorāniem. Pirmajā spēļu kārtā gan šīs valsts izlase, gan atraktīvie un uz “trollingu” kārie līdzjutēji viennozīmīgi ir bijuši jaudīgākie.
Karstums un cenas. Jā, šeit ir siltāk nekā Latvijā. Taču pavisam nav tā, ka no karstama katru mirkli prasītos pēc ūdens glāzes. Kad vietējais žurnālists pateica, ka viņam “salst”, pasmīnēju, bet tagad par ļoti labi saprotu. Pa dienu iespēja “noslēpties” stadionos, kur pamatīgi darbina kondicionēšanas sistēmu. Ārā ir +29 grādi, bet stadionā vieglā kreklā un garās biksēs mēdz būt pavēsi. Kamēr vakara spēlēs, kuras sākas plkst. 22:00 pēc vietējā laika prasās pēc vieglas virsjakas.
Cenas var iedalīt dažādās kategorijās. Viena ir jums vismazāk interesējošā – stadionu mediju centri, kur žurnālistiem iespēja ieturēt maltīti, paralēli rakstot vai montējos savas reportāžas. Tur par ne visai glītu picas gabaliņu atdevu astoņus eiro. Turpat stadionā, kur visai niecīga uzkodu un dzērienu izvēli ūdens pudele maksās aptuveni 2.7 eiro. Kāds teiks, ka nav tik traki, jo Rietumeiropā var atrast arī dārgāk.
Otrā kategorija ir transports. Viss sabiedriskais Pasaules kausa apmeklētājiem ir par velti. Lai tiktu no metro stacijas līdz dzīvoklim, izmantoju “Uber” taksi – 6-7 kilometru brauciens izmaksā zem trīs eiro. Viens no taksistiem pat sāka sūdzēties, ka šis starptautiskais serviss atstāj viņus bez peļņas. Šomēnes glābj Pasaules kauss, kad uz taksometru pakalpojumiem uzreiz pēc spēles uzlec pieprasījums.
Trešā kategorija ir lokālie veikali, kurus sanāca apmeklēt. Ja iepērkas prom no Dohas vai Lusailas centra, tad cenas pavisam “nekož”. Šokolādes, uzkodas, ūdens un gāzētie dzērieni – viss aptuveni Latvijas lielveikalu līmenī. Savukārt kārtīga maltīte blakus dzīvokli esošajā McDonalds izmaksāja deviņus eiro. Plānā apmeklēt arī kādu kafejnīcu Dohas centrā.
Kataras metro
Priekšā vēl gandrīz divas nedēļas Katarā, lai ārpus futbola mačiem, kuri paņem lielāko dienas daļu, iepazītu arī vietējo kultūru un rutīnu. Priecāšos, ja komentāros uzdosiet jautājumus. Centīšos uz katru sniegt vai sameklēt atbildi.
Noderīgas saites:
PK 2022 jaunumi
Kalendārs un rezultāti
Turnīra tabulas
"William Hill" prognožu spēle
Kur skatīties spēles?
“Forum Cinemas” sadarbībā ar “WilliamHill TV” piedāvā ekskluzīvu iespēju skatīties PK futbolā uz lielā kino ekrāna k/t “Kino Citadele” tiešraidē ar oriģinālo skaņu no stadiona – ļaujot apmeklētājiem pilnībā iejusties stadiona atmosfērā.
PK futbolā lielākajos sporta bāros Latvijā O'Learys Akropolē Rīga un Riga Plaza. Vairāk kā 70 TV ekrāni, boulings, biljards, virtuālās realitātes un sporta simulatori!
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un kā vietējie sadzīvo ar diezgan skaļiem, alu mīlošiem faniem, kuri varētu arī nekautrēties savas mazās vajadzības nokārtot turpat uz ielas?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]