Cauņas treneris Sluckis: "Komandā ir ļoti skarba sodu sistēma"
Krievijas futbola kluba Maskavas CSKA, kuru pārstāv arī Latvijas izlases pussargs Aleksandrs Cauņa, galvenais treneris Leonīds Sluckis intervijā portālam Championat.com stāstīja par maijā iesniegto atlūgumu, viņa attiecībām ar kluba prezidentu Jevgēņiju Gineru un arī bargo sodu sistēmu, kas ieviesta komandā.
Par iesniegto atlūgumu un palikšanu CSKA
Sluckis sacīja, ka vairs nebaidās no tā, ka varētu tikt atstādināts no amata: "Ir etaps, kad pārkāp baiļu un aizspriedumu slieksni. Nepārliecības slieksni. CSKA pārgāju tādu Rubikonu. Šodien nekā nebaidos - lai kas arī notiktu. Tas ir svarīgi trenera darbā. Zinu, ka Vācijā vidējais trenera darba ilgums klubā ir 16 mēneši. Domāju, ka Krievijā tas ir vēl mazāks. Tāpēc galvenais - pārkāpt slieksnim sevī iekšā. Kad pats pārkāpu šo slieksni? Iepriekšējās sezonas beigās - kad iesniedzu atlūgumu. Patiesi to darīju. Patiesi gribēju, lai atlūgumu pieņemtu. Pēc tam mani diezin vai var ar kaut ko izbiedēt."
"Vai kļuvu ar biezāku ādu? Tagad uz tādām situācijām skatos filozofiski. Spilgts piemērs - attiecības ar masu medijiem. Kādā brīdī apvainojies par to, ko raksta prese. Pēc tam vienkārši nelasi avīzes un žurnālus, neklausies radio un neskaties televizoru. Tagad lasu un klausos visu. Un nekā uz to nereaģēju," Sluckis turpināja. Leonīdam tika vaicāts, kādēļ viņš pats iesniedza atlūgumu, kamēr daudzi citi treneri izmisīgi cīnās par savu līgumu: "Nekad neesmu domājis tādās kategorijās. Ziniet, kad pirmoreiz paņēmu savu līgumu ar klubu, lai paskatītos, kas tajā rakstīts? Šā gada novembrī. Trīs gadus pēc atnākšanas uz CSKA. Mans galvenais darba mērs - iekšējais stāvoklis. Maijā tas bija šausmīgs."
"Vai man varēja ienākt galvā, ka atlūgums netiks pieņemts? Situācija bija šāda. Aizgāju pie prezidenta un paziņoju par vēlmi pamest klubu. Viņš teica - atgriezīsimies pie šīs sarunas pēc desmit dienām, bet tu tikmēr esi kopā ar ģimeni, atpūties un padomā. Tāda reakcija man kādā ziņā bija saprotama. Bet biju pārliecināts - pēc desmit dienām atnākšu un teikšu, ka padomāju un lēmumu nemainīju, bet Giners atsveicināsies. Bet viss izvērtās ļoti ilgi un grūti...Lūk, tas mani jau pārsteidza. Otrā saruna turpinājās vairākas dienas pa vairākām stundām. Sapratu, ka man šeit patiesi tic un uzskata pašreizējo situāciju kā kopīgu projektu. Sapratu, ka aiziešana no CSKA būs nodevība. Un piekritu palikt, kaut arī lēmums bija smags - ļoti smags."
Nesen ar Slucki līgums tika pagarināts uz divarpus gadiem, bet Leonīds tam uzmanību nevērsa: "Atkārtošu: manu darbu ar CSKA līgums nekādi neietekmē. Ja klubs paudīs vēlmi šķirties ar mani, par kompensāciju no manas puses runas nebūs. Tāds punkts nemaz nav ierakstīts. Paspiedīsim viens otram roku un šķirsimies. Un otrādi - ja manā darbā gadīsies tāda situācija, līdzīga maija situācijai vai vēl ļaunāk, arī tad sapratīsim viens otru."
Par attiecībām komandā un sodu sistēmu
"Sākumā varēju skatīties uz Akinfejevu un Vāgneru kā zvaigznēm un domāt, kāda laime, ka man ir iespēja strādāt ar viņiem! Ļoti vēlējos saprast, kā pareizi komunicēt ar tādiem spēlētājiem. Šodien jau vairs par to nedomāju, vai man priekšā Akinfejevs vai Ščeņņikovs, ja runa ir par darbu. Jāuzvedas tā, kā attiecīgajā brīdī ir svarīgi. Jāpaaugstina balss - daru to. Un vēl svarīgāk tā rīkoties ar komandas līderiem, nevis parastajiem Ščeņņikovu un Cauņu. Sabļaut uz Ščeņņikovu vai Cauņu var pat vecmāmiņa uz ielas, un viņi diez vai viņai kaut ko atbildēs. Tāpēc, ka viņi ir mierīgi un kulturāli cilvēki. Drīzāk viņi visu laiku ir jānomierina.," teica Sluckis. "Jā, varu paaugstināt balsi uz Akinfejevu. Un arī Ignaševiču. Mums ar abiem ir bijušas sarunas paaugstinātos toņos. Tas ir normāli, un viņi pret to izturas mierīgi. Nākamajā dienā varam sarunāties, it kā nekas nebūtu noticis."
"Cik skarba ir CSKA sodu sistēma? Ļoti skarba," sacīja Sluckis. Alanam Dzagojevam pēc pirmās sarkanās kartītes tika piespriests naudas sods, taču pēc tam Alans atkal tika noraidīts. "Saprotu: tajā brīdī, kad futbolists noraujas, viņš neaizdomājas par sekām. Bet pēc tam skatās uz saviem kontiem, bet tās [naudas] nav. Un ticiet - vairākas dienas iet ļoti sarūgtināts. Manuprāt, tā ir profesionālu vērtību sistēma. Ja spēlētājs nokavē treniņu, nekad viņu nelamāšu - tu tāds un šitāds, par ko tu vispār domā? Mīļi sagaidīšu viņu ar smaidu, pateikšu, ka esi sodīts ar attiecīgu summu, un turpināšu smaidīt. Viņš var stāstīt par sastrēgumiem un visu pārējo. Bet es teikšu - redzi, 20 cilvēki iesildās, neskatoties uz sastrēgumiem. Tātad ir ātrāk jāizbrauc.
Tas ir optimāls variants. Netērēšu nervus un nebļaušu, nevienu neaudzināšu. Nokavēji par trim minūtēm - sodīts. Alans pēc "Dynamo" spēles tika sodīts ar mēnešalgu, un arī pēc spēles pret "Amkar" viņam tika pieklājīga summa. 70% no darba algas. Ņemot vērā, ka Alanam nesen bija kāzas, klubā jokojām - līgava precējās ar miljonāru, bet tagad viņš ir skrandainis. Visas soda naudas nonāk bērnu skolas budžetā. Vai nauda, kā vienu brīdi "Spartak", netiek tērēta pasākumiem? Nē. Kaut gan ar šo naudu mierīgi varētu noorganizēt divu nedēļu atpūtu Maldīvu salās.
Vai uzskatu šādus kopīgus pasākumus par nepieciešamiem? Mana trīs gadu darba laikā CSKA komanda ne reizi nav savākusies pilnā sastāvā. Ne pēc uzvaras Krievijas kausa izcīņā, ne pēc sezonas beigām, ne pat Dzagojeva kāzās vai Ignaševiča dzimšanas dienā. Sākumā vētraini reaģēju uz tādām lietām, brīnījos, kā tas ir iespējams. Tagad saprotu - kvalitatīvai spēlei un uzvarām tas nav galvenais. Lai savācas tie, kas vēlas.
Agrāk strādāju "Moskva" un "Krylya Sovetov", kur bija lieliski kolektīvi. Tik daudz reižu kopā savācāmies ar visu komandu, atpūtāmies. Bet lieliem klubiem, kā sapratu, tas nav nepieciešams. Vai arī tur bija sodi? Tie ir visur. Protams, soda klubs, taču to dara pēc trenera iniciatīvas. Uzskatu, ka tas ir profesionāli un nepieciešami. Lasīju interviju ar Aleksu Fērgusonu, kurā viņš teica, ka viņiem ir skarba sodu sistēma. Kad ir darīšana ar miljonāriem, tad ir jābūt šāda veida svirām."
Maskavas CSKA ar 43 punktiem 19 spēlēs ziemas pārtraukumā devās kā Krievijas Premjerlīgas līdere. Par diviem punktiem atpaliek Mahačkalas "Anzhi", bet pašreizējai čempionei Sanktpēterburgas "Zenit" ir 38 punkti. Aleksandrs Cauņa piedalījies 18 spēlēs, no kurām 16 sāka pamatsastāvā, un vienīgo izlaida diskvalifikācijas dēļ. Cauņa guvis trīs vārtus un atzīmējies ar četrām rezultatīvām piespēlēm. Sluckis piebilda, ka Āfrikas Nāciju kausa dēļ tiek meklēts pastiprinājums uzbrucēja pozīcijā. Tāpat Sluckis vēlētos papildināt komandu ar kādu priekšējās līnijas trio spēlētāju.
Izmantotie resursi:
Чемпионат.com: новости спорта - Чемпионат.com
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
P.S. Bet kopumā sistēma, iespējams, ir daļēji noderīga LV platuma grādos, jo populārākajos sporta veidos pašmāju zvaigznēm ik pa laikam rodas problēmas ar disciplīnu.
[+] [-]
-1 [+] [-]