Vaņins: "Jūtu, ka turpinu progresēt"

Latvijas labākais futbola vārtsargs Andris VAŅINS (31) pamazām tuvojas savas trešās sezonas noslēgumam Šveices Superlīgā. Sezonā, kurā Andra pārstāvētā "Sion" dažādu notikumu rezultātā mētāta kā pa viļņiem, mūsu vārtsargs ir bijis izcili stabils un par personīgo statistiku sūdzēties nevar – 27 spēlēs Superlīgā 15 (!) reižu Vaņins nosargājis cietoksni neskartu un atvairījis četrus no deviņiem piešķirtajiem 11 metru soda sitieniem. Bet, ja skaitām 2011./2012. gada sezonas (tā Andrim sākās pagājušā gada jūlija vidū) spēles visos turnīros kopā gan klubā, gan Latvijas izlasē, mūsu vārtsargs tikai divās no 37 ielaidis vairāk par diviem vārtiem. "Sezonu varēs novērtēt, kad tā būs beigusies. Man gribētos vēl kādas četras piecas spēles nostāvēt sausā – tad patiešām varētu teikt, ka bijusi laba sezona. Ja vēl paliksim augstākajā līgā, tad būtu vienkārši super," saka ilūkstietis Vaņins, kurš aprīļa beigās svinēs 32. dzimšanas dienu. Sarunu gan sākām, atskatoties uz Šveices kausa izcīņas 1/2 finālu pagājušajā trešdienā, kad diemžēl tika piedzīvots zaudējums (0:1) pret "Luzern".

- "Sion" līdzjutēji jau gatavojās kausa fināla biļešu izķeršanai, zinot par komandas leģendārajiem panākumiem turnīrā. Taču pusfinālā negaidīti zaudējāt "Luzern". Zaudējums komandai noteikti ir rūgts?
- Jā. Zaudējām un netikām finālā, un nākamsezon paliekam bez Eirokausiem. Bijām cerējuši kausa izcīņā nopelnīt ceļazīmi. "Luzern" nebija īpaši daudz momentu, taču vienu no retajiem viņi izmantoja. Pretinieks ļoti labi un negaidīti uzsita, un es uz spēcīgo sitienu nepaspēju noreaģēt, lai arī bija velkams. Pozīciju biju izvēlējies pareizi, taču tiku pārsteigts.

- Kopš janvārī jums tika atņemti 36 punkti Superlīgā, ir skaidrs, ka par augstām vietām šosezon vairs nevarēsiet cīnīties. Arī kausa izcīņa ir beigusies. Spēlētājiem vēl ir motivācija, lai pabeigtu sezonu cienīgi?
- Jāvāc punkti, lai saglabātu vietu augstākajā līgā! 9. vieta dod tikai pārspēles, un tās būtu nervozas. Kas to lai zina, kā viss beigtos – "Bellinzona" vai "Lugano" no 2. līgas arī ir labas komandas. Protams, ka situācija nav patīkama. Reāli skatoties, esam izcīnījuši 48 punktus un tabulā būtu 2. vietā, kas dotu iespēju piedalīties Čempionu līgas kvalifikācijā. Taču punktu atņemšanas dēļ esam 9. vietā… Kad janvārī to paziņoja, tas bija liels trieciens visiem, taču turpinām spēlēt labi un krāt punktus, neko jau mainīt diskvalifikācijas sakarā nevaram. Domāju, ka tad, ja mūsu prezidents nebūtu karojis ar UEFA un FIFA, punktus nemaz neatņemtu.

- Lasīju, ka drīzumā vismaz daļu atņemto punktu "Sion" varētu atgūt.
- Nezinu… Neviens par to neko nav teicis, pats neko tādu neesmu lasījis. Ar citiem spēlētājiem par to nerunājam – esam samierinājušies, ka atrodamies 9. vietā, un jācīnās, lai panāktu "Lausanne". Palikušas septiņas spēles [intervija notika piektdien – aut.], tikko jau bijām pietuvojušies līdz pieciem punktiem, taču viņi negaidīti izcīnīja divas uzvaras.

- Jau pieminēji "Sion" prezidentu Kristianu Konstantēnu, par kura izgājieniem zina visā futbola pasaulē. Viņš spēļu laikā nav rets viesis arī uz jūsu spēlētāju soliņa. Prezidenta aktivitāte dažkārt komandai netraucē?
- Esmu lasījis par viņu kā par vienu no trakākajiem prezidentiem futbolā [smejas]. Zini, spēles laikā viņš ir kā otrais treneris – pārdzīvo gluži kā spēlētājs. Varbūt arī kādam komandā tas traucē… Puslaika pārtraukumā prezidents mierīgi var ienākt ģērbtuvē, lai kaut ko pateiktu. Es koncentrējos spēlei, un mani tas netraucē. Taču prezidents pats kādreiz bija futbolists, spēli saprot un par to ārkārtīgi pārdzīvo. Ja kritizē, tad pamatoti.

- Ja par tavu un aizsargu darbību šosezon šaubu nav, tad, pēc visa spriežot, pieviļ tieši uzbrukums, jo ar vārtu gūšanu ir problēmas.
- Aizsardzībā tiešām spēlējam labi, bet gūto vārtu nav daudz. Ziemā tika pārdots mūsu labākais uzbrucējs [Džovanni Sio pārgāja uz "Wolfsburg" par 5,8 milj. eiro – aut.], un pienācīga aizstājēja nav. Klubs nopirka vienu brazīlieti no Ungārijas čempionāta, taču viņš guvis tikai vienus vārtus deviņas spēlēs. Par maz! Ungāru aizsargs Vančaks ar deviņiem vārtiem ir rezultatīvākais komandā. Dīvaini – ir uzbrucēji, bet vārtus gūst tikai aizsargi. Vienīgās iespējas rodas pēc standartsituācijām.

- Pēc 507 minūtēm nesen pārtrūka tava sausā sērija, šajā rādītājā esi 15. vietā Superlīgas "mūžīgajā sarakstā". Līdz šim sezonā ir bijušas situācijas, kurās jāvaino tevi?
- Sezonas sākumā pret "Young Boys" kļūdījos izgājienā, un mēs zaudējām spēli. Citādi spēlēju stabili, kas ir svarīgi pārliecībai. Tikai pāris reižu neesmu bijis glābējs, kad tas būtu iespējams. Piemēram, pēdējā kausa spēlē varēju izglābt komandu. Treneris gan teica, ka tā nebija mana vaina, taču vajadzēja izručīt komandu… Šosezon aizsargi tiešām darbojas labi, tāpēc man bieži nav daudz darba, dažkārt tikai pāris reižu nākas iesaistīties spēlē. Ne tā, kā pirmajā sezonā, kad visas 90 minūtes bija jābūt gatavam kādam sitienam vai izgājienam.

- Runājot par treneriem, kāds ir treniņprocess pie vārtsargu trenera, Šveicē pazīstamā Marko Paskolo? Lasīju, ka bumbas ievadīšanai spēlē uzmanība netiek īpaši pievērsta?
- Varu teikt labus vārdus. Jūtu, ka joprojām progresēju, treniņprocess un kopdarbs ar Paskolo ir devis ļoti daudz. Īpašu uzmanību veltām pozīcijas izvēlei vārtos, ātrumam, reakcijai un veiklībai, pielīdzinot visu spēles apstākļiem. Jā, bumbas ievadīšanu spēlē netrenējam – tikai tad, ja pats palieku pēc treniņiem un veicu atsitienus no vārtiem.

- Trijās sezonās Šveicē no 22 pendelēm esi ielaidis tikai 13, pēdējās divās sezonās atvairi 50% vienpadsmitnieku. Vismaz Šveicē tevi jau sauc par speciālistu šajā ziņā!
- [Sāk smieties jau jautājuma uzdošanas laikā]. Tā gadās, veicas… Protams, jau pirms spēles skatos soda sitienu izpildītāju video un ievēroju, kur viņi parasti sit. Spēles laikā jau zinu – ja būs pendele, tad ir nojauta, kur bumba lidos.

Andris draudzīgi pārmij vārdus ar "Zürich" futbolistu Čermiti, kura izpildīto 11 metru soda sitienu Vaņins notvēra (Foto: blick.ch).

- Sezonas sākumā rokās noķertā kuriozā pendele Šveicē (video) tika rādīta visur, bet tās izpildītājs Havjērs Margaraizs ziemā pievienojās "Sion". Kādas ir jūsu attiecības pēc tās reizes?
- Par to atgadījumu dažreiz pajokojam, treniņos saku, ka jau zinu, kur viņš sitīs [smejas]. Biju iepriekš redzējis, kā Margaraizs šādi sit pa centru un gūst vārtus. Toreiz arī ko līdzīgu gaidīju un paliku uz vietas.

- Līgums ar "Sion" ir spēkā līdz 2015. gada vasarai. Taču tagad, kad skaidrs, ka nākamsezon Eirokausos "Sion" nepiedalīsies, droši vien ceri, ka šovasar beidzot izdosies pāriet uz stiprāku vienību?
- Jā, cerams, ka būs kāds variants un klubs mani palaidīs – ja būs piedāvājums, kas apmierinātu gan mani, gan "Sion". Runāju ar kluba direktoru, kurš apsolīja laba piedāvājuma gadījumā runāt par transfēru. Gaidīsim vasaru – ja būs, tad būs, ja ne, tad ne…

- Aģentam tāpat kā aizvadītajā ziemā ir dots uzdevums meklēt jaunu klubu?
- Jā – teicu, lai meklē. Gribu pamēģināt spēkus kādā no Top 5 čempionātiem.

- Ja interesi izrādīs nevis Top 5, bet gan tikai citu līgu klubi, tad paliksi Šveicē?
- Uz Grieķiju, piemēram, es negribētu braukt, jo valstī ir problēmas ar finansēm. Top klubos, kā "Olympiacos" vai "Panathinaikos", gan varētu, tie pastāvīgi spēlē Čempionu līgā. Ar "Olympiacos" bija variants ziemā, viņi bija sazinājušies ar "Sion", taču pēdējā brīdī paņēma citu vārtsargu – veterānu [Roju] Kerolu. Arī uz Krieviju es negribētu braukt, jo valsts specifika ir tāda, ka visu laiku jābūt garos izbraukumos. Ģimenei tur būtu grūti. Mani krievu nauda nevilina.

- Situāciju var salīdzināt ar to laiku, kad spēlēji "Ventspilī". Ilgu laiku rādīji stabilu sniegumu gan klubā, gan izlasē, taču ārzemju klubu piedāvājumi bija jāgaida ilgi.
- Jā, trīs gadus spēlēju Ventspilī, nebija nekā konkrēta, un tad vienā brīdī viss izmainījās. "Sion" interese bija liels pārsteigums, jo viss notika vienā brīdī. Atnāca piedāvājums, aizbraucu uz trim dienām un parakstīju līgumu.

- Ar sava aģenta, serba Nikoviča, darbu esi apmierināts?
- Protams. Viņš dara visu, kas viņa spēkos. Man zvana arī citi aģenti un piedāvā savus pakalpojumus. Saku – ja jums ir kaut kas konkrēts, tad runāsim. Tā nu viņi tagad arī kaut ko meklē.

- Kas, tavuprāt, liedz piesaistīt citu klubu interesi ātrāk? Gan Ventspilī, gan Šveicē parādītais sniegums apliecina, ka esi gatavs augstākam līmenim.
- Nezinu… Varbūt transfēra summa interesentiem ir pārāk augsta, kad notiek sarunas ar klubu. Nezinu, cik "Sion" prezidents šobrīd prasītu par mani. Vērtība ir augusi. Kad bija sarunas ar "PSG", tad "Sion" par mani prasīja trīs miljonus eiro. Kurš gan par trim miljoniem gribēs pirkt vārtsargu no Latvijas?

- Traucē tas, ka Latvijas vārtsargs nav ārzemēs atzīta "prece"?
- Nedomāju, ka tieši tautība kaut ko maina. Vienkārši pieļauju, ka klubi skatās, kur esmu spēlējis iepriekš, cik stiprs ir konkrētais čempionāts, kurā vietā Latvijas izlase ir FIFA rangā utt. Tā nu "PSG" toreiz izlēma paņemt franču vārtsargu.

- Varbūt tavs augums kādu attur no intereses, zinot, ka izgājienos no vārtiem lieti noder katrs papildus centimetrs?
- [Pārliecinoši]. Nē, tam neviens uzmanību nepievērš. Paskaties, cik daudzi vārtsargi labā līmenī ir manā augumā – 185 cm, varbūt tikai drusku garāki.

- Svarīgas ir arī valodas zināšanas. Vai franču valodu, kas "Sion" tiek lietota ikdienā, jau pārvaldi brīvi?
- Nē, brīvi nerunāju. Spēles laikā visas komandas izsaku franču valodā. Sadzīvē saprotu, ko saka pārējie, taču atbildēt ir grūtāk. Tā ir grūta valoda. Komandā runājam arī angļu un ar serbiem – krievu valodā.

Abi nākamsezon cer pamēģināt spēkus Top 5 līgās: Artjoms Rudņevs un Andris Vaņins (Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Vienu brīdi franču valodā ņēmi privātstundas. Tādas domas vairs nav?
- Jā, pāris privātstundu bija, bet sanāca tā, ka pašiem vajadzēja par to maksāt. Visu organizēja klubs, un mēs – tobrīd stundas apmeklējām četri ārzemnieki – domājām, ka arī klubs visu apmaksā, kā tas notiek normālos gadījumos. Kad saņēmām algas un paskatījāmies, ka atvilkts par privātstundām, tad pateicām, ka pietiek [smejas]. Bijām mazliet šokēti…

- Superlīgā vienīgo reizi uz soliņa paliki 5. kārtā, kad treneris tādējādi tevi sodīja par nepārliecinošo sniegumu iepriekšējā spēlē. Tas sapurināja?
- Tobrīd bija runas, ka es varētu pāriet uz citu komandu, un treneris domāja, ka domās pilnībā neesmu komandā. Viņš man teica, ka vienu spēli nosēdinās malā, lai es nomierinātos, turklāt toreiz iepriekšējā spēle pret "Basel" bija neveiksmīga. Ielaidu pēdējā minūtē tādu bumbu, kas bija jāņem. Paskatījos vienu maču no malas, un pēc tam jau nākamo spēlēju – tā bija cīņa pret "Celtic", pret ko nospēlēju labi. Varbūt treneris mani gribēja kaut kā pārmācīt, un tas palīdzēja.

- Decembrī tevi atzina par aizvadītā gada labāko vārtsargu Šveicē, martā biji izvirzīts mēneša labākā spēlētāja titulam Superlīgā, bet balsojumā paliki 3. vietā. Vai jūti, ka tevi šajā valstī ciena un respektē?
- Jā, ir jūtams liels līdzjutēju atbalsts. Ejot pa ielu, cilvēki sveicina, novēl veiksmi spēlē, prasa autogrāfus. Un pats jūtu, ka esmu progresējis. Tas ir noticis, tikai pateicoties mūsu vārtsargu trenerim, kuram liels paldies.

- Tevi var likt vienā plauktā ar Superlīgas labākajiem citās pozīcijās? Piemēram, Šačiri vai Fraju no "Basel"?
- Frajs ir Šveices leģenda, tur nav ko salīdzināt. Viņš ir spēlējis ļoti augstā līmenī, gūst vārtus gandrīz katrā spēlē. Brīnumaini… Kā cilvēki saka, viņš Superlīgā varētu spēlēt arī 50 gadu vecumā. Šačiri ir ļoti talantīgs spēlētājs, pāraudzis Šveices līmeni, un ir labi, ka vasarā viņš dosies uz Vāciju. Taču Bavārijā viņam būs grūti. Pret "Basel" spēlēt ir ļoti grūti, taču savstarpējie mači vienmēr ir interesanti un momentiem bagāti.

- Iegūtā Šveices labākā spēlētāja balva ir tavs augstākais individuālais sasniegums karjerā?
- Jā, tā tas varētu būt. Protams, ka Šveicē leģionāram būt labākajam vārtsargam ir liela atzinība.

- Tev kā "Sion" vicekapteinim ir īpaši pienākumi komandā?
- [Smejas]. Esmu viens no vicekapteiņiem uz papīra. Ja kapteinis nespēlē, man apsēju nekad nav devuši. Nekādu speciālu pienākumu arī nav.

- Latvijas izlasei nākamā pārbaudes spēle ir 22. maijā pret Poliju. Vai piedalīsies šajā mačā?
- Šveicē pēdējās sezonas spēles ir 20. un 23. maijā. Pēc tam varbūt vēl mums būs pārspēles. Domāju, ka uz spēli pret poļiem tāpēc netikšu. Šveice nespēlēs Eiropas čempionātā, tāpēc Superlīga nebeidzas ātrāk, kā tas ir citās valstīs. Ja varēšu, tad, protams, būšu klāt Baltijas kausā. Par īsāku atvaļinājumu neuztraucos. Klubs parasti iedod papildus brīvdienas tiem, kas spēlējuši izlasē.

- Valstsvienību rudenī gaida jaunais Pasaules kausa izcīņas atlases cikls. Uz ko mūsu jaunais izlases modelis ir spējīgs?
- Komandā ir daudz gados jaunu spēlētāju. Kā sāksim, tā arī viss turpināsies! Mājās jāsāk labi pret grieķiem – jāņem punkti. Grupā pretinieki ir diezgan spēcīgi, taču pret mums viegli nevienam nebūs. To varu apsolīt, jo cīnīsimies katrā spēlē.

- Māris Verpakovskis ir izteicies, ka gaidāmais cikls viņam varētu būt pēdējais izlasē. Tu esi tikai gadu jaunāks, bet izlasē taču plāno spēlēt vēl ilgi?
- Jā, plānoju spēlēt vēl ilgus gadus un vairākus ciklus. Spēks ir, un tuvākajā laikā beigt neplānoju. Arī līgums ar "Sion" līdz 2015. gada vasarai nebūs mans pēdējais. Ja reiz Anglijā ["Tottenham" vārtsargs Breds] Frīdels spēlē arī 40 gadu vecumā, kāpēc man līdz tādam vecumam nespēlēt?

Video: Andris Vaņins tiek atzīts par 2011. gada labāko vārtsargu Šveicē (1:30 – 1:40)