Verpakovskis: "Nekomentēju klusi, vienkārši kolēģis kliedza!"

Māri, ar ko tevi neapmierināja horvātu klubs "Hajduk"?
Tur nepārtraukti bija kaut kādas problēmas. Ļoti bieži mainījās treneri un kluba prezidenti. Nav pārāk patīkami strādāt, kad visu laiku ir kaut kāds intrigas, kas nav saistītas ar pašu futbolu. Par valsti, pilsētu [Splitu] un spēlētājiem neko sliktu nevaru teikt.

Kādi ir tālākie plāni?
Lūk, tagad atgriezos Kijevas "Dynamo". Taču pagaidām neesmu runājis ne ar kluba prezidentu, ne galveno treneri. Skatīsimies, kas notiks tālāk. Galvenais ir līdz galam izārstēt savainojumu.

Cik tas ir nopietns?
Kauls jau ir saaudzis, taču līdz galam vēl neesmu atlabis. Ar katru dienu jūtos labāk, taču kopējā grupā trenēties vēl nevaru.

Cik laika tev vēl būs vajadzīgs?
Domāju, vismaz mēnesi. Varbūt arī vairāk. Pagaidām grūti pateikt.

Ko spēlētaji saka par jauno treneri Juriju Sjominu?
Ja godīgi, pagaidām esmu aprunājies tikai ar Gavrančiču un Ninkoviču. Taču, spriežot pēc atmosfēras, šķiet, visi ir apmierināti.

Horvātijā neskatījies "Dynamo" spēles?
Diemžēl nē. Tur nevarēja redzēt Ukrainas telekanālus.

Vai taisnība, ka komentēji futbola spēles Latvijas Televīzijā?
Jā. Apgūstu jaunu profesiju, lai būtu ko darīt pēc karjeras beigšanas. Jokoju, protams.

Kuras spēles komentēji?
Izdevās nokomentēt tikai pirmās divas spēles: Portugāle - Turcija un Austrija - Horvātija. Pēc tam bija jālido uz Kijevu.

Kā radās šāda ideja?
Man to piedāvāja pazīstams komentētājs. Kā reiz biju atvaļinājumā un nodomāju, ka tas varētu būt interesanti. Nolēmu pamēģināt.

Tev deva kaut kādus profesionālos padomus?
Īpaši neko neieteica, jo nebiju pamatkomentētājs. Neteicu visu laiku "Bumbu kontrolē tas un tas". Pārsvarā izteicu savas domas par notiekošo laukumā no futbolista pozīcijām.

Kā domā, vai ir grūti būt par profesionālu komentētāju?
Vispār jā. Nav viegli tik daudz runāt. Ar pārinieku laikam jau ir vieglāk strādāt. Bet ja esi viens, tad nākas visas 90 minūtes izklaidēt skatītāju vienam pašam.

Ko teica draugi pēc šīm translācijām?
Visi palika apmierināti. Teica, ka bija interesanti. Vienīgi aizrādīja, ka runāju pārāk klusi. Taču tā nebija. Normāli runāju. Vienkārši mans kolēģis [Krišjānis Kļaviņš] visu laiku kliedza un tāpēc laikam, salīdzinot ar viņu, daudziem šķita, ka es čukstu.

Sajuti atšķirību starp speciālista un futbolista komentēšanas stilu?
Jā, protams. Futbolists vairāk runā par tēmu. Es, piemēram, zināju vairākas lietas no komadu iekšienes, jo kontaktējos ar futbolistiem. Kad spēlēja Austrija - Horvātija, stāstīju tādus faktus, kādus mans kolēģis nezināja.

Ko tieši?
Piemēram, kurš un kādu iemeslu dēļ nespēlēs. Un vēl izstāstīju, ka visu dienu pirms horvātu spēles pie viņu viesnīcas sapulcējās pieci tūkstoši līdzjutēju. Bija jābloķē satiksme, un policija bija bezspēcīga. Vietējie līdzjutēji to varbūt zināja, bet Latvijas skatītājiem tā bija ekskluzīva informācija.

No kurienes tev tāda informācija?
Mans draugs Jerko Leko pirms spēles man visu izstāstīja.

Komentētāja darbā ļoti svarīgi ir neizpaust, kurai komandai jūti līdzi. Tev tas izdevās?
Pirmajā mačā biju par Portugāli [Portugāle uzveica Turciju ar 2:0], bet otrajā par Horvātiju [Horvātija - Austrija 1:0]... Manis atbalstītās komandas spēlēja labi un uzvarēja, tāpēc nebija grūti sevi šajā ziņā savaldīt.

Bet brīžos, kad tavām favorītkomandām kaut kas nesanāca, nebija grūti savaldīties un nesākt lamāties?
Pāris reizes man atlika tikai nopūsties, taču neko necenzētu neteicu. Uzvedos izturēti.

Ukraiņu televīzijā nevēlētos pastrādāt?
Vēlētos. Būtu ļoti interesanti komentēt čempionāta spēles, kurā piedalās pazīstami puiši. Tomēr baidos, ka būtu smagi. Krievu valoda tomēr nav mana dzimtā. Būtu uztraukums, kaut ko aizmirstu, vai strauji pārietu uz laviešu valodu [smejas].

Kādi komentētāji tevi tracina?
Miegaini. Viņu dēļ pat grūti pamanīt, ka rezultāts mainās. Man patīk emocionālie itāļi un brazīlieši. Šie puiši kliedz piecas minūtes pēc gūtajiem vārtiem. Cilvēkam jāskatās spēli ar interesi. Kaut, protams, daudz kas ir atkarīgs no laukumā notiekošā. Futbolam jābūt spilgtam.

Kādu informāciju komentētājam ir jāsniedz?
Kad ir maiņa, garaicīga spēle vai arī darbības notiek laukuma vidū, tad skatītājam būtu interesanti uzzināt kādus interesantus faktus. Ne visi taču lasa internetu un zina visus pēdējos komandu jaunumus.

Spēles ar savu dalību esi skatījies? Ir bijuši komentētāji, kuri tevi sadusmojuši?
Jā, bija tāds gadījums. Vienreiz pateica, ka Verpakovskis zaudējis bumbu, lai gan patiesībā tas nebiju es. Tā un gribējās pateikt "Seko labāk spēlei un vērīgāk skaties!". Nav patīkami, protams. Taču tas nav nekas traks. Ja komentētājs nav stadionā, bet gan studijā un pa televizoru grūti saskatīt spēlētāju numurus, tad šādu kļūdu var piedot.

Tev pašam būtu interesanti paklausīties spēlētāju vai treneru komentēšanu?
Protams. Piemēram, Otmāru Hicfeldu vai Djego Maradonu. Viņi bieži komentē spēles savās dzimtenēs. Un laikam jau ne velti, jo šie cilvēki redz visu no iekšienes un zina vairāk nekā žurnālisti. Viņiem ir liela skatītāju popularitāte.

Vai pievērs uzmanību "Euro 2008" komentētāju darbam?
Tagad uz to skatos pavisam citādāk un klausos viņu translācijas ar daudz lielāku interesi. Pirms tam īpašu vērību nepievērsu.

Kuram jūti līdzi Eiropas čempionātā?
Horvātijai un Krievijai. Savukārt turnīra favorīti pēc manām domām ir Spānija un Portugāle. Protams, spēcīgu iespaidu atstāja arī Nīderlande. Itālija izskatījās kaut kā nepārliecinoši. Domāju, viņi ir nokavējuši ar sastāva atjaunināšanu. Man bija neskaidri daži Donadoni lēmumi. Kāpēc bija rezervē jāatstāj del Pjero, kurš pēc tam tik manāmi pastiprināja savas komandas spēli?

Kur un ar ko skaties futbolu Kijevā?
Ar Sabliču ["Dynamo" futbolists] sarunājām kopā skatīties. "Arēnā" visdrīzāk.

Saistītie raksti:
Verpakovskis pagaidām paliks Kijevā

Izmantotie resursi:
sport.segodnya.ua