Šonedēļ Pasaules kausa fināls

Sezonas beigas klāt. Diemžēl, mēs šīs beigas esam nospēlējuši pagalam neveiksmīgi, vienas nedēļas laikā piedzīvojot divus sāpīgus zaudējumus ar 1:3. Vispirms, spēlējot mājās, zaudējām čempionāta līdervienībai "West Brom". Līdz spēles astoņdesmitajai minūtei bijām vadībā ar 1:0 un nekas neliecināja par to, ka varētu zaudēt, bet, diemžēl, desmit minūšu laikā pamanījāmies ielaist trīs vārtus. Sākās ar to, ka tiesneša kungs iedeva ļoti apšaubāmu pendeli, un pēc tās viss mūsu spēles plāns saira pa vīlēm. Paši jau arī bijām vainīgi, jo pēdējās 15 spēles minūtes "West Brom" spēlēja ar pieciem uzbrucējiem, bet mēs turpinājām spēlēt ierastajā shēmā un par to arī dārgi samaksājām. Kaut gan, ja nebūtu tiesneša piešķirtā 11 metru soda sitiena, droši vien kā minimums nebūtu zaudējuši. Vispār ar tiem tiesneša lēmumiem ir tā dīvaini. Mēs neapšaubāmi esam mazākais klubs, kas cīnās par palikšanu "Championship", un pēdējā laikā aizvien biežāk šķiet, ka visa Anglija grib, lai tieši mēs pievienotos "Scunthorpe" un "Colchester" ceļā atpakaļ uz pirmo līgu...

To gan īsti nevar attiecināt uz spēli ar "Cardiff City", jo to zaudējām pilnīgi bez jebkādām ierunām. Sāpīgi tā zaudēt, it sevišķi, kad katra spēle un katrs punkts mums ir tik svarīgs... Izskatījās, ka absolūti nebijām gatavi šai spēlei fiziski. Visi spēlētāji izskatījās saguruši, un pretinieki mūs noskrēja bez īpašas piepūles. Pat nav ne jausmas, kāpēc tā, jo teorētiski tieši "Cardiff" futbolistiem bija jābūt sagurušiem - viņi aizspēlējušies līdz pašam "FA Cup" finālam, un līdz mūsu spēlei apmēram mēnesi bija spēlējuši divas spēles nedēļā! Bet beigās mēs esam tie, kas nevar paskriet... Varbūt tas tāpēc, ka mums tomēr nav tik daudz spēlētāju, un slodze visas sezonas garumā pārsvarā gulstas uz 12-13 spēlētāju pleciem, kamēr pārējās komandas var atļauties izdarīt izmaiņas pamatsastāvā, lai atpūtinātu kādu no spēlētājiem.

Taču tagad mums jāaizmirst par jebkādu nogurumu un citiem blakus apstākļiem, jo atkāpties vairs nav kur! Nākamā spēle pret "Sheffield Wednesday" mums ir kā Pasaules kausa fināls, jo jebkurš cits rezultāts kā tikai uzvara mums nozīmēs ļoti lielas problēmas, lai noturētos šajā līgā. Tas pats gan ir attiecināms uz viņiem tā, ka tā solās būt īsta spēle uz dzīvību un nāvi. Jocīgi, ka vēl pirms mēneša, kad bijām uzvarējuši pāris spēles pēc kārtas, mēs vēl runājām par iekļūšanu play-off, bet tagad vienīgais, kas nodarbina mūsu prātus, ir noturēšanās šajā līgā. Turklāt izskatās, ka tā 53 punktu robeža, par kuru tik bieži tiek runāts, arī vēl nenodrošinās mūsu palikšanu "Championship". Tas vien norāda cik līdzvērtīgas ir komandas šajā līgā un pāris zaudētas spēles pēc kārtas un jau jāuztraucas par palikšanu "Championship". Kaut gan no otras puses - tas jau ir tas, kas padara futbolu interesantu, un, manuprāt, šīs izšķirošās spēles ir pašas interesantākās - sākot ar atmosfēru stadionā, un beidzot ar pašu spēlētāju pašatdevi laukumā. Nevaru sagaidīt!

Mani palūdza nokomentēt arī visas tās baumas par manu pāriešanu uz kādu citu komandu, taču, godīgi sakot, par šiem jautājumiem vēl ir pāragri runāt - īpaši situācijā, kad mana pašreizējā komanda cīnās par neizkrišanu no "Championship". Varu pateikt tikai to, ka interese no vairākām komandām patiešām ir diezgan liela, un, tiklīdz nodrošināsim "Blackpool" palikšanu šajā līgā, es noteikti par to visu pastāstīšu kaut ko sīkāk. Paldies par sapratni! Un turiet īkšķus par mums sestdien!