Vērtējums: Igors Kozlovs – izcils Lietuvā, neievērots Latvijā

Pauļus Jaķelis, Lietuvas futbola eksperts un žurnālists

Igors Kozlovs. Vienkārši perfekta sezona. Sezonas gaitā par Kozlovu Lietuvā runāja daudzi un praktiski visi vārdi bija tikai ļoti labi. Viens no „Šiauliai” atslēgas spēlētājiem un, manuprāt, labākajiem spēles veidotājiem Lietuvas čempionātā. „Šiauliai” sastāvā Artūrs Rimkevičs šosezon guva 35 vārtus un uzlaboja visu laiku Lietuvas čempionātu rekordu. Varu droši teikt – ja komandā nebūtu Kozlova, arī tik daudz vārtus Rimkevičs nebūtu guvis. Fenomenāli redz laukumu, nepārtur bumbu, lieliski realizē iespējas un standartus – tāds ir Kozlovs. Varbūt sezonas beigās apklusa, taču noteikti ne vārda tiešajā nozīmē. Tas, ka Kozlovs pēdējā laikā negūst vārtus, nenozīmē, ka spēlē slikti. Piespēles tik un tā tiek dalītas, spēles veidošanā noteikti „Šiauliai” galvenā figūra. Lietuvā tiek uzskatīts par savējo, labi runā lietuviski. Mans vērtējums: 9/10.

Intars Kirhners. Vēl viens latvietis „Šiauliai” sastāvā. Sezonas gaitā bija pietiekami stabils pamatsastāva spēlētājs. Noteikti labāks, izpildot aizsargfunkcijas, nekā spēles veidošanā. Neteiktu, ka bija komandas līderis, taču noteikti ari ne pats klusākais spēlētājs. Manuprāt, ar saviem uzdevumiem tika galā, taču kaut kādu pārsteigumu arī nebija. Vienkārši viduvēja sezona – ne ideāla, bet noteikti arī ne slikta. Mans vērtējums: 7/10.

Aleksandrs Solovjovs. „Tauras” komandas sastāvā spēlēja mazāk par pussezonu, taču noteikti bija viens no komandas līderiem. Jau no pirmās spēles atstāja ļoti labu iespaidu. Viņam nācās spēlēt dažādās pozīcijās – gan kā malējam aizsargam, gan ka pussargam. Ļoti bieži pieslēdzās uzbrukumiem, kur bija aktīvs. Visvairāk izcēlās ar ātrumu, domāšanu un pietiekami labu tehniku (vismaz uz kopējā „Tauras” komandas fona). Uzskatu, ka būtu šajā komandā bijis vēl lietderīgāks, ja komandai būtu treneris, taču itālieti Džovanni Skanu par tādu nosaukt nevar. Komandas futbolisti nesen atklātā vēstulē viņu nosauca par nepietiekami labu, lai trenētu pat desmit gadus vecus bērnus... Jāņem vērā, ka Solovjovs „Tauras” spēlēja ekstremālos apstākļos – par treneri jau minēju, taču arī naudas komandai šosezon nav. Kā izteicās pats spēlētājs, tā bija pieturvieta, lai atgūtos, uzņemtu formu un pievienotos augstāka līmeņa komandai. Līdz ar Solovjovu komandu pameta praktiski visi labākie leģionāri un sezonas otrajā pusē „Tauras” rezultāti ir nekādi – pēdējā vieta tabulā. Solovjovs „Tauras” sastāvā noteikti bija viens no svarīgākajiem spēlētājiem – nekādu šaubu. Mans vērtējums: 7/10.

Pāvels Davidovs. „Sūduvai” pievienojas sezonas otrajā pusē. Uzreiz kļuva par pamatvārtsargu un nospēlēja pilnīgi visas spēles bez maiņām. Izņemot nesaprotamas kļūdas Eiropas līgas spēlēs, bija lielisks. Vairāk kļūdas neatceros – glābis neskaitāmas reizes. Pat grūti kaut ko piebilst. Pirmo reizi „Sūduvas” pastāvēšanas vēsturē komandai bijis tik stabils un labs vārtsargs. Uzreiz iekarojis lielu respektu faniem un futbola speciālistu acīs. Viņi nekad nežēlo Davidovam labus vārdus. Manuprāt, kopā ar „Ekranas” vārtsargu Emiliju Zubu varētu dalīt pirmo vietu kā labākie līgas vārtsargi. Mans vērtējums: 10/10.

Valērijs Čistjakovs. Uz „Kruoja” tika ņemts kā potenciāli nākotnes uzbrucējs numur viens. Tomēr realitāte izrādījās nedaudz citāda – „Kruoja” izdevās savākt ļoti solīdu budžetu un šosezon Čistjakovs lielu spēles laiku nesaņēma. Priekšā stabils uzbrucējs visas sezonas gaitā bija ukrainis Sergejs Žigalovs, sezonas vidū komandai pievienojās vēl viens uzbrucējs Valds Trakis, kam milzīga pieredze un savulaik izvēlēts arī par Lietuvas čempionāta labāko futbolistu. Treneri Cistjakovu sezonas gaitā iemēģināja divās pozīcijās – uzbrucēja posteni un kā malējo pussargu. Biežāk nācās spēlēt tieši flangā. Vienā ļoti svarīgā spēlē pret „Žalgiri” Čistjakovs spēlēja kā malējais aizsargs… pirmo reizi karjerā. Bija grūti, tomēr centās. Uzskatu, ka Čistjakovs tiesām ir ļoti talantīgs spēlētājs, tomēr viņam ir jāspēlē. Sēdēt uz soliņa šādā vecumā nav labi. Varbūt jāmaina komanda, grūti teikt. Treneris pārāk daudz neuzticējās, lai gan savas iespējas, manuprāt, izmantoja. Ja sezonas sakuma būtu labāk veicies ar realizāciju, noteikti būtu spēlējis vairāk. Mans vērtējums: 6/10.

Māris Eltermanis. Divējāda sezona. No vienas puses visas sezonas gaitā bija stabils komandas pamatvārtsargs, taču no otras puses bija arī kļūdas. Noteikti pirmā vārtsarga pozīcija saistāma arī ar to, ka vārtsargu treneris ir no Latvijas. Manuprāt, nepamatoti sezonas gaitā iespēja netika dota Mantam Galdikam, kurš pagājušajā sezonā bija „Kruoja” pamatvārtsargs un spēlēja ļoti labi. Varbūt tas būtu par labu nācis arī pašam Eltermanim, kurš sezonas laikā kļūdījās kādas septiņas reizes svarīgos momentos. Vispār grūti runāt par Eltermani – vārtsargs ļoti labs, taču bija bedrītes. Ir glābis neticami fantastiskos veidos, taču tai pašā laikā ielaidis elementārās situācijās. Mans vērtējums: 8/10.

Mans subjektīvais Lietuvas čempionāta vārtsargu tops:
1) Emilijs Zubs (Ekranas)
2) Pāvels Davidovs (Sūduva)
3) Māris Eltermanis (Kruoja)
4) Armants Vitkausks (Žalgiris)
5) Pauļus Pociuss („Šiauliai”)
6) Vitālijs Mirnijs („Banga”)

Māris Eltermanis, „Kruoja” vārtsargs

Igors Kozlovs („Šiauliai”). Aizvadīja pārliecinošu sezonu, viens no komandas līderiem – ļoti svarīgs un lietderīgs spēlētājs komandas uzbrukuma darbībās. Iesita daudz vārtu, tāpat arī rezultatīvi piespēlēja – ne velti „Šiauliai” uzbrucējs Rimkevičs kļūs par sezonas rezultatīvāko vārtu guvēju (35). Ļoti liels nopelns ir Kozlovam. Ar to es arī izskaidrotu, kāpēc sezonas beigās viņš neguva vārtus – jo palīdzēja to darīt komandas biedriem! Manā skatījumā Cauņa un tieši Kozlovs ir labākie 10. numuru Latvijas futbolā – abi tendēti spēlēt uzbrukuma futbolu. Man ir nesaprotami, kāpēc izlases treneri mētājas ar tāda līmeņa spēlētājiem!

Intars Kirhners („Šiauliai”). Pamatsastāva spēlētājas, labās malas aizsargs. Spēlē neuzkrītoši, taču savus pienākumus laukumā ar lielu pašatdevi – sezonu aizvadīja stabili bez lieliem kritumiem.

Aleksandrs Solovjovs („Tauras”). Komandā parādījās pavasarī, kad sezona jau bija sākusies. Spēlēja dažādās pozīcijās, iesita pāris vārtus. Diemžēl komanda saskārās ar finansiālām grūtībām – pieļauju, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc atgriezās Latvijā. Tomēr spēlēšanu A-Līgā (Lietuvas čempionātā) var atzīmēt ar plus zīmi.

Pāvels Davidovs. („Sūduva”). Aizvadīja labu sezonu, rezultatīvas kļūdas nepieļāva, savas bumbas tvēra, spēlēja stabili. Eiropas līgā palīdzēja apspēlēt šī gada Latvijas čempioni „Daugavu”. Īsāk sakot, nospēlēja savā līmenī. Tomēr „Sūduvai”, ņemot vērā tās potenciālu, vajadzēja cīnīties ar „Ekranas” un „Žalgiri” par čempiones titulu.

Valērijs Čistjakovs („Kruoja”). Uzbrucējs, kurš īsti netika pie teikšanas. Līdz sezonas vidum spēlēja diezgan regulāri, bet ne vienmēr savā pozīcijā. Vasarā pēc trenera demisijas uzsvars vairāk tika likts uz pieredzējušajiem spēlētājiem, turklāt komandu papildināja vēl viens ļoti labs uzbrucējs. Tādējādi uz viena uzbrucēja vietu pretendēja uzreiz trīs uzbrucēji. Tomēr sev atvēlētajā laikā Čistjakovs nospēlēja ar milzīgu pašatdevi, centību un ar savām ātruma īpašībām terorizēja pretiniekus. Nākotnē, kļūstot pieredzējušākam [27. novembrī Čistjakovam apritēs 20 gadi], var kļūt par nopietnu spēku arī Latvijas izlasē.

Māris Eltermanis („Kruoja”). Personīgi uzskatu, ka man šī ir otra labākā sezona karjerā aiz 2010. gada sezonas. Pie tam šī ir mana pirmā futbola pieredze ārpus Latvijas. Protams, kādā spēlē varēju nospēlēt labāk, bet principā sezonu aizvadīju diezgan stabili bez lieliem kritumiem. Žēl tikai, ka sezonas izskaņā nesanāca iegūt 3. vietu. Pavadīto gadu viennozīmīgi vērtēju ar plus zīmi.

Lietuvas čempionāta tabula (pēc 35 no 36 kārtām)

Pasvītrotas Latvijas futbolistu šī brīža pārstāvētās komandas.